VALDĪBĀ

Ministru kabineta 10.jūnija sēdē

Akceptēts rīkojums “Par Latvijas Zinātņu akadēmijas Elektronikas un datorzinātņu institūta reorganizāciju”. Saskaņā ar rīkojumu institūts tiks pievienots Latvijas Universitātei kā patstāvīga struktūrvienība ar juridiskās personas tiesībām. Tā nosaukums pēc reorganizācijas būs Latvijas Universitātes Elektronikas un datorzinātņu institūts.

Akceptēts Militārā dienesta iesaukšanas centra nolikums. Militārā dienesta iesaukšanas centrs ir Aizsardzības ministrijas pakļautībā esoša civiliestāde, kas nodrošina pilsoņu iesaukšanu obligātajā aktīvajā militārajā dienestā un pārbauda virsnieku, rezerves karavīru un rezervistu vispārējo piemērotību militārajam dienestam.

Valdība akceptēja grozījumus MK 1995.gada 15.augusta noteikumos nr.253 “Par starpniecības uzņēmumu (statūtsabiedrību) darbību ar privatizācijas sertifikātiem”. Grozījumi paredz vienkāršot noteikumus sertifikātu tirgū juridiskajām personām, kuras darījumus ar privatizācijas sertifikātiem veic uz sava rēķina. Tiks sakārtota kopīgo ieguldījumu fondu darbība, izveidojot Vērtspapīru tirgus komisiju. Akceptēti grozījumi MK noteikumos “Par valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem” un “Par privatizācijas sertifikātu izmantošanu”.

Ministru kabinets akceptēja noteikumus “Par audžuģimenēm”. Noteikumi nosaka audžuģimenes statusu, bērna un audžuģimenes savstarpējās tiesiskās un mantiskās attiecības, audžuģimenes finansēšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā bērnu nodod audžuģimenei un izbeidz viņa uzturēšanos tajā. Audžuģimenes statusu ģimenei var piešķirt, ja laulāto vecums ir no 21 līdz 60 gadiem. Audžuģimenes statusu piešķir bāriņtiesa. Noteikumi stāsies spēkā ar nākamā gada 1.janvāri.

Akceptēts rīkojums “Par Kases aparātu un kases sistēmu komisiju”. Komisijas sastāvs ir papildināts ar vairāku resoru pārstāvjiem, lai koordinētu starpnozaru intereses, kas saistītas ar maksājumu uzskaites sistēmām. Valsts ieņēmumu dienestam uzdots izstrādāt un apstiprināt komisijas nolikumu un noteikt tās uzdevumus, tiesības un pienākumus.

Valdība akceptēja un nosūtīja izskatīšanai Saeimā grozījumu projektu likumā “Par Ventspils brīvostu”. Grozījumi nodrošinās iespēju sekmīgi darboties nodokļu likumiem, vienlaikus ar paredzētajiem nodokļu atvieglojumiem veicinot ostas attīstību.

Valdība akceptēja rīkojumu “Par līgumu starp Latvijas Republikas valdību un ASV valdību par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās”.

Akceptēts rīkojums “Par Valsts pārvaldes reformas biroja izveidošanu”. Biroja pārraudzībā būs Valsts civildienesta pārvalde un Valsts administrācijas skola. Akceptēts biroja nolikums. Birojs darbosies Ministru prezidenta biedra pakļautībā un nodrošinās valsts politikas īstenošanu valsts pārvaldes reformu jomā. Par Valsts pārvaldes reformu biroja direktori iecelta Svetlana Proskurovska.

Par nopelniem Zemessardzes struktūras pilnveidošanā un nostiprināšanā Ministru kabineta Atzinības raksts piešķirts Zemessardzes 2. brigādes komandierim pulkvedim Jēkabam Blauam.

Akceptēts likumprojekts “Par zemes reformas pabeigšanas kārtību lauku apvidos”. Likums izstrādāts, lai sakārtotu lauku apvidus zemes reformas pabeigšanas procedūru attiecīgajā pašvaldības teritorijā un paātrinātu zemes strīdu izskatīšanas kārtību.

Valdības preses departaments

Pēc Ministru kabineta 10.jūnija sēdes

Ekonomikas ministra Guntara Krasta un labklājības ministra Vladimira Makarova atbildes, skaidrojumi un komentāri

Vispirms runāja Guntars Krasts:

— Šodien bez iebildumiem valdības sēdē tika izdarīti grozījumi Ministru kabineta 1995.gada noteikumos par starpniecības uzņēmumu darbību ar privatizācijas sertifikātiem. Šie grozījumi noteikumos paredz pārtraukt to uzņēmumu licencēšanu, kuri uz sava konta tirgojas ar privatizācijas sertifikātiem. Līdz šim bija ierobežojums — šiem uzņēmumiem bija tiesības uzņemties saistības ne vairāk kā uz vienu dienu. Dienas laikā operācijas vajadzēja beigt. Tagad ierobežojums ir atcelts. Ir pabeigta licencēšana, respektīvi, šiem uzņēmumiem vairs nav vajadzīga licence. Agrāk šīs licences cena bija 100 latu. Bija arī vajadzīgi divi sertificēti jeb licencēti speciālisti šajā firmā. Tagad jebkura juridiska persona varēs veikt šīs operācijas — pirkt privatizācijas sertifikātus, uzkrāt savā kontā, pirms Privatizācijas aģentūra vai pašvaldība būs lēmusi par konkrētu objektu pārdošanu konkrētajai juridiskajai personai. Tātad ir atvieglota darbība ar sertifikātiem, un iespēja piedalīties privatizācijā.

