Par Gaļinas Sokolovas kandidatūru pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok.nr.2767)

Nosūtām jums šā gada 27. maija komisijas sēdes slēgtās daļas izrakstu no protokola nr. 21, kurā tika izskatīts jautājums par piecu deputātu izvirzītās Gaļinas Sokolovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1997. gada 27. maijā priekšsēdētājs A.Požarnovs

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1997. gada 27. maija sēdes protokola nr. 21

Piedalījās: A.Požarnovs, A.Prēdele, A.Pētersons, O.Dunkers, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, L.Ozoliņš, A.Golubovs, E.Bāns, V.Dozorcevs, J.Strods, J.Ādamsons, A.Seiksts.

Izskatīja: Komisijas slēgtajā daļā — par Gaļinas Sokolovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Gaļinas Sokolovas kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs A.Požarnovs

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6. Saeimas deputāti, rekomendējam Gaļinu Sokolovu pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

par ilggadēju un pašaizliedzīgu darbu veselības aizsardzības darba organizēšanā Valkas rajonā.

Saeimas deputāti V.Gredzens, J.Rubulis, Ā.Ločmelis,

1997. gada 10. aprīlī E.Grinovskis A.Naglis

Valkas rajona padome rekomendē Gaļinai Sokolovai, Valkas rajona Sarkanā Krusta komitejas priekšsēdētājai, piešķirt pilsonību ārpus kārtas par sevišķiem nopelniem.

Valkas rajona padomes priekšsēdētājs K.Albergs

Gaļina Sokolova dzimusi 1948. gada 15. janvārī Baltkrievijā, Brestas apgabalā. Kopš 1962.gada dzīvo Latvijā. Ar labām sekmēm beigusi Smiltenes 1.astoņgadīgo skolu, iestājusies Rīgas 2. medicīnas skolā, kuru absolvējusi 1970.gadā.

Pirmā darba vieta ir Valkas rajona Ēveles ambulance. Latviešu valoda nesagādā grūtības, tā ir sazināšanās valoda ar pagasta iedzīvotājiem. Gaļinas Sokolovas patstāvība, iejūtība un prasme konktaktēties ar slimniekiem tiek novērtēta, un 1973. gadā viņa tiek pārcelta darbā uz Valkas slimnīcu. Strādājot par ātrās palīdzības feldšeri, Gaļina Sokolova arvien vairāk iemanto iedzīvotāju un kolektīva uzticību. No 1994. gada strādā Valkas Vides veselības centrā. 1980. gadā ievēlēta par Valkas rajona Sarkanā Krusta priekšsēdētāju. Šo sabiedrisko darbu ar labiem panākumiem pilda vēl šobrīd.

Principiāla, prasīga pret padotajiem, ar kolēģiem saticīga, izpalīdzīga. Labi pārzina Starptautiskās Sarkanā Krusta kustības pamatvirzienus. Starptautiskos mācību un izpētes semināros iegūtās zināšanas prasmīgi izmanto sava rajona iedzīvotāju izglītošanā.

Gaļina Sokolova atestēta latviešu valodas prasmes augstākās pakāpes prasībām 1993. gadā. Pret visiem Latvijas valsts demokrātiskajiem pārkārtojumiem ir saprotoša un lojāla.

Precējusies. Ģimenē aug meita un dēls. Ģimenes nacionālās intereses atbilst latviešu tautas tradīcijām un kultūrai. Ar cieņu izturas pret latviešu tautu kopumā.

Latvijas Sarkanais Krusts rekomendē Gaļinai Sokolovai piešķirt Latvijas Republikas pilsonību par sevišķiem nopelniem — intensīvu un godprātīgu darbu medicīnā, neatlaidīgu, profesionālu darbību Sarkanā Krusta organizācijā.

Latvijas Sarkanā Krusta viceprezidente Z.Grinhofa

Izraksts no Valkas pilsētas domes 1997.gada 4.marta sēdes protokola nr.3

¤ 35. Iesniegumu izskatīšana

Atklāti balsojot, ar 11 balsīm par, pret nav, atturas nav — Valkas pilsētas dome

nolēma: lūgt Latvijas Republikas Saeimu piešķirt Latvijas pilsonību Gaļinai Sokolovai, dzimušai 1948.gada 15.janvārī, dzīvojošai Valkā. Latvijā dzīvo kopš 1962. gada. Aktīvi atbalsta Latvijas valstī demokrātiskos pārkārtojumus, ir lojāla pret Latvijas valsti. Ir ieguvusi cieņu un autoritāti pilsētas iedzīvotāju vidū.

