Pec ceļa

Zem sarkanbaltsarkanā karoga Kiprā

“Latvijas Vēstneša” speciālkorespondents, ārlietu redaktors Jānis Ūdris — par Latvijas un Kipras parlamentāriešu preses konferenci Kipras lielākajā kūrortā Pafā

Preses konference notika vienā no Latvijas parlamentāriešu vizītes pēdējām dienām viesnīcā “Amaltia Beach”, kas vizītes laikā bija arī Latvijas politiķu rezidence, un tajā piedalījās vairāki Kipras politiķi un parlamenta deputāti.

Preses konferenci ievadīja Kipras Republikas parlamenta deputāts no Pafas, Sociālistu partijas pārstāvis Viaunakis Omirou ( Viaunakis Omirou ):

— Atļaujiet jūs apsveikt Pafā un izteikt cerību, ka jums šī vizīte ir sekmīga. Taču es esmu politiķis, tāpēc uzskatu par savu uzdevumu teikt dažus vārdus par politisko situāciju mūsu valstī. Esmu pārliecināts, jūs jau labi zināt, ka pirms 23 gadiem, 1974. gadā, Turcijas armija iebruka mūsu valstī un okupēja apmēram trešo daļu Kipras teritorijas. Kopš tā laika Turcija joprojām tur savā varā šo teritoriju, pārkāpjot starptautiskos likums, tai skaitā atkārtotās ANO Drošības padomes rezolūcijas, tāpat kā citu starptautisku organizāciju — Eiropas Savienības, Eiropas Padomes un Eiroparlamenta — rezolūcijas. Protams, Kipras valdība cenšas iespējami ātrāk šo problēmu atrisināt. Mēs pūlamies radīt visus iespējamos priekšnoteikumus problēmas atrisinājumam. Esam pieņēmuši arī ANO ģenerālsekretāra uzaicinājumu uz Kipras grieķu un turku kopienu sarunām ANO pārraudzībā. Diemžēl 23 gadu laikā kopš okupācijas Turcijas puse nav izrādījusi vēlēšanos rast pieņemamu problēmas atrisinājumu. Tagad būs vēl viens mēģinājums sarunu ceļā atrisināt Kipras problēmu, šīs sarunas sāksies jūlijā. ASV administrācija ir uzdevusi Holbruka kungam, bijušajam ASV ārlietu ministram, nodarboties ar šo problēmu.

Es gribu uzsvērt, ka Kipras problēma nav problēma starp salā dzīvojošajiem grieķiem un turkiem. Kipras problēma — tas ir fakts, ka Turcija ir okupējusi daļu mūsu valsts teritorijas. Tā nav Kipras iedzīvotāju divu kopienu problēma. Viena valsts ir okupējusi otras teritoriju. Zīmīgi, ka okupētajā teritorijā dzīvojošajiem turkiem netiek dota iespēja brīvi izteikt savu viedokli, jo citādi viņi parādītu, ka grib dzīvot vienā valstī kopā ar Kipras grieķiem.

Un cits mūsu ārpolitikas aspekts: Kipra, kā zināms, vēlas iestāties Eiropas Savienībā. Saskaņā ar ES vadošo struktūru lēmumu sešus mēnešus pēc Starpvaldību konferences sāksies sarunas ar ES kandidātvalstīm par to iestāšanos šajā organizācijā. Mēs zinām, ka arī Latvija grib iestāties ES, un ceram ar jums sastapties šajā organizācijā. Bet tagad es labprāt atbildēšu uz jūsu jautājumiem.

“Latvijas Vēstnesis”: — Kādi, jūsuprāt, varētu būt galvenie sadarbības virzieni starp Latvijas un Kipras parlamentu?

— Cik es zinu, līdz šim mums nav bijuši nekādi kontakti. Tagad esam ielūguši Latvijas parlamentāriešu grupu, un domāju, ka šī vizīte aizsāks sekmīgu sadarbību. Kipras parlamentā jau ir nodibināta Latvijas atbalsta grupa. Es pats esmu bijis jūsu kaimiņvalstī Lietuvā pirms trim gadiem, taču tas nebija Kipras parlamenta, bet gan manas partijas uzdevumā. Lietuvā es piedalījos Baltijas valstu sociālistu partiju konferencē.

“Bisnes i Baltija”: — Cik zinu, Kipras teritorijā atodas ASV un Lielbritānijas militārās bāzes. Kiprieši, ar kuriem runājām, teica, ka Kipras valdība neizskaidrojot savai tautai, kādu labumu Kipra gūst no šīm bāzēm.

