• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Zem sarkanbaltsarkanā karoga Kiprā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.06.1997., Nr. 141 https://www.vestnesis.lv/ta/id/43846

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Zem sarkanbaltsarkanā karoga Kiprā (turpinājums)

Vēl šajā numurā

11.06.1997., Nr. 141

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

PĒC CEĻA

Zem sarkanbaltsarkanā karoga Kiprā

“Latvijas Vēstneša” speciālkorespondents, ārlietu redaktors Jānis Ūdris — atgriežoties no Nikosijas, sarunā ar Saeimas frakcijas vadītāju ZIEDONI ČEVERU

Kā jau “Latvijas Vēstnesis” informēja, vairāk nekā nedēļu Kipras Republikā uzturējās Latvijas Republikas Saeimas deputātu grupa, kas pārstāvēja trīs dažādas Saeimas frakcijas: Ziedonis Čevers un Ludmila Kuprijanova no Demokrātiskās partijas “Saimnieks”, “Latvijas ceļa” deputāts Kārlis Leiškalns un Tautas kustības “Latvijai” deputāts Odisejs Kostanda. Kopā ar deputātiem bija arī Latvijas Ārlietu ministrijas Rietumeiropas valstu nodaļas vadītāja Ludmila Buligina, kā arī Latvijas žurnālisti — dažādu preses izdevumu, radio un televīzijas kanālu pārstāvji, arī “Latvijas Vēstneša” ārpolitikas redaktors Jānis Ūdris. Atceļā uz Rīgu tapa intervija ar Saeimas deputātu, “Saimnieka” frakcijas priekšsēdētāju Ziedoni Čeveru.

— Kā jūs pats esat apmierināts ar vizītes rezultātiem — salīdzinot tos ar sākotnējo ieceri?

— Kad Latvijas Saeimas deputāti nolēma dibināt Kipras atbalsta grupu, radās loģisks jautājums: kāda interese par šo valsti var būt Latvijai, un ko no mūsu attiecībām gūs Latvijas iedzīvotāji? Tagad, kad vizīte ir beigusies, varam droši teikt, ka Latvijai būs ļoti noderīga Kipras pieredze tūrisma attīstīšanā, ko šī valsts guvusi pēdējo desmit gadu laikā. Tā Pafā, Kipras dienvidu piekrastes kūrortā, kur mēs visi šajā nedēļā dzīvojām, 1985. gadā bija tikai divas viesnīcas. Šobrīd ir piecdesmit trīs! Kipras sasniegumi tūrisma attīstīšanā ir patiešām apbrīnojami. Un šī pieredze var būt ļoti noderīga Latvijai. Jo mūsu valsts pašlaik stāv it kā krustcelēs. Iespējas Latvijā attīstīt tūrismu ir fantastiskas. To nosaka gan mūsu ģeogrāfiskā situācija — Latvijas atrašanās pie jūras, gan mūsu neskartā daba. Tāda daba, kāda vēl ir Latvijā, rietumeiropiešiem jau ir patāla pagātne, un viņi to var redzēt vairs tikai filmās. Kaut vai gleznainie Latgales ezeri. Un mūsu biezie meži. Arī mūsu ekoloģiski tīrā pārtika. Mēs ar to visu varam pamatoti lepoties un, balstoties uz šo Latvijas savdabību, intensīvi strādāt tūrisma attīstīšanai arī savā zemē. Katrs tūrists konkrētā valstī taču atstāj pieklājīgu naudas summu. Rezultātā Kipras ieņēmumi no tūrisma veido aptuveni 4,5 miljardus dolāru gadā. Salīdzinot ar mūsu valsts budžeta pusotru miljardu, var labi redzēt, kādas iespējas paver tūrisms.

Kiprā tika risināti arī atsevišķi jautājumi par mūsu valstu mijiedarbību, abām gatavojoties iestāties Eiropas Savienībā. Piemēram, mūsu likumdošanas sakārtošana — mums šajā jomā ir lietderīgi pavērot, kā tas notiek citās līdzīgās valstīs. Arī Kipra ir neliela valsts, pat mazāka par Latviju iedzīvotāju skaita ziņā. Arī tās teritorija nav liela.

Var teikt, ka visa vizītes programma ir izpildīta. Es domāju, tas ir labs sākums mūsu attiecību veidošanās procesam.

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!