Valkas pilsētas domes priekšsēdētāja I.Laganovska

Gaļina Solokova strādā Valkas rajonā kopš 1970. gada. Kopā strādājot rajona slimnīcā un Sarkanā Krusta organizācijā, ir organizētas daudzas aktivitātes, kas būtiski ietekmējušas rajona iedzīvotāju apkalpošanu. Kopā darbojamies arī Latvijas Sarkanā Krusta komitejas sastāvā, Valkas rajona organizācijas darbs vienmēr ir guvis pozitīvu novērtējumu, jo darbs ir mērķtiecīgs, tiek meklētas vienmēr jaunas darba formas. G.Sokolova kā organizācijas vadītāja ir centusies aptvert jaunas iedzīvotāju kategorijas, kam sniegt atbalstu un palīdzību (piemēram, robežsargi, bērnu nami).

Iespēju robežās ir organizēti donoru vakari, kuru organizēšanā Gaļina ieguldīja apjomīgu darbu, meklējot sponsorus, kontaktējoties ar pašvaldībām, presi. Donori ir ļoti gandarīti un pateicīgi par šiem pasākumiem. Valkas pilsētā ir izveidota veselības istaba, kura ir ļoti iecienīta iedzīvotāju vidū.

1996. gadā plaši tika organizēta un veikta pretdifterijas epidēmijas novēršanas akcija. Ir izveidojusies laba sadarbība ar pašvaldībām un medicīnas iestādēm, šogad uzsākta apmācība pirmās palīdzības sniegšanas instruktoru sagatavošanai. Kā augsts G.Sokolovas darba novērtējums jāuzskata Vispasaules Sarkanā Krusta prezidenta vizīte Valkā 1996. gada 24. septembrī.

Uzskatām, ka Gaļina Sokolova ir godprātīgi strādājusi Valkas rajona iedzīvotāju labā un Latvijas valsts nostiprināšanā.

Rekomendējam Gaļinai Sokolovai piešķirt Latvijas Republikas pilsonību ārpus kārtas par sevišķiem nopelniem rajona attīstībā.

Valkas rajona padomes Sociālāsun veselības aprūpes

departamenta direktore Mārīte Magone

1997. gada 25. februārī Galvenā ārste Anna Volāne

Autobiogrāfija

Es, Gaļina Sokolova, esmu dzimusi 1948. gada 15. janvārī Baltkrievijā, Brestas apgabalā. Esmu baltkrieviete. Latvijā dzīvoju kopš 1962. gada. Tēvs — Ložečņiks Anatolijs un māte Ložečņika Jeļena pirmo reizi ieradās Latvijā 1960. gadā, pateicoties Cēsu adventistu draudzei.

1962. gadā vecāki pārdeva māju Baltkrievijā un nopirka Latvijā, Valkas rajona Launkalnes pagastā. Mācības turpināju Smiltenes 1. astoņgadīgajā skolā. Pēc skolas beigšanas iestājos Rīgas 2. medicīnas skolā.

1970. gadā pēc medicīnas skolas absolvēšanas sāku strādāt Valkas rajona Ēveles ambulancē. 1973. gadā tiku pārcelta darbā uz Valkas slimnīcu par ātrās palīdzības feldšeri. No 1994.gada stādāju Valkas Veselības centrā. 1980. gadā tiku ievēlēta par Valkas rajona Sarkanā Krusta komitejas priekšsēdētāju. Šajā amatā esmu ievēlēta atkārtoti un turpinu strādāt vēl šodien. Tēvs miris 1978. gadā. Māte Ložečņika Jeļena Jefima m., dzim. 1926. gadā, pensionāre, dzīvo Valkā.

1971. gadā apprecējos ar Jāni Balodi. Meita Daiga Balode, dzim. 1971. gadā, pabeidza Valkas 1. vidusskolu un tagad mācās Tehniskās universitāes maģistratūrā. Meita ir Latvijas Republikas pilsone. 1980. gadā apprecējos otrreiz — ar Leonīdu Sokolovu Illariona d., dzim. 1938. gadā. Šajā laulībā 1981.gadā piedzimst dēls Leonīds. Dēls mācās Valkas 2.vidusskolas 10.klasē.

