projekti

Likumprojekts

Jelgavas rūpniecības attīstības zonas likums

Saeimas deputātu grupas (J.Bunkšs, A.Tomašūns, J.Ābele, I.Bērziņš, A.Lambergs, E.Grinovskis, J.Dobelis, V.Gredzens, I.Liepa, E.Grīnbergs, A.Kreituss, A.Kiršteins, J.Jurkāns, J.Ādamsons, Ē.Zunda) 1997.gada 21.maijā iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini.

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) Jelgavas rūpniecības attīstības zonas teritorija - Jelgavas pilsētas un Jelgavas rajona teritorija, kura izveidota šajā likumā noteikto mērķu sasniegšanai un kuras robežas noteiktas ar šo likumu;

2) Jelgavas rūpniecības attīstības zonas pārvalde - valsts un pašvaldības izveidota pārvaldes institūcija, kas Jelgavas rūpniecības attīstības zonas teritorijā veic tai ar šo likumu noteiktās funkcijas;

3) Jelgavas rūpniecības attīstības zonas ieguldītāji - Latvijas vai ārvalstu fiziskās un juridiskās personas, kuras noslēgušas līgumu ar Jelgavas rūpniecības attīstības zonas pārvaldi par ieguldījumiem uzņēmējdarbības veikšanai Jelgavas rūpniecības attīstības zonas teritorijā;

4) Jelgavas rūpniecības attīstības zonas uzņēmējsabiedrības - šajā likumā noteiktajā kārtībā nodibinātie vai pārveidotie Jelgavas rūpniecības attīstības zonas teritorijā šie uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības, kuras noslēgušas līgumu ar Jelgavas rūpniecības attīstības zonas pārvaldi par uzņēmējdarbību Jelgavas rūpniecības attīstības zonas teritorijā;

5) Uzņēmējdarbības atbalsta fonds - Jelgavas rūpniecības attīstības zonas pārvaldes izveidots speciālo līdzekļu fonds;

6) Uzņēmējsabiedrības teritorija - Jelgavas pilsētas vai Jelgavas rajona daļa, kurā zeme uz īpašumtiesību, nomas līguma vai cita juridiska pamata atrodas uzņēmējsabiedrības lietošanā un kuru likumā paredzētajā kārtībā var pasludināt par brīvo (muitas) zonu.

2.pants. Likuma mērķis un darbība.

(1) Šis likums nosaka Jelgavas rūpniecības attīstības zonas pārvaldīšanas un izmantošanas kārtību, kā arī uzņēmējdarbības, ieguldījumu, nodokļu, muitas lietu īpatnības, rīcību ar nekustamo īpašumu un ārvalstnieku darba īpatnības Jelgavas rūpniecības attīstības zonā.

(2) Jelgavas rūpniecības attīstības zona izveidota ar mērķi veicināt rūpniecības, kuģniecības un gaisa satiksmes attīstību. Tās uzdevums ir piesaistīt ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai Jelgavā.

(3) Jelgavas rūpniecības attīstības zonai ir jāveicina Jelgavas reģiona attīstība.

3.pants. Jelgavas rūpniecības attīstības zonas teritorija un tās struktūra.

(1) Jelgavas rūpniecības attīstības zonu veido teritorija, kurā veic uzņēmējdarbību Jelgavas rūpniecības attīstības zonas uzņēmējsabiedrības un kuru pārvalda un uzrauga Jelgavas Rūpniecības attīstības zonas pārvalde, turpmāk tekstā - Pārvalde.

(2) Jelgavas rūpniecības zonas teritorijā var būt uzņēmējsabiedrības teritorijas valsts, pašvaldību un fizisko personu zeme.

(3) Jelgavas rūpniecības attīstības zonas teritorijas robežas Jelgavas pilsētā un Jelgavas rajonā ir noteiktas ar šī likuma 1. un 2.pielikumā pievienoto karti un robežu aprakstu.

(4) Jelgavas rūpniecības attīstības zonas teritorijas robežas groza Ministru kabinets, pamatojoties uz ieinteresēto pašvaldību lēmumiem.

4.pants. Jelgavas rūpniecības attīstības zonas darbību reglamentējošie dokumenti.

(1) Jelgavas rūpniecības attīstības zonas teritorijā pilnībā ir spēkā Latvijas Republikas likumi un citi normatīvie akti. Ar šo likumu tiek noteikti izņēmumi no vispārējās kārtības attiecībā uz uzņēmējsabiedrībām un Pārvaldi uzņēmējdarbības, ieguldījumu, nodokļu un muitas lietu jautājumos.

(2) Jelgavas rūpniecības attīstības zonas Pārvalde darbojas saskaņā ar šo likumu, statūtiem un nolikumu.

(3) Pārvalde slēdz līgumus ar Jelgavas rūpniecības attīstības zonas uzņēmējsabiedrībām par uzņēmējdarbību Jelgavas rūpniecības attīstības zonas teritorijā šā likuma ietvaros.

5.pants. Īpašuma attiecības Jelgavas rūpniecības attīstības zonā.

(1) Jelgavas rūpniecības zonas teritorijā esošā zeme, kas zemes reformas gaitā piekrīt valstij un pašvaldībai, tiek atstāta pašvaldības īpašumā.

(2) Valstij piederošās neizmantotās ražošanas ēkas, kas atrodas Jelgavas rūpniecības attīstības zonas teritorijā, tiek nodotas pašvaldības īpašumā.

(3) Jelgavas rūpniecības attīstības zonas teritorijā esošā zeme un ēkas var tikt izmantotas tikai zonas ekonomiskās attīstības sekmēšanai un jaunu darba vietu izveidei.

II nodaļa. Jelgavas rūpniecības attīstības zonas pārvalde

6.pants. Jelgavas rūpniecības attīstības zonas Pārvalde.

(1) Pārvalde ir valsts un pašvaldības izveidota pārvaldes institūcija šajā likumā noteikto funkciju veikšanai.

(2) Pārvalde ir juridiska persona, kurai ir speciāls budžets un kura reģistrējas kā nodokļu maksātāja.

(3) Pārvaldes funkcijas veic Jelgavas rūpniecības attīstības zonas padome un Jelgavas rūpniecības attīstības zonas izpildaparāts, kuru vada Jelgavas rūpniecības attīstības zonas ģenerāldirektors.

7.pants. Pārvaldes padomes izveidošana un sastāvs.

(1) Jelgavas rūpniecības attīstības zonas padome ir augstākā kolektīvā Jelgavas rūpniecības attīstības zonas uzraudzības un pārvaldes institūcija.

(2) Jelgavas rūpniecības attīstības zonas padomes locekļus pēc Jelgavas pilsētas domes priekšlikuma uz pieciem gadiem ieceļ Ministru kabinets.

(3) Jelgavas rūpniecības attīstības zonas padomes sastāvā iekļaujami trīs valsts interešu pārstāvji, kas deleģēti no Ekonomikas ministrijas, Finansu ministrijas un Satiksmes ministrijas, trīs Jelgavas pilsētas domes, trīs Jelgavas rajona pagastu padomju deleģēti pārstāvji un pieci Jelgavas rūpniecības attīstības zonas uzņēmēju pārstāvji.

(4) Jelgavas rūpniecības attīstības zonas padomi vada padomes priekšsēdētājs, kuru no sava vidus ievēlē padomes locekļi.

8.pants. Pārvaldes padomes funkcijas.

(1) Jelgavas rūpniecības attīstības zonas padome veic šādas funkcijas:

1) dibina kontaktus un sekmē investoru piesaisti ražošanas paplašināšanai un jaunu darba vietu izveidei;

2) apstiprina Jelgavas rūpniecības attīstības zonas attīstības plānu saskaņā ar šo likumu, valsts pašvaldību un sabiedrības interesēm un kontrolē tā izpildi;

3) slēdz līgumus ar Jelgavas rūpniecības attīstības zonas ieguldītājiem par ieguldījumiem un uzņēmējsabiedrību darbību Jelgavas rūpniecības attīstības zonas teritorijā;

4) slēdz līgumus ar Jelgavas rūpniecības attīstības zonas uzņēmjsabiedrībām par to uzņēmējdarbību Jelgavas rūpniecības attīstības zonas teritorijā un izsniedz uzņēmējsabiedrībām apliecības par tiesībām piemērot šajā likumā paredzētos nodokļu atvieglojumus;

5) iesniedz izsniegto apliecību norakstu 7 darba dienu laikā Valsts ieņēmumu dienestam;

6) izveido uzņēmējsabiedrību reģistru, kurām tiesības uz nodokļu atvieglojumiem;

7) kontrolē noslēgto līgumu izpildi;

8) apstiprina perspektīvo un nākamā gada finansu līdzekļu izlietojuma budžetu;

9) ieceļ, vada un kontrolē Jelgavas rūpniecības attīstības zonas izpildaparātu.

(2) Jelgavas rūpniecības attīstības zonas padome izlemj arī citus jautājumus, kuri ietilpst tās kompetencē saskaņā ar šo likumu, Jelgavas rūpniecības attīstības zonas pārvaldes nolikumu un citiem normatīvajiem aktiem.

(3) Jelgavas rūpniecības attīstības zonas padome var pārņemt savā kompetencē jebkuru Jelgavas rūpniecības attīstības zonas izpildaparāta kompetencē nodoto jautājumu.

9.pants. Jelgavas rūpniecības attīstības zonas izpildaparāts.

(1) Jelgavas rūpniecības attīstības zonas izpildaparāts ir Jelgavas rūpniecības attīstības zonas pārvaldes izpildu un pārstāvības institūcija, kuras kompetenci nosaka šis likums un Padomes statūti.

(2) Jelgavas rūpniecības attīstības zonas ģenerāldirektoru amatā ieceļ Jelgavas rūpniecības attīstības zonas padome.

(3) Jelgavas rūpniecības attīstības zonas izpildaparātu ieceļ un vada Jelgavas rūpniecības attīstības zonas ģenerāldirektors.

(4) Jelgavas rūpniecības attīstības zonas izpildaparāta un ģenerāldirektora tiesības un pienākumus nosaka Padomes apstiprināts nolikums.

10.pants. Pārvaldes finanses.

