Svētki un godadienas

Krievijas Federācijā

Vakar, 12. jūnijā, bija valsts svētki Neatkarības diena — Krievijas diena

Pēc iedzīvotāju skaita, kā arī pēc sava ekonomiskā un militārā potenciāla tā joprojām ir pieskaitāma pasaules ietekmīgākajām valstīm. Krievijas ietekmi starptautiskajā politikā nosaka arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes pastāvīgās locekles statuss. Pēc padomju impērijas sabrukuma Krievija ir pārmantojusi bijušās PSRS kodolarsenālu — arī tas ir faktors, ar ko rēķinās politiķi visā pasaulē.

Latvija diplomātiskās attiecības ar Krieviju nodibināja 1991. gada 4. oktobrī. Krievijas intereses Latvijā pārstāv Aleksandrs Udaļcovs, ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, kurš savu akreditācijas rakstu Latvijas Republikas Valsts prezidentam iesniedza šī gada sākumā.

Latvijai ir visai ciešas ekonomiskās saites ar Krieviju, īpaši privātā biznesa līmenī. Liela nozīme Latvijas ekonomikā ir arī Krievijas naftas un citu kravu tranzītam caur Latvijas ostām.

Krievijas Federācijas valsts svētku dienā centāmies noskaidrot, kāda noskaņa valda lielās valsts dzīves ritmos. Neatkarības dienu kā valsts svētkus Krievijā sāka svinēt tikai pēc padomju impērijas sabrukuma. Diemžēl vairums Krievijas plašsaziņas līdzekļu nesniedza kaut cik aptverošu priekšstatu par to, kā relatīvi jaunos svētkus vērtē šīs valsts iedzīvotāji. Svētku priekšvakarā radiostacija "Svoboda" tiešraidē veica Krievijas iedzīvotāju aptauju par šo svētku nozīmi citu atzīmējamo dienu vidū. Taču vairums klausītāju atbildēja vai nu atturīgi, vai pat noraidoši.

Krievijas TV un citi plašsaziņas līdzekļi daudz vietas ierāda valsts ekonomiskajām grūtībām, plaši un emocionāli tiek attēloti ogļraču streiki un citas sociālo problēmu izraisītas kolīzijas. Konkrētāku priekštatu par mūsu lielās Austrumu kaimiņvalsts sociālo situāciju sniedz Krievijas Zinātņu akadēmijas Makroekonomikas stratēģijas institūta prognožu centra analīze par Krievijas iedzīvotāju saimnieciskajām perspektīvām jūnijā, kas publicēts laikraksta "Argumenti i fakti" 10. jūnija numurā:

"Paredzams, ka patēriņa preču un pakalpojumu cenas pieaugs par 0,6 procentiem, tai skaitā pārtikas precēm — par 0,7 procentiem, pārējām precēm — par 0,4 procentiem. Maksas pakalpojumu cenas pieaugs par 1,5 procentiem, taču pieaugums būs lēnāks nekā vēl nupat maijā. Savukārt iedzīvotāju naudas ienākumi, pēc šī paša avota prognozēm, jūnijā pieaugs par 3 procentiem, sasniedzot vidēji uz katru iedzīvotāju 986,5 tūkstošus rubļu ( Ls 97,86). Tajā pašā laikā dzīves iztikas minimums Krievijā jūnijā, pēc prognozēm, sasniegs vidēji 420,6 tūkstošus rubļu ( Ls 41,72) uz katru iedzīvotāju. Darbspējīgajiem iedzīvotājiem iztikas minimums tiek lēsts 471,7 tūkstoši rubļu ( Ls 46,79), bet pensionāriem — 294,6 tūkstoši rubļu ( Ls 29,22), bet bērniem — Ls 42,14). Paredzēts, ka bezdarbs Krievijā šomēnes saglabāsies maija līmenī ( Krievijas nodarbinātības dienesta uzskaitē ir 2 795,3 tūkstoši cilvēku). Tajā pašā laikā šajā nodarbinātības dienestā reģistrēti 273, 8 tūkstoši pieprasījumu pēc strādniekiem.

Krievijas Federācijas premjerministra pirmais vietnieks Boriss Ņemcovs valsts svētku priekšvakarā, garā intervijā analizējot Krievijas ekonomikas samilzušās problēmas, tomēr visnotaļ optimistiski izteicās par savas valsts nākotni:

"Paldies Dievam, prezidents un valdība strādā enerģiski. Daudzās guberņās un pilsētās pie varas ir nākuši cienīgi cilvēki. Krievijā tagad pie varas ir pietiekami daudz kvalificētu cilvēku, kas spējīgi pieņemt pareizus, saturīgus lēmumus. Ja neizdarīsim rupjas kļūdas, ja neļausimies populistu aplamiem politiskiem paziņojumiem, tad ekonomikas kāpums var sākties jau 1997.—1998. gadā.""

