informācija

Par Baltijas Ministru padomes sanāksmi Igaunijā, Tallinā

Baltijas Ministru padomes sanāksmē vakar, 12. jūnijā, Tallinā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas premjerministri apsprieda jautājumus par vienota Baltijas tirgus izveidi, vienota Baltijas tranzīta attīstību, Baltijas valstu sadarbību Baltijas Jūras valstu padomes ietvaros, gaisa telpas virs Baltijas jūras kontroles problēmas u.c. Īpaša uzmanība tika pievērsta Eiropas Savienības paplašināšanas jautājumiem.

Premjerministri uzsvēra, ka pēc Starpvaldību konferences sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā jāsāk risināt visām asociētajām valstīm, tai skaitā arī Baltijas valstīm.

Pēc Baltijas Ministru padomes sanāksmes notika Latvijas un Igaunijas valdību vadītāju sarunas, kuru laikā pārrunāti atsevišķi abu valstu attiecību aspekti: vienotas robežas un muitas kontroles sistēmas izveide uz Latvijas un Igaunijas robežas, tranzīta kustības attīstīšana starp abām valstīm un Latvijas un Igaunijas līguma “Par sadarbību zivsaimniecības jomā” izpildes gaita.

Valdības preses departaments

Par ārlietu ministra vizīti ASV

No 1997.gada 11. līdz 16.jūnijam LR ārlietu ministrs Valdis Birkavs uzturas darba vizītē Amerikas Savienotajās Valstīs.

11.jūnijā Vašingtonā ārlietu ministrs tikās ar ASV Kongresa pārstāvjiem, to skaitā kongresmeņiem Deividu Hobsonu ( David L.Hobson ) un Džeraldu Solomonu ( Gerald Solomon ), kuri nesen darba vizītēs apmeklēja Latviju.

Sarunas noritēja konstruktīvā un lietišķā gaisotnē, abas puses galveno uzmanību veltīja Eiropas drošības jautājumiem. Sarunu laikā senatori un kongresmeņi pauda izpratni par Baltijas valstu drošības meklējumiem, kā arī izteica atbalstu Baltijas valstu centieniem iestāties NATO.

Vakar, 12.jūnijā, V.Birkavs tikās ar vairākiem senatoriem, to skaitā ar Ričardu Lugaru ( Richard G.Lugar ), ar augsta līmeņa speciālistiem tirdzniecības jautājumos, kā arī ASV pētniecības centrā “Heritage Foundation” nolasīs lekciju “Latvijas identitāte starptautiskajā politikā”.

Pirmdien, 16.jūnijā, LR ārlietu ministrs darba vizītē Ņujorkā tiksies ar ANO ģenerālsekretāru Kofi–Ananu ( Kofi Anann ), Ģenerālās Asamblejas prezidentu Razi Ismailu ( Raz Ismail ) un Politiskā departamenta vadītāju ģenerālsekretāra vietnieku Kjeru Prendergastu ( Kier Prendergast ).

ĀM preses centrs

Kas tās būs — rajonu sadarbības padomes

Ēriks Zunda, pašvaldību lietu valsts ministrs, — “Latvijas Vēstnesim”

— 3.jūnijā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts grozījumu projekts likumā “Par pašvaldībām”. Projekta būtība — rajona padomju reorganizācija un to vietā jaunas institūcijas — sadarbības padomju izveidošana.

— Jā, projekts ir izskatīts Ministru kabinetā un iesniegts Saeimai, kura par atbildīgo komisiju ir noteikusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju. Šodien, 12. jūnijā, komisijas sēdē ir pieņemts lēmums atbalstīt šī likumprojekta izskatīšanu pirmajā lasījumā. Protams, vislabāk būtu, ja šo likumu līdz vasaras brīvdienu sākumam Saeima paspētu pieņemt arī galīgajā variantā. Šobrīd reāla šķiet tikai pirmā lasījuma iespējamība. Šo grozījumu pieņemšana interesē gan vietējās, gan rajona pašvaldības. Vietējās pašvaldības vēlas ātrāk pārņemt rajona padomju īpašumus, lai tie netiktu izsaimniekoti un nepieaugtu to saistības. Savukārt rajona pašvaldību cilvēki vienkārši vēlas gūt skaidrību par savu tālāko darbību.

— Tuvāk par likumprojektu. Kāds ir grozījumu saturs?

— Viss, kas ietverts likuma grozījumos, ir saistīts ar rajona pašvaldībām un jaunveidojamajām sadarbības padomēm. Viena daļa grozījumu paredz mehānisku rajona padomju svītrošanu. Tomēr jautājums jārisina arī pēc būtības — likumprojektā jāparedz visu līdzšinējo rajona padomju funkciju nodošana un sadalīšana.

— Bet vai līdz ar funkciju nodošanu tiks paredzēts arī to izpildei nepieciešamais finansējums?

— Jā, bez šaubām. Likums “Par pašvaldībām” nosaka, ka, dodot pildīt pašvaldībai uzdevumu, ir jāparedz arī attiecīgs finansējums. Šī konsekvence līdz šim ļoti bieži nav tikusi ievērota — to redzam, analizējot daudzus pieņemtos tiesību aktus. Pašlaik tiek veikta pašvaldību funkciju inventarizācija, lai konstatētu šādas kļūdas. Sadalot rajona padomju funkcijas, tiks sadalīts arī rajona pašvaldības finansējums.

— Kuras rajona padomju funkcijas kam tiks nodotas?

— Ir trīs iespējamie varianti, līdzšinējos rajona pašvaldību pienākumus nododot vietējām pašvaldībām, jaunajām sadarbības padomēm vai valsts pārvaldes iestādēm.

Lielākā daļa citu uzdevumu, kas līdz šim bija rajona padomju kompetencē, būs jānodod vietējo pašvaldību pārziņā. Nevaru piekrist apgalvojumam, ka vietējās pašvaldības vienas, bez pārraudzības neko nespēs izdarīt. Lielāka atbildība tikai nostiprinās pašvaldības. Jo mēs vairāk tām uzticēsimies, jo stabilākas tās kļūs.

— Kādi tad būs sadarbības padomju uzdevumi?

— Sadarbības padomes, kuras veidos rajona vietējo pašvaldību domju un padomju priekšsēdētāji, izlems jautājumus, kas kopīgi visai rajona teritorijai un iedzīvotājiem. Likumprojektā sadarbības padomēm paredzētas sešas patstāvīgas funkcijas.