DIPLOMĀTIJA

Jauns Latvijas vēstnieks Ukrainā

Vēstnieks Pēteris Vaivars:

Turpinājums no 1.lpp.

Tomēr mūsu valstīm ir daudz kopēja. Mūsu kopīgā pagātnes pieredze un mūsu kopīgā ģeopolitiskā situācija sekmē mūsu uzskatu vienotību izpratnē par to, kādu Eiropas situāciju mēs veidojam XX gadsimta izskaņā un jaunajā gadu tūkstotī.

Latviju un Ukrainu vieno vēlme integrēties Eiropas un transatlantiskajās politiskajās, drošības un ekonomiskajās struktūrās. Tā kā kontakti ar Ukrainu uzskatāmi par vienu no prioritātēm sadarbībā ar NVS valstīm, es savā darbā pievērsīšu lielu uzmanību tam, lai tiktu intensificētas divpusējās politiskās un ekonomiskās attiecības. Ukrainas prezidenta Leonīda Kučmas vizīte Latvijā 1995.gada maijā un jūsu, prezidenta kungs, atbildes vizīte Ukrainā tā paša gada novembrī bija apliecinājums mūsu valstu attiecību dinamiskai attīstībai un priekšnoteikums turpmākās sadarbības veidošanai pēc vienlīdzības un savstarpējās sapratnes principiem.

Godātais prezidenta kungs!Atļaujiet man pateikties par uzticību, ieceļot mani par Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Ukrainā!”

Pēc akreditācijas ceremonijas notikušajā sarunā tika ieskicēts jautājumu loks, kuriem būtu jāpievērš uzmanība, intensificējot Ukrainas un Latvijas savstarpējo sadarbību. Šajā sakarā Valsts prezidents atzīmēja, ka pastiprinājies politiskais akcents, kam apliecinājums ir Baltijas valstu, Polijas un Ukrainas prezidentu tikšanās Tallinā. Vēstnieks runāja par Latvijas tranzīta potenciāla izmantošanu, veidojot Ukrainas un Latvijas attiecību perspektīvu, kā arī par Latvijas preču noieta veicināšanu Ukrainas plašajā tirgū. Sarunā tika skarts ES un NATO paplašināšanas temats. Valsts prezidents akcentēja, ka pašlaik šo procesu jēga un saturiskā daļa iegūst prioritāti, proti, galvenā nozīme ir tam, vai valsts pēc būtības un pārliecības ir šo procesu sastāvdaļa, nevis termiņu noteikšanai. Šādai nostādnei ir liela loma, risinot arī iekšpolitikas jautājumus valstī.

“Latvijas Vēstnesim”

Pēc akreditācijas ceremonijas un sarunas ar Latvijas Republikas Valsts prezidentu Gunti Ulmani vēstnieks Pēteris Vaivars sniedza interviju “Latvijas Vēstnesim”.

— Vēstnieka kungs, sveicot jūs ar jauno amatu, gribu vaicāt — kā vērtējat Latvijas attiecības ar šo lielo valsti?

— Būtībā jau jautājums ietver atbildi. Jā, Ukraina ir liela valsts. Šīs attiecības mums, nenoliedzami, ir ļoti svarīgas — gan politiskās, gan arī ekonomiskās. Politiski Ukraina arī ir jau paziņojusi par savu interesi ciešāk integrēties Eiropā un NATO. Latvijas ekonomiskās interesēs ir mūsu eksporta tirgus paplašināšana, kā arī Latvijas tranzīta potenciāla izmantošana. Jautājumu loks ir ļoti plašs. Domāju, ka vēstniecība Kijevā varēs ļoti daudz darīt.

— Uz ko jūs vairāk koncentrēsit uzmanību — uz politisko vai ekonomisko darbību?

— Man negribētos nodalīt. Politiskās attiecības nosaka ekonomisko sadarbību, un otrādi. Es gribu, aizbraucot uz Ukrainu, iepazīties ar situāciju un tad noteikt prioritātes tā, lai maksimāli efektīvi būtu pārstāvētas Latvijas intereses.

