Atceres. atgādnes

“Nāve un visa daba sastings, kad augšāmcelsies visa radība, lai atbildētu tiesātājam...”

Mors stupebit et natura, cum resurget creatura,

judicanti responsura...

Rīt — Komunistiskā terora upuru piemiņas dienā —, atsaucot atmiņā 1941.gada visas tautas traģēdiju, līdztekus citiem atceres brīžiem pievakarē Lielajā ģildē būs Džuzepes Verdi (1813–1901) “Rekviēma” (1874) uzvedums. Lai šīs latviešu valodā tulkotās latīņu oriģināla rindas atgādina vispārcilvēciskās vērtības, kas sniedzas pāri gadiem un gadsimtiem!

(Requiem) Rekviēms

(Requiem et Kyrie) Mūžīgu mieru dodi viņiem (mirušajiem), Kungs, un nebeidzama gaisma lai viņiem spīd!

Tev pienākas slavas dziesmas, Dievs Ciānā, un Tev tiks dots svēts solījums Jeruzalemē.

Uzklausi manu lūgšanu, pie Tevis nonāks katra miesa.

Mūžīgu mieru dodi viņiem, Kungs, un nebeidzama gaisma lai viņiem spīd!

Kungs, apžēlojies!

Kristu, apžēlojies!

Kungs, apžēlojies!

(Dies irae) Dusmu diena , tā diena satrieks pasauli pelnos, kā liecina Dāvids un Sibilla.

Kāda gan būs trīcēšana, kad nāks tiesnesis, kurš visu stingri tiesās!

(Tuba mirum) Taure , izplatīdama brīnumainu skaņu pāri zemju kapenēm, sasauks visus troņa priekšā.

Nāve un visa daba sastings, kad augšāmcelsies visa radība, lai atbildētu tiesātājam.

Rakstīta grāmata tiks priekšā celta, kurā viss ir ietverts, no tās pasaule tiks tiesāta.

Tad nu tiesnesis, kad sēdēs, atklāsies viss, kas apslēpts, nekas nepaliks nesodīts.

Ko es, nelaimīgais, tad teikšu, ko es lūgšu par aizstāvi, kad pat taisnais tikko būs drošs?

(Rex tremendae) Ķēniņ, Tu , kura diženums liek mums drebēt, Tu, kas glābjamos atpestī aiz laba prāta, glāb arī mani, žēlastības avots!

(Recordare Jesu pie) Atceries, mīļais Jēzu, ka es esmu par cēloni Tavam ceļam, nepazudini mani tai dienā.

Meklēdams mani, Tu noguris atsēdies, Tu atpestīji mani, ciezdams krusta nāvi, tik lielas ciešanas lai nebūtu veltas.

Taisnīgais atriebības tiesnesi, dāvini grēku piedošanu pirms norēķināšanās dienas.

Es vaimanāju kā vainīgais, vainā sarkst mans vaigs, saudzē, Dievs, pazemīgi lūdzošo!

Tu, kas attaisnoji Mariju (grēcinieci) un uzklausīji laupītāju, arī man esi devis cerību.

Manas lūgšanas nav cienīgas, bet Tu, labais, esi žēlīgs, lai es nedegu mūžīgā ugunī.

Ierādi man vietu starp avīm un nošķir mani no āžiem, nolikdams labajā pusē.

(Cunfutatis maledictis) Kad nolādētie būs nošķirti, nodoti svelmainām liesmām, sauc mani kopā ar svētīgajiem.

Es lūdzos pazemīgs un noliecies, sirds man satriekta kā pelni, stāvi man klāt manā beigu stundā.

(Lacrymosa dies illa) Asaraina būs tā diena, kad no pelniem augšāmcelsies tiesājamais vainīgais cilvēks.

Saudzē viņu tad, Dievs, mīļais Kungs Jēzu, dodi viņiem mieru (mūžīgu)! Āmen.

(Domine Jesu, Offertorium) Kungs Jēzu Kristu , godības ķēniņ, atbrīvo visu mirušo ticīgo dvēseles no elles mokām un no dziļā bezdibeņa!

Atbrīvo viņas no lauvas rīkles, lai viņas neaprij elle, lai tās neiekrīt tumsā, bet lai karognesis svētais Miķelis ieved tās svētajā gaismā, ko Tu kādreiz apsolīji Abraāmam un viņa dzimtai.

(Hostias et preces tibi) Upurus un slavinājuma lūgšanas Tev, Kungs, mēs nesam.

Pieņem tos par tām dvēselēm, kuras mēs šodien pieminam (pieminēsim),

liec, Kungs, viņām pāriet no nāves uz dzīvību, ko Tu reiz apsolīji Abraāmam un viņa dzimtai.

(Sanctus, sanctus) Svēts, svēts, svēts ir tas Kungs Dievs Cebaots! Pilnas ir debesis un zeme ar Tavu godību.

Oziannā augstībā!

Slavēts, kas nāk tā Kunga vārdā!

Oziannā augstībā!

(Agnus Dei) Dieva Jērs, Tu, kas nes pasaules grēkus, dodi viņiem mieru.

Dieva Jērs, Tu, kas nes pasaules grēkus, dodi viņiem mūžīgu mieru!

(Lux aeterna) Lai spīd viņiem mūžīga gaisma, Kungs, kopā ar Taviem svētajiem mūžīgi, jo Tu esi žēlsirdīgs.

Dodi, Kungs, viņiem mūžīgu mieru, un lai spīd viņiem nebeidzama gaisma!

Mīļais Kungs Jēzu, dodi viņiem mūžīgu mieru.

(Libera me) Pasargā mani, Kungs, no mūžīgās nāves tanī briesmīgajā dienā, kad tiks satricinātas debesis un zeme.

Kad Tu būsi nācis tiesāt cilvēci ar uguni.

Es bailēs drebu un bīstos par tiesāšanu un dusmām, kas nāks.

Dusmu diena, tā nelaimes un posta diena, ilgā un ļoti skarbā diena.

Mūžīgu mieru dodi viņiem, Kungs, un lai viņiem spīd nebeidzama gaisma.

Pasargā mani!

Latviešu teksts — Jāzepa Vītola Mūzikas akadēmijas docenta Anša Alberinga redakcijā

Foto: Atis Ieviņš

Par “Rekviēma” rītdienas uzvedumu — 10.lpp.