Viaunakis Omirou: — Jūs kļūdāties, Kiprā nav amerikāņu bāzes. Kiprā ir tikai angļu militārās bāzes, kas šeit atrodas saskaņā ar Londonas vienošanos. Šī vienošanās tika noslēgta laikā, kad dibinājās neatkarīgā Kipras valsts. Es nesaprotu, ko jūs domājat, sakot, ka mēs kipriešiem neizskaidrojam šo bāžu atrašanos. Kiprā visiem ir labi zināms, ka šeit atrodas angļu bāzes saskaņā ar vienošanos. Jā, kiprieši negrib, ka Kiprā atrodas šīs bāzes. Taču pašlaik mēs nevēlamies šo jautājumu cilāt, jo mūsu politikas prioritārais mērķis ir pārtraukt turku okupāciju salā.

— Vai Anglija palīdz kipriešiem cīnīties ar turku okupāciju?

Viaunakis Omirou: — Lielbritānija ir viena no trim valstīm — Kipras neatkarības garantētājām. Protams, mēs, kiprieši, neesam apmierināti ar to, ko Anglija līdz šim ir izdarījusi. 1974. gadā, turku intervences laikā, Anglija neizdarīja visu iespējamo, lai novērstu okupāciju un aizkavētu atsevišķas turku valsts proklamēšanu Kipras ziemeļos. Un arī pēc tam viņi nav izdarījuši visu to, ko varēja. Jā, mēs domājam, ka Anglija būtu varējusi darīt daudz vairāk šīs problēmas atrisināšanai.

“Latvijas Vēstnesis”: — Daudzi fakti Rietumeiropā, īpaši Skandināvijas valstīs, liecina, ka tur aizvien aktīvāka kļūst Krievijas mafija, kas galvenokārt terorizē krievu biznesmeņus, kas ieradušies šajās valstīs. Vai šī parādība ir vērojama arī Kiprā, un vai jūsu drošības institūcijas tai ir gatavas?

Viaunakis Omirou: — Paldies Dievam, pie mums šī parādība vēl nav vērojama. Taču es ticu, ka Kipras policija ir šādai situācijai gatava.

Georgiu Prodromou , Latvijas Republikas goda konsuls Kiprā, atvaļināts Kipras policijas pulkvedis: — Nesen Kiprā arestēja kādu noziedznieku, kas pie jums bija meklēšanā, — Karpinski— un izdeva jūsu pusei. Tā ka sadarbība starp mūsu drošības iestādēm jau notiek.

“Latvijas Vēstnesis”: — Un tagad jautājums Ziedonim Čeveram un pārējiem Latvijas politiķiem. Jūsu vizīte Kiprā beidzas. Kāds ir tās reālais rezultāts? Šīs vizītes sākumā Ziedonis Čevers, tiekoties ar Kipras Republikas parlamenta priekšsēdētāju Spirosu Kiprianu, teica, ka mūsu valstu attiecības ir “balta lapa”. Ko jūs, deputātu kungi, savas vizītes laikā esat “ierakstījuši” šajā “baltajā lapā”?

Ziedonis Čevers: — Cienījamie kolēģi! Šī ir pirmā Latvijas parlamenta delegācijas vizīte Kiprā. Tiekoties ar Kipras parlamenta spīkeru un deputātiem, jau tika konstatēts fakts — lai gan Kipra bija prezidējošā valsts laikā, kad Latvija tika uzņemta Eiropas Padomē, un ir ļoti labas attiecības starp abu valstu Ārlietu ministrijām, starp parlamentiem attiecības bija patiešām kā balta lapa. Tagad jau ir nodibināti kontakti. Kipras parlamentā izveidota Latvijas atbalsta grupa. Notika pārrunas par jautājumiem, kas skar Latviju. Konkrēti par iespējamo tūrisma attīstību un arī speciālistu apmaiņu. Tiekoties ar Kipras tūrisma ministru, tika izteikts arī viedoklis, ka noteikti vajadzētu stimulēt attiecīga līguma noslēgšanu, un veidot to, kas ir abpusēji izdevīgs. Tūrisms ir starptautisks, Latvija ir ieinteresēta tūrisma attīstībā, un arī Kipra ir ieinteresēta tūrismā. Mūsu intereses ir abpusējas. Mums ir ko mācīties no Kipras šajā jomā. Es domāju, ka tiks noslēgts līgums arī starp Kipras un Rīgas tūrisma skolām un, jau sākot ar šo gadu, mūsu labakie jaunieši tiks stimulēti darbam konkrētās viesnīcās Kiprā, arī šajā viesnīcā, kurā dzīvojām. Tas ir konkrēts solis uz reālu sadarbību. Mums bija arī veiksmīgas tikšanās Kipras Ārlietu ministrijā, kur notika pārrunas par iespējamo līgumu noslēgšanu. Tiek gatavoti seši līgumi. Un tiek gatavota arī Kipras ministra vizīte Latvijā. Domāju, tā būs veiksmīga vizīte. Šodien jau var teikt, ka mūsu attiecības vairs nav balta lapa. Mēs esam ievadījuši procesu, un tieši tā mums Latvijas un Kipras attiecībās trūka.

