SVĒTKI UN GODADIENAS
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē
Turpinājums no 1.lpp.
Lielbritānija atbalsta Eiropas Savienības paplašināšanas ideju un Latvijas vēlmi iestāties šajā organizācijā.
— Kāda ir Lielbritānijas attieksme pret otru Latvijas ārpolitikas stratēģisko mērķi — iestāties NATO?
— Kā zināms, vēl nav izlemts, kuras valstis pirmās tiks uzņemtas NATO šīs organizācijas paplašināšanas procesā. Mūsu valdība ir izteikusi viedokli, ka NATO durvīm jāpaliek atvērtām jebkurai valstij, kas vēlas iestāties šajā organizācijā. Arī pašā organizācijā notiek lielas pārmaiņas, un nākotne rādīs, kāda tā izveidosies.
— Kā jūs iztēlojaties Lielbritānijas un Latvijas attiecību nākotni? Varētu arī teikt — mūsu attiecības nākamajā gadsimtā, taču no tā mūs atdala tikai daži gadi.
— Domāju, ka mūsu attiecības joprojām būs teicamas. Mēs abas esam Eiropas valstis. Lielbritānija vienmēr bijusi ieinteresēta tirdzniecības attiecībās. Un ja reiz starp Lielbritāniju un Baltijas zemēm jau ir tik senas tirdzniecības tradīcijas, tad atliek vien vēlēties, lai tās turpinātos. Es domāju, mūsu attiecības patiešām ir un arī turpmāk būs teicamas. Un es ļoti priecājos par to.
— Es zinu, ka Lielbritānijas vēstniecība daudz dara šo teicamo attiecību tālākai sekmēšanai. Bet ko varat teikt par Lielbritānijas diplomātu darba apstākļiem Rīgā?
— Jūs jau pats redzat, ka mēs strādājam komfortablā vēsturiskā ēkā. Šī ēka jau pirms 1940.gada bija Lielbritānijas vēstnieka rezidence. Pēc Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas jūsu valdība to atdeva atpakaļ Lielbritānijai, mēs to pārbūvējām un modernizējām. Tagad mums ir patiesi teicami darba apstākļi. Kopumā ļoti labi jūtamies jūsu skaistajā vēsturiskajā pilsētā.
— Pēc “Latvijas Vēstneša” tradīcijas gribu jūs lūgt pastāstīt mūsu lasītājiem par sevi. Vispirms — kā jūs izvēlējāties diplomāta karjeru?
— Diplomātiskajā dienestā es ienācu ļoti agri, tūdaļ pēc Oksfordas universitātes beigšanas. Esmu strādājis Lielbritānijas vēstniecībā visai dažādās valstīs, piemēram, Kenijā, Kubā, Beļģijā un vēl vairākās citās valstīs. Tagad esmu šeit. Desmit gadus esmu nostrādājis arī Londonā, mūsu Ārlietu ministrijā. Man šis darbs ļoti patīk.
— Vai Rīgu var salīdzināt ar kādu no citām galvaspilsētām, kurās esat strādājis?
— Katra valsts ir ļoti atšķirīga. Taču Rīgā man patīk — jums ir skaisti nami, brīnišķīgi parki. Vēl kāds svarīgs aspekts — jums ir lielas jūras tirdzniecības ostas, tāpat kā Lielbritānijā. Tas ir būtiski, domājot arī par mūsu attiecību nākotni. Protams, var atrast arī daudz līdzīga Rīgā un citās Rietumeiropas pilsētās.
— Zinu, jūs kā vēstnieks esat ļoti aizņemts. Tomēr ceru, ka ir arī nedaudz brīvā laika. Kā jūs to pavadāt Rīgā?
— Protams, es esmu aizņemts. Mana valdība būtu ļoti neapmierināta, ja es, vēstnieks Latvijā, nebūtu aizņemts (smiekli). Taču, protams, atrodas arī brīvais laiks. Kā es to pavadu? Mani ļoti interesē vēsture. Patīk arī literatūra. Un tā es labprāt lasu par vēsturi, lasu arī daiļliteratūru un dzeju. Man arī ļoti patīk sports, un es labprāt skatos sporta reportāžas. Kā jau britam, man patīk krikets, kuru gan pie jums nespēlē. Mans dēls šeit, Rīgā, ir spēlējis regbiju — pagājušajā vasarā. Tā bija tāda interesanta komanda, kurā puse spēlētāju bija latvieši un puse — ārzemnieki. Tas bija ļoti interesanti. Un man, protams, patīk futbols.
Ar interesi noskatījos Latvijas un Skotijas maču. Man patīk arī basketbols, un es ar lielu interesi vēroju strītbola mačus Rīgas ielās. Tā ir brīnišķīga ideja — spēlēt basketbolu tieši ielās! Likās, ka pie basketbola groziem izgājusi vai visa pilsēta, jauni un veci!
— Vai jums ir kāda līdzīga tradīcija Lielbritānijā?
— Tieši tādas nav. Taču mums ir ielu svētku tradīcija. Tie gan nenotiek katru gadu kā mūsu nacionālie svētki, bet lielu jubileju reizēs. Teiksim, kad mēs atzīmējam 25.gadadienu kopš karalienes kronēšanas, arī citās svarīgākajās jubilejās. Tad daudzas Londonas ielas tiek slēgtas transportam, cilvēki iziet ielās un kopā ar saviem kaimiņiem svin svētkus.
Šī ir liela diena mūsu valstij un tautai. Un gribu teikt, ka man patīk būt vēstniekam šeit Rīgā.
Jānis Ūdris,
“LV” ārpolitikas redaktors