(1) Pārvaldes speciālo budžetu veido:

1) ieņēmumi, kuri tiek gūti Pārvaldes darbības rezultātā;

2) pieci procenti no Jelgavas rūpniecības attīstības zonas teritorijā esošo uzņēmējsabiedrību uzņēmumu ienākuma nodokļa;

3) iemaksas no valsts un pašvaldību budžetu speciālajām programmām;

4) iemaksas no dažādiem fondiem;

5) iemaksas no Uzņēmējdarbības atbalsta fonda speciālajām programmām;

6) mērķa ziedojumi;

7) citi ienākumi.

(2) Pārvaldes speciālo budžetu izlieto:

1) Pārvaldes un tās programmu finansēšanai;

2) Jelgavas rūpniecības attīstības zonas teritorijas infrastruktūras attīstīšanai un jaunu darba vietu izveidošanai;

3) nekustamā īpašuma iegādei Jelgavas rūpniecības attīstības zonas teritorijā;

4) Uzņēmējdarbības atbalsta fonda finansēšanai.

(3) Zonas Pārvalde slēdz līgumu ar pašvaldībām par līdzekļu ieskaitīšanu Uzņēmējdarbības atbalsta fonda finansēšanai.

11.pants. Pārvaldes uzraudzība.

(1) Divu mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām Pārvaldes ģenerāldirektors iesniedz zvērinātam revidentam vai auditoru firmai gada pārskatu un ziņojumu par iepriekšējo darbības gadu.

(2) Pēc zvērināta revidenta atzinuma saņemšanas Pārvaldes ģenerāldirektors divu nedēļu laikā gada pārskatu iesniedz izskatīšanai un apstiprināšanai Jelgavas rūpniecības attīstības zonas padomei.

(3) Pārvaldes finansiālo darbību likumos un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā kontrolē attiecīgas kompetentas Latvijas Republikas institūcijas.

III nodaļa. Ieguldījumi un uzņēmējdarbība

Jelgavas rūpniecības attīstības zonā

12.pants. Investoru ieguldījumi Jelgavas rūpniecības attīstības zonā.

(1) Ieguldījumi Jelgavas rūpniecības attīstības zonas teritorijā tiek izdarīti un to aizsardzība notiek likumos noteiktajā kārtībā.

(2) Ārvalstu ieguldījumi Jelgavas rūpniecības attīstības zonas teritorijā tiek izdarīti un to aizsardzība notiek likumā"Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā" noteiktajā kārtībā un saskaņā ar šā likuma noteikumiem.

(3) Pirms uzņēmējdarbības uzsākšanas un ieguldījumu izdarīšanas Jelgavas rūpniecības attīstības zonas ieguldītāji slēdz līgumu ar Pārvaldi.

(4) Pārvaldei, slēdzot līgumus ar Jelgavas rūpniecības attīstības zonas ieguldītājiem un Jelgavas rūpniecības attīstības zonas uzņēmējsabiedrībām, līgumos jāiekļauj terminēti nosacījumi attiecībā uz :

1) ieguldījumu veidiem, summām un termiņiem;

2) darba vietu skaitu;

3) moderno tehnoloģiju ieviešanu.

13.pants. Uzņēmējdarbība Jelgavas rūpniecības attīstības zonā.

(1) Uzņēmējdarbības veikšanai Jelgavas rūpniecības attīstības zonas ieguldītājam likumā noteiktajā kārtībā jāizveido vai jāpārveido un Uzņēmumu reģistrā jāreģistrē uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība.

(2) Šajā likumā noteiktās uzņēmējdarbības veikšanai Jelgavas rūpniecības attīstības zonas uzņēmējsabiedrībai:

1) jānoslēdz līgums ar Pārvaldi;

2) jāsaņem no citām kompetentām iestādēm nepieciešamās atļaujas attiecīgajam uzņēmējdarbības veidam, ja šādas atļaujas nepieciešamība ir noteikta likumos un citos normatīvajos aktos.

(3) Pārvalde, slēdzot līgumus ar Jelgavas rūpniecības attīstības zonas uzņēmējsabiedrībām par uzņēmējdarbības veikšanu Jelgavas rūpniecības attīstības zonas teritorijā, līgumos ietvert nosacījumus šajā likumā noteikto nodokļu atvieglojumu saņemšanai.

(4) Jelgavas rūpniecības attīstības zonas teritorijā ir atļauta citu uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību un organizāciju darbība vispārējā kārtībā, bet tiem nav šajā likumā noteikto tiesību un atvieglojumu.

(5) Uzņēmējdarbības un nomas līgumi Jelgavas rūpniecības attīstības zonā tiek noslēgti uz laiku, kas nav mazāks par pieciem gadiem.

(6) Uzņēmējsabiedrības kārto grāmatvedības uzskaiti atbilstoši Latvijas Republikas likumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

14.pants. Nodokļu atvieglojumu apliecības saņemšanas kārtība.

(1)Tiesības saņemt apliecību ir:

1) uzņēmējsabiedrībām, kuru uzņēmējdarbība tiek veikta rūpniecības attīstības zonā un tikai tad, ja tās izveido jaunas darba vietas papildu bāzes gadā esošajām vai ievieš jaunas progresīvas tehnoloģijas;

2) uzņēmējsabiedrībām, kuras ir noslēgušas darbības līgumus ar zonas pārvaldi.

(2) Pārvaldes izsniegtā apliecība ir Jelgavas rūpniecības attīstības zonas uzņēmējsabiedrībai valsts vārdā izsniegts dokuments, kas apliecina, ka šai uzņēmējsabiedrībai ir tiesības piemērot šajā likumā paredzētos nodokļu atvieglojumus.

(3) Apliecības norakstu Pārvalde iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam 7 darba dienu laikā pēc apliecības izsniegšanas uzņēmējam.

(4) Apliecība nav atsaucama, anulējama, ne arī citādi izbeidzama tās darbība vai grozāmi tajā iekļautie nodokļu atvieglojumi, kā tikai šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Apliecības saņemšanai pretendents iesniedz padomei šādus dokumentus:

1) iesniegumu;

2) notariāli apstiprinātu Uzņēmumu reģistra izsniegtās reģistrācijas apliecības norakstu;

3) notariāli apstiprinātu statūtu norakstu;

4) zvērinātu auditoru (revidentu) apstiprinātu gada pārskatu vai saīsinātu pārskata norakstu par 2 pēdējiem gadiem;

5) darbības programmu, ietverot investīciju, jaunu tehnoloģiju ieviešanas vai jaunu darba vietu radīšanas plānus.

(6) Lēmumu par apliecības izsniegšanu Padome pieņem ne vēlāk kā mēneša laikā pēc norādīto dokumentu iesniegšanas.

(7) Pretendenta iesniegumu noraida, ja nav vajadzīgo nosacījumu vai norādīto dokumentu. Lēmumu par noraidījumu paziņo pretendentam 2 nedēļu laikā.

15.pants. Līguma pirmstermiņa izbeigšana un apliecības anulēšana.

(1) Uzņēmējdarbības līguma vai apliecības darbība var tikt apturēta pirms termiņa ar padomes lēmumu, ja tiek konstatēts, ka uzņēmējsabiedrība pārkāpj likumus, citus tiesību aktus vai noslēgtā līguma nosacījumus.

(2) Uzņēmējsabidrība, kurai apturēta vai ar tiesas lēmumu anulēta apliecība, ir tiesīga veikt uzņēmējdarbību, pakļaujoties vispārējiem noteikumiem, ja vien pārkāpumu rakstura dēļ likumā noteiktajā kārtībā netiek aizliegta uzņēmējdarbība.

16.pants. Atbildība par līgumam neatbilstošu darbību.

(1) Par līgumam neatbilstošu darbību Jelgavas rūpniecības attīstības zonā uzņēmējsabiedrības nes šajā likumā un citos LR likumos paredzēto atbildību.

(2) Ienākumi, kurus uzņēmējsabiedrība ieguvusi no līgumam neatbilstošas darbības, jāieskaita valsts budžetā.

(3) Strīdi, par līguma pirmstermiņa izbeigšanu, atļaujas apturēšanu un zaudējumu atlīdzību izskatāmi Latvijas Republikas tiesu iestādēs pēc lietu piekritības vai pušu savstarpējās vienošanās.

IV nodaļa. Nodokļu atvieglojumi Jelgavas rūpniecības attīstības zonā

17.pants. Nodokļu un nodevu sistēma.

(1) Jelgavas rūpniecības attīstības zonas uzņēmējsabiedrības nodokļus maksā likumos noteiktajā vispārējā kārtībā, piemērojot šajā likumā noteiktos atvieglojumus.

(2) Šajā likumā noteiktos nodokļu atvieglojumus Jelgavas rūpniecības attīstības zonas uzņēmējsabiedrībām šajā likumā noteiktajā kārtībā ir tiesības izmantot visu likumā noteikto laiku.

(3) Tiesības uz nodokļu atvieglojumiem Jelgavas rūpniecības attīstības zonas uzņēmējsabiedrībām rodas ar dienu, kad tiek izsniegta apliecība par tiesībām piemērot nodokļu atvieglojumus.

(4) Ja vēlāk pieņemtie likumi pasliktina Jelgavas rūpniecības attīstības zonas uzņēmējsabiedrību stāvokli šajā likumā noteikto nodokļu atvieglojumu ziņā, Jelgavas rūpniecības attīstības zonas uzņēmējsabiedrībām tiek piemēroti tie nodokļu atvieglojumi, kuri bija spēkā dienā, kad attiecīgajai Jelgavas rūpniecības attīstības zonas uzņēmējsabiedrībai tika izsniegta apliecība par tiesībām piemērot nodokļu atvieglojumus.

18.pants. Nodokļu atvieglojumu piešķiršanas un atcelšanas kārtība.

(1) Tiesības uz nodokļu atvieglojumiem Jelgavas rūpniecības attīstības zonas uzņēmējsabiedrības var saņemt tikai tad, ja tās rada papildu darba vietas, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ievieš jaunas tehnoloģijas vai veic citas investīcijas ražotņu paplašināšanai vai pilnveidošanai saskaņā ar Valsts ieņēmuma dienesta izsniegto izziņu, kuras atbilstību vienu reizi gadā kontrolē Valsts ieņēmuma dienests.

(2) Tiesības uz uzņēmumu nodokļu atvieglojumiem var saņemt tikai tās uzņēmējsabiedrības, kuras ražo rūpniecisko produkciju.

