KOMENTĀRI. SKAIDROJUMI

Kas pirks un pārdos sertifikātus

AIVARS BERNĀNS, Ekonomikas ministrijas Privatizācijas departamenta direktors,

— “Latvijas Vēstnesim”

Turpinājums no 1.lpp.

Kā ieskaitīt sertifikātus speciālajā kontā

Taču ieskaitīt sertifikātus šajā jaunajā speciālajā kontā varēs tikai vienā veidā. Noteikumos teikts: “Speciālajā kontā drīkst ieskaitīt tikai tos sertifikātus, kas nopirkti komisijas tirdzniecības darījumā”. Naudu sertifikātu pārdevējam izmaksās nevis pats pircējs, bet banka, kurā ir atvērts pārdevēja sertifikātu konts. Tātad pircējs noslēdz līgumu ar pārdevēju un pēc tam līgumā paredzēto naudu iemaksā bankā, kurā atvērts pārdevēja sertifikātu konts. Tiklīdz banka no pārdevēja ir saņēmusi šo sertifikātu pārveduma uzdevumu, tā pārbauda, vai nauda ir ienākusi, pārskaita sertifikātus uz pircēja kontu un izmaksā naudu pārdevējam. Tātad šī darījuma norise pielīdzināta operācijām Fondu biržas akciju tirgū — garantētā piegāde pret apmaksu. Protams, par šo banku pakalpojumu būs jāmaksā zināma summa saskaņā ar Ekonomikas ministrijas apstiprinātiem tarifiem. Ministrija jau nosūtījusi bankām vēstuli ar atgādinājumu nekavējoties iesniegt attiecīgus papildinājumus banku instrukcijās. Šis pakalpojuma tarifs, iespējams, atšķirsies no tā, kas līdz šim bija noteikts par komisijas tirdzniecību. Pašlaik ir sākotnēja vienošanās ar bankām, ka tajos gadījumos, kad pircējs un pārdevējs slēgs šajās bankās izstrādātu un apstiprinātu tipveida pirkuma līgumu, tad šis pakalpojums būs ievērojami lētāks. Ja pircējs un pārdevējs vēlēsies slēgt sev pieņemamu, īpašu līgumu, nāksies maksāt papildus par bankas juridisko pakalpojumu. Jo bankas pienākums būs pārbaudīt, vai šis nestandarta līgums atbilst bankas instrukcijai.

Kādēļ nepieciešama šāda kārtība?

Kaut gan apmēram 30 procentiem iedzīvotāju sertifikātu vairs nav, tomēr to tirdzniecība turpinās. Šajā gadījumā grozījumu pamatmērķis bija pirmām kārtām atvieglot iespējas iegādāties sertifikātus un vienlaicīgi rūpēties, lai nepalielinātos iespējas apkrāpt sertifikātu pārdevējus. Tagad banka garantē, ka sertifikāti tiešām tiks ieskaitīti speciālajā kontā un nauda izmaksāta pārdevējam. Pārējo kontu apkalpošanā saglabājas vecā kārtība.

Kaut gan līdz šim ir izdevies izvairīties no lieliem skandāliem par krāpšanu sertifikātu tirdzniecībā, tomēr ir bijušas dažādas sūdzības no cilvēkiem, ka firmas samaksā mazāk, nekā iepriekš norunāts. Bieži vien viņi zaudēja naudu tikai tāpēc, ka neprata noslēgt juridiski pareizus pirkuma līgumus. Tādēļ arī nepieciešami šie ierobežojumi, lai novērstu iespējamos krāpšanas gadījumus.

Kādi jaunumi starpniecības uzņēmumu darbībā?

Ministru kabineta noteikumos būtībā ir nelielas izmaiņas, kas attiecas uz kopīgo ieguldījumu fondu darbību. Mainīta fonda dibināšanas vērtības definīcija un attiecīgi grozīti vairāki noteikumu punkti. Bez tam ir skaidri formulēta atšķirība starp tām ieguldījuma apliecībām, kuras netiek laistas publiskajā apgrozījumā un tām, kuras varēs tirgot Rīgas fondu biržās.