Latviešu valodu apguvu jau 1970. gadā. Valsts valodas atestāciju nokārtoju 1993. gadā augstākajā pakāpē.

1997. gada 21. februārī G.Sokolova

Par Ābrama Avsiščera kandidatūru pilsonības piešķiršanai (Saeimas dok.nr.2768)

Nosūtām Jums š.g. 27.maija komisijas sēdes slēgtās daļas izrakstu no protokola nr.21, kurā tika izskatīts jautājums par piecu deputātu izvirzītā Ābrama Avsiščera uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1997.gada 27.maijā priekšsēdētājs A.Požarnovs

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1997.gada 27.maija sēdes protokola nr.21

Piedalījās: A.Požarnovs, A.Prēdele, A.Pētersons, O.Dunkers, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, L.Ozoliņš, A.Golubovs, E.Bāns, V.Dozorcevs, J.Strods, J.Ādamsons, A.Seiksts.

Izskatīja: Komisijas slēgtajā daļā — par Ābrama Avsiščera uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Ābrama Avsiščera kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs A.Požarnovs

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6. Saeimas deputāti, rekomendējam Ābramu Avsiščeru pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā:

Par ieguldījumu Latvijas valsts vieglatlētikas attīstībā, personīgiem sportiskiem sasniegumiem;

Ilggadēju dalību Eiropas un pasaules mēroga sacensību tiesāšanā;

Zinātnisko darbu izstrādi, realizāciju praksē sportistu treniņu pilnveidošanai.

Saeimas deputāti: E.Grīnbergs, A.Kreituss, A.Sausnītis,

1997.gada 24.aprīlī V.Nagobads, J.Rāzna

Ābrams Avsiščers (dz.1934.g.) Rīgas Aviācijas universitātē (savulaik Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūtā) fiziskās audzināšanas katedrā strādā 33 gadus — kopš 1964.g. — vispirms kā pasniedzējs, tad kā vecākais pasniedzējs, kopš 1989.g. kā docents, pēc tam kā katedras vadītājs. Visus šos gadus Ā.Avsiščers aktīvi piedalījās topošo aviācijas speciālistu fiziskās audzināšanas darbā, parādot sevi kā radošu pasniedzēju, labu organizatoru, vadot nodarbības vieglatlētikā. Savā darbības laikā vairāk nekā 30 Ā.Avsiščera trenētie Aviācijas universitātes vieglatlēti sekmīgi piedalījušies Latvijas, Baltijas, kā arī civilās aviācijas sistēmas sporta dzīvē.

Visus šos gadus Aviācijas universitātē Ā.Avsiščers radoši veicis arī zinātnisko un metodisko darbu. Viņš ir 34 zinātnisko darbu un publikāciju autors. Šie darbi virzīti uz studentu fiziskās audzināšanas mācību procesa un sportiskās treniņu prakses pilnveidošanu. Viens no viņa jaunumiem — jaunas konstrukcijas starta pistoles un to detaļu izstrāde — ir izgudrojuma patentēšanas līmenī.

Nevainojami un profesionāli veicot tiešos pienākumus Rīgas Aviācijas universitātē, Ā.Avsiščers nepārtraukti pildījis arī sabiedriskos pienākumus. Pēc aktīvo sporta gaitu beigšanas, kuru laikā viņš bija daudzkārtējs Latvijas čempions un rekordists sprintā, Ā.Avsiščers lielu daļu savas enerģijas, visas savas zināšanas un pieredzi atdevis sporta tiesneša darbam. Gadu gaitā viņš izveidojies par pieredzējušāko Latvijas vieglatlētikas tiesnesi — starteri. Šobrīd Ā.Avsiščers ir nacionālās kategorijas, augstākās licences tiesnesis. 1980.gadā Maskavā Olimpiskajās spēlēs bija starteris vieglatlētikas sacensībās.

Ikdienas dzīvē Ā.Avsiščers ir akurāts, ar lielu pienākuma apziņu un morālām īpašībām, vienmēr lojāli noskaņots pret Latvijas Republiku. Studentu un pasniedzēju vidū ieguvis nedalītu autoritāti. Precējies. Dēls — arī beidzis RAU.

Uzskatām, ka Ābrams Avsiščers ir godam pelnījis Latvijas Republikas pilsonību pirms likumā noteiktā laika.

