Ceļā uz Eiropas Savienību — par demokrātisku drošību un cilvēktiesībām

Šodien, 20. jūnijā, Rīgā sākas starptautiska divu dienu konference “Eiropas Savienība un Baltijas valstis: demokrātiskā drošība un cilvēktiesības”. To sarīkojusi Eiropas Komisijas delegācija Rīgā un mūsu valsts Ārlietu ministrija. Konferences mērķis ir veicināt dialogu ar Eiropas Savienības valstīm un Eiropas Komisiju par Baltijas valstu atbilstību tā sauktajiem Kopenhāgenas kritērijiem — demokrātisko institūciju stabilitātei, likuma varai, cilvēktiesību un mazākumtautību tiesību ievērošanai. Konferencē piedalās ap simt valdības, parlamenta, nevalstisko organizāciju un pētniecības institūciju pārstāvju no visām trim Baltijas valstīm, kā arī Eiropas Savienības valstu vēstnieki Latvijā. Paredzēts, ka konferences atklāšanā tās dalībniekus uzrunās Eiropas Komisijaas direktors daudzpusējos jautājumos Anhels Viņjass (Angel Viņas) un Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs. Savukārt rīt paredzēta Baltijas jūras valstu padomes komisāra cilvēktiesību jautājumos Oles Espersena uzstāšanās.

Konferences priekšvakarā “Latvijas Vēstnesis” lūdza ārlietu ministru Valdi Birkavu raksturot šā pasākuma aktualitāti un nozīmīgumu.

— Šīs konferences mērķis ir pirms izšķirošiem lēmumiem demonstrēt Latvijas izpratni par Latvijas gatavību un Latvijas atbildību Eiropas Savienības paplašināšanas procesā, — teica ārlietu ministrs. — Es domāju, šai konferencei būs ļoti nozīmīgs starptautisks skanējums, ļoti svarīgs tajā nozīmē, ka konference parādīs situāciju Latvijā šodien. Tas būs skaidri redzams no konferencē nolasītajiem referātiem. Tas ir ļoti svarīgi. Jo fakti rāda, ka Eiropas Komisijas gatavotais viedoklis par mūsu valsti strauji atpaliek no dzīves. Mēs Latvijā ejam ātrāk uz priekšu, nekā viņi to spēj fiksēt. Piemēram, es saņēmu iespējamā Komisijas viedokļa uzmetumu — tas gan ir tikai projekts —, kurā rakstīts, ka Latvijā nav atrisināti jautājumi, kas saistīti ar bēgļiem un patvēruma meklētājiem, jautājumi, kas saistīti ar konvencijas ratifikāciju, un konvencijas ratifikācijas iespējamais laiks ir 1998. gads. Bet tas jau sen vairs neatbilst patiesībai, jo mums šis process beigsies vēl šajā pusgadā. Un ir ļoti svarīgi, lai mēs Eiropas Komisijai sniegtu visjaunāko, vissvaigāko informāciju par Latviju.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors

Pie ārlietu ministra — ĀSM politiskais direktors

Vakar, 19.jūnijā, Latvijas Republikas ārlietu ministrs Valdis Birkavs pieņēma Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Karalistes Ārlietu un sadraudzības ministrijas politisko direktoru Eiropas lietās Frensisu Ričardu (Francis Richards) .

V.Birkavs un F.Ričards augstu novērtēja Latvijas un Lielbritānijas attiecības. F.Ričards norādīja, ka Lielbritānijas puse ir ļoti gandarīta par abu valstu sadarbības attīstību, īpaši izceļot dinamismu ekonomiskajos un tirdzniecības kontaktos.

Sarunas dalībnieki apmainījās viedokļiem par ES valstu vadītāju sanāksmi Amsterdamā, kā arī par gaidāmo NATO samitu Madridē. F.Ričards pozitīvi izteicās par ES sanāksmes lēmumiem un uzsvēra, ka Lielbritānija konsekventi atbalsta ES paplašināšanu, kā arī Latvijas vēlmi integrēties Eiropas un transatlantiskajās struktūrās. Lielbritānijas diplomāts norādīja, ka pēc Madrides samita šī gada jūlijā NATO joprojām paplašināsies.

LR Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš tikās ar Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Karalistes Ārlietu un sadraudzības ministrijas politisko direktoru Eiropas lietās Frensisu Ričardu.

M.Riekstiņš un F.Ričards lietišķi un atklāti apsprieda Latvijas un Lielbritānijas attiecības un izvērtēja iespējas paplašināt abu valstu politisko sadarbību. Diplomāti aplūkoja arī Eiropas un Baltijas reģiona aktualitātes un norises, tostarp NATO un ES paplašināšanas gaitu.

ĀM preses centrs