— Nesen es intervēju Ukrainas vēstniecības vadītāju Latvijā, un viņš teica, ka uzskata mūsu valstu pašreizējās ekonomiskās attiecības par absolūti neproporcionālām potenciālajām iespējām un Ukrainas apjomam, kā arī Latvijas ekonomikas potenciālam.

— Tam es varu tikai piekrist. Mūsu ārējās tirdzniecības bilance šobrīd ir tiešām niecīga. Mūs vispirms varētu interesēt Ukrainas dabas resursi, izejvielas, kuru mums nav, bet ar kurām Ukraina ir ļoti bagāta. Savukārt Ukrainā varētu būt konkurētspējīgas tās mūsu preces, kurām ir laba kvalitāte un kuru cenas ir samērojamas. Tās ir pārtikas preces, koka izstrādājumi un vēl citas mūsu tradicionālās eksporta preces.

— Agrāk pie mums uz Jūrmalu atpūsties brauca daudzi ukraiņi. Savukārt latvieši mēdza braukt uz Krimas kūrortiem tad, kad Latvijā vasara jau bija beigusies. Kā jums šķiet, vai arī tūrisms varētu būt viens no abu valstu ekonomiskās sadarbības elementiem?

— Noteikti. Mazais tūrisma apjoms pašlaik ir izskaidrojams ar informācijas trūkumu par to, ko Latvija var piedāvāt Ukrainai un ko Ukraina savukārt var piedāvāt Latvijai tūrisma jomā. Es to domāju ietvert kā vienu no elementiem mūsu ekonomisko kontaktu blokā. Man arī šajā jomā ir zināma pieredze, jo es pirms šī norīkojuma strādāju mūsu vēstniecībā Somijā, un arī tur ir pieaugusi interese par tūrisma iespējām Latvijā.

Valsts prezidenta preses dienests

un Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Pirms svarīgām vizītēm ASV

Vakar, 10.jūnijā, Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar ASV ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Lariju Neperu.

Vēstnieks izteica pārliecību, ka tuvākajā laikā tiks iesniegts izskatīšanai ASV sagatavotais Baltijas valstu un ASV hartas projekts. Uz tās parakstīšanu ASV prezidents Bils Klintons vēlas uzaicināt trīs Baltijas valstu prezidentus. Vēstnieks L.Nepers vēlējās uzzināt Valsts prezidenta G.Ulmaņa priekšlikumus par iespējamo tikšanās laiku un hartas parakstīšanu.

Vēstnieks informēja, ka jau jūnijā Latviju apmeklēs augsta līmeņa ASV Valsts departamenta delegācija, kuru vadīs pazīstamais politiskais analītiķis no iespaidīgā pētījumu institūta RAND un pašreizējais ārlietu resora darbinieks Rons Asmuss. “Esmu pārliecināts, ka viņš dos jaunu impulsu mūsu valstu divpusējo attiecību attīstībā,” teica L.Nepers.

Vēstnieks atzinīgi novērtēja Latvijas un ASV divpusējo sadarbību aizsardzības un drošības jomā un izteica gatavību veicināt to arī turpmāk. L.Nepers kā savlaicīgu un ārkārtēji nozīmīgu novērtēja Valsts prezidenta ierosinājumu palielināt valsts budžeta asignējumus aizsardzībai vismaz līdz vienam procentam. Katras valsts faktiskais ieguldījums un vēlme kāpināt savu drošības situāciju ir izšķirošais faktors, iekļaujoties aizsardzības un drošības politiskajās struktūrās.

Kā nozīmīgu un pozitīvu soli divpusējo attiecību tālākā nostiprināšanā vēstnieks minēja šonedēļ gaidāmo ārlietu ministra Valda Birkava vizīti ASV un plānoto tikšanos ar ASV valsts sekretāri Madelaini Olbraitu, kā arī līgumus par dubulto neaplikšanu ar nodokļiem un savstarpējo juridisko palīdzību.

Tikšanās gaitā apspriesta iekšpolitiskā situācija valstī, kā arī vairākas reģionālās iniciatīvas, kas sekmē novada atgriešanos dabiskajā eiropeiskajā vidē, nostiprina demokrātiju, stabilitāti un kāpina tautas labklājību.

Saruna noritēja draudzīgā gaisotnē latviešu valodā.

Valsts prezidenta preses dienests