1997.gada 14.aprīlī Rīgas Aviācijas universitātes rektors B.Haimanis

Kopš 1949.gada dzīvojot Latvijā, Ābrams Avsiščers gandrīz 50 gadus ir bijis republikas vieglatlētikas dzīves veidotāju pirmajās rindās. Būdams izlases sportists, startējis daudzās sacensībās, uzrādot rekordiem atbilstošus rezultātus 60m, 100m un 4x100m stafetes skrējienā.

Pabeidzis LVFKI, sāka strādāt par treneri un no 1964.gada līdz pat šodienai ir Rīgas Aviācijas universitātes pasniedzējs, docents, vēlāk — katedras vadītājs.

Par sevišķiem nopelniem Ā.Avsiščera darbībā var uzskatīt ne tikai viņa sportiskos sasniegumus, bet arī ilggadēju darbību sporta sacensību tiesāšanā. Viņš ir bijis daudzu Eiropas un pasaules mēroga sacensību startera pienākumu izpildītājs. 170 valstu sportisti, viņa starta pistoles šāviena vadīti, uzsākuši pussimtu pasaules rekordu un sasniegumu veikumus. Savu darbību viņš turpina un arī tagad palīdz valsts sportistiem pilnveidot sporta meistarību.

Latvijas Olimpiskā komiteja atbalsta Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu Ābramam Avsiščeram ārpus likumā paredzētās kārtības.

1997.gada 13.maijā Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents V.Baltiņš

Šogad plašā vieglatlētu saime mūsu valstī svin vieglatlētikas 100 gadu jubileju, un šajā sakarībā Latvijas Vieglatlētikas savienība lūdz Latvijas Republikas Saeimu piešķirt Latvijas pilsonību pirms likumā noteiktā laika vienam no Latvijas pieredzējušākajiem sporta tiesnešiem vieglatlētikā Ābramam Avsiščeram.

Ābrams Avsiščers republikas sporta dzīvē ienāca piecdesmitajos gados. Kopš 1952.gada sekmīgi pārstāvēja sporta biedrību “Darba rezerves”. 1955.gadā kļuva par Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūta studentu un 1956.gadā iekļuva arī Latvijas izlasē vieglatlētikā. No 1955.gada līdz 1960.gadam astoņas reizes bija Latvijas čempiona godā 100m, 200m, kā arī stafetes skrējienos. Bija Latvijas rekordists 60m, 100m distancēs un 4x100m stafetes skrējienos. Ā.Avsiščera rekords 60m (6,8 sek.) pastāvēja 27 gadus (no 1959.g. līdz 1986.g.), 1961.gadā izpildīja sporta meistara normu 100m skrējienā.

Pēc LVFKI beigšanas 1959.gadā strādāja par treneri sporta biedrībā “Dinamo”. No 1961.gada līdz 1973.gadam bija Latvijas vieglatlētu vecākais treneris sprinta disciplīnās.

1964.gadā konkursa kārtībā tika ievēlēts par Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūta (tagad Rīgas Aviācijas universitātes) Fiziskās audzināšanas katedras pasniedzēju. Laika gaitā izaudzis līdz katedras vadītājam. Aviācijas universitātē viņš strādā arī tagad.

Pēc sporta gaitu beigšanas Ā.Avsiščers aktīvi iekļāvās sporta sacensību organizēšanā un tiesāšanā. Šobrīd ir viens no Latvijas pieredzējušākajiem vieglatlētikas tiesnešiem ar ļoti specifisku specialitāti — starteris. Kā galvenais tiesnesis, arī galvenā tiesneša vietnieks vadījis daudzas republikas un starptautiska mēroga vieglatlētikas sacensības. 1980.gadā Maskavā bija XXII Olimpisko spēļu vieglatlētikas sacensību tiesnesis — starteris.

Arī šobrīd nodod savu bagāto pieredzi jauno tiesnešu — starteru sagatavošanā. Strādājot Rīgas Aviācijas universitātē, izstrādājis vairākus zinātniskus darbus, saistītus ar fiziskās audzināšanas darba teorētisko un praktisko pusi, kā arī vieglatlētikas sacensību tiesāšanā.

1997.gada 17.aprīlī Latvijas Vieglatlētikas savienības prezidents A.Lagzdiņš

Autobiogrāfija

Es, Ābrams Avsiščers, esmu dzimis 1934.gada 29.maijā Baltkrievijā, Vitebskas apgabala Senko pilsētā. Pēc tautības — ebrejs.

