valdībā

Ministru kabineta 17. jūnija sēdē

Akceptēti grozījumi noteikumos “Likuma “Par dabas resursu nodokli” piemērošanas kārtība”. Grozījumi izdarīti saskaņā ar grozījumiem likumā “Par dabas resursu nodokli”.

Valdība akceptēja grozījumus noteikumos “Par kārtību, kādā reģistrējamas personas (ģimenes) dzīvokļa jautājumu risināšanai paredzētās valsts un pašvaldību palīdzības saņemšanai”. Grozījumi izdarīti, pamatojoties uz grozījumiem MK noteikumos “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”, kas nosaka: ja fiziskajai personai personiskajā īpašumā bijusī māja nojaukta sakarā ar zemes gabala atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām un kā kompensācija par atsavināto īpašumu piešķirts dzīvoklis, kurš atrodas denacionalizētā mājā vai mājā, kura atdota bijušajiem īpašniekiem, minētajai personai ir tiesības saņemt īpašumā neizīrētu pašvaldības dzīvokli MK noteiktajā kārtībā.

Ministru kabinets akceptēja noteikumus “Par kārtību, kādā no valsts budžeta līdzekļiem izmaksājama atlīdzība par aizstāvības nodrošināšanai krimināllietās norīkoto advokātu sniegto juridisko palīdzību”. Tieslietu ministrija pārskaitīs Latvijas Zvērinātu advokātu padomei atlīdzībai paredzētos līdzekļus, kura saskaņā ar šiem noteikumiem tos izmaksās juridisko palīdzību sniegušajiem advokātiem.

Ar MK rīkojumu LR pilsonība piešķirta 128 pilsonības pretendentiem.

Pulkveža speciālā dienesta pakāpe piešķirta Iekšlietu ministrijas Robežapsardzes Rēzeknes mācību centra priekšniekam pulkvežleitnantam Georgijam Kitajevam.

Akceptēti noteikumi “Par kārtību, kādā maksājami nodokļi par preču piegādēm un pakalpojumiem Rīgas tirdzniecības brīvostā”. Tie noteiks kārtību, kādā maksājams muitas, pievienotās vērtības un akcīzes nodoklis par preču piegādēm, eksportu un importu, kā arī par sniegtajiem pakalpojumiem Rīgas tirdzniecības brīvostas teritorijā.

Valdība akceptēja rīkojumu “Par bezpeļņas organizāciju valsts a/s “Kambari””. Rīkojums paredz nodibināt minēto valsts akciju sabiedrību Kultūras ministrijas valdījumā esošā nekustamā īpašuma apsaimniekošanai.

Akceptēts rīkojums par Latvijas Republikas valdības un Šveices Konfederācijas Federālās padomes nolīgumu par pasažieru un kravu starptautiskajiem pārvadājumiem ar autotransportu.

Ar grozījumiem MK noteikumos “Par politiski represēto personu uzskaiti, politiski represēto personu apliecību izsniegšanu un minēto apliecību uzskaiti” politiski represēto personu apliecību derīguma termiņš tiek pagarināts līdz 1998. gada 31. martam.

Ministru kabinets akceptēja rīkojumu “Par nekustamā īpašuma iegādi Parīzē LR vēstniecības Francijā vajadzībām”. Ēkas iegādei Parīzē, Villa Said 6, nepieciešami 1 836 000 latu, kas tiks pārskaitīti no Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļiem.

Akceptēts rīkojums “Par īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas “Abavas ieleja” padomi”. Padomes sastāvu apstiprina Ministru kabinets.

Akceptēts rīkojums “Par īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas “Abavas ieleja” padomes nolikumu”, kas nosaka šīs institūcijas funkcijas, tiesības un uzdevumus. Īpaši aizsargājamās kultūrvēsturiskās teritorijas “Abavas ieleja” padome ir sabiedriski konsultatīva institūcija, kuras lēmumi ir rekomendējoši valsts institūcijām, sabiedriskajām organizācijām, kā arī citām juridiskām un fiziskām personām.

Valdība akceptēja grozījumus rīkojumā “Par hipotekārās kredītsistēmas izveidošanu”. Vadības grupas sastāvs papildināts ar valsts a/s “Latvijas Hipotēku un zemes banka” valdes priekšsēdētāju I.Feiferi un valsts kases pārvaldnieka vietnieku V.Lindemani.

Ministru kabinets akceptēja Latvijas Republikas valdības un Zviedrijas Karalistes valdības līgumu par Rīgas Juridiskās augstskolas dibināšanu.

