“Latvija ir un būs neatņemama Eiropas sastāvdaļa”

Turpinājums no 1.lpp.

Gunārs Meierovics:

“Godājamais Saeimas priekšsēdētāj, Čepāņa kungs,

Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā vadītāj, Veisa kungs,

Nīderlandes vēstniek, van Uldena kungs,

jūsu ekselences, godājamie viesi, dāmas un kungi!

Vispirms savā un mūsu jaundibinātās organizācijas — “Eiropas kustības Latvijā” — valdes locekļu vārdā vēlos pateikties jums, Veisa un van Uldena kungi, par padomu un uzmundrinājumu stāties pie darba, lai šī kustība varētu nodibināties.

Manuprāt, šis ir svarīgs solis Latvijas ceļā uz Eiropu. Ja mūsu nodomi īstenosies un mēs spēsim attiecīgi informēt un galu galā pārliecināt balsstiesīgos Latvijas iedzīvotājus, ka mūsu vieta ir Eiropā, būsim nodrošinājuši gaišāku nākotni tām paaudzēm, kas nāks pēc mums.

Latvija savu ģeogrāfisko atrašanās vietu nav mainījusi, tā ir un būs neatņemama Eiropas sastāvdaļa, taču par nožēlu ir jāatzīst, ka daudzi jo daudzi mūsu brāļi un māsas jūtas ērtāk, vēršot skatu atpakaļ pār plecu uz Austrumiem, nevis raugoties nākotnē uz Rietumiem.

Mūsu valdība un vairums politiķu ir pārliecināti par Latvijas vietu Eiropas tautu saimē un dara visu iespējamo, lai Latvija iespējami ātri tiktu uzņemta Eiropas Savienībā. Taču ar to vien nepietiek, jo pēdējais vārds būs latviešu tautai, balsojot referendumā par vai pret iestāšanos Eiropas Savienībā.

Mums ir jāpārliecina neticīgie un jāinformē tautas vairākums par to, ka Latvijai nav cita ceļa kā pieņemt, cerams, pasniegto roku no Rietumiem. Mums nav dota tāda izvēle kā, piemēram, Norvēģijai vai Šveicei, palikt ārpusē, būt neiesaistītām lielajā Eiropas kustībā. Mums nav ne augstu kalnu, kas vienlaikus bagātina un pasargā Šveici, nedz dabas bagātību no jūras dzīlēm, kas piepilda valsts kasi Norvēģijā. Mūsu vienīgais ceļš uz labklājību un līdz ar to uz drošību ir tas, ko izvēlējušās pārējās Eiropas tautas, izveidojot Eiropas Savienību. To vidū mēs atradīsim savus patiesos draugus un labvēļus.

Miers, kādu piedāvā apvienota, stabila un pārtikusi Eiropa, kā arī demokrātijas nostiprināšanās Krievijā, ir mūsu vienīgā izdzīvošanas iespēja.

Ir jāsaprot, ka Eiropas Savienība, tāpat kā brīvība un neatkarība, nav brīnumzāles, lai pēkšņi visas mūsu problēmas atrisinātos un katrs no mums kļūtu bagāts. Tikai neatlaidīgs darbs un vēlreiz darbs dos mums to, ko šobrīd vēlamies — labāku, pārtikušāku dzīvi brīvībā un neatkarībā.

Ja atceramies Rietumeiropu pēc Otrā pasaules kara, tad varēsim saprast, ko nozīmē miers, sadarbība un savstarpēja palīdzība. Toreiz visa Eiropa bija drupu lauks, bet ar ASV palīdzību, tā dēvēto Maršala plānu, 13 miljardu ASV dolāru vērtībā Rietumeiropa ātri atkopās. Toreizējais Kremļa valdnieks Staļins atteicās no šīs palīdzības un neatļāva arī Austrumeiropai šādu palīdzību pieņemt.

Tagad pie mums šīs drupas nav tik daudz redzamas kā apslēptas cilvēku galvās. Tādēļ arī mums neveicās radīt sakārtotību likumdošanā, likumu izpildē, tieslietās. Mums ir jāatbrīvojas no šīm komunisma paliekām domāšanā. Sekojot Eiropas standartiem, būsim spiesti pakāpties uz augšu, būt disciplinētākiem, konsekventākiem.

Mūsu ekonomisko atveseļošanos kavē ne tikai nesakārtota likumdošana, bet arī kriminālo struktūru straujā attīstība. Pret to cīnīties mēs spēsim vienīgi sadarbībā ar pārējām Eiropas valstīm.

Protams, kā jau teicu iepriekš, Eiropas Savienība nav un nebūs utopija. Arī tai ir problēmu diezgan, taču viens ir skaidrs — vēl nekad Eiropas vēsturē nav bijušas šādas iespējas miermīlīgā ceļā nojaukt barjeras un šķēršļus, kas kavē tautu ekonomisko attīstību un izaugsmi.

Attiecībā uz mūsu vietu Eiropas tautu saimē gribētos pieminēt, ka nevajag uzskatīt sevi tikai par lūdzējiem — trūcīgi mēs esam vienīgi materiālā ziņā, taču mūsu senči ir vērtība, kas mums ļauj ar paceltu galvu ieiet Eiropā.

Mūsu organizācija “Eiropas kustība Latvijā” pieliks visas pūles, lai doma par Latvijas vietu Eiropā tiktu veicināta un izgaismota pēc iespējas plašākā ļaužu lokā, atklātu diskusiju veidā. Šajā sakarā mēs lūdzam visus, kam rūp Latvijas nākotne, neliegt savu palīdzību un iesaistīties mūsu kustībā. Tāpat mēs ceram, ka arī turpmāk mūsu labvēļi Rietumeiropā nāks ar savu padomu un palīdzību, lai mūsu mērķi sekmētos un mēs kļūtu par neatņemamu Eiropas sastāvdaļu.”

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors