Saeimā — Ukrainas parlamentārieši

Piektdien, 13.jūnijā, Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis tikās ar Ukrainas Augstākās padomes delegāciju, kas viesojās Latvijā oficiālā vizītē (attēlā).

Sarunā, kas norisinājās draudzīgā un atklātā gaisotnē, tika pārrunātas abu valstu savstarpējās attiecības un sadarbība starptautiskajā arēnā.

Saeimas priekšsēdētājs augstu novērtēja Latvijas un Ukrainas politiskos un ekonomiskos kontaktus, uzsverot, ka Ukrainas pārdomātā un līdzsvarotā pieeja, risinot sarežģītās problēmas attiecībās ar Krieviju, ir labs paraugs arī Latvijai. A.Čepānis iepazīstināja sarunas biedrus ar politisko situāciju valstī un Saeimas darbu, saskaņojot Latvijas likumdošanu ar Eiropas Savienības prasībām.

Ukrainas delegācijas vadītājs Antons Koropenko (apakšējā attēlā) izteica gandarījumu par to, ka abu valstu sadarbība vainagojas ne tikai ar lielu praktisko, bet arī ar morālo efektu, proti, pārliecību par izvēlētā kursa pareizību. A.Koropenko minēja Latvijas sasniegumus ekonomisko reformu īstenošanā un informēja Saeimas priekšsēdētāju par Ukrainas centieniem veidot sabalansētu budžetu. A.Koropenko izteica cerību, ka Latvija atbalstīs Ukrainas izvirzīto kandidatūru EDSO viceprezidenta amatam jūlija sākumā paredzētajās vēlēšanās.

Sarunas dalībnieki vienojās regulāri apmainīties ar abu valstu parlamentos pieņemtajiem dokumentiem.

Ukrainas Augstākās padomes deputātu sadarbības grupa Antona Koropenko vadībā apmeklēja tikās arī ar Aizsardzības un iekšlietu komisiju, Juridisko komisiju, kā arī ar Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju.

Aizsardzības un iekšlietu komisijai tiekoties ar Ukrainas parlamentāriešiem, pārrunātas Latvijas un Ukrainas sadarbības iespējas militārajā jomā. Viesi pastāstīja, ka Ukraina var piedāvāt sadarbību militārpersonu apmācībā, kā arī pārdot kvalitatīvus ieročus. Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs Kārlis Jūlijs Druva norādīja, ka vairākas problēmas ir aktuālas abām valstīm, piemēram, robežlīgumi ar kaimiņvalstīm un nelegālo imigrantu jautājums. Tāpēc īpaši nozīmīgs ir starptautiskais atbalsts, kuru Latvija un Ukraina varētu sniegt viena otrai. Atbildot uz Ukrainas delegācijas pārstāvju jautājumu par ukraiņu iespējām iegūt Latvijas pilsonību, Saeimas deputāti informēja, ka Latvijā notiek diskusija par iespējām atvieglot naturalizācijas kārtību, taču vērsa uzmanību uz faktu, ka naturalizējusies tikai neliela daļa no nepilsoņiem, kuriem ir tiesības pretendēt uz Latvijas pilsonību.

Juridiskās komisijas deputāti sarunā ar Ukrainas Augstākās padomes deputātu sadarbības grupas pārstāvjiem pastāstīja par Latvijas likumdošanu korupcijas novēršanas jomā, kā arī par grūtībām likumu īstenošanā. Viesi interesējās arī par to, kā Latvijas likumdošanu vērtē ārvalstu ieguldītāji.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai tiekoties ar Ukrainas delegāciju, komisijas priekšsēdētājs Dzintars Ābiķis informēja par jau padarīto un vēl darāmo kultūras, izglītības un zinātnes jomā. Latvijas un Ukrainas pārstāvji dalījās pieredzē par izglītības, kultūras un zinātnes finansējumu un ar to saistītām problēmām, kā arī par izglītības sistēmas optimizāciju. Ukrainas parlamentārieši pateicās par Latvijas atbalstu ukraiņu skolas darbībai Latvijā. Deputāti apliecināja vēlmi veicināt ciešāku sadarbību starp Latviju un Ukrainu.

Saeimas preses dienests

Pēc Ukrainas parlamentāriešu vizītes

Piektdien, 13. jūnijā, tūdaļ pēc tikšanās ar Ukrainas Augstākās padomes deputātiem Saeimas priekšsēdētājs Alfreds Čepānis sacīja:

— Ko jaunu ir devusi Ukrainas parlamenta deputātu vizīte Latvijā? Negribētu teikt, ka tā ienesusi ko īpaši jaunu mūsu attiecībās, jo pagājis pārāk maz laika kopš manis vadītās delegācijas vizītes Kijevā maijā, lai kaut kas kardināli mainītos. Mēs šodien sarunā ar gandarījumu atzīmējām, ka šādi savstarpēji kontakti nāk par labu abu valstu parlamentiem.

Piemēram, kad es apmeklēju Kijevu, no turienes atvedu Ukrainas parlamenta darba reglamentu. Mūsu juristi, Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Kusiņa kungs ar to rūpīgi iepazīstas, bet Ukrainas delegācijas vadītājs tikko sacīja, ka Ukrainas parlaments pašlaik atkal izdara grozījumus šajā likumā. Tas mūs ļoti interesē, domājot par to, kā mums labāk organizēt plenārsēžu norisi un padarīt produktīvāku parlamenta darbu. Par to, lūk, mēs arī apspriedāmies, tiekoties ar Ukrainas Augstākās padomes delegāciju.

Latvijas Saeimas vārdā es izteicu apmierinātību par Ukrainas vadības politiskajām aktivitātēm starptautiskajā arēnā, nostiprinot savas valsts starptautisko stāvokli, delimitējot savas robežas gan ar Rumāniju, gan ar Krieviju, gan ar Baltkrieviju. Kad mēs arī kļūsim tikpat gudri — šī vārda labākajā nozīmē, tad, manuprāt, mūsu sekmes ārpolitikā kļūs mazlietiņ labākas.

Jautājums par ukraiņu minoritātes stāvokli Latvijā šoreiz sarunā netika skarts. To mēs diezgan pamatīgi apspriedām jau tad, kad bijām Kijevā. Toreiz mēs ukraiņu kolēģiem apsolījām, ka šajā ziņā veiksim dažus soļus, lai šo jautājumu risinātu. Un tagad Saeimā tas tiek darīts. Par ko tad bija runa? Par atvieglojumiem naturalizācijas procedūrā tiem ukraiņiem, kuri vēlas un var iegūt Latvijas pilsonību. Es saprotu, ka tālab mums vajadzētu izdarīt grozījumus Pilsonības likumā, bet pagaidām mums nākas ievērot valdības koalīcijas līgumu. Taču gan Valsts prezidents, gan Ministru prezidents, gan es kā Saeimas priekšsēdētājs esam noskaņoti tomēr nopietni pievērsties šim jautājumam. Tas ir vienkārši nepieciešams, lai mēs varētu uzskatīt, ka dzīvojam civilizētā valstī.

Vienojāmies par mūsu parlamenta pārstāvja turpmākajām vizītēm Ukrainā. Jūlijā Rīgā ieradīsies Ukrainas ārlietu ministrs Udovenko kungs. Tagad jāgatavojas, lai šīs vizītes laikā varētu parakstīt vairākus starpvaldību nolīgumus. Domāju, ka mūsu saruna bija diezgan konstruktīva.

Mintauts Ducmanis,

“LV” Saeimas un valdības lietu

redaktors