Frakciju viedokļi

Pēc 11. un 12. jūnija plenārsēdes

Valsts radio tiešajā raidījumā

K.Lībane (frakcija “Latvijas ceļš”): (..) Un vēl tāds tehnisks grozījums Satversmes tiesas likumā — mēs samazinājām to Saeimas deputātu skaitu, kas būs tiesīgi iesniegt lietu pieteikumu Satversmes tiesā. Tas tiek darīts, lai zināmā mērā veicinātu tiesas darbu un nodrošinātu likumību valstī.

Vēl pāris vārdos par politisko situāciju, kas ir samērā neskaidra. Mans personiskais viedoklis ir tāds, ka līdz Jāņiem mēs droši vien piedzīvosim ne vienu vien satricinājumu. Prokuratūra vēl joprojām nodarbojas ar tā saucamā korupcijas skandāla analīzi, bet pagaidām dzīvosim mierīgi un cerēsim, ka visas pārmaiņas valstī, ja tādas būs, notiks mierīgi, pakāpeniski un vedīs uz labu.

A.Požarnovs (frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”): Es gribētu nedaudz pakavēties tikai pie viena no likumiem, un tas ir Ārstniecības likums. Daudzus gadus esam sprieduši par to, ka ir nepieciešams šo likumu pieņemt, un tikai šī Saeima beidzot pieņēmusi “jumta” likumu veselības aprūpes sistēmai. Tas ir diezgan nozīmīgs pasākums, kas beidzot ir izdarīts. Tiesa gan, šodien šī likuma pieņemšana ieilga, debates bija ļoti karstas — gandrīz vai līdz pusdienas laikam tika debatēts par šo likumu, ar kuru īstenībā tiek nostabilizēta reālā situācija, kāda mums ir veselības aprūpes jautājumos, jo līdz šim visdažādākos jautājumus reglamentēja Ministru kabineta noteikumi un Labklājības ministrijas lēmumi un rīkojumi. Tagad galvenie no tiem ir nostabilizēti šajā “jumta” likumā. Protams, karstas debates izraisījās gan par ārstu sertifikācijas, gan pēcdiploma apmācības jautājumiem. Taču balsojumi bija pozitīvi tam, lai nostabilizētu esošo situāciju un lai kāda organizācija, kas nupat izveidojusies, pieņemsim, Medicīnas akadēmijas paspārnē, nevar tik vienkārši ņemt un visu šo sistēmu izmainīt, sagraut un ieviest kaut ko jaunu.

Tātad ir nostabilizēta esošā situācija, un tā ir zināma juridiskā bāze, lai turpinātu strādāt pie dažādiem Ministru kabineta noteikumiem un lēmumiem, kas to visu papildinātu.

Jāsaka, ka šis ir otrais likums veselības aprūpes jomā, kas vispār Latvijā pieņemts. Pirmais bija “Likums par ārstu praksi”. Taču jāsaka, ka sakarā ar to, ka ārstu mūsu Saeimā ir tik daudz, debates ir diezgan karstas.

K.Čerāns (frakcija “Latvijai”): Sākšu ar vienu notikumu, kas risinājās pirms dažām minūtēm, kad Saeimas vairākums nobalsoja par to, ka valdības ministri šovakar varēs neatbildēt uz opozīcijas jautājumiem. Šo atbilžu sēdi pārcēla uz rudens sesiju. Tas nozīmē, ka faktiski valdošais vairākums savā visatļautībā un tādā lielā eiforijā ar savu spēku būtiski pārkāpj likumu un Saeimas Kārtības rulli, kur teikts, ka deputātiem ir tiesības uzdot valdībai jautājumus. Ir skaidrs, ka šie jautājumi tiek uzdoti tāpēc, lai uz šiem jautājumiem saņemtu atbildes. Diemžēl šo elementāro loģisko apstākli valdošais vairākums labpatikā ignorē.

Bez tam, Saeimas Kārtības rullis paredz iespēju deputātiem uzdot papildjautājumus, un šādu papildjautājumu šodienas darba kārtībā paredzētajām deputātu atbildēm bija ne mazums. Bet diemžēl tā ir mūsu šodienas politiskās situācijas loģika un realitāte, ka politiskā pozīcija atļaujas ļoti rupjā veidā nerēķināties ar mazākuma likumā ierakstītajām tiesībām.