(3) Tiesības uz nodokļu atvieglojumiem Jelgavas rūpniecības attīstības zonas uzņēmējsabiedrībām izbeidzas:

1) ja uzņēmējsabiedrība nepilda šā likuma nosacījumus;

2) līdz ar nodokļu atvieglojumu termiņa izbeigšanos;

3) Pārvaldei un Jelgavas rūpniecības attīstības zonas uzņēmējsabiedrībai vienojoties par līguma laušanu;

4) tiesai laužot Pārvaldes un Jelgavas rūpniecības attīstības zonas uzņēmējsabiedrības līgumu un anulējot šai uzņēmējsabiedrībai izsniegto apliecību par tiesībām piemērot nodokļu atvieglojumus.

19.pants. Īpašuma nodokļa atvieglojumi.

(1) Jelgavas rūpniecības attīstības zonas uzņēmējsabiedrības par tām piederošo īpašumu, kas atrodas Jelgavas rūpniecības attīstības zonas teritorijā un ir apliekamas ar īpašuma nodokli vai jebkuru citu nodokli, kas var tikt ieviests īpašuma nodokļa vietā, maksā īpašuma nodokli vai jebkuru citu nodokli, kas var tikt ieviests īpašuma nodokļa vietā, ar 2 procentu atlaidi no aprēķinātās (bez citu atlaižu piemērošanas) nodokļa summas par katru jaunizveidoto darba vietu, bet kopējās atlaides nedrīkst pārsniegt 80%:

1) uzņēmējsabiedrībām ar strādājošo skaitu līdz 50 cilvēkiem šo atlaidi reizina ar koeficientu "pieci";

2) uzņēmējsabiedrībām ar strādājošo skaitu 50-100 cilvēku šo atlaidi reizina ar koeficientu "divi".

(2) Ar pašvaldības lēmumu Jelgavas rūpniecības attīstības zonas uzņēmējsabiedrībām par tām piederošo īpašumu, kas atrodas Jelgavas rūpniecības attīstības zonas teritorijā un ir apliekams ar īpašuma nodokli vai jebkuru citu nodokli, kas var tikt ieviests īpašuma nodokļa vietā, var piešķirt īpašuma nodokļa vai jebkuru cita nodokļa, kas var tikt ieviests īpašuma nodokļa vietā, atlaidi līdz 20 procentiem no aprēķinātās (bez citu atlaižu piemērošanas) nodokļa summas.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās atlaides tiek summētas.

20.pants. Zemes nodokļa atvieglojumi.

(1) Jelgavas rūpniecības attīstības uzņēmējsabiedrības par īpašumā esošo vai lietošanā piešķirto zemi, kas atrodas Jelgavas rūpniecības attīstības zonas teritorijā un ir apliekama ar zemes nodokli vai jebkuru citu nodokli, kas var tikt ieviests zemes nodokļa vietā, maksā zemes nodokli vai jebkuru citu nodokli, kas var tikt ieviests zemes nodokļa vietā, ar 2 procentu atlaidi no aprēķinātās (bez citu atlaižu piemērošanas) nodokļa summas, par katru jaunizveidoto darba vietu, bet kopējās atlaides nedrīkst sasniegt 80% no aprēķinātās summas.

1) Uzņēmējsabiedrībām ar strādājošo skaitu līdz 50 cilvēkiem šo atlaidi reizina ar koeficentu "pieci";

2) Uzņēmējsabiedrībām ar strādājošo skaitu 50-100 cilvēku šo atlaidi reizina ar koeficentu "divi".

(2) Ar pašvaldības lēmumu Jelgavas rūpniecības attīstības zonas uzņēmējsabiedrībām par īpašumā esošo vai lietošanā piešķirto zemi, kas atrodas Jelgavas rūpniecības zonas teritorijā un ir apliekama ar zemes nodokli vai jebkuru citu nodokli, kas var tikt ieviests zemes nodokļa vietā, var piešķirt zemes nodokļa vai jebkuru cita nodokļa, kas var tikt ieviests zemes nodokļa vietā, atlaidi līdz 20 procentiem no aprēķinātās (bez citu atlaižu piemērošanas) nodokļa summas.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētās atlaides tiek summētas.

21.pants. Maksājumi pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā.

Lai noteiktu pašvaldību finansu izlīdzināšanas fondā iemaksājamās summas, atlaides, kas saskaņā ar šo likumu piešķirtas ar pašvaldības lēmumu attiecībā uz īpašuma un zemes nodokli vai jebkuru citu nodokli, kas var tikt ieviests īpašuma vai zemes nodokļa vietā, netiek ņemtas vērā.

22.pants. Pārvaldes nodokļu maksājumi.

Pārvalde nemaksā īpašuma un zemes nodokli vai jebkuru citu nodokli, kas var tikt ieviests minēto nodokļu vietā par zemi un citiem nekustamiem īpašumiem, kuri atrodas Jelgavas rūpniecības attīstības zonas teritorijā un pieder valstij vai pašvaldībai un kuri atbilstoši šim likumam tiek nodoti Pārvaldes rīcībā un nav nodoti tālāk citam lietotājam.

23.pants. Uzņēmuma ienākuma nodokļa atvieglojumi.

(1) Ja Jelgavas rūpniecības attīstības zonas uzņēmējsabiedrība ievieš jaunas tehnoloģijas saskaņā ar VID noteikto kārtību tās Jelgavas rūpniecības attīstības zonas teritorijā, zonas darbības laikā, uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām var piemērot divkāršo nolietojuma likmi līdz 60 procentiem no sākotnēji aprēķinātās uzņēmuma ienākuma nodokļa summas.

(2) Ja Jelgavas rūpniecības attīstības zonas uzņēmējsabiedrība uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas vajadzībām kādai pamatlīdzekļu kategorijai piemēro nolietojuma likmi, kas atšķiras no likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" minētās, šī likme jāpiemēro visā attiecīgo pamatlīdzekļu normatīvās darbības laikā.

(3) Ja saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" un šo likumu Jelgavas rūpniecības attīstības zonas uzņēmējsabiedrības taksācijas perioda peļņas vai zaudēmumu koriģēšanas rezultāts ir zaudējumi, tos var segt hronoloģiskā secībā no nākamo 10 taksācijas periodu apliekamā ienākuma.

(4) Jelgavas rūpniecības attīstības zonas uzņēmējsabiedrības maksā no uzņēmuma ienākuma nodokļa sākotnēji aprēķinātās summas:

1) divdesmit procentus Pārvaldes speciālajā budžetā;

2) divdesmit procentus Uzņēmējdarbības atbalsta fondā.

24.pants. Pievienotās vērtības nodokļa atlaides.

(1) Uzņēmējsabiedrības, kuras veic darbību Jelgavas rūpniecības attīstības zonas teritorijā un noslēgušas līgumu ar zonas pārvaldi, saņem pievienotās vērtības nodokļa atlaidi viena procenta apmērā no aprēķinātās summas par katru jaunizveidoto darba vietu, salīdzinot ar bāzes periodu.

(2) Ja šajā pantā nav noteikts citādi, preces un pakalpojumi, ko Jelgavas rūpniecības attīstības zonas uzņēmējsabiedrībām un Pārvaldei piegādā vai sniedz ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas, ir apliekami ar pievienotās vērtības nodokli, piemērojot 0 procentu likmi saskaņā ar likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 7.panta pirmās daļas 1.-3.punktu.

(3) Preces, kuras ieved Jelgavas rūpniecības attīstības zonas brīvajās muitas zonās no ārvalstīm un izved uz tām, nav apliekamas ar muitas nodokli, akcīzes nodokli un pievienotās vērtības nodokli.

(4) Būvniecības pakalpojumi, ko Jelgavas rūpniecības attīstības zonas uzņēmējsabiedrībām un Pārvaldei Jelgavas rūpniecība attīstības zonas teritorijā sniedz ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas, apliekami ar pievienotās vērtības nodokli, piemērojot 0 procentu likmi.

(5) Mazumtirdzniecībā pārdodamās preces un fiziskajām personām sniegtie pakalpojumi un piegādātās preces Jelgavas rūpniecības attīstības zonas teritorijā esošajās brīvajās muita zonās apliekamas ar pievienotās vērtības nodokli, piemērojot pamatlikmi likumā un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(6) Visi ieguldījumi, kurus Jelgavas rūpniecības attīstības zonas teritorijā esošajā infrastruktūrā un nekustamajos īpašumos izdara Pārvalde vai citas personas pēc tās pasūtījuma, tiek atbrīvoti no pievienotās vērtības nodokļa un ievedmuitas nodokļa.

(7) Preces, kuras no Jelgavas rūpniecības attīstības zonas teritorijā esošajām brīvajām muitas zonām tiek ievestas pārējā Latvijas Republikas muitas teritorijas daļā brīvam apgrozījumam, un pakalpojumi, kurus brīvajās muitas zonās esošās Jelgavas rūpniecības attīstības zonas uzņēmējsabiedrības sniedz pārējā Latvijas Republikas muitas teritorijas daļā, likumā noteiktajā kārtībā apliekami ar pievienotās vērtības nodokli, akcīzes nodokli un muitas nodokli.

25.pants. Sociālā nodokļa atvieglojumi.

(1) Jelgavas rūpniecības attīstības zonas uzņēmējsabiedrības un to nodarbinātās personas maksā sociālo nodokli saskaņā ar likumu "Par sociālo nodokli", izņemot šā panta otrajā daļā minēto gadījumu.

(2) Jelgavas rūpniecības attīstības zonas uzņēmējsabiedrībām un Pārvaldei pēc saskaņošanas ar Sociālās adrošināšanas pārvaldi ir tiesības samazināt sociālo nodokli par summu, kas izlietota to darbinieku apmācībai vai kvalifikacijas celšanai, nepārsniedzot 50% no šī nodokļa likmes.

(3) Jelgavas rūpniecības attīstības zonas uzņēmējsabiedrību un Pārvaldes nodarbinātās personas, par kurām tiek izdarīti samazināti sociālā nodokļa maksājumi, var saņemt visas likumā "Par sociālo nodokli" un citos likumos noteiktās garantijas un pakalpojumus atbilstoši sociālā nodokļa maksājumiem par šīm personām.

V nodaļa. Muitas darbība Jelgavas rūpniecības attīstības zonā

26.pants. Muitas iestāžu darbība

Muitas iestādes Jelgavas rūpniecības attīstības zonā veic savas funkcijas atbilstoši Latvijas Republikas muitas kodeksam un citiem likumiem, ievērojot šī likuma speciālos noteikumus.

