PRESES KONFERENCE

Tieslietu ministrs pēc konferences Prāgā

Turpinājums no 1.lpp.

Šo secinājumu vidū vienlīdz svarīgi arī pārējie kopīgie tieslietu speciālistu atzinumi: cīņā pret organizēto noziedzību svarīgi ir atbilstoši pasākumi korupcijas novēršanā; korupcija rada galvenās briesmas likumu ievērošanai, demokrātijai, cilvēktiesībām, sociālajam taisnīgumam un apdraud demokrātisko institūciju stabilitāti un sabiedrības morāles pamatus; veiksmīgai cīņai pret korupciju un organizēto noziedzību ir vajadzīga starptautiska sadarbība un pieredzes apmaiņa, kā arī sabiedriskās apziņas stiprināšana; Eiropas Padomes valstu aktivitātēs, kas vērstas pret korupciju un organizēto noziedzību, svarīga ir arī to valstu līdzdalība, kuras nav Eiropas Padomes locekles.

Arī Latvijas puse konferencē sniegusi ziņojumu par situāciju korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanā mūsu valstī. Notikusi pieredzes apmaiņa ar to valstu ministriem, kurās ir līdzīga ekonomiskā un līdz ar to arī tiesiskās kārtības situācija. Tā sarunas risinājušās Baltijas valstu tieslietu ministru starpā, nākotnē perspektīva varētu kļūt sadarbība arī ar Slovākijas tieslietu ministru.

Kā uzsvēra Dzintars Rasnačs, konferences dalībvalstis piedāvājušas divu veidu pasākumus cīņai ar korupciju un organizēto noziedzību — plašus šīs parādības ierobežojošus profilakses pasākumus vai bargus sodus kā cīņu ar sekām. Latvijai piemērotākais, pēc ministra domām, būtu pirmais ceļš, kas pašlaik jau arī tiek iets. Turklāt kopš 1994.gada, atbilstoši Maltas tieslietu konferences izvirzītajām prasībām, valstī jau veikti vairāki svarīgi pasākumi korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanai — tiek veicināta preses ieinteresētība un līdz ar to sabiedrības informētības līmenis, ir pieņemts korupciju ierobežojošs likums. Tomēr darāmā netrūkst arī nākotnē. Pēc Prāgā notikušās konferences tieslietu ministrs tēžu veidā apkopojis atziņas par svarīgākajiem Latvijas uzdevumiem korupcijas un organizētās noziedzības ierobežošanas jomā:

— piedalīties Eiropas Padomes konvenciju sagatavošanā un apstiprināšanā 1997.gada 10. un 11. oktobrī ;

— pievienoties Eiropas Padomes 1990.gada konvencijai par “netīrās naudas atmazgāšanas” novēršanu un pieņemt Latvijas Republikas likumu minētajā jautājumā (ieteicams līdz 09.10.97.);

— pilnveidot politisko organizāciju finansēšanas nosacījumus, paredzot valsts finansējumu arī no budžeta, proporcionāli iegūto vietu vai arī proporcionāli iegūto balsu skaitam iepriekšējās Saeimas vēlēšanās, un precīzi reglamentējot šo līdzekļu izlietošanas kārtību (vispirms nepieciešams konceptuāls risinājums);

— noteikt īpašumu sākumdeklarēšanas principus un sagatavot atbilstošus tiesību aktus (ar Ministru prezidenta rīkojumu ir izveidota darba grupa, kurai tas jāveic līdz 01.10.97.);

— pilnveidot monopoldarbību ierobežojošos likumus negodīgas konkurences un korupcijas ierobežošanai (šie projekti tiek izskatīti Saeimā);

— pilnveidot privatizācijas procesa kā korupcijas riska faktora “caurspīdīgumu”;

— pilnveidot nodokļu un nodevu politiku, samazinot iespēju ar tā sauktās atlaides mehānismiem veicināt koruptīvas darbības;

— noteikt uzņēmējsabiedrību (uzņēmumu) vienkāršotas likvidācijas kārtību (divi likumprojekti tiek izskatīti Saeimā un ir sagatavoti atbilstoši MK noteikumi);

— palielināt sabiedrisko organizāciju un arodbiedrību finansiālās darbības “caurspīdīgumu” (pagaidām stingras prasības ir tikai partijām un fondiem);

— paplašināt sadarbību informācijas apmaiņas jomā starp struktūrām, kas veic izziņas un izmeklēšanas procesus Eiropas Padomes dalībvalstīs gan nacionālajā, gan starptautiskajā līmenī — nepieciešami regulāri semināri, kuros Eiropas Padomes dalībvalstu eksperti varētu apmainīties pieredzē par noziedzības apkarošanas konvenciju realizācijas mehānismiem;

— nepieciešama tiesību aizsardzības iestāžu un valsts pārvaldes un īpaši civildienesta reforma, paaugstinot atbildību un garantijas — zemais atalgojums, nepietiekamās garantijas un ētikas normu trūkums ir korupcijas riska faktors;

— jāpieņem jaunais Krimināllikums, paplašinot amatnoziegumu sadaļu un nosakot arī ārvalstnieku atbildību par koruptīvām darbībām, kas rada kaitējumu Latvijas valstij, kā arī precīzāk reglamentējot organizētās noziedzības jēdzienu un palielinot atbildību par nodokļu nemaksāšanu (projekts ir Saeimā starp 1. un 2. lasījumu);

— jāpieņem jaunais Kriminālprocesa kodekss, nosakot liecinieku un cietušo aizsardzību — vismaz ar organizēto noziedzību vai korupciju saistītajos jautājumos. Kodekss pilnveidojams arī tādos jautājumos, kas uzlabo pierādījumu izmantošanu kriminālprocesa iztiesāšanas stadijā un kas uzlabo tiesību aizsardzības iestāžu darbinieku iespējas izmantot “provokācijas” metodes pret aizdomās turētajām personām (par atsevišķām KPK nostādnēm vēl joprojām pastāv konceptuāli strīdi);

— jāpieņem jaunais Administratīvā procesa likums — TM darba grupa jūlijā ziņos par šī projekta konceptuālo risinājumu;

— jāpaplašina atklātības un informācijas pieejamība, sabiedrības kontroles iespējas, neapšaubāma ir masu mediju nozīme korupcijas novēršanā, taču pareizas formas izvēlei nepieciešams konceptuāls risinājums;

— jāveic Tieslietu, Iekšlietu, Finansu un Ekonomikas ministrijas, Eiropas integrācijas biroja, Valsts ieņēmumu dienesta, Ģenerālprokuratūras, Satversmes aizsardzības biroja, Kriminoloģisko pētījumu centra, Valsts kontroles, Latvijas Bankas un Valsts cilvēktiesību biroja koordinēta sadarbība, pieaicinot mediju, Latvijas Juristu biedrības, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Komercbanku asociācijas un tranzīta organizāciju pārstāvjus.

Dina Gailīte,

“LV” iekšpolitikas redaktore