SVĒTKI UN GODADIENAS

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē

Nacionālie svētki — Viņas majestātes karalienes Elizabetes II dzimšanas dienas svinības

Nikolass Džerolds, Apvienotās Karalistes ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, — “Latvijas Vēstnesim”

Šodien, 18.jūnijā, savus nacionālos svētkus — Viņas majestātes karalienes Elizabetes II dzimšanas dienu svin arī Lielbritānijas vēstniecība Latvijā. Šajā sakarā “Latvijas Vēstneša” ārpolitikas redaktors tikās ar vēstnieku Latvijas Republikā Nikolasu Džeroldu ( Nicholas Jarrold) un lūdza pastāstīt par Lielbritānijas nacionālo svētku savdabību, kā arī mūsu valstu attiecībām.

— Atļaujiet jūs apsveikt Viņas majestātes karalienes Elizabetes II dzimšanas dienas svinību priekšvakarā.

— Es jums pateicos.

— Lūdzu, pastāstiet “Latvijas Vēstneša” lasītājiem par šiem svētkiem un to svinēšanas tradīcijām jūsu valstī.

— Kā zināms, karaliene ir mūsu valsts galva. Patiesībā karalienes dzimšanas diena ir aprīlī, taču šajā laikā mūsu valstī nav visai labs laiks, ir ļoti lietains. Tāpēc mēs svinam karalienes dzimšanas dienu jūnijā, kad laiks daudz labāks. Galvenais šo svētku notikums ir Viņas majestātes gvardu parāde Londonas centrā. Tā ir ļoti sena vēsturiska tradīcija, kuras saknes sniedzas XVII gadsimtā.

— Es šo ceremoniju esmu redzējis televīzijas ierakstos, tas ir patiešām iespaidīgs rituāls.

— Jā, tāds tas ir. Šo ceremoniju vienmēr rāda tiešā televīzijas pieslēgumā. To skatās cilvēki visā mūsu valstī un arī citur pasaulē. Tas ir laiks, kad mūsu valsts atceras savas senās vēsturiskās tradīcijas.

— Un tagad, vēstnieka kungs, lūdzu, raksturojiet mūsu valstu attiecības, vispirms vēsturiskā aspektā.

— Vēsturiski attiecības starp mūsu valstīm vai, precīzāk sakot, starp Angliju un Rīgu sniedzas sešus septiņus gadsimtus tālā pagātnē. Tās bija tirdzniecības attiecības. Runājot par modernajiem laikiem, — mēs, angļi, esam ļoti lepni, ka varējām jums palīdzēt izcīnīt valstisko neatkarību (Lielbritānijas kara flotes kuģi Pirmā pasaules kara beigās atradās Baltijas jūrā, tie arī palīdzēja Latvijas armijai ar savu lielgabalu uguni cīņā pret bermontiešiem — J.Ū. ). Zīmīgi, ka nupat, nedēļas nogalē, mēs svinējām Rīgas Anglikāņu baznīcas simt gadu jubileju. Arī šis notikums apliecina mūsu ciešās vēsturiskās saiknes. Šīs baznīcas pastāvēšana rāda, ka XIX gadsimtā Rīgā bijusi liela angļu tirgoņu kopiena.

Runājot par pašu jaunāko vēsturi, gribu atcerēties Latvijas Valsts prezidenta ļoti sekmīgo vizīti Londonā pagājušā gada novembrī.