SVĒTKI. GODADIENAS

Slovēnijas valstī

25. jūnijā savus valsts svētkus — Neatkarības dienu — svin Slovēnijas Republika

Slovēnijas Republika savu valstisko suverenitāti ieguva, sašķeļoties Dienvidslāvijas Sociālistiskajai Federatīvajai Republikai.

Iedzīvotāju skaita ziņā Slovēnija līdzinās Latvijai, taču tās teritorija ir trīsreiz mazāka par mūsu valsti (20 250 kvadrātkilometru). Slovēnijas daba ir bagāta ar dažādiem derīgajiem izrakteņiem. Līdz ar to Slovēnijā ir arī augsti attīstīta rūpniecība. Mežicas apkaimē iegūst polimetālu rūdu. Idrijā atrodas vienas no lielākajām dzīvsudraba atradnēm Eiropā. Uz Dravas un Sočas uzcelta jaudīga hidroelektrostaciju kaskāde — elektroenerģijas ieguve ir būtisks Slovēnijas ekonomikas elements. Slovēnijas rūpnīcās ražo automašīnas, motociklus, darbgaldus. Valstī ir labi attīstīta pārtikas rūpniecība, kas veiksmīgi izmanto vietējos lauksaimniecības produktus. Slovēnijas laukos izvērsta intensīva zemkopība. Audzē galvenokārt kukurūzu un kviešus, arī kartupeļus, apiņus un citas kultūras. Kalnos attīstīta lopkopība.

Slovēnijas ceļš līdz valstiskai neatkarībai bijis ilgs un sarežģīts. I gadsimtā pirms Kristus šo teritoriju iekaroja romieši. Mūsu ēras VI- VII gadsimtā šeit apmetās slāvu cilts slovēņi, kas VII gadsimtā izveidoja savu valsti Karantaniju. XI gadsimtā šajā teritorijā izveidojās virkne mazu valstiņu, kas ietilpa Svētajā Romas impērijā. 1335. gadā šī teritorija tika pievienota Hābsburgu valdījumiem bet 1867. gadā iekļauta Austroungārijā.

Mūsu gadsimta sākumā Aktivizējās slovēņu nacionālā atbrīvošanās cīņa. 1918.gada 29.oktobrī Zagreba Tautas Veče paziņoja par dienvidu slāvu zemju atdalīšanos no Austroungārijas. 1. decembrī tika proklamēta Serbu, Horvātu un Slovēņu Karaliste — no 1929. gada Dienvidslāvijas Karaliste. Otrā pasaules kara laikā Slovēniju bija okupējusi Itālijas armija dienvidos un vācu armija ziemeļos. Slovēnijā ļoti aktīvi darbojās partizāni. 1945.gada 15. maijā Slovēniju atbrīvoja Dienvidslāvijas tautas atbrīvošanas armija. Tā paša gada novembrī Slovēnija iekļāvās Dienvidslāvijas Federatīvajā Tautas Republikā.

Pēc komunistiskā režīma sabrukšanas Dienvidslāvijā Slovēnijai izdevās izvairīties no asiņainiem militāriem konfliktiem. Valstī notiek sekmīga pāreja uz tirgus ekonomiku, veiksmīgi darbojas demokrātiskās institūcijas.

Diplomātiskās attiecības starp Latviju un Slovēniju tika nodibinātas 1991. gada 3. septembrī.

“LV” informācija