27.pants. Preču izcelsmes sertifikāta izsniegšana

Padome ir tiesīga izsniegt Ministru kabineta noteiktajā kārtībā vispārējās formas (nepreferenciālu) izcelsmes sertifikātu, kas apliecina preču izgatavošanu vai pārstrādi zonas uzņēmējsabiedrībā.

28.pants. Muitas nodokļa atvieglojumi

(1) Ja Jegavas rūpniecības attīstības zonas teritorijā esošajās brīvajās muitas zonās un muitas noliktavās ievestās preces ir pakļautas apstrādei vai pārstrādei, par šo preču izcelsmes valsti atzīstama Latvijas Republika tādā kārtībā, kādu nosaka likumi un Ministru kabineta noteikumi.

(2) Ja Jelgavas rūpniecības attīstības zonas teritorijā esošajās brīvajās muitas zonās un muitas noliktavās ievestās preces ir pakļautas apstrādei vai pārstrādei, kuras rezultātā to vērtība ir pieaugusi mazāk nekā par 40 procentiem, ievedot šīs preces pārējā Latvijas Republikas muitas teritorijā brīvam apgrozījumam, tās vispārējā kārtībā tiek apliktas ar muitas nodokli tik lielā mērā, cik lielā mērā tās tiktu apliktas ar šo nodokli, ja tās būtu ievestas Latvijas Republikas muitas teritorijā pirms to apstrādes vai pārstrādes un nebūtu atbrīvotas no pievienotās vērtības nodokļa un akcīzes nodokļa.

(3) Preces, kuru izcelsmes vieta ir Latvijas Republika un kuras tiek ievestas brīvajās muitas zonās vai muitas noliktavās, izvedot tās atpakaļ pārējā Latvijas Republikas muitas teritorijā, netiek apliktas ar muitas nodokli.

VI nodaļa. Ārvalstnieku uzturēšanās un darbs

Jelgavas rūpniecības attīstības zonā

29.pants. Noteikumi ārvalstnieku darbībai Jelgavas rūpniecības attīstības zonā.

(1) Ārvalstnieku ieceļošana Jelgavas Rūpniecības attīstības zonas teritorijā notiek vispārējā kārtībā ar Latvijas Republikas ieceļošanas vīzām un uzturēšanās atļaujām; šī kārtība attiecas arī uz to valstu pilsoņiem, ar kurām Latvijai ir vienošanās par bezvīzu režīmu, ja uzturēšanās Latvijas Republikā saistīta ar algota darba veikšanu vai pārsniedz 90 dienas.

(2) Ārvalstniekiem atļauju strādāt algotu darbu Jelgavas rūpniecības attīstības zonas teritorijā, lai izpildītu noslēgtos līgumus, veiktu speciālus montāžas darbus un citos svarīgos gadījumos, dod Pārvalde.

(3) Pārvaldei ir tiesības atvieglotā veidā iesniegt pieprasījumus ārvalstnieku termiņuzturēšanās atļauju saņemšanai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes apstiprinātajā kārtībā, kas saskaņota ar Pārvaldi.

(4) Jelgavas rūpniecības attīstības zonas uzņēmējsabiedrībām jāveic vietējā personāla apmācība, kā arī citi pasākumi, lai samazinātos ārvalstu personāla iesaistīšana algotā darbā Jelgavas rūpniecības attīstības zonā un Jelgavas Rūpniecības attīstības zonas uzņēmējsabiedrībās.

(5) Jelgavas rūpniecības attīstības zonas uzņēmējsabiedrību darbiniekiem ārvalstniekiem ir tiesības profesionālo pienākumu veikšanai lietot sešvalodu, ja tiek nodrošināts tulkojums.

VII nodaļa. Pārejas noteikumi

1) Jelgavas rūpniecības attīstības zona tiek izveidota uz divdesmit gadiem - no 1998.gada 1.janvāra līdz 2018.gada 1.janvārim.

2) Mēneša laikā pēc šī likuma pieņemšanas valsts nodod šī likuma 5.pantā minētās ēkas pašvaldības īpašumā.

3) Jelgavas rūpniecības attīstības zonas darbības termiņu likumā noteiktajā kārtībā var pagarināt.

4) Pēc Jelgavas rūpniecības attīstības zonas darbības termiņa izbeigšanās Pārvalde tiek likvidēta vai reorganizēta likumā noteiktajā kārtībā.

5) Pēc Jelgavas rūpniecības attīstības zonas likvidēšanas tiesiskās attiecības tiek turpinātas Latvijas Republikas likumos noteiktajā vispārējā kārtībā.

6) Šā likuma noteikumu grozīšana nevar pasliktināt to Jelgavas rūpniecības attīstības zonas uzņēmējsabiedrību tiesisko stāvokli, kuras uzsākušas savu darbību Jelgavas rūpniecības attīstības zonas teritorijā un saņēmušas attiecīgu Pārvaldes uz noteiktu termiņu izsniegtu apliecību par tiesībām piemērot nodokļu atvieglojumus.

7) Jelgavas pilsētas domei, Jelgavas rajona padomei un pagastu padomēm nodrošināt no 1997.gada pašvaldības budžeta zonas pārvaldes izveidošanas finansēšanu.

Jelgavas rūpniecības attīstības zonas teritorijas shēma

Jelgavas rūpniecības attīstības zonas pilsētas teritoriālās daļas shēma

Jelgavas rajona rūpniecības attīstības zonu teritoriāli ģeogrāfiskais raksturojums

1. zona

Valgundes pagasts, firma "Valgunde".

Firma "Valgunde" atrodas Valgundes pagasta Vītoliņu ciematā autoceļa Jelgava-Kalnciems kreisajā pusē, DR pusē teritorija robežojas ar Lielupi.

2. zona

Kalnciema pils., SIA "Kalnciema būvmateriālu kombināts".

SIA būvmateriālu kombināts atrodas Kalnciema pilsētā, Lielupes kreisajā krastā. DA virzienā kombināta teritorija robežojas ar Kalnciema pilsētas lauku teritoriju. ZR robeža ir Lielupes kreisais krasts. Kombināta teritoriju šķērso Kalnciema pils. Jelgavas iela.

3. zona

Līvbērzes pagasts, SIA "Latflora".

SIA "Latflora" teritorija atrodas Kaigu purvā, kas DR robežojas ar autoceļu Līvbērze-Kalnciems un ZA ar Kalnciema pils.lauku teritoriju un autoceļu Tušķi-Kalnciems.

4. zona

SIA "Mežrozīte" atrodas Cenu pagastā atsevišķi izvietotās teritorijās:

1. teritorija. Cenu pagasta bijušās Dumbrāju fermas teritorijā, kas atrodas Jelgavas auto apvedceļa labajā pusē un DR robežojas ar dzelzceļu Jelgava-Krustpils.

2. teritorija. Cenu pagasta Branku ciemata bijušās ķieģeļu rūpnīcas "Spartaks" ražošanas korpusā, kurš DA robežojas ar Lielupi un ZA ar Griķu dīķi.

5. zona

SIA "Latspartaks" un "Spartaks".

SIA "Latspartaks" un "Spartaks" atrodas Cenu pagastā Ānes ciematā, Lielupes labajā krastā un autoceļa Jelgava-Iecava labajā pusē, DA pusē robežojas ar autoceļu Rīga-Kaļiņingrada.

Jelgavas rūpniecības attīstības zonas pilsētas teritoriālās daļas robežu apraksts

"A" daļa

1. Robeža sākas Driksas upes kreisajā krastā pie Jelgavas pilsētas robežas un iet gar Driksas upes krastu līdz pagrieziena punktam SIA "Larelini" un Uzvaras parka robežlīnijas turpinājumā pie Driksas upes.

2. Robeža iet pa SIA "Larelini" un Uzvaras parka robežlīniju līdz Lapskalna ielai.

3. Robeža iet pa Lapskalna ielu līdz Atmodas ielas perspektīvajai trasei.

4. Robeža iet pa Atmodas ielas perspektīvo trasi līdz Meiju ceļam.

5. Robeža iet pa Meiju ceļu līdz lidlauka valnim.

6. Robeža iet pa lidlauka robežlīniju, kas dabā sakrīt ar lidlauka valni, līdz robežas sākumpunktam Driksas upes krastā.

"B" daļa

1. Robeža sākas Lielupes labajā krastā, punktā, kas atrodas cukurfabrikas biešu nokraušanas laukuma ziemeļu robežlīnijas turpinājumā, un iet pa biešu kraujlaukuma robežlīniju līdz Peldu ielai.

2. Robeža iet pa Peldu ielu līdz Cukura ielai.

3. Robeža iet pa Cukura ielu līdz Aviācijas ielai.

4. Robeža iet pa Aviācijas ielu līdz Loka maģistrālei.

5. Robeža aiz Loka maģistrāles iet pa cukurfabrikas filtrācijas laukumu robežu ar mežu līdz Rīgas-Jelgavas dzelzceļa joslai.

6. Robeža iet gar Rīgas-Jelgavas dzelzceļa joslu līdz Jelgavas-Krustpils dzelzceļa joslas atzarojumam.

7. Robeža iet gar Jelgavas-Krustpils dzelzceļu joslu līdz Garozas ielas pārbrauktuvei pie Rubeņu ceļa.

8. Robeža iet pa Rubeņu ceļu līdz SIA "Resurss" teritorijas ZA robežai.

9. Robeža iet pa SIA "Resurss" ZA robežu un tās turpinājumu līdz Langervaldes ielai.

10. Robeža iet pa Langervaldes ielu līdz Jelgavas-Krustpils dzelzceļa joslai.

11. Robeža iet pa Jelgavas-Krustpils dzelzceļa līnijas galveno ceļu līdz Rubeņu ceļam.

12. Robeža iet pa Rubeņu ceļu līdz a/s "Jelgavas būvmateriālu kombināts" teritorijai.

13. Robeža iet pa a/s "Jelgavas būvmateriālu kombināts" teritorijas austrumu daļas robežu līdz SIA "Jelgavas betons" teritorijai.

