• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Maksimālā īres maksa: par tās pamatotību un izlietošanu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.06.1997., Nr. 145/147 https://www.vestnesis.lv/ta/id/43926

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas Bankas ziņas

Vēl šajā numurā

17.06.1997., Nr. 145/147

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Pašvaldībās

Maksimālā īres maksa: par tās pamatotību un izlietošanu

Rīgas dome apstiprinājusi jauno maksimālo īres maksu — 14, 8 santīmus par kvadrātmetru. Aprēķināts, ka tādējādi namu pārvalžu ienākumi no īres gadā palielināsies par aptuveni trim miljoniem latu. Līdz šim namu pārvaldes no īres maksām gadā ieņēma apmēram četrus miljonus latu, Rīgas dome namu uzturēšanai no saviem līdzekļiem piešķīra vēl tikpat daudz. Tā bija pārāk niecīga summa.

Kā uzsvēra domes komunālo un dzīvokļu jautājumu komitejas priekšsēdētāja Maija Rubīna, šis lēmums bija ļoti nepieciešams un steidzams, jo dzīvojamo māju uzturēšanā pēdējos gados netika ieguldīts pietiekami daudz līdzekļu, un to tehniskais stāvoklis ir jūtami pasliktinājies.

Taču īres maksas paaugstināšana nav novērsusi daudzas problēmas. Divas galvenās — vai šī jaunā īres maksa tomēr ir ekonomiski pamatota un cik saprātīgi un godīgi tiks izlietotas papildus iegūtās naudas summas. Rīgā ilgstoši pastāvēja ļoti liela patstāvība rajonu pārvaldīšanā, un saimnieciskās darbības metodika tajos bija stipri atšķirīga. Arī katrā namu pārvaldē īres maksa tika aprēķināta dažādi, un tās izlietošana netika pietiekami kontrolēta.

Rīgas domnieks Jānis Karpovičs, kas vadīja īres maksas noteikšanai izveidoto komisiju, uzsvēra, ka jaunie "īres griesti", salīdzinot ar pārējām Latvijas pilsētām, Rīgā ir viszemākie, un paredzēja, ka tuvākajos piecos gados, ja vien nepalielināsies iedzīvotāju maksātspēja, tie netiks paaugstināti. Situācija veidojas samērā ačgārni: sliktākas kvalitātes mājās īres maksa zemāka, bet jaunākās un labiekārtotās augstāka, taču amortizācijas atskaitījumi ir pretēji proporcionāli. Tāpēc nepieciešams veidot izlīdzināšanas fondu, kurā nonāktu daļa iekasētās īres maksas, kas tiktu izmantota lielākiem ēku remontiem.

Lai saņemtu līdzekļus no šī fonda, namu pārvaldēm ar pamatotiem skaitļiem būs jāpierāda to nepieciešamība un izlietojuma mērķis. Komunālo un dzīvokļu jautājumu komisija nolēmusi izveidot stingru kontroles sistēmu, kā namu pārvaldēs tiek izlietota īres maksa. M.Rubīna uzskata, ka arī iedzīvotājiem pašiem aktīvāk jāseko un jāizmanto savas tiesības namu apsaimniekošanas lietās.

Taču drīzumā tiks izveidota kvalificētu speciālistu komisija, kura izvērtēs īres maksas aprēķinu pamatotību un izstrādās vienotu sistēmu tās aprēķināšanai un radīs vienotu izdevumu veidošanas mehānismu. No viņu aplēsēm būs atkarīgs, kāda būs maksimālā īres maksa Rīgā nākamgad.

M.Rubīna uzskata, ka nepieciešams izstrādāt sistēmu, kā palīdzēt maznodrošinātajiem Rīgas iedzīvotājiem, kuri nespēs samaksāt paaugstināto īres maksu.

M.Luksa,

"LV" privatizācijas lietu

redaktore

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!