Šodien desmit Saeimas deputāti no frakcijas “Latvijai”, kā arī virkne neatkarīgo deputātu ir iesnieguši ierosinājumu izteikt neuzticību Latvijas Republikas satiksmes ministram V.Krištopanam. Mēs nevaram nerēķināties ar vispārējo klimatu sabiedrībā un sabiedrības attieksmi, nicinājumu pret valsts varu, ko izraisa ziņas par vispārējiem Korupcijas novēršanas likuma pārkāpumiem, kas bieži tiek pieminēts presē, bet patiesībā paliek bez jebkādām redzamām juridiskām sekām. V.Krištopana kungs ir tas valdības loceklis, kuram šo dažādo pārkāpumu Korupcijas novēršanas likumā, kas publicēti presē, ir visvairāk. Pie tam būtiski vairāk nekā pārējiem ministriem. Un, ja valdība nevar izšķirties par godīgu un konstruktīvu virzību, tad tai jānāk no opozīcijas. Un to mēs šajā brīdī piedāvājam — šo jautājumu Saeima skatīs nākamajā sēdē.

Attiecībā uz V.Krištopana kungu mums nav un nevar būt pieņemama arī viņa attieksme pret mūsu valsti, ko viņš izteicis, atbildot uz Korupcijas novēršanas likuma pārkāpumu inkriminēšanu viņam. Ministrs nevar savu valsti un tās pilsoņus apsaukāt par muļķiem vai stulbeņiem. Korupcijas novēršanas likumu vajag izpildīt, nevis censties to kaut kādā veidā diskreditēt. Vienalga, vai ar šādiem izteikumiem, vai arī, kā tagad virkne vadošo frakciju deputātu ierosināja, būtiski mīkstināt Korupcijas novēršanas likumu un atteikties no amatu savienošanas ierobežošanas normām, kas šobrīd vēl pastāv. Paldies Dievam, ka Saeimas vairākumam tomēr pietika saprāta šo grozījumu noraidīt, bet deputātu A.Čepāņa, K.Lībanes, A.Panteļējeva, J.Straumes un A.Amerika, kas bija šī likuma ierosinātāji, attieksme ļoti labi rāda, ka mūsu valstī dažiem politiķiem ir vēlēšanās grozīt visu pēc sava prāta un nerēķināties ne ar cilvēku vairākuma viedokli, ne ar objektīvām patiesībām. Mēs zinām, ka mūsu valstī korupcija valda ļoti plaši. Tas ir arī starptautiski atzīts fakts.

Vēl gribētu īsi pateikt par vienu lietu. Saeima vakardien nodeva komisijām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””, kurā paredzēts no pievienotās vērtības nodokļa atbrīvot datorus un ar tiem saistītās tehnoloģijas. Es ceru, ka Saeima to izskatīs pozitīvi.

A.Krastiņš (LNNK, LZP frakcija): Mani kolēģi faktiski jau pieminēja visus būtiskākos jautājumus, kas tika izskatīti šo divu dienu sēdē. Gribu atgādināt, ka sēde notika gan vakar, gan šodien. Tāpēc tika izskatīta gandrīz visa piedāvātā darba kārtība. Tādējādi pēdējās sēdēs, kas būs nākamnedēļ, varēs ļoti raiti strādāt, pabeidzot mūsu pavasara sesiju.

Bet, pieminot pāris jautājumus, kas bija būtiskākie, gribētu arī pieskarties tiem, kam Saeima drīzāk pateica savu “nē”. Pirmkārt, tie ir “Grozījumi likumā “Korupcijas novēršanas likums””. Kaut gan mana frakcija un es pats uzskatījām, ka, protams, šis likums nav tas veiksmīgākais, jo ir ļoti grūti piemērojams, ir lielas neskaidrības procedūrā, taču mēs domājam, ka politiski pašreiz tādus sīkus labojumus tajā izdarīt nevajadzētu, drīzāk gan šo likumu vajadzētu pārskatīt atbilstoši pārējai Latvijas likumdošanai.

Otrs, ko šodien Saeima pateica, ir likumprojekts “Par deputāta statusu”, kurš tiešām bija mākslīgi radīts likumprojekts, kas bija pretrunā ar Satversmes nostādnēm. Turklāt Saeimas deputāti no likuma devēja iestādes dalībniekiem tika pārvērsti par kaut ko līdzīgu revīzijas kontroles aparāta ierēdnim.

Frakcijas vārdā gribu arī atzīmēt, ka šodien trešajā lasījumā tika pieņemts likumprojekts “Par Ķemeru nacionālo parku”, kas sakārto mūsu vides un ekoloģijas jautājumus. Ir ļoti labi, ka deputāti bez lielām diskusijām, bet iedziļinoties tā būtībā, likumu ir pieņēmuši, un tagad faktiski pēc izsludināšanas tas var sākt darboties.

