mēs savā laikā un zemē

Visa Latvija ielīgo Līgoparku

Pie Rīgas, Ulbrokā, aizvadīto svētdien, 15.jūnijā

Galvaspilsētai ļoti tuvajā Stopiņu pagastā tikai pusstundas brauciena attālumā no Rīgas, pašā Ulbrokas ciemata centrā, kopš aizvadītās svētdienas apritē dažādiem kultūras pasākumiem nodots Līgoparks. Kopš pašas sākotnes to veido ne tikai ainava ar upīti ielejā, simtgadīgiem ozoliem un bērzu puduriem, bet arī ar tēlnieka Ulda Sterģa fantāzijām milzu laukakmeņu sānos. Turklāt ozoliem šejienieši piedēvē svētozolu īpašo auru, kas ietekmējot cilvēkus dižkoku tuvumā. Kopš astoņdesmito gadu otras puses te ir Ulbrokas ļaužu stabila līgošanas vieta, bet kopš 1997.gada jūnija vidus to līdz ar jauno šovasar tapušo estrādi iepazinuši dziedātāji un spēlētāji, kas bija sabraukuši no daudziem Latvijas novadiem.

Tiklīdz kļuva zināms, ka E.Melngaiļa Tautas mākslas centra darbinieki te iecerējuši turpināt 1984.gadā Ikšķilē aizsākto tautas mūzikas ansambļu un lauku kapelu un koklētāju grupu pulcēšanos, tika saņemts vairāk nekā pussimts pieteikumu. Salaspils “Ūsiņš”, kandavnieki, jelgavnieki, daugavpilieši, līvāniešu “Jūlijs”, cēsnieki, populārā “Spārīte” un ne mazāk populārie “Ziķeri”, tāpat “Rakari”, “Klintaine”, “Loja” un vēl citi bija gatavi atsevišķiem priekšnesumiem. Toties pārējie un arī nule nosauktie ik pēc brīža bija kopā, lai klausītu Ievas Putniņas, Māras Vanagas, Teiksmas Jansones, Jāņa Grigaļa un Viļa Kokamegi virsdiriģentu vēlmēm.

Par norisēm labprāt stāsta Vilis Kokamegi un Jānis Grigalis, viens otru papildinādami un skubinādami:

— Šodien te ir ap četri simti skanīgā darba darītāju. Pēc Ikšķiles mums 1989.gadā bija pulcēšanās Ērgļos, vēl pēc pieciem gadiem — Krimuldā. Mūsu “niša” joprojām ir aktuāla, un līdz galam neaizpildīta, kaut gan pēc tautas mūzikas nodaļas likvidēšanas Mūzikas akadēmijā par atbalsta centriem varam uzskatīt vien mūzikas koledžas un bērnu mūzikas skolas, vēl atsevišķas entuziastu saliņas izklaidus visās malās. Protams — galvenokārt finansiālo iespēju sarukuma dēļ — astoņdesmito gadu paisuma vilnis ir mazinājies, tomēr šīs dienas (piektdiena un sestdiena noderēja sabraukšanai un samēģināšanai) pārpārēm ir pārādījušas, ka pēc četriem ansambļu un kapelu salidojumiem jau laikus varam domāt par piekto. Elizbete Vītriha, kas piedalās mūsu koncertā, šejienes iespaidus aizvedīs vismaz līdz Eiropas vidum, līdz Šveicei, no kurienes viņa atbraukusi, līdzņemdama savu cītaru.

Varam nožēlot, ka pēc Gunāra Ordelovska paragrās aiziešanas mums vairs nav otra tik ieinteresēta skaņraža, un Vilnis Salaks palicis gandrīz viens, kam rūp koklētāju repertuāra papildināšana. Ļoti derētu atkal jauns Emilis Melngailis ar viņa “Deviņiem bāleliņiem”, kas savulaik iekustināja gandrīz aizmirstu jomu. Šie simti Ulbrokā gaidīt gaida, lai tiem netrūktu darāmā.

Tepat ir arī Ilmārs Lūsis, Stopiņu pagasta valdes priekšsēdētājs:

— Mūsu pagasts ar saviem 53 kvadrātkilometriem un 7200 iedzīvotājiem ir viens no lielākajiem Latvijā, un būtu savādi, ja mēs nelūkotu atrast iespēju, lai tā vārds noskanētu tālu aiz Rīgas rajona robežām. Kopš septiņdesmito gadu sākuma, kad atnācu uz šejieni strādāt par agronomu, esmu savām acīm redzējis, kā izaudzis ciemats. Tomēr līdz šim mums trūka vietas, ko varētu izmantot šāda vēriena notikumiem, kaut gan Līgoparks tam ir kā radīts. Te vēl ir kur pielikt roku, un, rēķinoties ar Ulbrokas ļaužu atsaucību, tā iekopšanas darbus gribētos turpināt, lai kaut kas tāds kā šodienas notikums nebūtu izņēmums.

... Vairs bija atlicis tikai pats noslēgums, kad pāri dalībnieku un klausītāju galvām nogranda visīstākais jūnija vidus pērkons un svētku vietu apslacīja neviltots Jāņu lietus. Kokles gan vajadzēja steigšus novietot autobusos, tomēr diriģenti palika nesatricināmi un ar valša un marša akordiem, tieši kā bija nodrukāts svētku programmās, Līgoparka ielīgošana varēja sākties pie aluskausiem un siera rituļiem. Ulbrokā bija gādāts arī par to.

Mintauts Ģeibāks,

“LV” korespondents

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Tautas mūzikas svētku virsdiriģenti Vilis Kokamegi un Jānis Grigalis

Ulbrokas jaunajā estrādē visvairāk dalībnieku bija koklētāju ansambļos

Visu mūžu jauniešu audzināšanai veltījusi “Spārītes” vadītāja Guna Āboliņa