Latvijā ierados 1949.gadā un iestājos Rīgas 1.arodskolā, kuru pabeidzu 1951.gadā, un tiku nosūtīts darbā uz Rīgas Dīzeļbūves rūpnīcu. 1955.gadā sāku mācīties Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtā, kuru beidzu 1959.gadā, un tiku nozīmēts darbā sporta biedrības “Dinamo” republikāniskajā padomē par vecāko treneri. Tur nostrādāju līdz 1964. gadam.

Studiju gados biju Latvijas izlases vieglatlēts, sprinteris. Sporta meistars, Latvijas čempions un rekordists 60m un 100m distancēs. No 1961. līdz 1973. gadam biju Latvijas izlases vecākais sprinta treneris.

1964.gadā konkursa kārtībā tiku ievēlēts par Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūta (tagad Rīgas Aviācijas universitātes) fiziskās audzināšanas katedras pasniedzēju (vēlāk — par vecāko pasniedzēju, docentu un katedras vadītāju). Šajā augstskolā strādāju vēl šodien.

Pēc aktīvo sporta gaitu beigšanas aktīvi turpināju piedalīties sporta sabiedriskajā dzīvē — kā vieglatlētikas sacensību tiesnesis. Esmu bijis daudzās starptautiska ranga sacensībās Latvijā un ārpus tās robežām kā starteris, bet Latvijas meistarsacīkstēs un starptautiskajās “Rīgas kausa” sacensībās — galvenais tiesnesis vai galvenā tiesneša vietnieks. 1980.gadā Maskavā biju XXII Olimpisko spēļu tiesnesis vieglatlētikā.

Sieva Ļubova Avsiščere, dz. 1935.gadā, Latvijā dzīvo kopš 1949.gada. Kopš 1952.gada līdz pat aiziešanai pensijā 1990.gadā strādāja fabrikā “Bērnu apģērbs”. Pārvalda valsts valodu. Dēls Aleksandrs Avsiščers, dz.1960.gadā, beidzis Rīgas Aviācijas universitāti. Precējies.

Ā.Avsiščers

Par Jurija Kovaļonoka kandidatūru pilsonības piešķiršanai (Saeimas dok.nr.2785)

Nosūtām Jums š.g. 3.jūnija komisijas sēdes slēgtās daļas izrakstu no protokola nr.22, kurā tika izskatīts jautājums par sešu deputātu izvirzītā Jurija Kovaļonoka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1997.gada 3.jūnijā priekšsēdētājs A.Požarnovs

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1997.gada 3.jūnija sēdes protokola nr.22

Piedalījās: A.Požarnovs, A.Prēdele, A.Pētersons, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, I.Kreituse, A.Golubovs, E.Bāns, V.Dozorcevs, J.Strods, J.Ādamsons, A.Seiksts.

Izskatīja: Komisijas slēgtajā daļā — par Juriju Kovaļonoka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Jurija Kovaļonoka kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs A.Požarnovs

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6.Saeimas deputāti, rekomendējam Juriju Kovaļonoku pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā: No 1973.gada strādājis Bauskas rajona policijas nodaļā dažādos amatos, no 1992.gada kriminālpolicijas priekšnieks. Godprātīgi pilda dienesta pienākumus, vairāk nekā 30 reizes apbalvots. Lojāls Latvijas valstij, 1991.gada puča laikā nodrošinājis svarīgāko objektu apsardzi Bauskā.

Saeimas deputāti: J.Rāzna, O.Brūvers, V.Nagobads,

L.Tenis, R.Leitena, V.Stikuts

Policijas pulkvežleitnants Jurijs Kovaļonoks, Bauskas rajona policijas nodaļas kriminālpolicijas priekšnieks, nodaļas priekšnieka vietnieks, iekšlietu iestādēs dienē no 1973.gada 16.janvāra. Visus šos 24 gadus viņa vienīgā darbavieta ir Bauskas rajona policijas nodaļa.

J.Kovaļonoks dienestu sāka kā ierindas milicis. Pēc tam tika iecelts ie-cirkņa inspektora, vecākā inspektora, kaitniecības un spekulācijas apkarošanas nodaļas priekšnieka, iecirkņa priekšnieka amatā, no 1984.gada maija līdz 1992.gada februārim viņš bija iekšlietu daļas priekšnieka vietnieks, no 1992.gada februāra līdz šim brīdim viņš ir kriminālpolicijas priekšnieks, nodaļas priekšnieka vietnieka amatā. Visos amatos J.Kovaļonoks godprātīgi, pēc labākās sirdsapziņas pildījis savus dienesta pienākumus. Viņa vadībā kriminālpolicijas darbinieki sekmīgi strādā un faktiski visi smagie noziegumi tiek atklāti.