Nobeidzot gribu atzīmēt, ka deputāti, neskatoties uz ilgtošo apspriešanu Ārstniecības likumā un vēl pāris likumos, ļoti ātri un profesionāli strādājuši abas šīs dienas. Ļoti iespējams, līdz vasaras pārtraukumam būs pabeigti visi plānotie jautājumi.

K.J.Druva (LZS, KDS, LDP frakcija): Gribu vēlreiz at-gādināt un pievērst jūsu vērību vēl pāris likumiem. Vispirms, kā jau Andrejs Krastiņš minēja, par Korupcijas novēršanas likuma grozījumiem, kas tika noraidīti. Arī es piekrītu viedoklim, ka tas tika darīts pareizi, jo šobrīd, man šķiet, nav politiskās apņēmības kaut ko darīt, kaut gan likums varētu būt izteikts daudz veiksmīgāk. Bet ir pilnīgi pareizi, ka mēs mēģinām šobrīd pildīt likuma normas.

Otrs jautājums, kas savā ziņā attiecas uz korupciju un citām tiesu prāvām. Gribu pievērst jūsu vērību triju likumu grozījumiem, kas tapa diezgan grūti, bet beigu beigās tika pieņemti trešajā lasījumā. Tie ir “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”, “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesu kodeksā” un “Grozījumi Operatīvās darbības likumā”. Šie likumi mēģina sakārtot jomu par liecinieku aizsardzību. Esmu dzirdējis arī pārmetumus par to, ka likuma sagatavošana tika vilcināta, kamēr tiks pabeigta I.Haritonova prāva. Es pilnīgi noraidu šo secinājumu. Kāpēc tas likums tapa tik grūti? Tāpēc, ka ne vien vajag aizsargāt lieciniekus, bet vajag arī aizstāvēt ikvienu cilvēku, pret kuru var vērst liecināšanu un kurš varētu būt pilnīgi nevainīgs. Lai varētu balansēt gan uz vienu, gan otru pusi. Likums ir ļoti precīzi jānostrādā, jo varat iedomāties, ja viens nevainīgs cilvēks tiek apvainots un līdz ar to iesēdināts cietumā uz vairākiem gadiem un izcieš šo sodu! Viņam principā dzīve ir sabojāta. Šis fakts bija tas, kāpēc mums ļoti smagi gāja ar šī likuma grozījumu. Bet esmu priecīgs, ka beidzot tas ir klāt, un domāju, ka nākamās prāvas būs daudz sekmīgākas.

Es arī piekrītu, ka bija ļoti patīkami redzēt, ka mēs beidzot pieņēmām, piemēram, Muitas likumu, otrajā lasījumā Satversmes grozījumus. Esmu priecīgs, ka noraidījām priekšlikumu par Saeimas deputāta statusu — domāju, ka tāds nav vajadzīgs, ja mēs veiksmīgi strādājam. Kāpēc vēl vairāk vajadzētu attālināt mūs no sabiedrības?

E.Jurkāns (Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcija): Pagājušo piektdien es teicu, ka pēc Demokrātiskās partijas “Saimnieks” deputātu iniciatīvas, ko parakstīja 41 deputāts, septembrī varētu sasaukt ārkārtas sēdi, kurā tiktu izskatīti jautājumi par lauku problēmām. Šajā sakarā šo otrdien mēs tikāmies ar Hipotēku un zemes bankas vadību, lai šīs iespējamās plenārsēdes ietvaros pārrunātu lauku kreditēšanas politiku. No Hipotēku un zemes bankas izskanēja vairāki labi priekšlikumi, kurus mēs iekļausim likumprojektos. Viens no tādiem priekšlikumiem bija izveidot pilnīgi jaunu likumu, kas noteiktu, kādā kārtībā un kādā veidā tiktu kreditētas jaunās saimniecības laukos, lai uz laukiem nāk jaunie cilvēki. Es domāju, tas ir ļoti būtiski. Runa šodien ir apmēram par 12 likumprojektiem, kas šajā sakarā varētu tikt veidoti, lai kaut kādā veidā attīstītu laukus un lai dzīve tur būtu vieglāka.