Valdības preses departaments

Pēc Ministru kabineta 17. jūnija sēdes

Vides valsts ministra Induļa Emša un valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas atbildes, skaidrojumi un komentāri

Vispirms tikko pieņemtos grozījumus Ministru kabineta 1996. gada 20. jūnija noteikumos nr. 210 “Likuma “Par dabas resursu nodokli” normu piemērošanas kārtība” komentēja Indulis Emsis :

— Es varbūt nekavēšos tik daudz pie pašām noteikumu grozījumu detaļām. Jo svarīga ir pati lietas būtība. Šie grozījumi faktiski tika sagatavoti ar mērķi tos grozījumus, kas pirms vairākiem mēnešiem Saeimā izdarīti nodokļu likumā, saskaņot ar Ministru kabineta noteikumiem, lai šo grozījumu būtību atspoguļotu.

Domāju, ka šodien mēs varam atskatīties uz situāciju, kur dabas resursu nodokļu iekasēšana jau ir iegājusi stabilās sliedēs. Man ir patīkami, ka patiešām nav būtisku protestu pret dabas resursu nodokļa sistēmu. Faktiski visās domstarpībās, kādas savulaik bija, kad uzņēmēji, tostarp atkritumu asociācija, iepakotāju asociācija un tirgotāju asociācija, vērsās pie mums ar saviem priekšlikumiem, mums izdevās atrast tādu kompromisa risinājumu, kas visām pusēm ir vairāk vai mazāk pieņemams. Proti, mēs sākuma stadijā samazinājām nodokļa apjomu, tā slodzi. Un vienkāršojām procedūru. Tajā pašā laikā paplašinājām to preču klāstu, uz ko nodoklis ir attiecināms. Tādējādi finansiālu zaudējumu nav. Šis nodoklis ienes šodien plānoto summu. Mēs šogad bijām ieplānojuši 5,5 miljonus latu, un izskatās, ka šis plāns arī tiks izpildīts. Nākamā gada budžetā mēs paredzam jau vairāk. Domāju, ka 8 miljoni latu. Prognozes par to liecina. Šobrīd mēs jau varam sākt subsidēt attiecīgas vides aizsardzības programmas. No šī dabas resursu nodokļa ienākumiem. Galvenās programmas, kuras mēs atbalstām, atbilst mūsu vides politikas prioritātēm. Tās ir mūsu ūdens apgādes programmas, kuru investīcijām šī nauda tiek novirzīta. Tieši pilsētām un ciematiem. Tāpat zināma naudas daļa, kas jau ir iezīmēta un ko likums paredz iezīmēt, nonāk atpakaļ pie uzņēmējiem tajos gadījumos, ja viņi realizē vides aizsardzības programmas. Tas ir tā sauktais nodokļa kredīts jeb atbrīvojums no nodokļa. Bet mēs pēdējā laikā piekopjam arī citu metodi — neatbrīvojam no nodokļa, bet atbilstoši tam apjomam, ko gada laikā plānots saņemt no uzņēmuma, mēs tam piešķiram grantu vides programmu realizācijai no vides fonda par tādu pašu summu, no kādas tas būtu jāatbrīvo vai no lielākas summas.

Tipisks piemērs ir “Rīgas ūdens”. Viņi ir nodokļu maksātāji valsts un pašvaldības budžetā. Likums paredz viņiem nodokļu atlaides. Mēs šobrīd esam vienojušies par to, ka viņi maksās nodokli, kas ir vienkāršāk no administrēšanas viedokļa. Bet mēs piedalāmies Rīgas ūdens attīrīšanas iekārtu būvniecībā, izmantojot līdzekļus no šī vides fonda, ar naudas summu, kas tiek ieguldīta šajā projektā. Konkrēti — mēs no vides fonda līdzekļiem finansēsim veco aerotvertņu — šo betona konstrukciju uzlabošanu, izklāšanu ar jaunu materiālu segumu, lai sienas būtu gludas un viegli apkopjamas, lai tās labi darbotos, kad šajās aerotvertnēs tiks iebūvēti attiecīgie gaisa padeves vārsti, kurus savukārt finansē no Eiropas rekonstrukcijas un attīstības bankas kredītresursiem. Tātad mēs piedalāmies projekta realizācijā, tādējādi iesaistot šos savus resursus. Tas viss, protams, notiek konkursa kārtībā. Šos konkursus, arī šajā gadījumā, organizē “Rīgas ūdens”.

Līdzīgu risinājumu mēs piedāvājam arī Daugavpilij. Arī tur viņiem pienākošos nodokļu atvieglojumus mēs piešķiram šim uzņēmumam dotāciju veidā no vides fonda.

Attiecīgas subsīdijas ir saņēmuši arī tie uzņēmumi, kas nodarbojas ar bīstamo atkritumu pārstrādi. Piemēram, nepārtraukti šīs paredzētās subsīdijas saņem Liepājas rūpnīca, kas par katru pārstrādāto lampu saņem attiecīgi summu, kādu paredz nodokļu likums.