Pie Valsts prezidenta

— Eiropas Savienības vēstnieki Latvijā

Vakar, 19. jūnijā, Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis, speciāli atgriezies no atvaļinājuma, Rīgas pilī tikās ar Rīgā rezidējošajiem Eiropas Savienības valstu vēstniekiem un Eiropas Savienības Komisijas pārstāvniecības vadītāju Latvijā. Saruna notika abpusēji ieinteresētā gaisotnē. Atklātā dialogā pārrunāti gan ar Eiropas Savienības Amsterdamas galotņu konferences secinājumiem saistītie temati, gan Latvijas politiskās un ekonomiskās attīstības aktualitātes.

Vēstnieki un prezidents apmainījās viedokļiem par to, ka Amsterdamas rezultāti ir būtiski ne tikai Eiropas Savienībai, bet arī nozīmīgi, gatavojoties šīs organizācijas paplašināšanai.

Prezidents pauda uzskatu, ka, gatavojot viedokli par asociēto valstu gatavību dalībai ES, noteikti būtu jābūt objektīviem un jāizvērtē gan kandidātvalstu jau sasniegtais, gan arī pēdējā laika attīstības dinamika. Latvijai šajā ziņā nav nekā slēpjama un ir pamats būt optimistiskai.

G.Ulmanis atzīmēja, ka Latvijā aizvien vairāk tiek atzīts pēdējos mēnešos un gados padarītais, kā arī spēja un vēlēšanās pārvarēt pagātnes negatīvās tendences. Tas attiecas gan uz starptautiski atzītajiem ekonomiskajiem sasniegumiem, gan uz politisko vidi.

Runājot par politisko attīstību Latvijā, Valsts prezidents kā pozitīvu tendenci uzsvēra politiskās atklātības līmeņa paaugstināšanos pēdējā laikā. Prezidents pauda viedokli, ka demokrātija ir vārda brīvība, kas vienlaikus ir preses un politiķu atbildība par savu viedokli. Demokrātija ir spēle ar atklātām kārtīm.

Pārrunājot ar vēstniekiem šī brīža aktualitātes Latvijas iekšpolitikā, G.Ulmanis atzina, ka politiskā vide — īpaši pēdējos mēnešos — ir atdzīvojusies un meklē jaunu ideoloģisku un organizatorisku noformējumu. Šobrīd partijas gan apvienojas, gan rodas jaunas. Tas ir pozitīvi, jo politiskajā vidē ieplūst “jaunas asinis”. “Lai garantētu drošu nākotni katram un valstij, vajadzīgas ne tikai malā stāvošā piezīmes, bet gan ikviena cilvēka sirdsdegsme un pieredzes ieguldījums,” teica Valsts prezidents. Prezidents runāja par to, ka politiskās partijas ir un būs mūsu demokrātiskās sistēmas mugurkauls. G.Ulmanis teica, ka “nevajag lielu dūšu, lai norobežotos no partijām un pasludinātu tās par vainas iemiesojumu, bet vajag patiesu politisko tālredzību un apņēmību, lai apzināti sekmētu partiju attīrīšanos un lai strādātu kopā ar partiju ierindas biedriem un vadītājiem, kad runa ir par valsts un sabiedrības nākotni”.

Sarunu noslēdzot, vēstnieki un prezidents vienojās, ka šādas tikšanās būs regulāras un ka nākamā saruna varētu notikt vēlākais pēc pusgada, lai pārrunātu kārtējās ES galotņu konferences lēmumus.

— Latvijas vēstnieks Eiropas Savienībā

Vakar, 19.jūnijā, Latvijas Valsts prezidents tikās ar Latvijas Republikas vēstnieku pie ES Juri Kanelu.

Tikšanās gaitā pārrunāti ES dalībvalstu vadītāju Amsterdamas tikšanās rezultāti. J.Kanels atzina, ka Amsterdamā nav runāts par to, cik un kuras valstis tiks uzņemtas ES, bet gan pievērsta uzmanība organizācijas institucionālajām reformām.

Valsts prezidents un vēstnieks bija vienisprātis, ka šobrīd ir svarīgs jautājums, vai sarunas par iestāšanos ES tiks uzsāktas vienlaikus ar visām asociētajām valstīm, vai tās notiks pa grupām. Pārrunājot ES paplašināšanas perspektīvas, sarunas dalībnieki akcentēja nepieciešamību turpināt darbu, proti, sakārtot valsts administratīvo un likumdošanas sfēru atbilstoši ES prasībām.

J.Kanels darīja zināmu, ka jūlija otrajā pusē ES Komisija iesniegs dokumentu paketi par ES asociētajām valstīm ES dalībvalstu ārlietu ministriem, savukārt jau pēc iepazīšanās ar ES Komisijas sagatavotajiem slēdzieniem septembrī tiks izveidota jauna ES dalībvalstu darba grupa, kas Briselē izvērtēs un diskutēs par katru ES asociēto valsti individuāli.

— Latvijas vēstnieks Kanādā

Vakar, 19.jūnijā, Latvijas Valsts prezidents tikās ar Latvijas vēstnieku Kanādā Georgu Andrejevu.

Valsts prezidents un vēstnieks pārrunāja abu valstu savstarpējo attiecību attīstību. G.Andrejevs izteica pateicību par Kanādas studentu un Nunavutas Arktikas koledžas pasniedzēju grupas uzņemšanu Rīgas pilī 24.martā, ko vērtēja kā ļoti nozīmīgu notikumu. Tika pārrunāta politiskā situācija Kanādā, kā arī latviešu kopienas dzīves aktualitātes. G.Andrejevs informēja Valsts prezidentu par vairākiem sadarbības projektiem starp Latviju un Kanādu, īpaši uzsverot jaunas sadarbības ieceres izglītības jomā.

Valsts prezidenta preses dienests