Mainīta arī ieguldījumu fondu novērtēšanas kārtība, nosakot konkrēto fonda vērtību dibināšanas brīdī atbilstoši sertifikātu tirgus cenai. Līdz šim tika izdarīti aprēķini atbilstoši nominālvērtībai. Un iznāca tā, ka fonds, beidzot kādu darbību, uzreiz zaudēja it kā ievērojamus līdzekļus, kas bija jāieraksta fiktīvos zaudējumos.

Cits dokuments, kas saistīts ar šo, attiecas uz noteikumu par privatizācijas sertifikātu izmantošanas grozījumiem. Tur ir runa par tehnisko izpildījumu šo operāciju veikšanā ar sertifikātu kontu. Tiek noteikta kārtība, kādā banka apkalpo operāciju. Banka, kurā ir sertifikātu pārdevēju konts, saņem naudu no sertifikātu pircēja un garantē sertifikātu pircējam sertifikātu iegādi. Tātad banka uzrauga šo operāciju, lai sertifikātu pārdevējs nevarētu tikt kaut kādā veidā apturēts.

Paredzēta arī kārtība, kādā atvērt pagaidu kontus sertifikātu uzkrāšanai, kas domāti dzīvokļu privatizācijai.

Vēl ir viens mazs labojums attiecībā uz emisijas nodevas atcelšanu. Taktiski tiek atcelta emisijas nodeva, kas bija viena tūkstošā daļa no akcijas vērtības. Jo attiecībā uz sertifikātu uzkrāšanas fondiem tā varētu būt diezgan absurda. Kaut gan, kā zināms, vērtspapīru tirgus uzraudzības komisijā gatavo mazliet citādu emisijas modeļa lietojuma mehānismu. Lai gan mēs, Ekonomikas ministrija, kas šo grozījumu iesniedza, neesam pret šādu emisijas nodevu vispār, emisijas nodeva būtu jālieto un tai būtu jāveic savas funkcijas. Bet Ministru kabineta komitejas sēdē tika nolemts, ka šī emisijas nodeva pagaidām ir jāatceļ.

Akceptēts arī būtisks likumprojekts par zemes reformas pabeigšanas kārtību lauku apvidos. Tur noteikts, kā sakārtojamas zemes lietošanas tiesības, zemes īpašumattiecības un kā izskatāmi zemes strīdi līdz zemes reformas pabeigšanai.

Vēl nav nolemts vai šis likumprojekts tiks iesniegts Saeimā kā steidzams — tad to vajadzētu izskatīt tikai divos lasījumos, varbūt to varētu pieņemt Satversmes 81. panta kārtībā.

Pēc tam runāja labklājības ministrs Vladimirs Makarovs :

— Viena no bērna tiesībām ir augt ģimenē. Tādēļ Latvijā ir ieviests aizbildnības institūts, divi valsts pabalstu veidi — aizbildnim par šo pienākumu pildīšanu un ar ēdināšanu saistīto izdevumu daļējai segšanai. Jau vairākus gadus sociālās sfēras darbinieki auklēja ideju par audžuģimenes institūta iedibināšanu Latvijā, jo bērns nereti ģimenē atrodas riska vai konfliktsituācijā, dažkārt pastāv pat reāli draudi bērna dzīvībai un veselībai. Šādā situācijā ir neatliekams uzdevums nekavējoties izņemt bērnu no ģimenes. Aizbildnības nodibināšana, vecāku varas pārtraukšana ir pārāk garš un grūts solis. Bieži vien bērnu tiesību aizsardzības inspektori, pēdējā laikā — bāriņtiesu darbinieki bērnus ievietoja bērnunamā, patversmē vai zīdaiņu namā. Tagad šādu bērnu, kuri atrodas konfliktsituācijā vai kuru dzīvībai un veselībai pastāv reālas briesmas, varēs ievietot audžuģimenē — īpaši atlasītā un apmācītā — lai tā veiksmīgi strādātu ar bērnu krīzes situācijā. Audžuvecāki var būt vecumā no 21 līdz 60 gadiem, un audžubērna pieņemšanai tiem ir vajadzīga īpaša sagatavotība — jāatbilst noteiktiem kritērijiem un jānoklausās īpašs apmācības kurss. Pēc tam, kad attiecīgajā reģionā rodas vajadzība pec šīs audžuģimenes pakalpojumiem, ar bāriņtiesas atļauju bērns nonāk šādā ģimenē.

