Pie Valsts prezidenta

— divu partiju un frakciju vadītāji

Piektdien, 13.jūnijā, Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis tikās ar partijas “Tēvzemei un Brīvībai” Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Jāni Straumi un partijas “Saimnieks” vadītāju Ziedoni Čeveru. Abu tikšanos laikā pārrunātas valsts iekšpolitikas aktualitātes.

— vēsturisku notikumu aculiecinieces

Piektdien, 13.jūnijā, Latvijas Valsts prezidents tikās ar vēsturisku notikumu aculiecinieci bijušo skolotāju Katrīnu Skorohodu .

Vēlēšanos tikties ar Valsts prezidentu K.Skorohoda bija izteikusi vēstulē, kurā apraksta savas bērnības un dzīves gaitas, kur liela loma bijusi Latvijas brīvvalsts prezidentam Kārlim Ulmanim.

Tikšanās gaitā K.Skorohoda dalījās atmiņās par savām bērnu dienām, kas aizvadītas Mežaparkā blakus Kārļa Ulmaņa mājai. Viņa iepazīstināja Valsts prezidentu ar saviem rokrakstiem, kuros apkopotas atmiņas par šo laiku. K.Skorohoda arī pastāstīja par savas ģimenes dzīves gaitām un locekļiem tolaik un šodien, rādot dažādus tālaika dokumentus un fotogrāfijas.

Valsts prezidents ar interesi uzklausīja K.Skorohodu un ieteica viņai iepazīstināt ar apkopotajiem materiāliem “Dauderu” muzeja darbiniekus.

Sestdien, 14.jūnijā, Valsts prezidents Guntis Ulmanis Rīgas pilī tikās ar Mariju Bergu.

Viņa pirms 57 gadiem šajā dienā līdz ar citiem 1940.gada Daugavpils Pedagoģijas institūta absolventiem Rīgas pilī tikusies ar Kārli Ulmani.

Bergas kundze pastāstīja G.Ulmanim par tās dienas norisi un dalījās iespaidos par Daugavpils dziesmu svētkiem 1940.gada 16.jūnijā — dienā pirms PSRS karaspēks okupēja Latviju. M.Berga savā dzīvē divas reizes tikusies ar K.Ulmani. Pirmoreiz — 1934.gadā, kad viņš apmeklējis Daugavpils institūtu. Toreiz M.Berga (dzimusi Suško) svinīgajā sagaidīšanas ceremonijā dziedājusi solo “Lai līgo lepna dziesma”, otrreiz tikušies Rīgas pilī absolventu sumināšanā, kad K.Ulmanis katram dāvinājis E.Virzas “Straumēnu” izdevumu ar speciālu ierakstu.

“Es būtu vislaimīgākais cilvēks šodien, ja man atļautu ieiet pilī, bijušajā Latvijas prezidenta Kārļa Ulmaņa kabinetā, un pastāvēt tur kaut vai tikai dažas minūtes,” — tā vēstulē NRA konkursam “Vizītkarte” rakstīja M.Berga. Viņas vēlēšanās piepildījās, un par to pensionētā skolotāja izteica pateicību Valsts prezidentam G.Ulmanim.

— Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris

Piektdien, 13. jūnijā, Latvijas Valsts prezidents pasniedza Triju Zvaigžņu ordeni (V šķira) sabiedriskajam darbiniekam Valdemāram Feldmanim (attēlā kopā ar kundzi). Valsts prezidents pateicās V.Feldmanim par palīdzību, kas sniegta Latvijas izglītībai, medicīnai, mākslai un baznīcām, un vēlēja labu veselību un spēku turpināt iesākto. G.Ulmanis veltīja atzinīgus vārdus V.Feldmanim un visiem cilvēkiem, kas nesavtīgi kalpojuši Latvijas labā un savu iespēju robežās darījuši visu, lai mūsu zeme būtu brīva un kļūtu vēl skaistāka un bagātāka.

Valdemārs Feldmanis atbildes runā izteica apņēmību darīt Latvijas labā visu, kas viņa spēkos un ko vien cilvēks var izdarīt.

V.Feldmanis dzimis 1920.gada 23.jūnijā Tukuma rajona Engures pagastā; 1940. gadā repatriējies uz Vāciju, kur uzsācis darba gaitas kā uzņēmējs. Atmodas laika sākumā — 80.gadu beigās — par saviem līdzekļiem atjaunojis Pareizticīgo katedrāles krustus.Nedaudz vēlāk V. Feldmanis veic pilnīgu Vijciema luterāņu draudzes sabrukušās baznīcas atjaunošanu. V.Feldmanis dāvājis datortehniku Republikas bērnu klīniskajai slimnīcai, kā arī ziedojis personiskos līdzekļus Latvijas Nacionālās operas nama atjaunošanai. V.Feldmanis katru gadu sponsorē Operas svētkus Siguldā.