Šajā pašā sakarā vakar bija mūsu frakcijas tikšanās ar valsts ieņēmumu valsts ministri A.Počas kundzi, kurā mēs pārrunājām, kādā veidā varētu ieviest izmaiņas esošajos likumos un veidot jaunus likumus, kas veidotu Latvijas uzņēmēju atbalsta politiku. Arī šeit ir runa par vairākiem desmitiem likumprojektu, kurus mēs noteikti pa vasaras brīvlaiku centīsimies izstrādāt.

Domāju, ka šīsdienas plenārsēde Latgalei it īpaši ir svarīga ar to, ka Saeima gandrīz vienbalsīgi otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu “Par Rēzeknes speciālo ekonomisko zonu”. Tas ir ļoti svarīgs likumprojekts Latgalei, jo ir pieņemts likums par īpaši atbalstāmajiem reģioniem, un sakarā ar šiem kritērijiem Ministru kabinets var noteikt šo Latgales reģionu kā īpaši atbalstāmu. Šajā sakarībā likums par Rēzeknes speciālo ekonomisko zonu, manuprāt, ir īpaši svarīgs.

Saeima šajā likumprojektā gan noraidīja vienu normu, kur ir runa par subzonām vai tā sauktajām teritorijām, kas būtu šīs speciālās ekonomiskās zonas un kur varētu piemērot šīs zonas atvieglojumus nodokļu veidā un citas prioritātes. Bet es domāju, ka, ja Saeima tuvākajā laikā pieņems arī jumta likumu, tad vajadzētu iestrādāt šo normu un tur varētu pēc tam arī ievest izmaiņas likumā par Rēzeknes speciālo ekonomisko zonu.

Saimnieka frakcija absolūtā vairākumā nobalsoja pret izmaiņām antikorupcijas likumā, jo mēs uzskatām, un es piebiedrojos kolēģiem, kā tikko šeit teica K.J.Druvas kungs, ka šodien tas ir pāragri. Jāizvērtē jau esošās lietas, to, kas jau šodien presē publicēts, kāda ir šī situācija, un tad varbūt nākotnē var skatīties un atvērt šo likumu, lai varētu palabot un izvērtēt tās normas, kas tiešām dzīvē, kā mēs sakām, nestrādā. Tas ir būtiski. Šodien pie šī likuma ķerties nav nekādas nozīmes un vajadzības. Un deputāti arī absolūtā vairākumā noraidīja šo likumprojektu.

A.Jirgens (Saeimas priekšsēdētāja biedrs): Es vispirms gribētu apkopot savu kolēģu izteiktās domas, ka parlaments pēdējo divu nedēļu laikā tiešām ir strādājis pietiekami ražīgi un esam pieņēmuši ļoti daudzus un svarīgus likumprojektus. Runājot par šīsdienas sēdi, es gribētu pieminēt, ka esam pieņēmuši jauno Muitas likumu, kas rudenī stāsies spēkā, esam pieņēmuši arī Ārstniecības likumu. Domāju, ka tie ir pietiekami svarīgi dokumenti, kas ļaus sakārtot šīs dzīves nozares, par kurām arī sabiedrībā ir dzirdams ne mazums pārmetumu. Vismaz es ceru, ka tas tā būs.

Tāpat es gribētu izteikt gandarījumu par to, ka Saeima vakar balsojot noraidīja divas Daugavpils tiesas tiesnešu kandidatūras un motivācija bija saistīta ar šo tiesnešu lēmumu novilcināt Alekseja Vidauska lietas izskatīšanu. Parlaments balsojot izteica savu viedokli, balsošana bija aizklāta, un rezultāts nebija labvēlīgs šiem tiesnešiem.

Vērtējot situāciju kopumā un arī kontekstā ar Saeimas darbu un valdības darbu, domāju, ka šis darbs parāda, ka Latvijā nav parlamentārās krīzes, pagaidām nav arī valdības krīzes, un es atšķirībā no savas kolēģes K.Lībanes jaunkundzes atturētos prognozēt, ka nākamajā nedēļā kaut kas notiks. Ceru, ka notiks tas, ka Ģenerālprokuratūra beidzot sniegs savu atzinumu par šīm lietām, kas jau vairākas nedēļas ceļo pa avīžu lappusēm. Visumā esmu pārliecināts, ka vismaz attiecībā uz lielāko daļu gan Saeimas, gan valdības locekļu šis prokuratūras atzinums būs tāds, ka likums nav pārkāpts — tāpat kā tas bija attiecībā uz Valsts prezidentu —, jo man nav ne mazākā pamata neuzticēties lielākajai daļai savu kolēģu.

Pēc izdevuma “Saeimas Vēstis”,

Nr.114