ATSAUCĒ IETVERT:
Rīga ieiet UNESCO apritē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 18.06.1997., Nr. 148 https://www.vestnesis.lv/ta/id/43946
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Rīga ieiet UNESCO apritē
UNESCO dibināta 1945.gada
16.novembrī. Šīs Starptautiskās organizācijas pamatprincipi ir
jebkādas vardarbības un tirānijas noliegums un humāno,
vispārcilvēcisko vērtību kopšana, veicinot mieru un sabiedrības
labklājību. Pamatojoties uz atziņu, ka "karš sākas cilvēku
prātos", šī organizācija piešķir īpašu lomu intelektuālai un
morālai solidaritātei, pasaules dzīvības procesu aizsardzībai.
UNESCO ietvaros darbojas tādas starptautiskas komisijas kā
"Izglītība XXI gadsimtā", "Pasaules kultūra un attīstība" un
"Bioētika".
Latvijas Republika par UNESCO dalībvalsti kļuva 1991.gada 14.oktobrī. Saskaņā ar šīs organizācijas statūtiem Latvijā izveidota sava UNESCO Nacionālā komisija, kuras Satversmi apstiprinājusi Saeima. Nacionālā komisija ir neatkarīga Latvijas Republikas institūcija ar konsultatīvas iestādes funkcijām. Atbilstoši Satversmei komisijā ir 17 locekļi, kas pārstāv Valsts prezidentu, sešas ministrijas, Radošo savienību padomi, Zinātnes padomi, Nacionālo kultūras biedrību asociāciju un citas institūcijas. Tajā pēc amata ir Latvijas pastāvīgais pārstāvis pie UNESCO un lielāko Latvijas projektu koordinatori. Komisijas locekļi darbojas bez atalgojuma. Valsts finansē komisijas sekretariāta darbību.
Maija nogalē Nacionālajā operā UNESCO Latvijas nacionālā komisija atskatījās uz piecos gados paveikto. Pirms tam ar žurnālistiem tikās Latvijas vēstniece Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijā Aina Nagobada-Ābola, Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretārs Jānis Sīkstulis un kultūras programmu koordinatore Rudīte Grigorjeva.
Kā līdzdalība jebkurā starptautiskā organizācijā, arī darbība UNESCO palīdz nest Latvijas vārdu pasaulē, veidot Latvijas kā pastāvīgas kultūras valsts tēlu. Latvijas vārda parādīšanās starptautiskos dokumentos veicina valsts prestiža nostiprināšanos. Nacionālā komisija saņem arī visas UNESCO publikācijas, kas tiek nodotas Nacionālajai bibliotēkai. Latvijas zinātnieki un speciālisti tiek aicināti uz ekspertu konferencēm, semināriem un sanāksmēm. Latvija aktīvi piedalās ideju pieteikumu konkursos un iesaistās UNESCO projektos. Protams, UNESCO nav banka, kur var iet ar izstieptu roku, bet te iespējams saņemt "sēklas naudu" projekta uzsākšanai. Ir iespēja piedalīties visdažādākajos izglītības un jaunatnes, zinātnes un kultūras projektos. Tas nav vienkārši, jo mūsu valstij pirms pieciem gadiem nācās ielēkt "ejošā vilcienā", kura gaita turklāt ir ļoti strauja.
Preses konferencē tika atgādināts gadījums ar mūsu Brīvības pieminekli un Brāļu kapiem, ko ar pirmo pieteikumu neizdevās iekļaut UNESCO saraktos. Pēc profesora Jāņa Krastiņa ieteikuma ideja tika paplašināta un pieteikta kā "Rīgas Centrs -pilsētbūvniecības piemineklis". Ar to jau iepazinušies 15 valstu arhitekti, rūpīgi tiek gatavota dokumentācija, kas vajadzīga, lai varētu pretendēt uz Rīgas vēsturiskā centra iekļaušanu Pasaules kultūras un dabas mantojuma sarakstā. Kā uzsvēra Aina Nagobada-Ābola, speciālisti sevišķi augstu vērtē Vecrīgas kompleksu, kam ir sava seja, pagātne un arī nākotne, jo to paredzēts ne vien saglabāt kā pieminekli, bet arī likt tajā pulsēt dzīvei.
Iesaistoties mazākumtautību kultūras saglabāšanas konvencijā, tika saņemti līdzekļi, kas ļāva izveidot datu apstrādes un saglabāšanas centru īpaši aizsargājamā kultūrvēsturiskajā teritorijā "Lībiešu krasts" un sarīkot starptautisku zinātnisko konferenci par lībiešu valodas un kultūras saglabāšanas teoriju un praksi. Ar UNESCO atbalstu Rīgā izveidota Baltijas Centrālā bibliotēka, notikuši fotomākslinieku un kinematogrāfistu semināri un saieti, piešķirtas mācību stipendijas Starptautiskajā izglītības plānošanas institūtā Francijā.
UNESCO konkursā 1996.-1997.gada budžeta periodam Latvija pieteikusi 15 projektus:
| 1. Projekts "Zvejnieku paraugciemats". Zvejnieku ciemats | |
| kā kultūras tūrisma objekts. Projekta sagatavošanas darbi | USD 25 000 |
| 2. Reliģisko un teoloģisko terminu enciklopēdiskā vārdnīca | 11 850 |
| 3. Projekts "Zvejnieku paraugciemats".Videi saudzīgas enerģētikas | |
| un vietējo celtniecības materiālu izvēle. Seminārs | 25 000 |
| 4. Baltijas kultūras dienas UNESCO Parīzē | 30 000 |
| 5. Projekts "Zvejnieku paraugciemats."Zvejnieku ciemats -muzejs. | |
| Speciālistu sagatavošana, informācijas apkopošana, stendu izveidošana | 25 000 |
| 6. Konference "Vides zinātne Latvijā, problēmas prioritātes un nākotne" | 11 800 |
| 7. Mācību kurss jaunatnes līderiem | 13 400 |
| 8. Autortiesību aizsardzība vizuālās mākslas jomā Latvijas teritorijā | 25 000 |
| 9. Starptautiskā skulptūras kvadrinnāle "Rīga'96" | 10 500 |
| 10. Konference "Kino kultūra kā informācijas avots postkomunisma | |
| valstīs ar mazattīstītu kino industriju" | 7 000 |
| 11.Vasaras skolas turpinājums "Kino un tēlotāja māksla" | 25 000 |
| 12. Filmas par Zentu Mauriņu turpinājums | 25 000 |
| 13. "Jūgendstils. Laiks un telpa." Rīga un Baltijas reģions XX gadsimta sākumā | 25 000 |
| 14. VI Starptautiskā kinoforuma "Arsenāls" katalogs | 9 600 |
| 15. Mācību grāmatas "20.gadsimta vēsture" vidusskolai izstrāde un iespiešana | 25 000 |
| Kopā | USD 294 150 |
Darbība UNESCO jomā, kur ikviena tauta cenšas vislabākajā gaismā parādīt savu kultūru, aizstāvēt savu identitāti un sadarbību, ir arī cilvēkattiecību kopšanas darbs, uzsvēra Aina Nagobada -Ābola, atgādinot, ka ANO šo gadu izsludinājusi par tolerances, cilvēku savstarpējas iecietības gadu.
Aina Rozeniece,
"LV" nozares redaktore