Ministru kabineta noteikumos ir skaidri pateikts, ka tajos gadījumos, kad tiek anulētas sertifikātu tirdzniecības uzņēmumu licences, tirdzniecības kontos, kuri ir atvērti līdz 1997. gada 1. jūlijam, drīkst ieskaitīt tikai līdz 1. jūlijam nosūtītos sertifikātus. Sertifikātus no minētajiem kontiem drīkst pārskaitīt uz citiem kontiem bez termiņa ierobežojumiem. Tādu firmu, kas neatbilst jaunajām prasībām, šobrīd ir 103. Taču no tām aktīvi darbojas apmēram piecpadsmit. Tās ir firmas, kas regulāri nokļūst pirmo divdesmit aktīvāko skaitā. Ik mēnesi licencēšanas komisija sastāda un arī publicē to firmu sarakstu, kuru apgrozījums sertifikātu tirgū ir vislielākais. No šīm pirmajām 20 firmām parasti tikai kādas piecas līdz desmit ir tirdzniecības starpnieki. Pārējās ir šīs mazās firmiņas. Nav noslēpums, ka tās nokļūst šajā aktīvāko firmu sarakstā, pateicoties attīstītajam aģentu tīklam. Viņi ar cilvēkiem slēdz tipveida līgumus, kuros ierakstīts sertifikātu pārdevēja vārds, uzvārds, sertfikātu daudzums un cena. Šīm firmām, kurām ir plaši aģentu tīkli un kuras gribēs darbību turpināt, būs jānāk uz Ekonomikas ministriju pēc tirdzniecības starpnieka licences. Protams, tām nāksies papildināt savu pamatkapitālu, noguldīt bankā drošības depozītu utt. Būs jāmācās strādāt tā, kā to šobrīd vērtspapīru tirgū jau dara brokeru sabiedrības. Jāatgādina, ka, izskatot jautājumu par jaunas licences piešķiršanu, tiks ņemti vērā “vecie grēki”.

Kāpēc šādi grozījumi netika pieņemti agrāk?

Atcerēsimies — sākumā ar sertifikātu pirkšanu un pārdošanu nodarbojās jebkura likumīgi reģistrēta firma. Licenci saņemt bija ļoti vienkārši. Pēc tam, ņemot vērā vērtspapīru tirdzniecībā uzkrāto pieredzi, nāca otrais posms, kad firmas tika sadalītas divās grupās. Pirmajā ietilpa tā sauktie starpniecības uzņēmumi, kuru licence sākās ar burtiņu “S”. Šīm firmām bija liels apmaksātais pamatkapitāls, kvalificēti darbinieki, un šīs firmas varēja (un arī turpmāk varēs) slēgt darījumus uz neierobežotu laiku. Sertifikāti var glabāties firmas kontā ilgstoši un tikt piegādāti pēc vajadzības arī turpmāk. Tas ir tipisks brokera pakalpojums finansu tirgū. Vienlaikus tika saglabātas licences arī mazajām firmiņām, ļaujot tām pirkt sertifikātus tikai ar tūlītēju samaksu. Tas notika tāpēc, ka šo firmu īpatsvars kopējā apgrozījuma tirgū bija ļoti liels, un, apturot to darbību, pastāvēja iespējas, ka nelicencētas firmas, kurās nav profesionālu speciālistu vērtspapīru tirdzniecībā, varētu sākt nodarboties ar cilvēku krāpšanu lielos apmēros. Tādēļ šo firmu licencēšana tika pagarināta uz diviem gadiem.

Nākamais iemesls bija tāds, ka tiktu pazaudēta informācija par sertifikātu tirgu. Visas licencētās firmas katru dienu sniedza informāciju par saviem darījumiem. Šis apsvērums šobrīd vairs nav aktuāls, jo pašlaik ir sagatavota pāreja uz elektroniskiem norēķiniem ar sertifikātiem bankās. Tiklīdz sāks darboties jaunie komisijas tirdzniecības noteikumi, būs iespējams katru dienu saņemt banku informāciju: cik daudz un par kādu cenu cilvēki šajos komisijas tirdzniecības darījumos pārdod savus sertifikātus. Vēlreiz uzsveru, ka šī atteikšanās no mazo firmu licencēšanas ir saistīta arī ar pārējo firmu, kuras turpmāk varēs brīvi pirkt sertifikātus, spēles noteikumiem, no kuriem galvenais — bankai ir jāgarantē pirkuma apmaksa. Tāpēc juridiskām personām — uzņēmējiem — tomēr nav absolūtas brīvības nodarboties ar sertifikātu tirdzniecību.