Par nevainojamu dienestu J.Kovaļonoks vairāk nekā 30 reizes apbalvots, t.sk. ar persnīgo ieroci. Apbalvots ar rajona godarakstu. J.Kovaļonoks nav žēlojis spēkus un veselību noziegumu atklāšanā un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā. Lojāls Latvijas valstij, pilnībā pārvalda valsts valodu (augstākā kategorija). Labas attiecības ar rajona politiskajām partijām un preses pārstāvjiem. 1991.gada augustā puča laikā, pildot nodaļas priekšnieka pienākumus, nodrošināja svarīgāko objektu apsardzi Bauskā un nosūtīja nepieciešamos spēkus objektu apsardzei Rīgā.

J.Kovaļonokam tika piedāvāts pāriet strādāt uz citām struktūrām, labāk apmaksātiem amatiem, bet viņš palika uzticīgs pirmajai un vienīgajai darbavietai — iekšlietu iestādei, lai cīnītos pret likumpārkāpumiem. J.Kovaļonokam ir augstākā ekonomiskā izglītība.

Lūdzam Jūs atbalstīt un ieteikt pilsonības piešķiršanu ārpus kārtas par īpašiem nopelniem policijas pulkvežleitnantam Jurijam Kovaļonokam.

Bauskas rajona policijas nodaļas priekšnieks

1997.gada 27.janvārī policijas pulkvežleitnants A.Matvejevs

Autobiogrāfija

Es, Jurijs Kovaļonoks, esmu dzimis 1952.gada 11.janvārī Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā lauksaimniecības strādnieka daudzbērnu ģimenē. Pēc tautības esmu baltkrievs. Mans tēvs Staņislavs Kovaļonoks (dzimis 1919.gadā) bija visu mūžu lauksaimniecības strādnieks. Viņš miris 1989.gadā Bauskas rajonā. Mana māte Regina Kovaļonoka (dzimusi 1921.gadā) visu mūžu strādājusi lauksaimniecībā, mirusi 1978.gadā Bauskas rajonā.

1970.gadā es pabeidzu Kazahijā Karagandas apagabalā Nurinskas rajonā Kievkas ciema vidusskolu, uz kurieni mana ģimene pārbrauca dzīvot un strādāt 1961.gadā. No 1970.gada līdz 1972.gadam dienēju armijā. Kad es dienēju armijā, mana ģimene pārbrauca dzīvot uz Latviju, Bauskas rajonu. Pēc dienesta armijā es 1972.gadā atbraucu uz Latviju, Bauskas rajonu, kur mani uzaicināja strādāt Bauskas rajona milicijā, un no 1973.gada janvāra sāku strādāt milicījā, kur strādāju arī tagad. Zināšanu papildināšanai 1974 gadā iestājos Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Ekonomikas fakultātes neklātienes nodaļā, kuru pabeidzu 1979.gadā.

Esmu precējies. Sieva Olga Kovaļonoka, dzimusi 1953.gadā Kazahijā, Karagandas apgabalā, pēc tautības krieviete, strādā tekstilkombināta “Saule” Bauskas filiālē. 1976.gadā piedzima meita Natālija, ir beigusi Bauskas 2.vidusskolu, pašreiz nestrādā. 1981.gadā piedzima meita Irina, mācās Bauskas 2. vidusskolā.

Pret visiem Latvijas valsts demokrātiskajiem pārkārtojumiem esmu bijis saprotošs, lojāls un savu iespēju robežās tos veicinu, ko solos darīt arī turpmāk. Lai varētu sekmīgi strādāt un kārtot dokumentāciju, apguvu latviešu valodu. Savas policista karjeras laikā esmu nodienējis no ierindnieka līdz policijas pulkvežleitnantam. Mans mūžs un darbs ir saistīts ar Latvijas Republiku, manas saknes ir Latvijā.