Vakar, Krievijas Federācijas valsts svētku dienā, "Latvijas Vēstneša" ārpolitikas redaktors sazinājās ar mūsu valsts ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Maskavā Jāni Peteru.

— Sakiet, vēstnieka kungs, kāda noskaņa Krievijas valsts svētku dienā valda Maskavā?

— Es tikko atgriezos no Kremļa, kur Jura zālē notika prezidenta Jeļcina svētku pieņemšana, un tā bija visaugstākajā līmenī, kādā vien iespējams. Piedalījās viss diplomātiskais korpuss, valdības locekļi, plaši bija pārstāvēta Krievijas sabiedrība. Viesu bija tūkstošiem, un ar katru sasveicinājās vicepremjers Anatolijs Čubais un ārlietu ministrs Jevgēņijs Primakovs. Prezidents teica uzrunu, skanēja klasiskā mūzika. Bet Maskavā svētku dienā bija milzīga tveice, ap 30 grādiem. Maskavas ielās karogi, kā jau svētku reizē. Taču ielas ir klusas un tukšas, jo daudzi maskavieši devušies uz saviem dārziņiem vai vasarnīcām ārpus pilsētas.

— Krievijas presē risinās diskusija, vai 12. jūnijs ir vai nav kļuvis par tautas svētkiem.

— Es domāju, ka vislielākie svētki Krievijas tautai ir 9. maijs. 9. maijs Krievijā stāv pāri visiem citiem, pat baznīcas svētkiem un citiem valsts svētkiem. Jo gandrīz katrā krievu ģimenē kāds ir kritis karā. 12. jūnija priekšvakarā Krievijas prezidents Boriss Jeļcins teica, ka Krievijā vajadzētu būt diviem galvenajiem svētkiem - 12. jūnijam un 9 . maijam. Jo 12. jūnijā Krievija pieņēma savu suverenitātes deklarāciju.

— Kā vērtējat Latvijas un Krievijas pašreizējās attiecības?

— Es domāju, tās ir piesardzīgi optimistiskas. Visumā tās attīstījušas labvēlīgi. Tiesa, pašlaik tās tādā formālā izpildījumā, varētu teikt, stāv uz vietas. Es runāju arī ar vicepremjeru un starpvaldību komisijas priekšsēdētāju no Krievijas puses Valentīnu Serovu. Viņam un arī premjerministram Černomirdinam esot vēlme drīzākajā laikā sarīkot sarunas. Bet to viņš man jau ir teicis ne reizi vien. Es tā piesardzīgi teikšu — līdz galam neticu, ka tuvākā mēneša laikā šīs sarunas Maskavā notiks. Bet ar Krievijas diplomātiju ir tā, ka viss notiek pēdējā brīdī. Ir "nē, nē", un tad pēkšņi ir "jā".

— Vai tas būtu izskaidrojams ar krievu tautas savdabīgo mentalitāti?

— Tas izskaidrojams vispirms ar Krievijas milzīgajiem mērogiem. Jo Krievijas valsts ierēdņu aparāts daudzas lietas nespēj ātri aptvert. Arī valsts svētku pieņemšanā Kremlī ļoti daudzi viesi gribēja kaut īsi parunāt ar prezidentu Jeļcinu un stāvēja milzīgā rindā. Starp citu, es nupat runāju ar prezidenta Jeļcina kundzi. Viņa sūta sirsnīgu sveicienu Raimondam Paulam un saka, ka viņai esot brīnišķīgas fotogrāfijas ar "Dzeguzēniem"no šī ansambļa koncertiem Maskavā. Bet Krievijas apjomi ir milzīgi. Lai parunātu ar Krievijas ārlietu ministru kuluāros, arī stāv milzīga rinda dažādu valstu vēstnieku. Arī mentalitāte — no vienas puses, bet galvenais iemesls jau ir Krievijas apjomi un šīs valsts partneru lielais skaits. Sadarbības kandidātu ir tik daudz, un tik daudzi cenšas iekļūt Krievijas tirgū. Tātad — es negribu teikt, ka mūsu attiecības ar Krieviju šobrīd ir pilnīgi ideālas, bet es arī nedomāju, ka būtu pamats kādam pesimismam. Jo brīvās sabiedrībās jau ir jomas, kuras valsts institūcijas nepārvalda. Nesen runāju ar Krievijas transporta ministru Nikolaju Sahu, biju pie viņa oficiālā vizītē. Viņš teica, ka, virzot tranzīta plūsmu caur Latviju un citām valstīm, Krievija zaudē miljardiem dolāru. Bet viņš teica: "Manos spēkos jau nav brīvā tirgus apstākļos kontrolēt, apturēt vai kavēt privātu struktūru aktivitātes, kad tās virza savu kravu tranzītu caur Latvijas ostām."

— Paldies par interviju!

Jānis Ūdris,

"LV" ārpolitikas redaktors