PĒC CEĻA

Zem sarkanbaltsarkanā karoga Kiprā

“Latvijas Vēstneša” speciālkorespondents, ārlietu redaktors Jānis Ūdris — atgriežoties no Nikosijas, sarunā ar Saeimas frakcijas vadītāju ZIEDONI ČEVERU

Turpinājums no 1.lpp.

— Šīs vizītes sākumā Nikosijā, tiekoties ar Kipras parlamenta priekšsēdētāju Spirosu Kiprianu, kurš pirms tam desmit gadus bijis Kipras Republikas prezidents, jūs teicāt zīmīgus vārdus — ka mūsu valstu attiecības ir “balta lapa” un ka tā nedrīkst palikt. Kā jūs izskaidrojat šīs “baltās lapas” izveidošanos, ja diplomātiskās attiecības starp mūsu valstīm tika nodibinātas jau 1991. gada 20. decembrī. Un ko mēs no šī precedenta varam mācīties?

— Latvijā jau sen pastāv tāda politiskā tendence — tuvināties lielvalstīm. Tā tas bija pirms kara, kad mūsu valsts galvenokārt tuvinājās Francijai un Anglijai, arī Vācijai. Tagad, es domāju, tā ir tuvināšanās ASV, Francijai, Vācijai. Bet, ja runājam no vispārējās lielās ārpolitikas interešu viedokļa, tad tagad ļoti svarīga ir arī mijiedarbība starp mazajām valstīm. To atzīmēja arī Kipras parlamenta priekšsēdētājs — mums jātuvinās šiem procesiem. Kiprieši ir izstrādājuši savu programmu un mēģina sev tuvināt visas astoņas valstis, kas plāno iestāties Eiropas Savienībā. Lai varētu koordinēt daudzus jautājumus. Jo lielajām valstīm tomēr ir tendence apspiest mazākās valstis un zināmā mērā arī diktēt tām savus noteikumus. Domāju, arī daudzi jūsu lasītāji Latvijā ir pamanījuši, ka tādas tendences pastāv. Jo lielvalstis ir lielvalstis, un mūsu lielās problēmas tām dažkārt liekas sīkas un nenozīmīgas. Lielvalstis tās atliek nākotnes risinājumiem. Būtiskākais, es domāju, mūsu cilvēkiem un arī parlamentāriešiem ir — saprast, ka mēs nedrīkstam pazust lielajā Eiropas saimē. Abas mūsu nācijas ir nelielas, un mums ir svarīga ne tikai izdzīvošana, bet arī savas kultūras un mentalitātes saglabāšana. Īpaši rūpējoties par mūsu nākotni, kā arī par mūsu vecākiem, kuriem daudzi pašreizējie Eiropas procesi varbūt būs nesaprotami nesagatavotības dēļ.

— Kāda ir Kipras parlamentāriešu attieksme pret Eiropas Savienību? Vai viņi šajā jautājumā ir tikpat konsekventi kā vairums Latvijas politiķu? Un cik reāli Kipras politiķi vērtē savas valsts izredzes tikt uzņemtai ES?

