INFORMĀCIJA

Finansu ministra pirmās simt dienas

Turpinājums no 1.lpp.

Saskaņā ar pieņemto likumu Finansu ministrijā sākts veidot Valsts un pašvaldību pasūtījumu uzraudzības departamentu.

Jau, Robertam Zīlem finansu ministra amatā esot, ir parakstīti Starptautiskā valūtas fonda memorands. Kā augstu Latvijas un Starptautiskā valūtas fonda sadarbības vērtējumu ministrs atzīmēja arī faktu, ka, izskatot šī memoranda parakstīšanu Vašingtonā, nevienam no komentāru autoriem nav radušās piezīmes un iebildumi. Tas, pēc ministra domām, pārejas ekonomikas valstu un Starptautiskā valūtas fonda sadarbībā ir rets un zīmīgs gadījums. Jau jūlija beigās Latvijā ieradīsies Starptautiksā valūtas fonda delegācija, lai kopā ar Finansu ministriju sāktu nākamā memoranda izstrādi.

Kā uzsvēra Roberts Zīle, vienu no būtiskākajiem tautsaimniecības rādītājiem — inflāciju — šogad tiek plānots noturēt viencipara skaitļa robežās. Kaut gan galvenie šī faktora regulējuma instrumenti ir Latvijas Bankas kompetencē, arī Finansu ministrija veicinās inflācijas samazināšanās tendenci.

Pagājušajā nedēļā Stokholmā notikušajā konferencē, kas bija veltīta Baltijas kapitāla tirgum un investīcijām, klātesošie finansu ministri, fondu biržu vadītāji, centrālo banku prezidenti un starptautisko finansu struktūru pārstāvji atzinuši, ka Latvija tiešo investīciju ziņā 1996.gadā izvirzījusies triju Baltijas valstu priekšgalā un šādu tendenci varētu prognozēt arī nākotnē.

Kā vēl vienu nākotnes nodomu Roberts Zīle minēja finansu institūciju uzraudzības koncentrāciju, kas nodrošinātu lielāku efektivitāti un racionālāku uzraudzības administrācijas resursu izmantošanu. Kā zināms, pašlaik kredītiestāžu uzraudzību veic Latvijas Banka, bet apdrošināšanas un vērtspapīru tirgus uzraudzību — Finansu ministrija.

Finansu institūciju pārraudzības koncentrācija ir jāveicina, ņemot vērā arī faktu, ka ar nākamo gadu finansu tirgū ienāks jauni subjekti — privātie pensiju fondi un ieguldījumu sabiedrības.

Preses konferences noslēgumā kā lielāko gandarījumu finansu ministra amatā Roberts Zīle uzsvēra bezdeficīta budžeta veiksmīgo pildīšanu, pirmo valsts obligāciju izlaidi un projektus par darbību ar valsts vērtspapīriem nākotnē, kā arī Finansu ministrijas veiksmīgo sadarbību ar Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku un citām starptautiskām finansu institūcijām. Turpretī kā stratēģiski svarīgus uzdevumus traucējošu Roberts Zīle minēja valsts iestāžu darbības sīkas reglamentācijas un skaidra kompetences nodalījuma trūkumu.

Dina Gailīte,

“LV” iekšpolitikas redaktore

Uz laukiem, pie zemniekiem

Valdis Dzenis, zemkopības ministra padomnieks, — “Latvijas Vēstnesim”

Piektdien, 6. jūnijā, Zemkopības ministrijas speciālisti, Valsts labības biroja, Lauksaimniecības konsultāciju centra, Hipotēku un zemes bankas darbinieki un pārstāvji no lielajiem Vidzemes uzņēmumiem tikās ar Valmieras rajona lauksaimniekiem. Kā “Latvijas Vēstnesi” informēja zemkopības ministra padomnieks Valdis Dzenis, zemnieku interese par dažādiem jautājumiem bija liela, un šādas tikšanās ir vajadzīgas abām pusēm — gan lauksaimniekiem, kas strādā saimniecībās, gan ministrijas un uzņēmumu speciālistiem.

— Mēs pārliecinājāmies, ka zemnieki par daudziem jautājumiem nav pietiekami informēti,— teica Valdis Dzenis.— Viņiem rodas iespaids, ka šeit, Rīgā, nekas netiek darīts, lai uzlabotu situāciju laukos. Tādēļ jāizveido sistēma, kā zemniekus iepazīstināt ar norisēm ministrijā, kā labāk izskaidrot valsts politiku.

