MĒS VISI BALTIJĀ

Lietuvas Republikā

Par bezdarba līmeņa samazināšanos

Kā liecina Sociālās aizsardzības un darba ministrijas dati, bezdarba līmenis Lietuvā maijā ir krities par 0,3 procentiem un ir 5,6 procenti, bet pirms gada — 7,4 procenti.

1.jūnijā darba biržā bija reģistrēti 98 980 bezdarbnieku — par 5,2 tūkstošiem mazāk nekā iepriekšējā mēnesī un par 30,5 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada. Maijā reģistrēts 13 351 bezdarbnieks. Bezdarbnieka pabalsts izmaksāts 25 tūkstošiem darba meklētāju. Maijā reģistrētas 8014 brīvas darba vietas. Šajā mēnesī ar darba biržas palīdzību iekārtotas darbā 6689 personas, gandrīz tikpat, cik aprīlī.

Mēneša sākumā visaugstākais bezdarba līmenis bija Šalčininkos, Švenčonē un Ignalinā — vairāk nekā 11 procentu, bet viszemākais — Prienos, Pluņģē un Anīkščos — nepilni trīs procenti.

Par aizņēmumu pedagogu algām

Viļņas valde nolēmusi ieteikt galvapilsētas padomei ņemt no Lietuvas Zemkopības bankas 20 miljonu litu īstermiņa aizņēmumu, no šīs summas 14 miljoni litu tiktu izlietoti izglītības iestāžu darbinieku atvaļinājumu apmaksai.

Pašvaldības bufdžeta un finansu nodaļas aprēķini liecina, ka no 1.maija Viļņas izglītības iestāžu darbinieku algām mēnesī nepieciešami 9,2 miljoni litu. Par jūniju un jūliju pašvaldībai būs jāizmaksā pedagogiem 36,2 miljoni litu. 22,2 miljonus litu plānots iegūt no budžeta ieņēmumiem, bet 14 miljoni litu jāsedz ar Zemkopības bankas kredītu.

Galvaspilsētas valde arī nolēmusi, ka Vilņas galva Rolands Pakss no Finansu ministrijas prasīs 12 miljonu litu bezprocentu aizņēmumu. Jau maija sākumā, izmaksājot skolotājiem algas, pašvaldības kasē uz laiku pietrūka naudas. Ar valdības lēmumu šādos līdzekļu trūkuma gadījumos Finansu ministrijai ir pienākums piešķirt bezprocentu aizdevumu no valsts budžeta ieņēmumiem.

Par nākamo Atmodas vilni

Marcelijus Martinaitis mums nav svešs — Rīgā iznākusi viņa dzejas izlase “Acu tumsā, sirds gaismā”, autors diezgan bieži bijis viesis Latvijā literārajos sarīkojumos. Tomēr šoreiz saruna nebūs par dzeju, bet gan par Latvijas Tautas frontes līdzinieci — Lietuvas pārkārtošanās kustību jeb “Sajūdi”. Pirms deviņiem gadiem Marcelijus Martinaitis bija “Sajūža” dibinātāju vidū, kļuva par kustības padomes locekli.

— Kā sākās jūsu politiķa ceļš?

— Nelaikā. Un neuzskatu sevi par politiķi. “Sajūdis” bija kas daudz vairāk nekā politika. Tas bija gan mīlestība, gan māksla, gan ticība, gan brīnums. Un likteņa dāvana. No “Sajūža” izauga daudz spilgtu politiķu. Es varbūt vēl arvien esmu politikā, tikai neesmu politiķis. Esmu Martinaitis.

— Kas, jūsuprāt, lietderīgs Lietuvā paveikts “Sajūža” vadībā?

— Atbildei izraudzīšos savu “programmu” no deputāta darbības laika Maskavā. Tolaik par to runāja diezgan plaši, lai gan tā bija ļoti īsa — izvest no Lietuvas “Staļina sauli”, ko mums reiz šurp atgādāja arī daži lietuviešu rakstnieki. Manas un visas tautas dzīves ievērojamākais notikums ir tas, ka nu šī “saule” ir atstāta Kremlī, jācer, ka uz visiem laikiem. Es pēdējais izgāju no zāles, kur pantos tika pausta uzticība Staļinam, bet pēc tam rādīja skatus no izrēķināšanās Tbilisi.

— Kāpēc esat attālinājies no lielās politikas?

— Esmu un arī neesmu attālinājies. Mana slepenā tieksme — darboties politikā. Par to vislabāk liecina sekmes, nevis politiska sludināšana. Aizeju un saku: esmu Martinaitis, vai nebūtu atļauts?... Atbild — atļauts... Paldies...

— Vai neaizmirstat cīņu biedrus?

— Neaizmirstu un nekad neaizmirsīšu. Ļoti žēl, ka nelielais aizsācēju pulciņš tā pašķīries, izklīdis pretestības politikā, partiju ķildās, ambīcijās. “Sajūdis” atgūs kādreizējo varu, kad šī kustība jau būs vēsture. Atnāks pirms izgaišanas vēl vienu reizi.