— Faktiski viņi ir līdzīgās domās kā mūsu politiķi. Taču viņi ir daudz kritiskāki pret pašu procesu. Mūsu politiķi risina daudzus jautājumus tīri politiski, bet kiprieši daudz vairāk analizē savu ekonomisko situāciju. Viņus ļoti interesē nodarbinātības jautājums. Kipra ir tūrisma zeme. Viņi zina, ka tūrisms Eiropas Savienības ietvaros attīstīsies vēl straujāk. Taču Kiprā ir arī ļoti daudz nozaru, kas uztur ekonomiku — vīna ražošana, daudzu citu lauksaimniecības produktu ražošana. Šie jautājumi viņus uztrauc. Kipras ministri, tiekoties ar mums, uzsvēra, ka tagad ir ļoti svarīgi visu ekonomiski pareizi izplānot un jau laikus veikt stratēģiski pareizas investīcijas pareizajās nozarēs, palielinot vietējo uzņēmēju konkurētspēju. Tas būtu ļoti svarīgi arī Latvijas uzņēmējiem. Nevis iemest iekšā ES nesagatavotus. Kiprieši to ir sapratuši un apzinājušies. Viņi saprot, ka nedrīkst ieiet Eiropas Savienībā nesagatavoti. Kipra ir liberāla valsts. Bet tajā pašā laikā Kipras politiķi uzskata, ka tieši viņiem jāpalīdz saviem uzņēmējiem sagatavoties šai pietiekami sarežģītajai un grūtajai gaitai uz Eiropas Savienību. Kipras politiķi arī atzīst — ja kiprieši nesagatavoti iestāsies ES, tad daudzas ekonomikas nozares Kiprā “nomirs”. Tās nebūs konkurētspējīgas, un tas palielinās kopējo bezdarbu. Tūdaļ saasināsies sociālās problēmas. Par to viņi domā ļoti kritiski, un uz to viņi vērsa arī mūsu politiķu uzmanību. Kopumā ņemot, tas — konkrēti mani — pilnībā apmierina. Jo mēs jau esam snieguši vairākus paziņojumus, un arī visa mūsu darbība ir vērsta uz to, lai tieši valdības līmenī būtu tā saucamā lobēšana par labu vietējiem Latvijas uzņēmējiem. To mēs esam deklarējuši. Un ja mūs atbalstīs arī citi politiķi, mēs visi tikai iegūsim. Ar to mēs neesam atklājuši nekādu jaunu riteni vai jaunu Ameriku, mēs vienkārši šajā mazajā valstī Kiprā vēlreiz par to pārliecinājāmies. Par to, ka esam uz pareiza ceļa un ka pats būtiskākais arī Latvijā ir aizstāvēt vietējos uzņēmējus. Jo laiks paies ļoti ātri. 10 — 15 gadi paies ļoti ātri, un tāpēc mums ir jo intensīvāk jāsagatavo savi cilvēki. Jo nākotnē viņus gaida ļoti spēcīga konkurence.

— Starptautisko politisko analizētāju vidū ir izplatīts viedoklis, ka Kipra varētu ļoti ātri un viegli tikt uzņemta Eiropas Savienībā. Katrā ziņā ātrāk par Latviju un pārējām Baltijas valstīm? Vai jūs arī pievienojaties šādam viedoklim?

— Jā, es piekrītu. Jo paanalizēsim kaut vai Kipras rādītājus. Kiprā ir izveidota spēcīga vidusšķira, ko pārstāv 50 procenti iedzīvotāju. Šie 50 procenti iedzīvotāju ir labi situēti. 25 procentus Kipras iedzīvotāju var uzskatīt par pietiekami bagātiem. Un vēl Kiprā ir 25 procenti iedzīvotāju, kurus valdība caur šo lobēšanu cenšas pavilkt uz vidusšķiras līmeni. Līdz ar to kopējais dzīves līmenis Kiprā ir visai augsts, un tas nav krasi atšķirīgs — kā Latvijā, kur var redzēt lielu skaitu dārgu automašīnu un milzīgas privātmājas un tajā pašā laikā ielās redzami ubagi. Kiprā nav šādas disproporcijas. Arī daudzi citi ekonomiskie jautājumi viņiem ir labāk sakārtoti. Likumdošanas jomā viņiem ļoti daudz kas ir palicis no angļu likumdošanas, ko pat necenšas labot. Gada laikā viņi pieņem tikai pāris jaunu likumu. Jā, es domāju, viņi ātrāk par mums tiks Eiropas Savienībā.

— No šāda viedokļa vizītei bija arī stratēģiska nozīme. Jo Latvijai būs ļoti svarīgs katras ES dalībvalsts atbalsts — brīdī, kad sāksies konkrētas sarunas par Latvijas uzņemšanu šajā organizācijā.

— Jā, neapšaubāmi.

— Vai jums tagad ir pārliecība, ka tad varēsim rēķināties ar Kipras atbalstu?

—Jā, man šāda pārliecība tagad, pēc vizītes, ir. Jo mūsu delegāciju uzņēma ļoti augstā līmenī. Visu vizītes laiku bija skaidri jūtams kipriešu pozitīvisms. Arī mūsu delegācijas nostādne, runājot par Kipras okupācijas faktu, sakrita ar Kipras parlamentāriešu viedokli. Domāju, ka šīs pozitīvās tendences, turpinoties parlamentu attiecību padziļināšanas jomā un attīstoties attiecībām starp abu valstu Ārlietu ministrijām, dos pozitīvus rezultātus. Arī mūsu Ārlietu ministrijas Rietumeiropas valstu nodaļas vadītāja Ludmila Buligina par to varēja pārliecināties, tiekoties ar saviem kolēģiem Kipras Ārlietu ministrijā. Arī viņai bija ļoti veiksmīgas sarunas par astoņu līgumu eventuālu parakstīšanu ar Kipru. Tātad vienkārši jādara darbs. Politikā jau ir jādzīvo pēc viena pamatprincipa: nekad nesaki nē un mēģini vairot draugu skaitu. Dažreiz saka arī tā — ienaidnieki jau atradīsies paši.