1998. gada budžetā ir atvēlēti līdzekļi 60 audžuģimenēm. Es ļoti ceru, ka nākotnē paralēli bērnunamiem, patversmēm un aizbildnības institūtam attīstīsies arī šis audžuģimenes institūts, kalpojot bērnam par pajumti riska un krīzes brīdī, kad ievietot bērnu slēgtā iestādē, manuprāt, nav korekti. Paralēli ir jāstrādā ar īstajiem vecākiem, lai bērns varētu drīzāk atgriezties dabiskajā, sev ierastajā vidē.

Noteikumi par audžuģimenēm stājas spēkā ar 1998. gada 1. janvāri. Bāriņtiesām tātad ir iespējams sagatavoties. Reizē ar šiem noteikumiem ir sagatavoti un apstiprināti arī iesnieguma veidlapu un līguma paraugi. Līgumā, ko slēdz bāriņtiesa un audžuvecāki, ir ietvertas saistības, pienākumi, pušu atbildība un saistību pārtraukšanas nosacījumi.

Domāju, ka šis audžuģimeņu institūts būs Latvijai liels ieguvums, kurš faktiski mums bija vajadzīgs jau vismaz pirms pieciem gadiem.

Pēc tam Vladimirs Makarovs atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Jautājums: — Cik liels būs šis finansējums audžuģimeņu attīstībai skaitliskā izteiksmē?

Vladimirs Makarovs: — Valsts audžuģimenei maksā atlīdzību par šo pienākumu pildīšanu minimālās darba algas apmērā — šobrīd ir noteikti 38 lati. Pašvaldības savukārt sedz ar bērnu uzturēšanu saistītos izdevumus. Domāju, ka pašvaldībai, izvēloties starp audžuģimeni un iestādi — bērnunamu vai patversmi — , izdevīgāk būs bērna ievietošana ģimenē, kas ir aptuveni uz pusi letāk. Protams, tas ir arī bērnam veselīgāks, labvēlīgāks risinājums. Šīs alternatīvās institūcijas — audžuģimenes — ar laiku samazinās bērnunamos nokļuvušo bērnu skaitu. Jau pašreizējā tendence ir tāda, ka bērnunamos biežāk nokļūst bērni, kas ir vecāki par septiņiem gadiem, tie, kas grūti iejūtas jaunā ģimenē. Bet mazos bērnus labprāt ņem aizbildniecībā un adopcijā.

Kopumā nākamā gada budžetā audžuģimeņu attīstībai tiks paredzēti 127 tūkstoši latu. Šeit ietilpst ne tikai tiešas atlīdzības izmaksas, bet arī līdzekļi atlases kritēriju veidošanai, audžuģimeņu apmācībai. Mēs nedrīkstam pakļaut bērnu riskam — ir jāattīsta interviju institūts, lai atklātu potenciālas novirzes audžuģimenē. Jebkurš nelaimes gadījums, kas gan pie mums gadās ļoti reti un kam seko atteikšanās no adopcijas vai aizbildniecības, ir trauma bērnam, jo atkal tiek sarautas viņam pierastās saites.

Jautājums: — Kā to var saprast — bērns ir audžuģimenē, bet vecāku vara tomēr nav pārtraukta?

Vladimirs Makarovs: — Bāriņtiesas pienākumos ietilpst arī darbs ar ģimeni, kurā izveidojusies krīzes situācija. Jāatzīmē arī, ka aptuveni 75 procenti no bāriņtiesas darbiniekiem ir pedagogi. Tātad var veidoties situācija, ka, piemēram, pusaudzis, būdams ļoti impulsīvs, ir nonācis konfliktā ar ģimeni, bet jau pēc divām nedēļām ir gatavs atgriezties. Protams, ja arī vecāki ir tam īpaši sagatavoti un spējīgi kontaktam ar savu bērnu.

Jautājums: — Vai šo audžuģimeņu institūtu savās interesēs neizmantos dažādas reliģiskas sektas?

Vladimirs Makarovs: — Es jau teicu, ka potenciālajai audžuģimenei būs jāiztur zināma parbaude un jātbilst bāriņtiesas izvirzītiem kritērijiem, kuru mērķis ir atklāt jebkuras novirzes. Turklāt, izņemot lielās pilsētas, bāriņtiesu darbinieki labi pazīst savas apkaimes iedzīvotājus, tātad arī iespējamos audžuvecākus. Arī adopcijas jomā palielinās atteikumu skaits. Tas pierāda sociālo darbinieku profesionalitātes pieaugumu — spēju skaidri definēt to, ka ģimenei pašai ir pietiekami daudz problēmu un ka, uzņemoties papildu rūpes par mazuli, šī ģimene diez vai ar tām tiks galā.

Jautājums: — Vai bērnu skaitam iestādēs ir tendence pieaugt vai samazināties?

Vladimirs Makarovs: — Kopš 1994.gadā tika ieviesti divu veidu pabalsti — atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu un bērna uzturēšanu, ir neliela tendence samazināties to bērnu skaitam, kuri atrodas sociālajās iestādēs. Turpretī aizbildniecībā ņemto bērnu skaits pieaug.

Mintauts Ducmanis

Dina Gailīte,

“LV” nozaru redaktori

Pēc ieraksta “LV” diktofonā