14. Robeža iet pa SIA "Jelgavas betons" teritorijas robežu līdz Neretas ielai.

15. Robeža iet pa Neretas ielu līdz Prohorova ielai.

16. Robeža iet pa Prohorova ielu un tās turpinājumu līdz Lielupes labajam krastam.

17. Robeža šķērso Lielupi un iet pa Platones upi līdz a/s "Jelgavas maiznieks" teritorijas dienvidu robežai.

18. Robeža iet pa a/s "Jelgavas maiznieks" teritorijas dienvidu robežu un Dzirnavu ielu līdz Lietuvas šosejai.

19. Robeža iet pa Lietuvas šoseju līdz Savienības ielai.

20. Robeža iet pa Savienības ielu un Lāču ielu līdz Platones ielai.

21. Robeža iet pa Platones ielu un līdz Ruļļu ielai.

22. Robeža iet pa Ruļļu ielu un tās turpinājumu līdz mežam.

23. Robeža iet pa meža ziemeļu robežu līdz Jelgavas-Meitenes dzelzceļa joslai.

24. Robeža iet gar Jelgavas-Meitenes dzelzceļa joslu līdz Tērvetes ielai.

25. Robeža iet pa Tērvetes ielu līdz Rūpniecības ielai.

26. Robeža iet pa Rūpniecības ielu līdz Mātera ielai.

27. Robeža iet pa Mātera ielas virziena turpinājumu līdz Rīgas-Liepājas dzelzceļa joslai.

28. Robeža iet gar Rīgas-Liepājas dzelzceļa joslu līdz Lielupes kreisajam krastam.

Subzona "1" - a/s "Zemgales piens"

1. Robeža sākas a/s "Zemgales piens" teritorijas dienvidu robežas un Viestura ielas krustpunktā.

2. Robeža iet pa Viestura ielu līdz a/s "Zemgales piens" teritorijas ziemeļu robežai.

3. Robeža iet pa a/s "Zemgales piens" teritorijas ziemeļu robežu līdz Blaumaņa ielai.

4. Robeža iet pa Blaumaņa ielu līdz a/s "Zemgales piens" teritorijas dienvidu robežai.

5. Robeža iet pa a/s "Zemgales piens" dienvidu robežu līdz krustojumam ar Viestura ielu.

Subzona "2" - a/s "Jelgavas mašīnbūves rūpnīca"

1. Robeža sākas Jaunatnes ielas un Dobeles ielas krustojumā un iet pa Dobeles ielu līdz Mātera ielai.

2. Robeža iet pa Mātera ielu līdz K.Barona ielai.

3. Robeža iet pa K.Barona ielu līdz Jaunatnes ielai.

4. Robeža iet pa Jaunatnes ielu līdz Dobeles ielai.

Subzona "7" - a/s "Latvijas Keramika"

1. Robeža sākas a/s "Latvijas Keramika" teritorijas ZA robežas krustojumā ar Rīgas ielu.

2. Robeža iet pa Rīgas ielu līdz a/s "Latvijas Keramika" teritorijas dienvidrietumu robežai.

3. Robeža iet pa a/s "Latvijas Keramika" teritorijas dienvidrietumu robežu, ziemeļrietumu robežu un ziemeļaustrumu robežu līdz Rīgas ielai.

Subzona "10" - a/s "Rital", Jelgavas ādu fabrika

1. Robeža sākas Ganību ielas un Dobeles šosejas krustojumā.

2. Robeža iet pa Dobeles šoseju līdz a/s "Rital" teritorijas rietumu robežai.

3. Robeža iet pa a/s "Rital" rietumu robežu un Saldus ielu līdz Ganību ielai.

4. Robeža iet pa Ganību ielu līdz Dobeles šosejai.

Subzona "14" - SIA "Latsēklas", Latvijas uzņēmums

1. Robeža sākas Viskaļu ielas un Lāču ielas krustojumā.

2. Robeža iet pa Lāču ielu līdz SIA "Latsēklas" teritorijas ziemeļu robežai.

3. Robeža iet pa SIA "Latsēklas" teritorijas ziemeļu robežu līdz teritorijas austrumu robežai.

4. Robeža iet pa SIA "Latsēklas" austrumu robežu līdz Viskaļu ielai.

5. Robeža iet pa Viskaļu ielu līdz Lāču ielai.

Uzņēmumu precīzas teritorijas nosaka pēc to uzmērījumu plāniem.

Jelgavas rūpniecības zonas teritorijā ietilpstošo uzņēmumu saraksts

1	SIA	"Agro-Tech"	Rubeņu c.46
2	SIA	"Agro-Vita"	Rubeņu c.46
3	SIA	"Agromet"	Aviācijas 8
4	SIA	"Alvima"	Raiņa 20
5	SIA	"Andrea"	Aviācijas 8
6	SIA	"ATF Grej"	Dobeles 49
7	SIA	"Būvenergoserviss"	Rubeņu c.2
8	SIA	"Berling"	Ausekļa 12a
9	SIA	"Dace"	Aviācijas 12
10	SIA	"Dialogs"	K.Barona 3
11	SIA	"Elektra"	Aviācijas 8
12	SIA	"Elektro TSL"	Aviācijas 8
13	SIA	"Elk"	Rūpniecības 2-2
14	IU	"Flora"	Tērvetes 85
15	A/s	"Jelgavas būvmateriālu kombināts"	Rubeņu c.2
16	SIA	"Jelgavas betons"	Neretas 1
17	A/s	"Jelgavas cukurfabrika"	Cukura 22
18	A/s	"Jelgavas dzirnavas"	Bauskas 2
19	SIA	"Jelgavas firma Lata"	Rubeņu c.50
20	A/s	"Jelgavas gaļas kombināts"	Savienības 8
21	SIA	"Jelgavas kuģinieks"	Uzvaras 58
22	A/s	"Jelgavas mašīnbūves rūpnīca"	K.Barona 40
23	A/s	"Jelgavas maiznieks"	Dzirnavu iela 3
24	SIA	"Jelgawood"	Līvbērzes pag.PC.25
25	SIA	"K.A.P."	Jaunsvirlaukas pag.
26	IU	"Kārlis un Matīss"	Savienības 2a
27	SIA	"Kokapstrāde"	Rubeņu c.52
28	SIA	"Kompexim Nākotne"	Glūdas pag.
29	SIA	"KULK"	Dobeles šos.34
30.	SIA	"KLL"	Uzvaras 69
31	SIA	"Latflora"	Līvbērzes pag. Kaigu k.p.
32	SIA	"Larelini"	Lapskalna 18
33	SIA	"Latsēklas", Latvijas uzņēmums	Lietuvas šos.70
34	A/s	"Latvijas keramika"	Rīgas iela 67
35	SIA	"Laukapgāde"	Aviācijas 8
36	SIA	"Lielvircavas zāģētava"	Platones pag.
37	SIA	"LJ & Co"	Aviācijas 6
38	SIA	"Lumat"	Ausekļa 12
39	A/s	"Mārīte"	K.Barona 8
40	SIA	"M2"	Langervaldes 1
41	SIA	"Madara"	Lielā 22
42	SIA	"Maiga"	Lielsvētes 7, Svētes pag.
43	SIA	"OAK"	Elektrības 6/8
44	SIA	"Omega-Center"	Mātera 23/25-19
45	SIA	"Polikars"	Tērvetes 93
46	SIA	"Rīgas Aeroklubs"	Slokas iela
47	SIA	"RAF-Diamon"	Aviācijas 18
48	A/s	"RAF"	Aviācijas 18
49	IU	"Rešetilovs un Co"	Rubeņu c.48a
50	SIA	"Redtex"	Uzvaras 69
51	SIA	"Resurs"	Rubeņu c.58
52	A/s	"Rital", Jelgavas ādu fabrika	Dobeles šos.2
53	SIA	"Signum"	Lietuvas šos.2
54	SIA	"Spars"	Rubeņu c.50
55	P/S	"Spartaks"	Celtnieku 12, Cenu p.
56	IU	"Staburadze"	Meiju c.50-8
57	SIA	"Tehniskais serviss Lauktehnika"	Aviācijas 8
58	SIA	"Universāls" LTD	Aviācijas 6
59	SIA	"Vads"	Aviācijas 8
60	PS	"Valgunde"	Valgundes pag.
61	VU	"Valsts Jelgavas	Rūpniecības 39
		lauksaimn.mašīnu rūpnīca"
62	SIA	"Veta"	Raiņa 20
63	SIA	"Viola"	Akadēmijas 17
64	SIA	Zemdegas"	Dobeles šos.4a
65	SIA	"Zemgaļi"	Tērvetes 85
66	A/s	"Zemgales piens"	Viestura 14
67	SIA	"Zemgales tehnoloģiskais centrs"	Akadēmijas 19-808

Par Jelgavas rūpniecības attīstības zonas projektu

Daudzas pasaules valstis ir izmantojušas brīvo zonu mehānismu eksporta preču ražošanai un jaunu darba vietu radīšanai.

Pēc komunisma bloka sabrukšanas vairākās valstīs pieņemti likumi par brīvo zonu izveidošanu (1994.g.Rumānijā, 1995.g.Polijā, Lietuvā un Krievijā). Arī Latvijā 1919.gadā bija likums par brīvteritorijām, kurās tika ražotas preces eksportam.

1996.gadā un 1997.gadā pieņemti trīs likumi: par "Rīgas tirdzniecības brīvostu", "Ventspils brīvostu" un "Liepājas speciālo ekonomisko zonu".

1996.gada 28.decembrī ar Jelgavas domes lēmumu Nr.28/44 tiek pieņemts lēmums par rūpniecības zonas attīstības projekta padomes un projekta darba grupas izveidi:

A.Kapusts - projekta darba grupas vadītājs,

I.Pečkovska - projekta darbu koordinatore,

R.Vītoliņš - infrastruktūras attīstības projekta vadītājs Jelgavas pilsētai,

J.Krūklītis - infrastruktūras attīstības projekta vadītājs Jelgavas rajonam,

I.Slavinska - ekonomiskā pamatojuma projekta vadītāja,

K.Riekstiņš - ēku un būvju, komunikāciju apzināšanas un tālākās izmantošanas vadītājs,

E.Mercs - uzņēmējdarbības atbalsta projekta vadītājs.

I.Krūmiņa - Likumprojekta vai Ministru kabineta noteikumu projekta grupas konsultante.

Jelgavas rūpniecības attīstības zonas projekta sastāvs:

1. Likumprojekts

Paredz izveidot Jelgavas rūpniecības attīstības zonas pārvaldi, kuras galvenais mērķis likuma noteiktajā kārtībā ir investīciju piesaiste, jaunu darba vietu radīšanas un eksporta preču ražošanas veicināšana.

