Latviešu valoda — mūsu un valsts valoda

Lietuviešu terminoloģijā darbojas arī fiziķi

Š.g. 4.jūnijā Latvijas terminologi piedalījās terminoloģijas konferencē, kas notika Kauņas Tehniskās universitātes Humanitāro zinātņu institūtā. Konferenci rīkoja šī institūta Lietuviešu valodas katedra, kā arī Lietuviešu valodas institūta (Viļņā) terminoloģijas nodaļa.

Lietuvā, tāpat kā Latvijā, par vienu no aktuālākajām terminoloģijas problēmām kļuvusi lietuviešu valodas terminu sistēmu izstrāde dažādās nozarēs sastatījumā ar Rietumu valodām un jo īpaši — sastatījumā ar angļu valodu. Tā kā konference notika Kauņas Tehniskajā universitātē, iespējams, ka tieši tas sekmēja tehnisko nozaru, īpaši fizikas un datorzinātņu, pārstāvju aktīvu līdzdalību konferences darbā. Radās iespaids, ka fiziķi lietuviešu terminoloģijas izstrādē ir aktīvi arī ikdienā. Kā gan citādi tādiem anglismiem, ko latviešu speciālisti netulkojot pārņēmuši latviešu terminoloģijā, lietuvieši būtu tik veiksmīgi atraduši pašu valodas atbilsmes: port — jungtis; prievadas (latviski pieslēgvieta un arī ports ), scanner — skaitlys; skleistuvas (latviski skeneris ), controller — valdiklis; kontroleris (bet latviski — tikai kontrolieris ).

Kā liecināja konference, Lietuvā fiziķi un arī citu tehnisko nozaru speciālisti ir tie, kuri veic savas nozares terminu detalizētu analīzi, nosakot jēdzieniskās robežas starp koeficientu, faktoru un moduli , starp parametru un rādītāju , starp līdzekli, rīku un instrumentu , starp elementu, komponentu, sastāvdaļu, daļu, detaļu, vienību, šūnu u.c., definē ietaisi, iekārtu, ierīci, aparātu u.tml. Lietuvas fiziķus un datorspeciālistus, starp citu, ļoti ieinteresēja latviešu terminologu pieredze terminu darināšanā no internacionāliem elementiem (konkrēti — tādi termini kā dators, programmatūra ).

Latvijā fizikas terminoloģijā nozares speciālistu terminoloģiskā aktivitāte maz jūtama. Acīmredzot tieši tāpēc no latviskās izteiksmes sabiedrība atradināta tik lielā mērā, ka, piemēram, datorzinātnē pat 50 latviskie termini no 2000 terminiem, kas apkopoti “Datu apstrādes un pārraides sistēmu” skaidrojošajā vārdnīcā (R., 1995), vārdnīcas lietotājiem jau šķiet pārmērīga latviskošana, ko asākie pēlēji pielīdzina atpalikušas valsts tieksmēm un netikumiem.

Fizika taču ir visu tehnisko nozaru pamatā. Varbūt tieši fiziķu terminoloģiskā pasivitāte un vienaldzība pret latviešu valodas likteni savā nozarē ir par pamatu tam, ka latviešu valodā tik strauji ienāk visādi peidžeri, trimmeri un peidžerēšanas ?

Nemuslināsim sabiedrību ar apšaubāmo saukli “visā pasaulē tā”, ar ko piesedz visādas nebūšanas un arī valsts valodas tiesību pārkāpumus Latvijā. Visā pasaulē nav tā. Tepat, kaimiņos, nav tā: valsts valoda un terminoloģija Lietuvā tiek godā turēta un aizsargāta.

Valentīna Skujiņa,

LZA korespondētājlocekle

Lietuvā reklāmas tekstus izskata valodnieki

Piedaloties terminoloģijai veltītā konferencē Lietuvā š.g. 4. jūnijā un interesējoties par to, kā lietuviešu kolēģi tiek galā ar angļu valodas ietekmi, uzzinājām, ka Lietuvā cīņā pret anglismiem derīgu darbu veic reklāmas. Tieši radio un TV reklāmas palīdz ātri un plaši ieviest angļu vārdu lietuviskos tulkojumus.

Tā, “peidžera” problēmas Lietuvā neesot. Šai ierīcei jau ar pirmajām reklāmām tika dots lietuviskais apzīmējums pranešimo gaviklis (burtiskā tulkojumā: “ziņojuma saņēmējs” jeb vienkārši gaviklis (`saņēmējs, ieguvējs'). Un neviens lietuvisko vārdu nepārprot.