— Runājot par draugiem: jūs Kiprā bijāt četri deputāti, kas pārstāv trīs ļoti dažādas politiskās partijas. Latvijas parlamenta sēdēs starp jūsu frakcijām ļoti bieži izvēršas asas debates, jūsu viedokļi daudzos jautājumos ir krasi atšķirīgi. Šeit, Kiprā, ar žurnaāista aci vērojot, radās iespaids, ka jūsu starpā valda ļoti laba sapratne un saskaņa.

— Parlamentārā dzīve Latvijā tomēr visumā ir katras partijas programmas realizēšana. Loģiski, ka starp mūsu partijām pastāv atšķirības. Es netērēšu šobrīd laiku to analizēšanai. Ja īsi: mēs vēlamies vairāk lobēt vietējo uzņēmēju intereses. “Latvijas ceļš” varbūt vairāk ir par pilnīgi liberālas ekonomiskās programmas īstenošanu, pamatojoties uz pilnīgu Eiropas standartu pārņemšanu. Savukārt opozīcija ir opozīcija. Visās demokrātiskās valstīs opozīcija ir tāda, kāda tā ir. Bet, runājot par mijiedarbību šeit, vizītes laikā, varu jums pateikt, ka mēs jau pirms izlidošanas uz Kipru apspriedāmies, ko gribam panākt ar šo vizīti. Un vienojāmies, ka galvenais mūsu mērķis ir iepazīties ar Kipras parlamentāriešiem . Daudziem varbūt nepatiks pamatprincips, kuru es deklarēju: Latvijai nav ne draugu, ne ienaidnieku — Latvijai ir intereses. Un ir jāmēģina šeit atrast Latvijas intereses. Tāpēc arī bijām vienoti. Mēs arī saprotam smago, kritisko situāciju, kāda mums ir tūrisma jomā, arī mazo valstu mijiedarbībā. Mēs, piemēram, varam, būt ļoti izdevīgi Kipras uzņēmējiem ar savu banku sistēmu. Jo viņiem ir ļoti lielas problēmas ar Krievijas un citu NVS valstu bankām, biznesmeņiem un uzņēmējiem. Un viņi tagad runā par to, ka varētu izmantot mūsu valsts banku sistēmu. Kiprieši jau ir pārliecinājušies par šīs sistēmas praksi. Mums savukārt tā būs papildu nauda Latvijas ekonomikā. Šajos jautājumos mēs, Latvijas deputāti, bijām pilnīgi domubiedri. Bet politiskos jautājumus mēs atstājām līdz Saeimai, kur, protams, starp mums turpināsies karstas diskusijas. Bet tās jau būs par citiem tematiem.

— Vai arī sarunās ar kipriešiem jums noderēja šī pozīcija, ka “Latvijai nav ne draugu, ne ienaidnieku, bet ir tikai intereses”? Jo Kiprā ir ļoti raksturīga šīs valsts iedzīvotāju izteikti negatīvā nostāja pret faktu, ka kopš 1974. gada vasaras gandrīz trešo daļu no Kipras teritorijas okupējusi Turcijas armija un ka uz demarkācijas līnijas joprojām laiku pa laikam norisinās asiņaini incidenti, kuros iet bojā civiliedzīvotāji. Un sagadījās tā, ka tieši Latvijas parlamentāriešu vizītes laikā Kiprā pie mums Rīgā valsts vizītē ieradās Turcijas Republikas prezidents Suleimans Demirels. Vai no Kipras politiķu puses neizskanēja neizpratne, sarūgtinājums vai pārmetumi par Latvijas labajām attiecībām arī ar Turciju?

— Nē, tas, ka Latvija mēģina nodibināt labas attiecības ar dažādām valstīm, liecina tikai par mūsu vēlmi dzīvot mijiedarbībā un draudzībā ar jebkuru pasaules valsti. Vai tas skar Kipru, vai Baltkrieviju, vai Krieviju, vai ASV, Franciju vai Angliju. Bet, runājot par faktu, ka daļa Kipras teritorijas ir okupēta, kā arī par mūsu pozīciju šajā konkrētajā jautājumā — es domāju, ka šobrīd starptautiskā līmenī par to jārunā pietiekami asi, arī tieši mūsu ārpolitikas resora pārstāvjiem, risinot šo jautājumu. Bet arī Kipras puse labi saprot, ka ne jau no mums būs atkarīgs šīs problēmas atrisinājums. Drīzāk tas būs atkarīgs no lielvalstīm, no ANO pozīcijas. Arī no ASV, Anglijas, Francijas, Vācijas pozīcijas. Droši vien arī no Krievijas pozīcijas, kas pēdējā laikā arī tiek dokumentēta. Piemēram, Krievijas un Ķīnas tuvināšanās un Jeļcina brāļošanās ar NATO valstīm. Es domāju, arī kiprieši problēmu uztver pragmatiski, un mums netika izteikti nekādi pārmetumi.