Uzņēmumiem, kuri atbilst Jelgavas rūpniecības attīstības zonas likuma kritērijiem, tiek piešķirti nodokļu atvieglojumi.

2. Jelgavas rūpniecības zonas infrastruktūras attīstības projekts paredz investēt:

Transporta un komunikāciju attīstībai:

- apvedceļa un tilta būvniecībai pār Lielupi (Loka maģistrāle - Slokas iela), vai esošā apvedceļa turpinājums no Lietuvas šosejas, savienojot to ar Dobeles šoseju,

- vietējo ceļu uzlabošanai,

- pilsētas sabiedriskā transporta tālākai attīstībai,

- dzelzceļa sliežu pievedceļu modernizācijai Jelgavas dzelzceļa mezglā,

- lidlauka attīstībai.

Ūdensapgādes sistēmas attīstībai:

- (pilsētas ūdensapgādes un kanalizācijas attīrīšanas iekārtu projekts un tā realizācija).

Energo un siltuma apgādes attīstībai:

- (energoapgādes uzlabošanas un energoresursu taupības projekts).

3. Eksporta preču ražošanas veicināšanas programma.

Galvenie virzieni:

- brīvo muitas zonu izveidošana eksporta preču ražošanas uzņēmumiem,

- investoru piesaistīšana neizmantojamām ēkām un brīvajām zonām,

- tradicionālo eksporta tirgus sakaru nostiprināšanai, jaunu tirgu apgūšana.

4. Zemgales zonas pārtikas produktu un dzērienu ražošanas tehnoloģiskā centra izveide.

Mērķis - aktivizēt un veicināt ilgstošu pārtikas rūpniecības attīstību šajā zonā, piesaistot modernu tehnoloģiju un sekmējot vidējo uzņēmumu veidošanu.

5. Izglītība

Mērķis - veicināt profesionālās izglītības līmeņa celšanos, mazā un vidējā biznesa attīstību:

a) Jelgavas reģionālais pieaugušo izglītības centrs,

b) Biznesa inovācijas centrs.

Projekta ekonomiskais pamatojums

Saskaņā ar projekta aprēķiniem izveidosies vismaz 4500 jaunas vai atjaunotas darbavietas.

Valsts un pašvaldības nodokļu atlaides pilnībā kompensēs nodokļi no jaunradītajām darbavietām.

Pielietojot nodokļu atvieglojumus, kopējais nodokļu ienākums var pieaugt 1,2 līdz 1,5 reizes.

Minētās rūpniecības attīstības zonas infrastruktūras realizācijai no investoriem uzņēmējiem, valsts un pašvaldības nepieciešami 15 miljoni latu.

Projekta grupas secinājumi un rekomendācijas

Salīdzinot ar 1990. gadu, ražošanas apjoms Jelgavā sastāda tikai 45,5%, bet valstī kopumā tas ir 106,6%.

Pēc iesniegtajām deklarācijām 1996. gadā maznodrošināto iedzīvotāju skaits ir 55,3% no pilsētas iedzīvotāju skaita. Iedzīvotāju maksātspēja par siltumu Pārlielupē 1996./1997. gada apkures sezonā ir 25%. Iedzīvotāju parāds par siltumu pilsētā sasniedzis vairāk nekā 2,3 miljoni latu.

Izmantojot Jelgavas pilsētā izveidoto rūpnieciskās ražošanas potenciālu, ir iespējams atjaunot 4300 darbavietas un apkalpojošajā sfērā radīt vēl papildu 1000 darbavietas.

Pieaug dzīvo vecāku bāreņu skaits (1994. gadā - 67; 1996. gadā - 106) patversmē un bērni, kas neapmeklē skolu (65 bērni).

Salīdzinot pilsētu un pagastu rangu tabulā apkopotos datus, redzam, ka Jelgavas pilsēta atrodas 71. vietā, bet Jelgavas rajona pagasti, kas tiks ietverti rūpniecības zonā, atrodas 114., 151., 180., 208., 211. vietā.

Lai apturētu Jelgavas pilsētā un rajonā izveidojušās negatīvās tendences, rekomendējam:

1. Pieņemt likumu par Jelgavas rūpniecības attīstības zonas, kas ļaus uzņēmumiem piesaistīt investīcijas vairāk nekā 15 milj. latu un palielināt eksporta produkcijas apjomu vairāk nekā 3 reizes, izveidot 2000 jaunu darbavietu.

2. Izveidot rūpnieciskās attīstības zonas pārvaldīšanas uzņēmējsabiedrību un uzņēmējsabiedrības atbalsta fondu.

3. Realizēt inženiertīklu un komunikāciju attīstības projektus, paredzot šim nolūkam līdzekļus valsts investīciju programmā aptuveni 4,5 milj. latu.

4. Izveidot šādus rūpniecības attīstības zonu atbalstošus infrakstruktūras objektus:

- Jelgavas reģionālo pieaugušo izglītības centru;

- Zemgales zonas pārtikas produktu un dzērienu ražošanas tehnoloģisko centru;

- Jelgavas reģionālo biznesa inovācijas centru.

1997. gada 18. aprīlī Jelgavā notiek Jelgavas rūpniecības attīstības zonas projekta prezentācija. Tajā piedalās Saeimas deputāti, valdības ministri, pilsētas uzņēmēji, rajona pagastu pārstāvji, masu mediji.

Jelgavas rūpniecības attīstības zonas projekts tika akceptēts un rekomendēts turpināt darbu pie projekta realizācijas.

Jelgavas Rūpniecības attīstības zonas projekta

padomes līdzpriekšsēdētājs Uldis Ivans

Par likumprojektu

1. Salīdzinājumā ar 1990. gadu ražošanas apjomi Jelgavā sastāda tikai 45,5%, bet valstī kopumā tas ir 106,6%. Lejupslīde turpinās, jo 1997.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar 1996. gada 1. ceturksni, ražošanas apjomi samazinājušies par 30%.

2. Jelgavā uz 1996. gada beigām bija 4877 rūpniecībā strādājošie, kas veidoja nodokļu bāzi, uz 1997. gada 1. maiju vairs tikai 4628, bet maijā RAF atbrīvo 1080 strādniekus. Kopējais strādājošo samazinājums no gada sākuma sastāda 1330, kas dod prognozējamo nodokļu samazinājumu:

2.1. iedzīvotāju ienākuma nodoklim Ls 119 700;

2.2. sociālajam nodoklim - Ls 266 000.

Kopā šogad valsts un pašvaldība pēc prognozes zaudēs vismaz Ls 385 700.

3. Pārtraucot RAF darbību, bezdarba līmenis Jelgavā pārsniedz 11%!!! Nodarbinātības līmeņa ziņā Jelgava tiek atvirzīta 23. vietā starp republikas pilsētām un rajoniem.

4. Pēc 1996. gadā iesniegtajām deklarācijām Jelgavā 55,3% no iedzīvotājiem ir maznodrošinātie. Prognozējam, ka 1997.gadā šis līmenis var pieaugt līdz vismaz 60%.

5. Pārlielupē 1996./97. gada apkures sezonā tikai 25% iedzīvotāju spēj samaksāt par apkuri. Sakarā ar a/s RAF darbības pārtraukšanu 1997./98. gada apkures sezonas uzsākšana Pārlielupē ir zem jautājuma.

6. A/s RAF atzīšana par maksātnespējīgu un ar to saistīto kredītattiecību risinājums draud uz neprognozējamu laiku saasināt ekonomisko un sociālo situāciju pilsētā.

Likuma par "Jelgavas rūpniecības attīstības zonu" pieņemšana paātrinātu ieinteresēto investoru piesaisti a/s RAF tālākā attīstībā, kā arī Jelgavas rūpniecības uzņēmumu attīstībā.

7. Likums par "Jelgavas rūpniecības attīstības zonu" nav pretrunā ar LR un EBTA valstu līguma 17. panta prasībām, kā arī tā darbība nekādā mērā nedraud deformēt konkurenci vai citas ar starpvalstu ekonomisko sadarbību saistītas tirgus attiecības.

---

Likumprojekts

Konkurences likums

Monopoldarbības uzraudzības komisijas izstrādāts, Ministru kabineta 1997.gada 22.aprīļa sēdē akceptēts un 23.aprīlī iesniegts Saeimas izskatīšanai

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

(1) Dominējošais stāvoklis - tirgus dalībnieka ekonomisks (saimniecisks) izņēmuma stāvoklis, ja tā tirgus daļa konkrētajā tirgū pārsniedz vienu trešdaļu un tam ir iespēja ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci konkrētajā tirgū, pilnīgi vai daļēji darbojoties neatkarīgi no konkurentiem, klientiem vai pircējiem.

(2) Konkrētais ģeogrāfiskais tirgus -ģeogrāfiskā teritorija, kurā konkurences apstākļi konkrētās preces tirgū ir vienādi visiem tirgus dalībniekiem.

(3) Konkrētais tirgus - konkrētās preces tirgus, kas izvērtēts saistībā ar konkrēto ģeogrāfisko tirgu.

(4) Konkrētās preces tirgus - noteiktas preces tirgus, kurā ietverts arī visu to preču kopums, kas var aizvietot šo noteikto preci konkrētajā ģeogrāfiskajā tirgū, ņemot vērā pieprasījuma, piedāvājuma un aizvietojamības faktorus, preču pazīmes un lietošanas īpašības.

(5) Konkurence - ekonomiskā (saimnieciskā) sāncensība starp diviem vai vairākiem tirgus dalībniekiem, kuri sacenšas vai atrodas tādos apstākļos, kuros tie var sacensties viena veida preču ražošanā vai realizācijā.

(6) Konkurenti - divi vai vairāki tirgus dalībnieki, kuri sacenšas vai atrodas tādos apstākļos, kuros tie var sacensties viena veida preču ražošanā vai realizācijā konkrētajā tirgū.

(7) Prece - jebkura ķermeniska vai bezķermeniska lieta vai pakalpojums, kas apmierina kādu vajadzību un kam var noteikt vērtību, to pērkot vai pārdodot tirgū.

(8) Reklāma - apgalvojuma vai jebkādā citādā formā sniegta informācija par preci.