Odisejs Kostanda: — Es gribu atzīmēt, ka, tiekoties ar Kipras parlamenta prezidentu Spikrosu Kiprianu un Ārlietu komitejas priekšsēdetāju, vicepriekšsēdētāju, četriem deputātiem un izpilddarbinieku, mēs pārrunājām šo tematu, kuru tikko minēja arī Kipras sociālistu partijas pārstāvis, resp., Kipras okupācijas jautājumu, no savas puses mēs izteicām atbalstu un sapratni šai problēmai. Jo Latvija arī pati ir bijusi okupēta, un kurš gan labāk to var saprast kā valsts, kas pati pārdzīvojusi okupāciju. Tika uzsvērts, ka Latvijas un Kipras delegāciju sadarbība starptautiskā līmenī bijusi ļoti vāja un praktiski nav bijusi, tāpēc tika izteikts priekšlikums, ka būtu ciešāk jāsadarbojas Latvijas un Kipras delegācijām EDSO. Īpaši tāpēc, ka jau nākošmēnes ir kārtējā EDSO sesija. Mēs to darīsim zināmu arī Latvijā, uzsverot nepieciešamību ciešāk sadarboties. Tika izteikts priekšlikums sarīkot deviņu valstu, kuras grib iestāties Eiropas Savienībā, ārlietu ministru konferenci, kas varētu notikt Kiprā. Mēs lūgsim mūsu ārlietu ministru šo ideju atbalstīt. Lai pārrunātu savstarpējo sadarbību, ejot uz ES. Nākamais — gribu uzsvērt, ka Ziedonis Čevers uzaicināja Kipras parlamenta delegāciju rudenī apmeklēt Latviju, un šis uzaicinājums tika pieņemts. Tiekoties ar Rūpniecības komercdarbības un tūrisma ministru Kiriakosu Kristoki, ministrs izteica gatavību sadarboties ar Latviju divos virzienos. Pirmkārt, Kipras valdība var uz Latviju nosūtīt konsultantus, kas novērtētu Latvijas situāciju tūrisma paplašināšanai. Otrkārt, apmācīt Latvijas personālu Kiprā viesnīcu menedžmenta, ēdienu gatavošanas un pasniegšanas jomā. Tāpat mēs saņēmām arī tipveida dokumentu — līgumu par tirdzniecību un tūrismu, kuru varētu parakstīt Latvija un Kipra. Arī tas tiks nodots gan Saeimas Ārlietu komisijai, gan Latvijas Ārlietu ministrijas rīcībā. Visbeidzot, apmeklējot Darba un sociālo lietu ministriju un tiekoties ar ministru, mēs pārrunājām jautājumu, ko tikko minēja Ziedonis Čevers, — par sadarbību starp Kipras un Latvijas augstskolām. Ir arī izteikta gatavība sadarboties ar Latviju trīs virzienos, proti, sociālā apdrošināšanā, labklājības un darba lietās. Šīs visas jomas mums ir ļoti svarīgas, un Ziedonis Čevers uzaicināja arī Kipras Darba un socialo lietu ministriju apmeklēt Latviju.

Kārlis Leiškalns: — Šī ir visgarākā tikšanās Kiprā — tieši ar jums, žurnālistiem. Gribu piebilst, ka starptautiskās attiecības Ārlietu ministriju līmenī ir ļoti nopietnas un Kipra noteikti stipri ātrāk par Latviju būs Eiropas Savienībā. Un katra balss ES par labu Latvijai būs mūsu valstij ļoti svarīga. Katra balss mūs tuvinās šim mērķim, kurš mums Latvijā visām frakcijām ir kopējs. Es šeit uzdevu atsevišķu jautājumu Kipras komunistiem (kā viņi paši mums stādījās priekšā — “laipnajiem komunistiem”), vai viņiem nav kas iebilstams pret Kipras virzību uz ES, un atbilde bija noliedzoša. Viņi tāpat kā visas pārējās partijas atbalsta Kipras iestāšanos ES. Vēl Latvijai varētu būtu pievilcīga Kipra kā darba tirgus. Es domāju, mēs varētu piesaistīt Latvijas studējošo jaunatni Kipras servisam, vismaz sezonu līmenī, jo oficiantu, bārmeņu līmenī Kiprā izpeļņa ir stipri augstāka nekā Latvijas parlamentāriešiem. Un es domāju, ka 2–3 mēnešu piepelnīšanās, prakses gūšana un uzkrātās naudas investīcija Latvijā nemaz nebūtu mazsvarīgs process.

