Dž.Verdi “Rekviēms” Rīgas Lielajā ģildē un katra latvieša sirdī

Rīt —Komunistiskā terora upuru piemiņas dienā —, atsaucot atmiņā 1941. gada deportāciju uzbangojumu, līdztekus citiem atceres brīžiem pievakarē Lielajā ģildē būs Džuzepes Verdi “Rekviēma” uzvedums. Tieši tā — uzvedums, jo nevedas dēvēt tikai par koncertu tādu notikumu, kurā Kerilinas Vilsones (ASV) vadībā piedalīsies Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Valsts akadēmiskais koris “Latvija” un izcilu solistu kvartets: Dženeta Tomsone (ASV), jau tālu pazīstamie pašmāju dziedoņi Antra Bigača, Jānis Sproģis un Aivars Krancmanis.

Kaut gan “Aīdas”, “Otello”, “Traviatas”, “Rigoleto”, “Makbeta”, “Masku balles”, “Dona Karlosa” un citu operu autora popularitāte līdz ar daudzu Verdi operu iestudējumiem un atjaunojumiem kopš divdesmito gadu sākuma mūsu Nacionālajā operā ir nenoliedzama, viens no Latvijas mūzikas cienītāju visvairāk iemīļotajiem meistara skaņdarbiem ir 1874. gadā komponētais “Rekviēms”, sēru mesa septiņās daļās. To viņš savulaik veltīja Itālijā populārā sabiedriskā darbinieka dzejnieka Alesandro Mandzoni piemiņai, kaut gan tā iecere bija radusies krietni agrāk — 1868. gadā, kad Verdi dziļi ietekmēja viņa ļoti cienītā operkomponista Džakomo Rosīni nāve.

“Rekviēma” latīnisko tekstu komponējuši daudzi skaņraži — no Luidži Kerubīni un Volfganga Amadeja Mocarta līdz Antonam Brukneram un Gabriēlam Forē, tas joprojām saista arī tagadnes komponistu uzmanību. Taču šī gadsimta laikā, galvenokārt tā otrā pusē, pamazām rodas tulkojumi dažādu Eiropas tautu valodās. Sakarā ar “Rekviēma” rītdienas uzvedumu “LV” lasītāju rīcībā nokļūst Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas docenta Anša Alberinga redakcijā sarūpētais latviešu teksts.

Tagad jau varam runāt par Verdi “Rekviēma” atskaņojumu tradīciju Latvijā. Pirmo reizi tas te skanējis pagājušā gadsimta beigās, taču līdz ar regulāras koncertdzīves nostiprināšanos arī piecdesmitajos un sešdesmitajos gados tam ir stabila vieta ikgadējās programmās Rīgā un Jūrmalā līdz pat mūsdienām.

Ko zinām par rītdienas viešņām? Kā izriet no skopajām anotācijām, Kanādas izcelsmes amerikāņu diriģente Kerilina Vilsone, kas šobrīd strādā Dalasā, vispirms apguvusi klavierspēli, vijoles un flautas spēles prasmi. Viņu tomēr aizvien vairāk vilina diriģēšana, un Kerilinas Vilsones pedagogu vidū ir Oto Verners Millers, Kurts Mazurs, Stanislavs Skroncerskis, Leonards Slatkins un citi. Zalcburgas festivālā 1992. gadā viņa kļūst par pasaulslavenā maestro Klaudio Abado asistenti. Tālāk — ceļš pa visu pasauli. Tagad Kerilinas Vilsones interpretes māku vērtēsim Latvijā.

Arī Dženetas Tomsones muzikālā izglītība ir vispusīga, viņa piedalījusies pasaules mēroga festivālos Japānā un ASV, bet viņas “zvaigžņu stunda” pienākusi 1988. gadā, kad Dženeta Tomsone iegūst zelta medaļu karalienes Elizabetes konkursā Briselē. Viņa dziedājusi Austrijā, ASV, Beļģijā, Francijā, Itālijā, Kanādā, Vācijā, Spānijā, Turcijā... Nu kārta Latvijai.

“LV” informācija

Bet jau šovakar Rīgas Domā — piemiņas koncerts, Lūcijas Garūtas un Andreja Eglīša kantāte “Dievs, Tava zeme deg”.