(9) Tirgus daļa - tirgus dalībnieka konkrētajā tirgū piedāvāto preču daļa attiecībā pret visu šajā konkrētajā tirgū piedāvāto preču apjomu.

(10) Tirgus dalībnieks - jebkura fiziskā vai juridiskā persona, kura veic vai gatavojas veikt uzņēmējdarbību neatkarīgi no šīs darbības formas. Konkrētais tirgus dalībnieks (dalībnieki) un to kontrolējošais tirgus dalībnieks (dalībnieki) šā likuma izpratnē tiek uzskatīti par vienu tirgus dalībnieku.

(11) Vienošanās - divu vai vairāku tirgus dalībnieku starpā jebkādā formā noslēgts līgums vai saskaņota darbība, kā arī lēmums, ko pieņem jebkādā formā reģistrēta dažādu tirgus dalībnieku apvienība (piemēram, asociācija, savienība) vai tās pilnvarota amatpersona.

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir nodrošināt iespēju katram tirgus dalībniekam veikt ekonomisko (saimniecisko) darbību brīvas un godīgas konkurences apstākļos un labvēlīgus apstākļus konkurences aizsardzībai, saglabāšanai un attīstībai Latvijas Republikā sabiedrības interesēs, ierobežojot tirgus koncentrāciju, pārtraucot tiesību aktos aizliegtas darbības un saucot vainīgās personas pie atbildības normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

3.pants. Valsts loma brīvas un godīgas konkurences nodrošināšanā

(1) Šajā likumā noteikto mērķu realizēšanai darbojas Konkurences padome. Tās juridisko statusu un kompetenci nosaka šis likums, likums "Par Konkurences padomi", kā arī citi šajā jautājumā pieņemtie normatīvie akti.

(2) Konkurences padomes, kā arī citu valsts pārvaldes institūciju un pašvaldību pienākums, pieņemot lēmumus savas kompetences ietvaros, ir veicināt brīvas un godīgas konkurences attīstību, kā arī nepieļaut negodīgu konkurenci.

4.pants. Likuma darbības ietvari

(1) Šis likums attiecas uz tirgus dalībniekiem, jebkura veida to apvienībām (piemēram, asociācijām, savienībām), kā arī valsts pārvaldes institūcijām un pašvaldībām, ciktāl to darbība saistīta ar ekonomiskās (saimnieciskās) darbības regulēšanu.

(2) Šis likums attiecas arī uz dabīgajiem monopoliem un valsts monopoliem, ciktāl to darbība nav regulēta citos normatīvajos aktos. Dabīgais monopols ir tirgus dalībnieka ekonomisks (saimniecisks) izņēmuma stāvoklis konkrētā tirgū, kurā konkurences attīstības iespējas ir ierobežotas objektīvu apstākļu dēļ.

II nodaļa. Konkurenci ierobežojošas darbības

5.pants. Aizliegtas vienošanās

(1) Ir aizliegtas un spēkā neesošas tās vienošanās starp tirgus dalībniekiem, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana, tajā skaitā:

1) par tiešu vai netiešu cenu un tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par informācijas apmaiņu, kas attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem;

2) par ražošanas apjomu, tirgu, tehniskās attīstības vai investīciju ierobežošanu vai kontroli;

3) par tirgus sadali pēc teritorijas, pircēju, piegādātāju vai jebkādiem citiem nosacījumiem;

4) par noteikumiem, ar kuriem līguma slēgšanu ar citu tirgus dalībnieku padara atkarīgu no tā, vai tas pieņem saistības, kam pēc savas būtības vai komerciālā pielietojuma nav sakara ar šā darījuma priekšmetu;

5) par piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkursos vai izsolēs, vai par šīs darbības (bezdarbības) noteikumiem, izņemot gadījumus, kad konkurenti publiski darījuši zināmu kopīgu piedāvājumu un šā piedāvājuma mērķis nav kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci;

6) par nevienādu noteikumu piemērošanu ekvivalentos līgumos ar citu tirgus dalībnieku, radot tam konkurences ziņā nelabvēlīgus nosacījumus;

7) par darbībām (bezdarbību), ar kurām citam tirgus dalībniekam tiek uzspiesta iziešana no tirgus vai tiek apgrūtināta potenciāla tirgus dalībnieka iekļūšana tajā;

8) par jebkāda cita veida darbībām (bezdarbību), kuru rezultātā tiek vai var tikt kavēta, ierobežota vai deformēta konkurence.

(2) Šā panta pirmajā daļā norādītās vienošanās Konkurences padome var atzīt par spēkā esošām, ja konstatē, ka tās veicina preču ražošanas vai realizācijas uzlabošanu, tehnisko vai ekonomisko progresu, dodot patērētājiem taisnīgu daļu no rezultējošiem labumiem, un kas :

1) neuzliek attiecīgajiem tirgus dalībniekiem ierobežojumus, kuri nav nepieciešami šo mērķu sasniegšanai, un

2) nedod iespēju likvidēt konkurenci ievērojamā attiecīgo preču tirgus daļā.

(3) Kārtību, kādā atzīstamas par spēkā esošām šā panta pirmajā daļā norādītās vienošanās, nosaka Ministru kabinets.

(4) Ministru kabinets nosaka paziņošanas sistēmu par vienošanām, kas aizliegtas saskaņā ar šā panta pirmo daļu.

(5) Ministru kabinets izdod noteikumus, kuri nosaka:

1) atsevišķas vienošanos, lēmumu un saskaņotu darbību grupas, kuras tiek atbrīvotas no šā panta pirmās daļas aizliegumiem, ja tās atbilst zināmām, šajos noteikumos izvirzītām prasībām;

2) atsevišķas vienošanās, lēmumi un saskaņotas darbības, kuras tiek atbrīvotas no pienākuma ziņot par tām saskaņā ar šā panta otro un ceturto daļu, ja to ietekme uz konkurenci ir neievērojama.

6.pants. Atbildība par vienošanās aizlieguma pārkāpumu

(1) Konkurences padome, konstatējot 5.panta pirmajā daļā norādīto vienošanās aizlieguma pārkāpumu, ko izdarījuši tirgus dalībnieki, pieņem lēmumu par soda naudas piedziņu valsts budžetā no attiecīgajiem tirgus dalībniekiem līdz 5% apmērā no to pēdējā finansu gada neto apgrozījuma.

(2) Konkurences padome, konstatējot 5.panta pirmās daļas 1.-4.punktā norādīto to vienošanos aizlieguma pārkāpumu, ko izdarījuši konkurenti, pieņem lēmumu par soda naudas piedziņu valsts budžetā no attiecīgajiem tirgus dalībniekiem līdz 10% apmērā no to pēdējā finansu gada neto apgrozījuma.

(3) Konkurences padome lēmumā uzliek par pienākumu pārtraukt šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto vienošanās aizlieguma pārkāpumu. Padome var attiecīgajiem tirgus dalībniekiem uzlikt par pienākumu atjaunot stāvokli, kāds bijis pirms šā parkāpuma izdarīšanas, norādot termiņu, kādā izpildāmas šīs prasības. Pēc šā termiņa izbeigšanās attiecīgajiem tirgus dalībniekiem nekavējoties jāziņo Konkurences padomei par lēmuma izpildi.

(4) Konkurences padome šā panta trešajā daļā minētā lēmuma nepildīšanas gadījumā var pieņemt lēmumu par šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktās soda naudas palielināšanu līdz šajās daļās noteiktajam maksimālajam apmēram no attiecīgo tirgus dalībnieku pēdējā finansu gada neto apgrozījuma un piedziņu valsts budžetā.

(5) Šajā pantā minētos Konkurences padomes lēmumus var pārsūdzēt apgabaltiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(6) Kārtību, kādā tiek aprēķinātas soda naudas, nosaka Ministru kabinets.

7.pants. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums

(1) Jebkuram tirgus dalībniekam, kurš atrodas dominējošā stāvoklī, ir aizliegts jebkādā veidā ļaunprātīgi to izmantot. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var izpausties kā :

1)atsacīšanās slēgt līgumu ar citu tirgus dalībnieku bez objektīvi attaisnojama iemesla;

2) preču ražošanas vai realizācijas apjomu, tirgu vai tehniskās attīstības sašaurināšana bez objektīvi attaisnojama iemesla par sliktu patērētājam;

3) ar jebkuru citu tirgus dalībnieku slēdzamo līgumu padarīšana par atkarīgu no tā, vai tas pieņem papildu saistības, kam pēc savas būtības vai komerciālā pielietojuma nav sakara ar šā darījuma priekšmetu;

4) netaisnīgu pirkšanas vai pārdošanas cenu vai citu netaisnīgu tirdzniecības noteikumu tieša vai netieša uzspiešana;

5) nevienādu noteikumu piemērošana ekvivalentiem līgumiem ar citu tirgus dalībnieku, radot tam konkurences ziņā nelabvēlīgus nosacījumus.

(2) Dominējošais stāvoklis ir arī monopolstāvoklis - tirgus dalībnieka ekonomisks (saimniecisks) izņēmuma stāvoklis konkrētajā tirgū, kurā tam nav konkurentu.

(3) Dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana var izpausties arī citādos veidos, kurus Konkurences padome konstatē katrā atsevišķā gadījumā.

8.pants. Atbildība par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu

(1) Konkurences padome, konstatējot 7.pantā aizliegto dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, pieņem lēmumu par soda naudas piedziņu valsts budžetā no attiecīgā tirgus dalībnieka līdz 5% apmērā no tā pēdējā finansu gada neto apgrozījuma, kā arī lēmumu par aizliegtās darbības rezultātā nelikumīgi gūtās peļņas ieskaitīšanu valsts budžetā.

(2) Konkurences padome lēmumā uzliek par pienākumu pārtraukt pārkāpumu. Padome var attiecīgajiem tirgus dalībniekiem uzlikt par pienākumu atjaunot stāvokli, kāds bijis pirms pārkāpuma izdarīšanas, norādot termiņu, kādā izpildāmi uzliktie pienākumi. Pēc šī termiņa izbeigšanās attiecīgajam tirgus dalībniekam nekavējoties jāziņo Konkurences padomei par lēmuma izpildi.