Šī tikšanās Valmieras rajonā bija pirmā šāda veida saruna ar lauksaimniekiem, un organizēt to palīdzēja Valmieras rajona lauksaimniecības departaments. Par to tika rakstīts presē, tālab arī zemnieki bija tai laikus gatavojušies. Viņi uzdeva ne tikai jautājumus vai lūdza konsultācijas, bet arī izteica priekšlikumus un ierosinājumus.

Dažviet ir sarežģījumi ar degvielas uzpildes staciju izvietojumu. Piemēram, Rencēnu pagasta zemnieki pēc degvielas brauc 40 kilometrus. Laukos turpinās krāsaino metālu zādzības. Apsīcis darbs pie “Agrolīzinga” jautājumu kārtošanas, melioratoriem lielas galvassāpes sagādā bebru nebēdnības. Lauksaimniekus interesē pieredzes braucieni un tikšanās ar citu rajonu zemniekiem. Savukārt rajona lauksaimniecības departamenta speciālisti lūdz atļauju piedalīties uzņēmumu sēdēs, lai varētu nepieciešamības gadījumā pārstāvēt zemniekus un arī informēt viņus par norisēm rajonā nozīmīgākajos pārstrādes uzņēmumos.

— Mūs interesēja zemnieku viedoklis par subsīdijām — kā tās labāk izmantot, kādiem vajadzētu būt subsīdiju piešķiršanas noteikumiem, — stāstīja zemkopības ministra padomnieks. — Būtiski bija ierosinājumi, ko zemnieki izteica attiecībā uz valsts politiku lauksaimniecībā, kāda palīdzība un atbalsts viņiem ir visnepieciešamākais. Un ierosinājumu, piemēram, par atvieglotajiem kredītiem, par saimniekošanas attīstīšanu bija daudz — tos izteica gandrīz katrs otrais zemnieks. Jāpiebilst, ka uz tikšanos bija ieradušies vairāk nekā simt lauksaimnieku.

Pēc tikšanās ar zemniekiem risinājās sarunas ar Valmieras rajona pagastu organizatoriem un lauksaimniecības departamenta darbiniekiem.

— Šī tikšanās ar zemniekiem nav pēdējā, — teica Valdis Dzenis. — Mēs plānojam tās turpināt, konkrēti — pēc Līgo svētkiem dosimies uz Limbažiem. Paralēli preses konferencēm, kas notiek šeit, Zemkopības ministrijā, mēs braucam arī uz rajonu laikrakstu redakcijām, lai “apaļā galda” veidā risinātu sarunas ar lauksaimniecības žurnālistiem. Tikšanās ar žurnālistiem jau ir bijušas Rēzeknē un Kuldīgā, nākamo plānojam 26. jūnijā Gulbenē. Zemniekiem ir vajadzīga informācija, lai jau laikus varētu plānot darāmo ne tikai šim, bet arī nākamajiem darba cēlieniem.

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības nozares

redaktore

Pie Latvijas zemniekiem Flandrijas kolēģi

Maija Brunovska, Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības stratēģijas un kooperācijas departamenta Lopkopības nodaļas vadītāja, — “Latvijas Vēstnesim”

Jūnija sākumā Latvijā ieradās Flandrijas (Beļģijas pavalsts) valdības delegācija, lai uzzinātu, kā tiek īstenots Latvijas un Flandrijas sadarbības projekts, kas aizsākts pērn, un pārrunātu šī projekta otrās kārtas īstenošanas iespējas. Delegācijas sastāvā bija Flandrijas Augkopības institūta direktors Ēriks van Bokstels ( Erik van Bockstaele ), zinātniskais līdzstrādnieks un projekta vadītājs Lisjēns Karljē ( Lucien Carlier ) un Zālāju un zāles lopbarības departamenta direktors Metjū Mašē ( Matthieu Machiel ). Viesi apmeklēja tās trīs zemnieku saimniecības, kuras projekta ietvaros ir saņēmušas finansiālu palīdzību, — Zigurda Bērziņa zemnieku saimniecību “Virši” Ogres rajonā, Ērika Kreitūža zemnieku saimniecību “Ūdri” Limbažu rajonā un Tukuma rajona zemnieku saimniecību “Strēļi”, kuras īpašnieks ir Aldis Limanskis. Šajās saimniecībās ar Flandrijas palīdzību tika ierīkoti zālāji un ieviesta jauna tehnoloģija zāles lopbarības gatavošanā.