1997.gada 4.martā J.Kovaļonoks

Par Nikolaja Pirogova kandidatūru pilsonības piešķiršanai (Saeimas dok.nr.2786)

Nosūtām Jums š.g. 3.jūnija komisijas sēdes slēgtās daļas izrakstu no protokola nr.22, kurā tika izskatīts jautājums par septiņu deputātu izvirzītā Nikolaja Pirogova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1997.gada 3.jūnijā priekšsēdētājs A.Požarnovs

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1997.gada 3.jūnija sēdes protokola nr.22

Piedalījās: A.Požarnovs, A.Prēdele, A.Pētersons, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, I.Kreituse, A.Golubovs, E.Bāns, V.Dozorcevs, J.Strods, J.Ādamsons, A.Seiksts.

Izskatīja: Komisijas slēgtajā daļā — par Nikolaja Pirogova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Nikolaja Pirogova kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs A.Požarnovs

Pilsonības piešķiršanu atbalsta Saeimas deputāti: V.Kalnbērzs, I.Bišers, J.Jurkāns, I.Bērziņš, A.Kreituss, O.Deņisovs, V.Dozorcevs

Ieteikumi

Nikolajs Pirogovs dzimis 1952.gadā Altaja novadā strādnieku ģimenē.

1972.gadā viņš tika iesaukts PSRS bruņotajos spēkos, kur dienēja līdz 1974.gada 25.novembrim. 1975.gadā iestājās un 1978.gadā beidza Rīgas Civilās aviācijas skolu, iegūstot radiotehniķa specialitāti. Tajā pašā gadā N.Pirogovs sāka strādāt Popova vārdā nosauktajā rūpnīcā, paralēli studējot neklātienē Rīgas Tehniskajā universitātē, kuru absolvēja 1988.gadā, iegūstot radioinženiera specialitāti. No 1985.gada Nikolajs Pirogovs strādā dažādās Iekšlietu ministrijas iestādēs, kur tiek raksturots tikai pozitīvi.

Atmodas sākumā viņš ar sapratni uzņem šos notikumus un atklāti tos atbalsta. Veidojoties 1.policijas bataljonam, bija viens no pirmajiem virsniekiem, kas tajā iestājās, un 1991.gada 30.aprīlī Jēkaba katedrālē viņš zvērēja uzticību Latvijas valstij un tās tautai. 1991.gada augusta puča laikā N.Pirogovs, nedomājot par draudiem dzīvībai, no Iekšlietu ministrijas ēkas evakuē 1.policijas bataljona darbinieku personīgās lietas, kad ēkā jau atrodas OMON un PSRS gaisa desanta vienība.

Nikolajs Pirogovs, dienot Drošības dienestā, iemantoja lielu autoritāti. Viņa vadībā tika izveidota darboties spējīga sakaru daļa. N.Pirogovs pastāvīgi palīdzēja apgūt darba iemaņas jaunākajiem kolēģiem, kā arī pats lielu uzmanību veltīja savas profesionālās sagatavotības paaugstināšanai, apgūstot jaunāko sakaru tehniku.

Latvijas Republikas Drošības dienesta reorganizācijas rezultātā N.Pirogovs tika pārcelts strādāt uz Iekšlietu ministrijas Valsts apsardzes dienestu, kur turpina veiksmīgi pielietot lielo pieredzi un darba iemaņas.

Pēc rakstura kluss, izpalīdzīgs, ar lielu atbildības sajūtu. Uzticīgs Latvijas valstij un tās tautai. N.Pirogovs pārvalda latviešu valodu, viņa dzīvesbiedre ir LR pilsone.

Ņemot vērā iepriekšminēto, Nikolajs Pirogovs ir cienīgs būt Latvijas Republikas pilsonis par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Valsts prezidenta un Saeimas Drošības dienesta priekšnieks

1996.gada 17.decembrī pulkvedis J.Vectirāns

Nikolajs Pirogovs dzimis 1952.gadā Altaja novadā strādnieku ģimenē.

1972.gadā viņš tika iesaukts PSRS bruņotajos spēkos, kur atradās līdz 1974.gada 25.novembrim. 1975.gadā iestājās un 1978.gadā beidza Rīgas Civilās aviācijas skolu, iegūstot radiotehniķa specialitāti. Tajā pašā gadā N.Pirogovs sāka strādāt Popova vārdā nosauktaja rūpnīcā, paralēli studēja neklātienē Rīgas Tehniskajā universitātē, kuru absolvēja 1988.gadā, iegūstot radioinženiera specialitāti. N.Pirogovs no 1985.gada dienē Iekšlietu ministrijas iestādēs, bet, kad tika izveidots 1.policijas bataljons, viņš bija viens no pirmajiem vecākajiem virsniekiem, kuri izteica vēlēšanos dienēt LR lojālajam dienestam un 1991.gadā Jēkaba katedrālē zvērēja uzticību Latvijas Republikai un tās tautai.