— Ir radies jēdziens “jaunais lietuvietis” — reizēm arī gados pajauni cilvēki, kas publiski izrādās ar iegūto mantu. Vai “jaunie lietuvieši” nonāks varas virsotnēs un paglābs zemi no trūkuma, bada un noziedzības?

— Viņu dzīve ir ļoti īsa. Liela daļa no viņiem jau sēž cietumos, un iesēdīsies vēl vairāk. Ir zināma arī viņu cilme: mazizglītoti “baņķieri”, bijušie komjaunatnes darbinieki, saudzējamie “kadri” ar dažbrīd kriminālu pagātni. Kas nu šie par “jaunajiem lietuviešiem”? Jo viņi taču veido vai mēģina izveidot starptautisku noziedznieku klanu.

— Vai varam sagaidīt jaunu Atmodas vilni?

— Jauns Atmodas vilnis jau paist skolās, auditorijās, zinātnē, mākslā, kultūrā, paist no grāmatām, datoriem, laboratorijām. Šī paaudze atnāks bez konspirācijas kompleksiem, bez tieksmes atriebties un atcerēties pārestības. Atnāks, lai dzīvotu neatkarīgajā Lietuvā.

Igaunijas Republikā

Par iestāšanos Eiropas Savienībā

Piecpadsmit Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāji un ārlietu ministri Amsterdamā vienojušies,ka līdz 2001. gadam ES varēšot uzņemt tikai piecas jaunas valstis. Līdz šim lielākais atbalsts izteikts Maltai, Kiprai, Polijai, Čehijai un Ungārijai. Pēc Igaunijas vēstnieka Eiropas Savienībā Kloda Kulla vārdiem, tas vēl nav devis pilnīgu skaidrību par Eiropas Savienības paplašināšanas iespējām.

Jūnija pēdējās dienās notiks Eiropas komisijas seminārs, kurā komisārs Hanss van den Bruks sniegs ziņojumu par Eiropas Komisijas direktorāta lēmumu. Klods Kulls piebildis, ka tā būs Komisijas iekšējā informācija, nevis atklātībai domātā publikācija. Jautājums ir par to, vai visas valstis saņems pozitīvu atbildi un izlemšanu atstās dalībvalstu ziņā, vai arī Komisija dos katrai valstij savu atšķirīgo vērtējumu, paliek atklāts.

Pēc Kloda Kulla domām, ļoti iespējams, ka pārrunas tiks uzsāktas ar visām valstīm, kas izteikušas vēlmi iestāties. “Politiski ir ļoti grūti kādam atteikt, tādēļ iespējams, ka tiks pieņemts kāds “mīkstāks” sākums visiem” — tā izteicies Klods Kulla.

Pēc Eiropas Padomes parlamentārās asamblejas Igaunijas pārstāves Kristīnas Ojulandes apgalvojuma, par Igaunijas iespējām iestāties ES gala slēdzienu dos Vācija. Igaunijas vēstniekam Vācijā Margusam Laidrem ir ziņas, ka Vācijai vēl neesot oficiāla secinājuma par ES paplašināšanu, tā to izdarīs tikai pēc Eiropas Komisijas ziņojuma un uzskatiem. Bonna nav nelabvēlīgi noskaņota pret Baltijas valstīm, bet, lai labāk izprastu Vācijas politiku, pietiek ieskatīties kartē un konstatēt, kas ir to tuvākie kaimiņi.

Premjerministrs Marts Sīmans līdz šim bija pārliecināts, ka Igaunija iestāsies ES tās pirmajā paplašināšanas kārtā. “Pieņemu, ka tiks vērtēts pēc objektīviem rādītājiem, un te Igaunija ir konkurētspējīga,” piebildis M.Sīmans.

Uz jautājumu, kāds būs turpmākais scenārijs, ja Igaunija neiekļūs ES pirmajā kārtā, premjers atbildēja: “Lai gan mēs esam optimisti, jau tagad nodarbojamies ar scenārijiem un variantiem, ja mūsu cerības nepiepildīsies. Katrā gadījumā līdzšinējā darbība likumu harmonizēšanā un ierēdņu apmācīšanā nav bijusi velta.”

Igaunijā esošās Eiropas Savienības komisijas delegācijas pirmais sekretārs Nialls Leonards izteicies, ka viņš personiski vēlētos, lai Igauniju uzaicina uz pārrunām, jo viņam Igaunija patīkot. Pēc N.Leonarda domām, pēdējo vārdu par ES kandidātvalstīm teiks dalībvalstu valdību galvas, kas Eiropas Komisijas atzinumu var ņemt un arī neņemt vērā.

Runājot par negatīvas atbildes iespējām, Kristīna Ojulande sacīja, kas tas varbūt būtu Igaunijai pat labāk, nekā krist no vienas galējības otrā. “Mums būs noteikts pārejas periods, kas liks arī mums pašiem vairāk papūlēties. Igaunijai pašlaik nebūtu vēlams par katru cenu tiekties uz ES, jo mēs zinām, ka mūsu ministrijas un ierēdņi nav tam gatavi,” piebilda K.Ojulande.