Ludmila Kuprijanova: — Es gribētu akcentēt gaidāmo Kipras darba ministra vizīti Latvijā. Ministrs bijis pastāvīgā kontaktā ar mūsu labklājības ministru starptautisku organizāciju ietvaros. Viņš ilgi darbojas šajā nozarē. Šī vizīte būs ļoti svarīga mūsu ministrijai un arī komisijai. Jo pie mums ir zināma nosliece uz Pasaules bankas un Starptautiskā valūtas fonda rekomendācijām sociālajā jomā. Bet, domājot par ieiešanu ES, — šeit ir zināmas nianses, kas atšķiras no SVF nostādnēm. Es domāju, šī vizīte un ārlietu ministru seminārs noskaidros arī šo nozari, kuru es pārstāvu Saeimā, un tomēr tiks pārlikti akcenti, jo šobrīd mēs sociālajā sfērā vēl nedarbojamies ar Eiropas akcentiem.

Ludmila Buligina: — Šajā delegācijā es pārstāvu Latvijas Ārlietu ministriju, es esmu Rietumeiropas valstu nodaļas vadītāja. Kipra ietilpst mūsu reģionā. Vienmēr ir lietderīgāk pašam pabūt attiecīgajā valstī un tikties ar Ārlietu ministrijas kolēģiem. Ārlietu ministrijā man bija četras tikšanās. Divas bija Politiskajā departamentā, kur es tikos ar departamenta vadītāju, un mēs pārrunājām tieši Latvijas un Kipras kontaktus. Un otra tikšanās bija arī Politiskajā departamentā ar nodaļu, kas nodarbojas tieši ar Kipras problēmām. Un šeit runa bija par Kiprā izveidojušos stāvokli un to, kā Kipra 23 gadus ir centusies bez sekmēm atrisināt šo problēmu. Diemžēl sarunā ar Politiskā departamenta vadītāju es saklausīju — attiecībā uz šo Kipras problēmu —vairāk pesimisma, nekā optimisma. Problēmas būtība balstās Kipras ģeopolitiskajā un stratēģiskajā stāvoklī, un te mēs saskatījām lielu līdzību ar Latviju. Tādēļ domāju, Ārlietu ministrijai būtu interesanti vienu no saviem sadarbības virzieniem veidot arī ar šādām valstīm, ar kurām mums ir kopīgas lietas. Tikos arī ar Ekonomiskā departamenta vadītāju. Sadarbība starp Latviju un Kipru sāka veidoties jau pirms 5 gadiem, kad tika norīkots Kipras vēstnieks Latvijā. Diemžēl Latvija vēl nav norīkojusi savu vēstnieku Kiprā, taču ir doma, kas tas būs nerezidējošs vēstnieks. Mēs tagad Itālijā, Romā, esam iekārtojuši vēstniecību, un vēstnieks, kas akreditēts Romā, ir akreditēts arī Grieķijā. Un acīmredzot viņa darbības zonā ietilps arī Kipra. Katrā ziņā tāds nodoms Ārlietu ministrijai ir. Mēs runājām arī par iespējamiem starpvalstu līgumiem. Jo pagaidām mums ar Kipru ir noslēgts tikai viens līgums — 1995. gadā mēs parakstījām tirdzniecības līgumu. Bet ir aizsākti vēl astoņi līgumi. Mēs varētu tagad sagatavot parakstīšanai kādus divus trīs. Noteikti tas būs līgums par sadarbību tūrisma jomā, un bez tam tiks parafēts arī līgums par gaisa satiksmi starp Kipru un Latviju. Bez tam parakstīšanai sagatavots arī līgums par sadarbību medicīnas jomā.

Preses konferencē Pafā. Kārlis Leiškalns, Ziedonis Čevers un “Amaltia Beach” menedžeris Zenios Luka ( Zenios Louca )

Odisejs Kostanda, Kipras parlamenta deputāts Viaunakis Omirou un Latvijas Republikas goda konsuls Kiprā Georgiu Prodromou

Ludmila Buligina, Ludmila Kuprijanova, Kārlis Leiškalns, Ziedonis Čevers

Foto: Jānis Ūdris