1991.gada augusta puča laikā Nikolajs Pirogovs kopā ar kadru darbinieci evakuēja ar savu personīgo automašīnu 1.policijas bataljona darbinieku personīgās lietas no IeM ēkas, kad tajā jau atradās OMON un PSRS armijas gaisa desanta vienības.

Nikolajs Pirogovs, dienot Drošības dienestā, iemantoja lielu autoritāti. Viņa vadībā tika izveidota darboties spējīga sakaru daļa. N.Pirogovs iemācīja darba iemaņas jaunākajiem kolēģiem.

No 1995.gada 9.janvāra Nikolajs Pirogovs strādā LR Iekšlietu ministrijas Valsts apsardzes dienestā sakaru daļas priekšnieka amatā. Savus funkcionālos pienākumus veic ar augstu atbildības sajūtu. Vairākkārt apbalvots.

N.Pirogovs pēc rakstura ir kluss, izpalīdzīgs, augstas klases speciālists. Valsts apsardzes dienesta kolektīvā ieguvis pelnītu autoritāti. Valsts valodu pārvalda. Viņa dzīvesbiedre Svetlana Pirogova ir LR pilsone, strādā Valsts apsardzes dienestā saimniecības pārzines amatā.

Ņemot vērā iepriekšminēto, Nikolajs Pirogovs ir cienīgs, lai viņam tiktu piešķirta Latvijas Republikas pilsonība par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Iekšlietu ministrijas Valsts apsardzes dienesta priekšnieka v.i.

1996.gada 19.decembrī policijas pulkvedis R.Blonskis

Autobiogrāfija

Es, Nikolajs Pirogovs, esmu dzimis 1952.gada 24.novembrī Bijskas pilsētā Altaja apgabalā Krievijā. 1969.gadā beidzu Zaiskas 2.vidusskolu. No 1970. līdz 1972.gadam strādāju par atslēdznieku Zaiskas meža pārstrādes rūpnīcā.

1972.gada 31.oktobrī tiku iesaukts armijā. Dienēju Sibīrijas kara apgabalā sakaru pulkā. 1974.gada 11.novembrī tiku atvaļināts rezervē. 1975.gada augustā atbraucu uz Rīgu un iestājos Rīgas Civilās aviācijas skolā, kuru pabeidzu 1978.gadā. No 1978.gada līdz 1982.gadam strādāju Rīgas radiorūpnīcā par aparatūras regulētāju, pēc tam — meistaru. No 1982. līdz 1984.gadam strādāju Olaines kūdras rūpnīcā par virpotāju. 1984.gadā tiku uzaicināts darbā Olaines darba ārstniecības profilaktorijā par sakaru inženieri, kur 1985.gadā tiku atestēts un kļuvu par IeM darbinieku. Laikā no 1982. līdz 1988.gadam mācījos RPI vakara nodaļā radiotehnikas un sakaru specialitātē, kuru sekmīgi beidzu. 1991. gada aprīlī pārgāju dienēt uz 1.policijas bataljonu un zvērēju uzticību Latvijas Republikai. 1991.gada augusta puča laikā izpildīju bataljona komandiera J.Vectirāna speciālos uzdevumus. Aktīvi piedalījos OMON darbības bloķēšanas pasākumos. Līdz 1995.gada februārim strādāju LR Drošības dienesta sakaru daļā. 1995.gada februārī pārgāju darbā uz LR IeM Valsts apsardzes dienestu, kur strādāju joprojām.

1980.gada jūlijā apprecējos. 1985.gadā piedzima dēls. Tēvs — Ivans Pirogovs, krievs, dzimis 1916.g., miris 1982.g.; māte — Anna Pirogova, krieviete, dzimusi 1924.g., mirusi 1985.g.; brālis — Viktors Pirogovs, krievs, dzimis 1955.g., 1993.g. traģiski gājis bojā; sieva Svetlana Pirogova (dzim. Barščevska), baltkrieviete, LR pilsone, dz. 1959.gadā., dēls Juris Pirogovs, dzimis 1985.gadā, LR pilsonis.

1997.gada 2.janvārī N.Pirogovs