Par vidējo algu — 3136 kronām (Ls 130)

Statistikas pārvalde ziņo, ka vidējā alga pirmajā ceturksnī ir bijusi 3136 kronas, tātad 19,15 kronas (Ls 0,8) stundā.

Salīdzinot ar šo periodu, iepriekšējā gadā mēneša alga paaugstinājusies vidēji par 18,4 procentiem. Vislielākais algas paaugstinājums ir bijis zvejniecībā — 29,6 procenti, bet vismazākais — viesnīcu un restorānu sfērā — 12 procenti.

Valstī lielākās algas, vidēji 2,3 reizes augstākas nekā citiem, ir finansu sfērā strādājošajiem — 7065 kronas (Ls 294). Viszemākās algas ir lauksaimniecībā, kas ir 54,7 procenti no vidējās valstī, t.i., 1714 kronas (Ls 71). Izglītības darbinieku algas vidēji 2558 kronas (Ls 106), bet veselības aizsardzības un sociālā sfērā strādājošo alga — 2819 kronas (Ls 117).

Par kronas reālo stabilitāti

Lai atbalstītu Igaunijas lauksaimniecību, Starptautiskā lauksaimniecības organizācija (FAO) ieteikusi devalvēt kronu. FAO ir izstrādājusi Igaunijas lauksaimniecības attīstības programmu līdz 2010. gadam. Tajā kā alternatīva kronas devalvācijai ieteikta aizsargmuitas ieviešana un efektīva lauksaimniecības produktu ražotāju atbalstīšana.

Premjers Marts Sīmans izteicies, ka tūlīt būs kronas piecu gadu jubileja un par tās devalvāciju nevar būt ne runa. Ar lauksaimniecības prognozēšanu nodarbojas un ieteikumus izstrādājusi Igaunijas valdības komisija ar ekonomikas ministru Jāku Leimanu priekšgalā. Tieši šīs komisijas ieteikumi tiks ņemti vērā Igaunijas lauku dzīves attīstībā, lauksaimniecības ražošanas turpināšanā un līdzsvarotas reģionālpolitikas īstenošanā.

Pēc lauksaimniecības ministra Andresa Varika vārdiem, Igaunijas lauksaimniecības politika balstās uz muitas tarifiem, reformu paātrināšanu, līdzsvarotu kredītpolitiku un tiešu pabalstu. No FAO ieteikumiem lietderīgi ir divi — muitas politika un fiskālpolitika (nodokļi un subsīdijas). “Mēs neesam kronas devalvēšanas virzienā spēruši ne soli. Zemnieks nav tāds muļķis, ka uzreiz kliegs pēc palīdzības, ķersies pie kronas devalvēšanas. Tas vispirms ir makroekonomikas jautājums,” — tā lauksaimniecības ministrs.

Arī Igaunijas Valsts banka atspēko FAO ieteikumus, jo šī starptautiskā organizācija ir radīta 1945. gadā kā palīdzības sniedzēja bada cietējām valstīm. Tā orientēta galvenokārt uz t.s. trešās pasaules valstīm, kur pārtikas trūkums tiešām ir nopietna problēma. Igauniju pie šīm valstīm nekādi nevar pieskaitīt.

Par policijas jauno galveno direktoru

Līdzšinējais Igaunijas policijas priekšnieks Ains Sepiks teicis, ka “de iure” viņš no amata šķiras labrātīgi, bet “de facto” starp viņu, tagadējo iekšlietu ministru Robertu Lepiksonu, un kancleru Glāsu pastāvot nesaskaņas, kas skar gan personālautomašīnu izmantošanu, gan nākamā gada budžeta priekšlikumus, kur policijai ir atvēlēts ļoti maz līdzekļu. Līdz ar to aizsardzības policija tiek labāk finansēta nekā parastā policija.

A.Sepiks piebildis, ka savu aiziešanu viņš neuztver kā katastrofu un vajadzības gadījumā vienmēr būšot Iekšlietu ministrijas padomnieks. Iekšlietu ministrs par policijas galvenā direktora vietas izpildītāju iecēlis līdzšinējo Pērnavas prefektu Harri Tūlu. Saskaņā ar policijas likumu šajā amatā nepieciešama augstākā juridiskā izglītība, bet H.Tūls ir beidzis Tallinas politehnisko institūtu. Pēc R.Lepiksona izteikumiem, valdība ierosinās parlamentā policijas likuma grozījumus.

Tajā tiks iestrādāta norma: ja nav juridiskās izglītības, policijas galvenā amatpersona tiek iecelta uz pieciem gadiem tāpat kā aizsardzības policijas šefs.

Iekšlietu ministrs pārkārtojis arī policijas valdības struktūru. Tagad policijas galvenajam direktoram ir četri vietnieki, bet svītrota galvenā inspektora vieta.

Materiāli “Latvijas Vēstnesim”:

par Lietuvu — Andris Sproģis,

par Igauniju — Katrīna Ducmane