Dienesti savu uzdevumu ir veikuši saskaņā ar likumu

Vakar, 12.jūnijā, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Andrejs Sončiks un Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra vietnieks Jānis Endziņš rīkoja preses konferenci.

Vispirms runāja Andrejs Sončiks:

— Gribu jūs informēt par Valsts ieņēmumu dienesta vadības viedokli par, manuprāt, neprecīzi izprasto par paveikto ieņēmumu dienestā, par to, kas ir izdarīts, ko ieplānots izdarīt un kādā veidā mēs savu darbu oganizējam attiecībā uz korupcijas novēršanas likumu. Mēs pēdējā darba sarunā ar Uzņēmumu reģistra galveno notāru Gulbja kungu un viņa vietnieku (kurš jums tikko stādījās priekšā), kārtējo reizi pārrunājām to, kas ir paveikts, kas ir tuvākajā laikā plānots, un vienojāmies, ka tāda informācija mums ir varbūt jāsniedz, lai sabiedrība to uztvertu. Es nevaru piekrist tam, ka dažādos izdevumos ir redzama informācija, ka ieņēmumu dienests kaut ko pārmet Uzņēmumu reģistram vai varbūt ir kādas nesaskaņotas darbības. Un savukārt pretēji mēs vienojāmies ar kolēģi no Uzņēmumu reģistra, kurš paudīs vai savādāk teiks savu viedokli, jo mūsu darbs ir attiecīgā jomā kopējs, to arī mēs darām. Un attiecīgi katram ir savi likumi, kurus mēs pildām, protams, ar atšķirībām šajos likumos un dzīvē, jo tie ir citi likumi. Un konkrēti mums ar Uzņēmumu reģistru ir līgums, kurš ir datēts ar 1996.gada maiju, tātad vairāk nekā pirms gada, kur paredzēta konkrēta sadarbība, protams, galvenokārt informācijas apmaiņas veidā. Kādas informācijas? Nu, cik mums būs laika, par to mēs šodien parunāsim.

Es šeit gribētu paskaidrot, varbūt jau vērojot to, kas ir laikrakstos, jo, protams, tas ir svarīgi, kā sabiedrība reaģē, teiksim, galvenokārt valsts dienestus, un es konkrēti domāju par ieņēmumu dienestu. Un, es domāju, ja tur redzama vai dzirdama neprecīza informācija, tad ir vajadzīgs to precizēt. Tātad — kas ir mūsu sadarbības pama tā? Pēc uzņēmuma juridiskās reģistrācijas (kā tas notiek, to es nestāstīšu, tā ir kolēģa kompetence) mēs saņemam, centrālais aparāts, ieņēmumu dienests, es to apzīmēju nosacīti, sauksim to — tā ir ieņēmumu dienesta vadība, tas nav tieši administrējošās 34 teritoriālās iestādes, bet centrālais ieņēmumu dienesta aparāts. Informāciju saņem elektroniskā veidā. Mēs dažus mirkļus, kad uzņēmumu pabeigts iereģistrēt Uzņēmumu reģistrā, mēs viņu redzam, ka viņš ir piereģistrēts. Tas ir tas brīdis, protams, ja mums ir vajadzība redzēt. Jo mums šis darbs galvenokārt ir vērsts uz to, kas ir Likumā par ieņēmumu dienestu, Likumā par nodokļiem un nodevām un Likumā par katru no uzņēmējdarbības veidiem. Mūsu interese un darbs paaugstinās un rodas tajā brīdī, kad uzņēmējs reģistrējas kā nodokļu maksātājs. Tā ir reģistrācija, kas notiek pie mums, balstoties uz Uzņēmumu reģistra datiem. Tātad pēc Ministru kabineta noteikumiem (es arī pieminēšu numuru precizitātes labad, Nr.109 no 1995.gada 22.aprīļa) ir noteikts, ka uzņēmumam ir jāreģistrējas desmit dienu laikā. Ja viņš reģistrējas, tā ir viņa fiziska ierašanās attiecīgā ieņēmumu dinesta teritoriālajā iestādē, kurā viņš ir juridiski adresēts. Tā ir ļoti vienkārša procedūra, esot līdzi juridiskās personas pārstāvim attiecīgajiem dokumentiem, bankas rekvizītiem un vēl dažiem, un, ar parakstu apliecinot, ka viņš ir stājies nodokļu maksātāju uzskaitē, šī procedūra arī beidzas. Un tās laikā tiek vēlreiz sniegta informācija, uz ko viņam vairāk jāvērš uzmanība, kas viņam būtu jādara tuvākajā laikā, kādas nodokļu atskaites vai kādi citi dokumenti, kas ir jāsniedz ieņēmumu dienestā vai varbūt kas saistīti ar muitu. Bet parasti jau tas nav, ja uzņēmums tikko reģistrējies. Tā ir tā pareizākā un vieglākā puse. Protams, tālāk jau ieņēmumu dienests uzņemas atbildību par šo juridisko personu.