Bet Latvijā? Reklāmās tiek sludināti ne tikai “peidžeri”, bet arī “trimmeri”, “menedžeri”, “maksimārketi” un citi anglismi, kurus gan acīmredzot saprot citvalodiski orientēti mūsdienu bizmaņi, bet kuri latviešu cilvēka saprašanai, kā šķiet, arī nav domāti. Pat tad, ja latviskie nosaukumi jau pieejami publicētās vārdnīcās, reklāmdevēji lietas sauc tādos vārdos, kā viņiem ienāk prātā, un visbiežāk tie ir nepārtulkotie svešvārdi. Pat Latvijas radio, kurā ir regulārs valodas pareizībai veltīts raidījums, rīta raidījumos, piemēram, sludināja, ka automobili “Toyota” “pārdod caur līzingu” (pareizi būtu: ar izpirkuma nomu ), bet, runājot par vērtspapīru tirgu, š.g. 6. jūnijā minēja, “pie kādas cenas” piedāvājums pārsniedzis pieprasījumu, tādējādi samazinot apgrozījumu (latviski būtu jāsaka: par cenu , ar cenu, nevis “pie”).

Latvijā ne no reklāmas devējiem, ne no izplatītājiem par valodas pareizību atbildība netiek prasīta. Sak', dzīvojam taču demokrātiskā valstī, kur katrs runā un raksta, ko grib un kā grib.

Reklāma plašsaziņas līdzekļos, īpaši radio un televīzijā, ir dažkārt uzmācīga, apnicīga, tomēr — arī atmiņā paliekoša. Ar valodas kroplībām tā nodara lielu ļaunumu valodai, bet ar sakoptu valodu tā palīdzētu ātri un efektīvi izplatīt informāciju ne tikai par jaunumiem priekšmetu pasaulē, bet arī valodā.

Varbūt tomēr būtu jāprasa atbildība par valodas kropļošanu reklāmās?

Valentīna Skujiņa

LZA korespondētājlocekle

Kā mēs, latvieši, rakstīsim datumus

Ja jūs saņemat kādu paziņojumu vai vēstuli, uz kura stāv trīs ar punktiem atdalīti divciparu skaitļi, piemēram, 31.01.97, tad jums, protams, uzreiz ir skaidrs, ka šis skaitļu savienojums nozīmē datumu. Tiešām, ar šādiem cipariem iespējams noteikt vienu noteiktu dienu bezgalīgajā laika plūsmā, jo gadu simteni un tūkstoti parasti nav nekādas vajadzības uzrādīt. Jo mēs taču neviens vairāk par simt gadiem ar lietvedību nenodarbojamies.

Šo pašu datumu var apzīmēt arī citādi, piemēram, 970131 (bez punktiem) vai arī 31/01/97. Ar augstākminētajiem datuma apzīmējumiem savus klientus dažādos dokumentos aplaimo “Lattelekom”.

Var lietot arī šādu apzīmējumu: 31/01–97, kādu lieto, piemēram, iestāde “Rīgas ūdens”, vai 31–01–97, kā savos dokumentos raksta “Rīgas siltums”.

Praksē sastopami vēl citi apzīmējumi (ņemot par piemēru to pašu datumu):

97–01–31

97.01.31

01/31/97 u.tml.

Šie apzīmējumi patlaban visā visumā jautājumus un neskaidrības nerada, jo gadu skaitlis visos gadījumos ir skaidrs, bet, kurš no atlikušajiem diviem skaitļiem nosaka mēnesi un kurš — dienu, to parasti nav grūti uzminēt.

Bet kā jūs sapratīsit šādas datuma abreviatūras (saīsinājumus):

01.02.03

04/06/05

090708

01–03–05 utt.?

Kur šeit ir gads, kur mēnesis un kur diena? Šāda veida apzīmējumi varētu parādīties XXI gadsimta sākumā un liek domāt par to, ka vajadzētu izvēlēties abreviatūru, kurā nepārprotami būtu redzams, kurš no divciparu skaitļiem apzīmē gadu, kurš — mēnesi un dienu. Soli šinī virzienā ir spēris Pilsonības un imigrācijas departaments, un mūsu pasēs redzams datuma apzīmējums, kurā gads apzīmēts ar 4 ciparu skaitli:

31.01.1997

Visplašāk pie mums, arī Vācijā, Krievijā un citur, lieto abreviatūras, kurās trīs skaitļi izvietoti šādi:

diena, mēnesis, gads.

Šie apzīmējumi vislabāk atbilst vācu, krievu, angļu un citu valodu īpatnībām, kurās datuma elementus — dienu, mēnesi un gadu — nosauc tieši šādā kārtībā. Piemēram, einunddreišigster Januar des Jahres neunzehnhundertsiebenundneunzig. Latviešu valodā mēs sakām: deviņdesmit septītā gada trīsdesmit pirmais janvāris. Tātad kārtība ir šāda:

gads, diena, mēnesis.

Aiz cieņas pret savu valodu un savas ērtības labad būtu jāizvēlas abreviatūra, kurā trīs attiecīgo divciparu skaitļu izvietojums atbilstu mūsu valodas īpatnībām. Man gribētos ieteikt šādu datuma apzīmējumu:

97.31/01

01.02/03 utt.

Slīpā svītra nepārprotami norāda dienu un mēnesi, un šāds apzīmējums būtu labāk saprotams arī ārzemniekiem.

Rihards Ērglis, inženieris