Grozījumi Ministru kabineta noteikumos galvenokārt ir saistīti ar to, ka sertifikātu izmantošanas termiņi tuvojas beigām. Valdība ir noteikusi, ka uzņēmumu privatizācijai pamatā būtu jābeidzas apmēram tuvākā pusotra gada laikā. Līdz ar to ir svarīgi nodrošināt strauju sertifikātu apgrozību tajos gadījumos, kad firmas un cilvēki paši atsakās no piedalīšanās privatizācijā, nevēlas pieņemt lēmumus, meklēt uzņēmumus, kuru akcijas pirkt, bet grib vienkārši atbrīvoties no sertifikātiem. Atļauja daudzām firmām pirkt sertifikātus palielina iespēju, ka sertifikāta cena šajā finiša posmā arī nenokritīsies ļoti zemu. Protams, šie apsvērumi ir spēkā tikai tad, ja valdība tikpat enerģiski un strauji turpinās privatizācijas procesu, kā tas ir noticis pēdējos divos gados.

Atvieglojumi arī fiziskām personām

Pamatā ir divi jaunumi. Dažās pašvaldībās, it īpaši Rīgas pilsētā, dzīvokļu privatizācijas komisijas neizsniedza izziņas, kas bija nepieciešamas, lai atvērtu pagaidu sertifikātu kontus. Tas radīja ļoti lielus sarežģījumus cilvēkiem, kuri vai nu bija nokavējuši sertifikātu piešķiršanas termiņus, vai kādu citu iemeslu dēļ viņiem nebija tiesības atvērt sertifikātu kontus, saņemt sertifikātus par nodzīvoto laiku vai politiskajām represijām, vai īpašumu. Tagad Ministru kabineta noteikumos ieviesta norma, ka privatizāciju veicošai institūcijai šī izziņa jāizsniedz visām fiziskām un juridiskām personām, kuras pēc pagaidu konta atvēršanas ir tiesīgas privatizēt attiecīgo objektu, t.i., piedalās dzīvokļu privatizācijā vispārējā vai paātrinātā kārtībā. Katram cilvēkam, kurš vēlas privatizēt dzīvokli, būs jāaiziet uz savas pašvaldības dzīvokļu privatizācijas komisiju un jāsaņem izziņa, uz kuras pamata varēs atvērt pagaidu kontu.

Līdz šim cilvēki varēja pārdot tikai divkāršu piešķirto un mantoto sertifikātu apjomu. Taču bieži gadījās, ka cilvēks bija ieguvis tiesības kaut ko privatizēt, pat nopircis sertifikātus un jau nomaksājis par objekta pirkumu. Pēc tam mainījās līguma nosacījumi un fiziskā persona no Privatizācijas aģentūras vai no pašvaldības sertifikātus saņēma atpakaļ. Šādā situācijā tos bieži vien vairs nebija iespējams pārdot. Tagad nolemts, ka maksimālais pārdodamo sertifikātu daudzums var tikt palielināts par tādu sertifikātu skaitu, kāds fiziskās personas kontā ir ieskaitīts no uzkrāšanas kontiem, tātad no valsts vai pašvaldības atpakaļ saņemtos sertifikātus. Dažos gadījumos pietiek ar izziņu, kurā uzrādīts, ka fiziskā persona zaudējusi tiesības privatizācijā izmantot sertifikātus, — tad, ja fiziskā persona jau iegādājusies sertifikātus, taču tos vēl nav pārskaitījusi pašvaldībai vai Privatizācijas aģentūrai un zaudējusi tiesības izmantot šos sertifikātus privatizācijā vai nu tāpēc, ka nokavējusi maksājumu termiņu vai tāpēc, ka ticis lauzts līgums un darījums izjucis. Tagad cilvēks šos sertifikātus varēs pārdot.

Pārējiem, kuri ir nopirkuši daudz sertifikātu, lai tos izmantotu privatizācijā, bet šie plāni kaut kādu iemeslu dēļ izjukuši, es gribu atgādināt, ka arī līdz šim spēkā esošie noteikumi ļauj fiziskai personai pārdot neierobežotu skaitu sertifikātu pēc tam, kad ir reģistrēts pilnas atbildības individuālais uzņēmums (viena īpašnieka uzņēmums) un bankā iesniegta reģistrācijas apliecība. Ar šo procedūru saistītie izdevumi gan pārsniedz simt latus.

Mudīte Luksa,

“LV” privatizācijas lietu

redaktore