Pie augstākās raudzes tautas mākslas

Dekoratīvi lietišķās mākslas muzejā (bij. Sv. Jura baznīcā) 6.jūnijā tika atklāta tautas daiļamata meistaru darbu izstāde. Kā atzīmēja Emiļa Melngaiļa Tautas mākslas centra direktors Jānis Kurpnieks, ar šo izstādi tiek ievadīti divi šīs vasaras nozīmīgākie starptautiskie tautas mākslas pasākumi — folkloras festivāls Baltica `97 (jūlijā ) un tautas deju festivāls Sudmaliņas (augustā).

Atsevišķu tautas lietišķās mākslas nozaru izstādes tiek organizētas pat vairākas katru gadu. Taču lielās kopizstādes notiek retāk, parasti sakarā ar Dziesmu svētkiem vai folkloras festivāliem. Kā pastāstīja izstādes galvenā organizatore, lietišķās mākslas speciāliste Vija Ābele, šoreiz savus darbus rāda tautas daiļamata meistari. Pirmoreiz šis nosaukums tika piešķirts 1959.gadā. Rūpīgas atlases un sīvas konkurences apstākļos tos piešķirs apmēram 3800 daiļamatniekiem. Šis nosaukums apliecina tā saņēmēja augsto profesionālo līmeni, aktīvu piedalīšanos augsta ranga izstādēs un spēju radoši strādāt. Pēc TMC datiem, Latvijā vairāk vai mazāk aktīvi darbojas ap 2500 meistaru. Šai izstādei darbus iesnieguši 1077 autori. Ekspozīcijas iekārtotāji mākslinieka Leonīda Petrova vadībā paveikuši milzīgu darbu, izvietojot muzeja relatīvi nelielajā izstāžu zālē ap 1600 darbu. Taču būtu netaisnīgi runāt tikai par skaitliskajiem rādītājiem, nepamanot pašu galveno — izstādīto darbu izcilo kvalitāti un ļoti daudzos gadījumos — arī jaunradi.

Tas, ko mēs redzam izstāžu zālē, ir mūsdienu tautas māksla, kas radīta, balstoties uz senām tradīcijām. Tautas māksla nav stāvējusi uz vietas, tā ir attīstījusies laika gaitā, un šī attīstība ir vērojama no izstādes uz izstādi. It īpaši jaunrades klātbūtne skatāma tekstildarbos, kur tas visbiežāk izpaužas tradicionālo ornamentu un krāsu salikuma transformācijā. Kā zināms, tautas mākslā jaunā radīšana nevar notikt bez lielām un nopietnām etnogrāfiskā un arheoloģiskā materiāla studijām ilgā laika posmā. Jāteic, ka šis darbs vislabāk un visvieglāk paveicams nevis vienatnē, bet gan kopā darbojoties. Tāpēc jāpaslavē Tautas lietišķās mākslas studijas, kas par spīti visām finansiāli saimnieciskajām grūtībām tomēr darbojas, piesaista jaunus dalībniekus un palīdz apgūt senos rakstus. Izstādes tapšanā lielu ieguldījumu devuši Tautas daiļamata meistari no visas Latvijas. Īpaši gribas atzīmēt vismaz dažas Tautas lietišķās mākslas studijas, kuru nosaukumus izstādes apmeklētāji izlasīs visbiežāk: Austra , Tīne un Plastika no Rīgas, Dardedze no Jelgavas, Dzilna no Limbažiem, Klūga no Daugavpils, Avots no Dobeles, Dzīpars no Talsiem, Sagša no Gulbenes un Kalme no Alūksnes.

Izstādē pārstāvēti visi tautas mākslas veidi — tekstilmāksla, rokdarbi, ādas māksla, rotkaļu un metālkalēju darinājumi, keramika, pinumi un dekoratīvā kokapstrāde. Ekspozīcijas veidotāji šoreiz nav centušies grupēt daiļamatnieku darinājumus pa Latvijas novadiem vai izkārtot darbus pēc to veidiem un tehnikām. Darbi grupēti pēc krāsu toņu saskaņas vai kontrasta principa, lai veidotos košs krāszieds. Jaunā ekspozīcija sasaucas ar muzeja otrajā stāvā iekārtoto Tautas metālmākslas studijas Kalvis (vad. Valda Kesnere) tematisko izstādi Senprūšu rotas . Tajā eksponētas senprūšu rotu kopijas, kas darinātas, pamatojoties uz arheoloģijas materiāliem, un apskatāms arī vēsturiskais materiāls par seno prūšu cilšu dzīves vietām. Senprūšu rotu raksts un dizains, to izpildes tehniskie paņēmieni un pielietojums kārtējo reizi pierāda seno prūšu piederību baltu ciltīm.

Izstādē apmeklētājs neatradīs it nekā no tās lētās mantas, ko piedāvā ne tikai tautas mākslas tirgotāji uz ielām, bet arī dažos labos salonos. Mācīsimies saskatīt un pazīt īstās vērtības un tās novērtēt. Abas izstādes apmeklētājiem būs atvērtas līdz 10.augustam.

Alīda Krēsliņa,

Dekoratīvi lietišķās mākslas muzeja direktore, mākslas zinātniece

Foto: Māris Kundziņš