Valsts prezidents

— Gulbenes rajona Kalnienas pamatskolā

Ceturtdien, 12.jūnijā,Valsts prezidents Guntis Ulmanis apmeklēja Gulbenes rajona Stāmerienas pagasta Kalnienas pamatskolas izlaidumu.

Solījumu apmeklēt skolu izlaidumā Valsts prezidents deva martā, kad Gulbenes un Alūksnes rajona apmeklējuma laikā tika aicināts uz īsu brīdi apciemot arī Kalnienas pamatskolu.

Svinīgā izlaiduma sarīkojumā G.Ulmanis dāvināja katram no pieciem skolas absolventiem pa “Indriķa Hronikai”, bet skolas direktorei Valentīnai Rankai — Prezidenta piemiņas medaļu.

Uzrunājot absolventus un svinīgā pasākuma dalībniekus, G.Ulmanis teica :”Nekur un nekad cilvēks nejūtas tik labi kā savā pirmajā skolā. No skolas mēs izejam dzīvē, iepazīstam to, bet pie skolas vienmēr atgriežamies. Es jums novēlu stingru gribu pabeigt iesākto zinību ceļu. Es vēlu jums vienmēr vēlēties arvien vairāk un nesamierināties ar mazumiņu. Vēlu, lai jūs spētu pastāvēt par patiesību, atšķirt to no meliem, jo dzīve jūs nežēlos. Būs grūti brīži, būs gaiši brīži. Paļaujieties uz savu vecāku mīlestību un savu gribu.”

Kopā ar Valsts prezidentu Kalnienas pamatskolas izklaidumā piedalījās Gulbenes rajona padomes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs, Saeimas deputāts Raitis Apalups un Stāmerienas pagasta pašvaldības vadītājs Zintis Vībāns.

Valsts prezidenta preses dienests

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

“Dauderu” simtā vasara

Latvijas kultūras muzeja “Dauderi” parkā viss zied un zaļo. Lielie koki, dārza veidojums un terase vēl atgādina izcilā ainavu arhitekta Georga Frīdriha Ferdinanda Kūzalta ieguldījumu tieši pirms simt gadiem, kad celts šis nams Sarkandaugavā. Alus darītavas īpašnieks Ādolfs fon Bingners to bija iecerējis kā savu dzīvojamo ēku.

Pirms simt gadiem lejasstāvā bijuši kungu un dāmu saloni, ēdamtelpa. Tagad — jubilejas reizē te iekārtota jauna ekspozīcija, kas vēsta par trim posmiem šī nama mūžā.

Tos atgādina mūsu pavadone izstādē muzeja direktore Dzintra Andrušaite, kas te strādā kopš pašiem sākumiem.

Pirmās telpas iekārtu veido mūsu gadsimta sākuma mēbeles, sadzīves priekšmeti, fotogrāfijas.

Otrs posms sākas ar 1937.gadu, kad nams kļuvis par Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa vasaras rezidenci. Par to liecina telpa ar viņa portretu, rakstāmgaldu, atpūtas krēslu un porcelānu, kura autori ir mākslinieki Romāns Suta, Sigizmunds Vidbergs, Niklāvs Strunke.

Padomju okupācijas laikā namā atradās bērnudārzs. Pēc lieliem un sarežģītiem restaurācijas darbiem līdz ar Atmodu sākās trešais posms ēkas dzīvē: pēdējos septiņus gadus tajā mīt Latvijas kultūras muzejs “Dauderi”. Uzzinām arī par daudzajām izstādēm. Biezā viesu grāmata glabā dažādu izcilu personību ierakstus, te svinētas vairākas jubilejas. Izrādās, ka arī dažs labs jaunlaulāts pāris ierodas “Dauderos”, lai pakavētos senajā namā, izjustu tā auru.

Simtgades jubilejas izstādei cauri vijas senās Rīgas priekšpilsētas motīvi, no bildēm lūkojas Čaka apdziedātais ormanis, šajās sienās mēdz skanēt saksofons, ko iecienījuši muzeja ļaudis. Varbūt tādēļ jaunā ekspozīcija, kas būs skatāma visu vasaru, saucas “Maršruts ormanim ar saksofonu”.

Aina Adermane