Pēc spraiga darba cēliena ASV

Valdis Birkavs, ārlietu ministrs, — “Latvijas Vēstnesim”

No 10. līdz 16. jūnijam ilga Latvijas Republikas ārlietu ministra Valda Birkava darba vizīte ASV. Vašingtonā V.Birkavs tikās ar ASV valsts sekretāri Madelaini Olbraitu un vairākiem citiem ietekmīgiem ASV administrācijas pārstāvjiem, kā arī Kongresa un Senāta locekļiem. Savukārt Ņujorkā Latvijas ārlietu ministram bija tikšanās ar Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāru Kofi Ananu, Ģeneralās Asamblejas prezidentu Ismailu un vairākām citām augstām ANO amatpersonām. Vakar, 18. jūnijā, ministrs par vizītes norisi informēja plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus ministrijas iknedēļas īssaietā, kā arī sniedza atsevišķu interviju “Latvijas Vēstnesim”.

— Ministra kungs, šī bija viena no garākajām jūsu darba vizītēm ārzemēs. Tās laikā jums bija vesela virkne ļoti nozīmīgu tikšanos ar vadošajiem ASV politiķiem un augstākajām ANO amatpersonām. Jo nozīmīgi, ka šī vizīte arī notika Madrides samita priekšvakarā.

— Jā, šī bija ļoti nozīmīga vizīte, to es skaidri apzinājos. Turklāt tā notika ļoti precīzi izvēlētā laikā. Domāju, ka šīs vizītes nozīmīgums pirmām kārtām saistīts ar to, ka es tikos ar ASV valsts sekretāri Madelaini Olbraitu un citām personām, pārrunājot Latvijas līdzdalību Pasaules tirdzniecības organizācijā. Jo tieši ASV pozīcija aizkavē strauju virzīšanos uz priekšu un ar to rēķinās daudzas citas valstis. Vizīte bija nozīmīga ne vien ar to, ka notika Madrides samita priekšvakarā. Mēs esam vienojušies arī par tālākajām sarunām ar Pasaules tirdzniecības organizāciju un strādājam kopīgi pie Baltijas un ASV hartas. Es domāju, ka šī vizīte bija jauna kvalitāte ASV un Latvijas attiecībās. Jaunās kvalitātes reālais iemiesojums dokumentā būs Baltijas un ASV harta.

— Nupat Polijas vēstnieks, tiekoties ar Latvijas žurnālistiem, teica: “Acīmredzot, pavisam drīz Polijai tiks piedāvāts iestāties NATO.” Un man tajā brīdī, tāpat kā, domāju, ne vienam vien latvietim, sirdī iedzēla tāda maza sāpīte, sak, diez kad mēs dzirdēsim šādu piedāvājumu. Acīmredzot šoreiz jau nu ne. Kā jums šķiet pēc ASV vizītes?

— Politikā es esmu reālists, un materiāli tas izpaužas arī attiecībā uz mūsu iespējām iestāties NATO un Eiropas Savienībā. Kur ir NATO jautājuma būtība? Mums pašiem ir jābūt skaidrībā, ka mums bija zināmas teorētiskas iespējas — jo teorētiska iespēja vienmēr pastāv — iekļūt NATO paplašināšanas pirmajā vilnī. Bet mums nebija citas izejas vai nebija iespējama cita politika, kā tikai pēc NATO paplašināšanas pirmā viļņa. Jo, tikai skaidri definējot savu mērķi, mēs varam izlauzties cauri desmitiem un simtiem dažādu valstu ierēdņu, ministru, ģenerāļu apziņai. Mēs visu laiku it kā dauzām vienā punktā un sakām: pirmais vilnis — Latvijai! Un demokrātiskā sabiedrībā, kāda ir arī NATO sabiedrība, ir jāatbild uz mūsu prasībām. Viņi nevar tā vienkārši atteikt, ir jāmeklē argumenti, kāpēc nē vai kāpēc jā. Un tieši mūsu neatlaidība šajā jautājumā, manuprāt, radīja tādas iniciatīvas kā Baltijas un ASV harta, kā ASV Kongresā pieņemtais likums par Eiropas drošību, kurā figurē Baltija kā potenciāla NATO dalībniece. Ar tik vērienīgu Kongresa un Senāta atbalstu...

Starptautiskajā politikā ir jāiet ar ļoti skaidriem mērķiem. Protams, ir jābūt pragmatiskiem un reālistiskiem. Mēs nevaram izvirzīt absolūti nereālus mērķus — bet NATO nav nereāls mērķis —, un tieši mana vizīte ASV apliecina, ka mūsu politika ir bijusi pareiza. Mēs esam uzklausīti! Mūs ir sadzirdējuši! Jā, nav atbildējuši tā, kā mums gribētos. Bet ir piedāvājuši risinājumus, kas apmierina NATO valstu vairākumu un arī Krieviju.