— Visbeidzot — jūsu viedoklis par Latvijas goda konsulāta darbību Nikosijā? Tā uzsākta pavisam nesen. Taču es pats Kiprā varēju pārliecināties, ka mūsu goda konsuls Kiprā ir plaši pazīstama persona, ko pazīst gandrīz katrs kiprietis, kam minēju Georgiu Prodromou vārdu.

— Viņš ir jauns konsuls, goda konsuls. Tas nozīmē, ka viņu nefinansē Latvijas valdība. Viņa aktivitātes ir patiešām apsveicamas. Es domāju, viņš situāciju Latvijā pazīst pat labāk nekā situāciju Kiprā. Gan politiskajos, gan ekonomiskajos jautājumos. Viņš sešus gadus ir mācījies Latvijā un pēc tam izglītojies ASV. Loģiski, ka jebkurā valstī izglītoti cilvēki ir populāri. Georgiu Prodromous ir arī ļoti apsviedīgs. Viņš ir jauns, enerģisks uzņēmējs. Savā laikā viņš ir strādājis Kipras policijā un pulkveža pakāpē komandējis Kipras policijas gaisa spēkus. Varu teikt, ka viņš patiesi ir Latvijas patriots. Georgiu Prodromous izpilda visas funkcijas, ko prasa Latvijas intereses. Ja vien kādam no Latvijas pilsoņiem Kiprā rodas kādas problēmas, viņš parasti tūdaļ ir blakus un palīdz tās atrisināt. Domāju, ka mūsu Ārlietu ministrijai ar šo cilvēku patiešām ir laimējies. Tas ir viens no veidiem, kā atrisināt visai bēdīgo situāciju, kad mūsu valsts nevar atļauties atvērt pastāvīgas vēstniecības visās valstīs un reģionos un kad vēstniekiem nākas uzņemties atbildību par vairākām valstīm. Un tad nu mēs ar šādu lielisku cilvēku palīdzību iegūstam papildu iespējas pārstāvēt Latvijas valsti.To Georgiu Prodromous arī ļoti veiksmīgi dara Kiprā.

— Vai palika vēl kas tāds, ko jūs pats gribētu piebilst?

— Jā, ir viena problēma. Ļoti daudzi cilvēki, kas pavadīja mūsu delegāciju, uzdeva jautājumu: Kāpēc kiprieši ir tik labestīgi un dzīvespriecīgi? Kāpēc viņi ir tik laipni pret tūristiem? Vai tā ir kāda samākslota forma?

Paši kiprieši atbild, ka tas ir viņu dzīves stils. Viņi dzīvo ar domu, ka savā bagātībā dalās ar iebraucējiem. Un šī viņu lielā bagātība ir saule, ūdens un mīlestība. Es arī domāju, ka viņi dzīvo pēc tā paša principa: viņiem nav ne draugu, ne ienaidnieku, bet ir intereses. Un šīs intereses slēpjas vēlmē iegūt no tūrista maksimāli daudz dolāru, lai ieguldītu tos savas zemes attīstībā. Un es gribētu novēlēt jebkuram Latvijas iedzīvotājam tieši tādu pašu attieksmi pret biznesu, pret iebraucējiem un ciemiņiem. Ar labestību un laipnību mēs viņus piesaistīsim, un, jo vairāk naudas viņi Latvijā atstās, jo vairāk tās būs mūsu zemes attīstībai.

— Paldies par interviju “Latvijas Vēstnesim”!

Latvijas politiķi tikās ar Kipras parlamenta priekšsēdētāju un parlamentā izveidotās Latvijas atbalsta grupas deputātiem, vairākiem Kipras valdības ministriem, kā arī ar Kipras tūrisma industrijas vadītājiem. Žurnālistiem bija plašas iespējas iepazīties ar Kipras politiskās dzīves aktualitātēm, kā arī izpētīt un izprast valsts dinamiskās tūrisma industrijas attīstības priekšnosacījumus un rezultātus.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Plašāk par Latvijas parlamentāriešu komandējumā gūto — turpmākajos “LV” numuros