Kā atzina viesi no Flandrijas, projekta pirmā kārta ir īstenojusies ļoti veiksmīgi. Finansiālu palīdzību — vairāk nekā 2700 latu — sadarbības projekta turpināšanai šogad saņems Zigurda Bērziņa zemnieku saimniecība “Virši” arkla iegādei. Visas trīs zemnieku saimniecības saņems 800 latus zālāju sēklu un 250 latus minerālmēslu un ķimikāliju iegādei. Šobrīd Zemkopības ministrija gatavo vēstuli Flandrijas valdībai, kurā būs izteikta vēlme turpināt iesākto zālāju ierīkošanas un zāles lopbarības sagatavošanas projektu arī nākamajā gadā, proti, pēc projekta otrās kārtas beigām.

— Tā kopumā ir liela summa, — teica Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības stratēģijas un kooperācijas departamenta Lopkopības nodaļas vadītāja Maija Brunovska. — Visu trīs saimniecību īpašnieki arī šogad, septembra beigās, tāpat kā pagājušajā gadā, ir uzaicināti doties uz Flandriju pieredzes braucienā. Vēl viesi tikās ar SIA “Latvijas šķirnes sēklas” direktoru Alfrēdu Skadiņu, lai pārrunātu iespējamo sadarbību zālāju sēklaudzēšanā. Flandrijā zālāju sēklu izaudzēšana maksājot dārgāk nekā Latvijā, un varētu veidoties jauns kopīgs Latvijas un Flandrijas projekts. Šogad diviem speciālistiem no Latvijas ir dota iespēja Flandrijā viena mēneša garumā apgūt zinības zālāju sēklaudzēšanā. Tā ir liela pretimnākšana, un mums jāprot to novērtēt.

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības nozares

redaktore

Par Valsts prezidenta Satversmes tiesas apmeklējumu

Vakar, 10.jūnijā, izpildot iepriekšēju norunu, Valsts prezidents apmeklēja Satversmes tiesu, tikās ar tiesnešiem un iepazinās ar viņu darba apstākļiem.

Sarunas gaitā pārrunātas vairākas problēmas, ar kurām nākas saskarties Satversmes tiesas tiesnešiem, viņu uzkrātā darba pieredze, izskatot lietu un analizējot citu valstu konstitucionālo tiesu darbību, kā arī citi tiesību sistēmas jautājumi mūsu valstī.

Valsts prezidenta preses dienests

Par ārlietu ministra vizīti ASV

No 1997.gada 11. līdz 16.jūnijam LR ārlietu ministrs Valdis Birkavs uzturēsies darba vizītē Amerikas Savienotajās Valstīs. Vizītes laikā ārlietu ministram paredzēta tikšanās ar ASV valsts sekretāri Madelaini Olbraitu ( Madeleine Albright ), kā arī ASV valdības pārstāvjiem. Nacionālās drošības padomes un ASV Kongresa ietekmīgām personām.

Sarunu laikā galvenā uzmanība tiks veltīta jaunās Eiropas drošības arhitektūras veidošanai un NATO paplašināšanās procesam, Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā, tiks arī pārrunāti jautājumi, kas skar Latvijas un ASV divpusējās attiecības, ekonomiskās sadarbības aspektus, kā arī citus starptautisko attiecību jautājumus.

Vizītes laikā LR ārlietu ministrs ASV pētniecības centrā “Heritage Foundation” nolasīs lekciju “Latvijas identitāte starptautiskajā politikā” un ASV Nacionālajā preses klubā lekciju “Eiropas drošība un Latvija”.

Par Latvijas un Baltkrievijas robežas komisijas sēdi

4. un 5.jūnijā Daugavpilī notika pirmā kopīgā Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas robežas demarkācijas komisijas sēde. Latvijas delegāciju vadīja LR Ārlietu ministrijas padomnieks, Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas valsts robežas demarkācijas komisijas priekšsēdētājs J.Lovniks un Baltkrievijas Republikas Ārlietu ministrijas īpašo uzdevumu vēstnieks A.Šahnovičs. Notika konsultācijas par Latvijas, Baltkrievijas un Krievijas vienošanos par triju valstu robežu krustpunkta noteikšanu. Tikšanās laikā komisija apsprieda instrukciju par valsts robežas noteikšanas kārtību, kā arī vairākus citus dokumentus. Abas puses vienojās turpināt darbu pie minētajiem projektiem un veikt šo dokumentu saskaņošanu ar ieinteresētajām ministrijām un resoriem. Abu delegāciju vadītāji parakstīja noslēguma protokolu. Nākamā komisijas tikšanās būs jūlijā Baltkrievijas pilsētā Vitebskā.

ĀM preses centrs