(3) Konkurences padome lēmuma nepildīšanas gadījumā var pieņemt lēmumu par šā panta pirmajā daļā noteiktās soda naudas palielināšanu līdz 10% apmērā no attiecīgā tirgus dalībnieka pēdējā finansu gada neto apgrozījuma un piedziņu valsts budžetā. Vienlaikus Konkurences padome var arī lemt par prasības pieteikuma iesniegšanu tiesā par attiecīgā tirgus dalībnieka reorganizāciju saskaņā ar likumu "Par uzņēmējdarbību" un citu normatīvo aktu nosacījumiem, kuri regulē atsevišķus uzņēmējdarbības veidus.

(4) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētos Konkurences padomes lēmumus var pārsūdzēt apgabaltiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(5) Kārtību, kādā tiek aprēķinātas soda naudas, nosaka Ministru kabinets.

III nodaļa. Saplūšanas kontrole

9.pants. Saplūšanas noteikumi

(1) Saplūšana ir:

1) divu vai vairāku neatkarīgu tirgus dalībnieku apvienošanās vienā tirgus dalībniekā vai;

2) viena tirgus dalībnieka pievienošana citam tirgus dalībniekam, vai;

3) vienas vai vairāku juridisku vai fizisku personu tiešas vai netiešas kontroles pār citu tirgus dalībnieku iegūšana pastāvīgi vai uz laiku tā paju, daļu, akciju vai aktīvu (līdzdalības) iegūšanas veidā.

(2) Kontrole par citu tirgus dalībnieku ir tirgus dalībnieka vai dalībnieku iespēja būtiski ietekmēt citu tirgus dalībnieku, izmantojot savas īpašumtiesības,vai tiesības izmantot tā aktīvus vai to daļu, vai izmantojot savas tiesības būtiski ietekmēt šā tirgus dalībnieka pārvaldes vai kontroles institūciju lēmumus.

(3)Tirgus dalībnieku saplūšana iespējama, vienīgi ievērojot noteikumus, kas paredzēti likumā "Par uzņēmējdarbību", normatīvajos aktos par atsevišķiem uzņēmējdarbības veidiem un šajā likumā.

(4) Ja vismaz viens no saplūšanas dalībniekiem atrodas dominējošā stāvoklī konkrētajā tirgū vai saplūšanas rezultātā var izveidoties vai nostiprināties tirgus dalībnieka dominējošais stāvoklis konkrētajā tirgū, par šo saplūšanu, pirms tā ir notikusi, jāziņo Konkurences padomei Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(5) Tirgus dalībnieki, kuri iesnieguši ziņojumu par paredzamo saplūšanu, var iesniegt pierādījumus par to, ka šā darījuma rezultātā netiks radīts vai nostiprināts dominējošs stāvoklis un ka konkurence konkrētajā tirgū netiks kavēta, ierobežota vai deformēta.

10.pants. Ziņojumu izskatīšana

(1) Konkurences padome izskata šā likuma 9.panta piektajā daļā noteiktos ziņojumus un iesniegto papildu informāciju 60 dienu laikā pēc pilnīgas informācijas saņemšanas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Konkurences padome var pieņemt lēmumu par saplūšanas atļauju pilnībā vai daļā vai tās aizliegumu. Padome, atļaujot veikt saplūšanu, var izvirzīt attiecīgajiem tirgus dalībniekiem obligāti ievērojamus noteikumus, ja konstatē, ka saplūšanas rezultātā tiks kavēta, ierobežota vai deformēta konkurence.

(3) Šā panta otrajā daļā minētos Konkurences padomes lēmumus var pārsūdzēt normatīvajos akos noteiktajā kārtībā.

11.pants. Atbildība par nelikumīgu saplūšanu

(1) Šā likuma 9.panta ceturtās daļas noteikumu neievērošanas gadījumā Konkurences padome pieņem lēmumu par soda naudas piedziņu valsts budžetā līdz Ls 1000 apmērā no jaunā tirgus dalībnieka.

(2) Ja ir notikusi saplūšana, par kuru nav ziņots šā likuma 9.pantā noteiktajā kārtībā un tā ir atzīta par aizliegtu, Konkurences padome pieņem lēmumu par soda naudas piedziņu valsts budžetā līdz Ls 1000 apmērā no jaunā tirgus dalībnieka par katru dienu no nelikumīgās saplūšanas brīža. Konkurences padome šajā gadījumā ir tiesīga iesniegt prasības pieteikumu tiesā par attiecīgā tirgus dalībnieka darbības apturēšanu.

(3) Soda naudas nomaksa neatbrīvo attiecīgos tirgus dalībniekus no pienākuma izpildīt šā likuma 9.panta ceturtās daļas noteikumus.

IV nodaļa. Negodīga konkurence un maldinoša reklāma

12.pants. Negodīgas konkurences aizliegums

(1) Negodīga konkurence ir aizliegta.

(2) Par negodīgu konkurenci uzskatāmas darbības, ja šo darbību rezultātā tiek pārkāpti normatīvie akti vai saimnieciskās darbības godīga prakse un ir radusies vai varētu rasties konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana.

(3) Negodīga konkurence var izpausties arī kā:

1) cita tirgus dalībnieka (eksistējoša, savu darbību izbeiguša vai reorganizēta) likumīgi lietota nosaukuma, atšķirības zīmju u.c. pazīmju izmantošana vai atdarināšana, ja tas var maldināt attiecībā uz tirgus dalībnieka identitāti;

2) cita tirgus dalībnieka ražotās vai realizētās preces nosaukuma, ārējā izskata, marķējuma, iepakojuma atdarināšana, preču zīmes izmantošana, ja tas var maldināt attiecībā uz preces izcelsmi;

3) nepatiesas, nepilnīgas vai izkropļotas informācijas izplatīšana par citu tirgus dalībnieku vai tā darbiniekiem, kā arī par šā tirgus dalībnieka ražoto vai realizēto preču saimniecisko nozīmi, kvalitāti, izgatavošanas veidu, īpašībām, daudzumu, noderīgumu, cenām, to veidošanas un citiem noteikumiem, kas var šim tirgus dalībniekam nodarīt zaudējumus;

4) cita tirgus dalībnieka komercnoslēpumu saturošas informācijas iegūšana, izmantošana vai izplatīšana bez viņa piekrišanas;

5) cita tirgus dalībnieka darbinieku pamudināšana ar draudiem vai uzpirkšana, lai radītu priekšrocības savai ekonomiskajai darbībai, tādējādi nodarot šim tirgus dalībniekam zaudējumus.

13.pants. Maldinošas reklāmas aizliegums

(1) Maldinoša reklāma ir aizliegta.

(2) Reklāma uzskatāma par maldinošu, ja tā satur nepatiesu būtisku apgalvojumu vai, tajā ir noklusēta būtiska informācija, kas nepieciešama, lai pircējs gūtu pilnīgu un patiesu priekšstatu par reklāmas objektu, un ja reklāmas devējs nevar pamatot izteiktos apgalvojumus tajā laikā, kad tie izteikti.

(3) Apgalvojums vai noklusēta informācija uzskatāma par būtisku, ja ir pamats domāt, ka tā ietekmē vai varētu ietekmēt pirkšanas lēmuma pieņemšanu.

14.pants. Atbildība par negodīgu konkurenci un maldinošu reklāmu

(1) Ja tiek kontstēta šā likuma 12. vai 13.pantā paredzēto noteikumu neievērošana, Konkurences padome lēmumā uzliek par pienākumu attiecīgajiem tirgus dalībniekiem pārtraukt pārkāpumu un atjaunot stāvokli kāds bija pirms pārkāpuma izdarīšanas. Konkurences padome vienlaicīgi var pieņemt lēmumu par soda naudas piedziņu valsts budžetā līdz 5% apmērā no attiecīgā tirgus dalībnieka pēdējā finansu gada neto apgrozījuma.

(2) Konkurences padomes lēmumus par šā likuma 12. vai 13.pantā paredzēto noteikumu neievērošanu var pārsūdzēt apgabaltiesā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Konkurences padome var pieņemt lēmumu par vainīgās fiziskās personas (amatpersonas) saukšanu pie administratīvās atbildības, ja konstatē šā likuma 12.vai 13.pantā noteikto prasību neievērošanu.

(4) Par šā likuma 12.pantā noteikto prasību atkārtotu neievērošanu vainīgā fiziskā persona (amatpersona) tiek saukta pie kriminālatbildības.

V nodaļa. Pārejas noteikumi

1. Atzīt par spēku zaudējušu likumu "Par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 51.nr.;1993,16./17.nr.).

2.Gada laikā no šī likuma spēkā stāšanās brīža vienošanām, lēmumiem un saskaņotām darbībām, kas ir aizliegtas saskaņā ar šā likuma 5.panta pirmo daļu, bet uzsāktas pirms šā likuma spēkā stāšanās, jātiek izbeigtām vai izmainītām tā, lai tās atbilstu 5.panta pirmajai daļai, vai par tām jāziņo saskaņā ar 5.panta ceturto daļu.

3. Dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas gadījumi, kas aizsākti pirms šā likuma stāšanās spēkā, bet ir aizliegti saskaņā ar šā likuma 7.pantu, jāpārtrauc sešu mēnešu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā.

4. Ja lēmumu par saplūšanu saplūšanas dalībnieki pieņēmuši līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, saplūšana veicama saskaņā ar likumu "Par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu".

5. Likums stājas spēkā ar 1998. gada 1. janvāri.

Par likumprojektu

Latvijas Republikas likums "Par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu" tika pieņemts 1991.gada 3.decembrī un ietver sevī virkni svarīgu nosacījumu, kas jāievēro tirgus dalībniekiem, lai nodrošinātu brīvas konkurences attīstību. Monopoldarbības uzraudzības komitejas praktiskā darbība ir parādījusi, ka šis likums principā ir darboties spējīgs, tomēr nav izsmeļošs un pietiekami precīzi nenosaka tās saimnieciskās (ekonomiskās) attiecības, kuras tirgus ekonomikas apstākļos regulē valsts.

Realizējot Latvijas mērķi iekļauties Eiropas Savienībā un veicot Latvijas likumdošanas aktu harmonizēšanu ar ES likumdošanu, ir sagatavota jauna likuma "Par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu" redakcija. Likumprojektā iekļauti skaidrojumi virknei specifisku terminu, plašāk izvērsti panti, kas skaidro jautājumus par vienošanās aizliegumu, iestrādāti panti par dominējošā stāvokļa vai monopolstāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un precizēti negodīgas konkurences izpausmes veidi, kā arī atbildība par šā likuma normu pārkāpumiem.

Ekonomikas ministrs G.Krasts