Par dodot gūto starp Latviju un Lielbritāniju

4.aprīļa vakarā Lielbritānijas vēstniecībā Lielbritānijas vēstnieks Stīvens Nešs, Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas starptautisko sakaru nodaļas vadītāja Māra Katvare un Londonas universitātes Slāvu un Austrumeiropas pētniecības skolas (SAEPS) direktors Maikls Brānčs parakstīja nodomu protokolu par turpmāko sadarbību studentu un pasniedzēju apmaiņas programmu rīkošanā.

Parakstītais nodomu protokols paredz Latvijas puses ciešāku iesaistīšanos apmaiņas programmu organizēšanā, kā rezultātā Latvija kļūst par trešo partneri jau iepriekš pastāvējušā sadarbības programmā starp Lielbritānijas valdību un Londonas universitāti. Šī sadarbība aizsākusies jau daudz agrāk, kā rezultātā no 1993. līdz 1997. gadam Lielbritānija caur Londonas universitāti un Lielbritānijas Padomi nodrošināja ikgadēju stipendiju Latvijas izpētes programmā. Programmas ietvaros četri Latvijas zinātniskie darbinieki varēja strādāt par pasniedzējiem Apvienotajā Karalistē (mācot latviešu valodu) un turpināt savu zinātnisko darbu, brīvi izmantojot Londonas universitātē plaši pieejamos mācību resursus.

Jaunā nodomu protokola ietvaros šīs stipendijas piešķiršana turpināsies, un to kopīgi sponsorēs Lielbritānijas Ārlietu ministrija un SAEPS. Līdz ar šī protokola parakstīšanu arī Latvija ir kļuvusi par SAEPS un Lielbritānijas valdības pilntiesīgu partneri stipendiju programmā, kura paredz, ka ik gadu divi britu studenti saņems stipendiju, lai dotos uz Latviju un vasaras kursos apgūtu latviešu valodu, kultūru un paplašinātu savas zināšanas par Latviju. Saskaņā ar parakstīto protokolu visas uzturēšanās izmaksas, ieskaitot ekskursijas pa Latviju un kabatas naudu, segs Latvija, bet studenti apmaksās tikai savu ceļu līdz Latvijai un atpakaļ. Kā norādīja Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve Māra Katvare, parakstītais dokuments dod iespēju Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijai pievienoties SAEPS un Lielbritānijas Padomei stipendiātu atlases procesā, jo līdz šim Latvijai nebija ietekmes šī procesa gaitā.

Profesors M.Brānčs atzina, ka jau vairākus gadus ir noritējusi veiksmīga Lielbritānijas un Latvijas sadarbība, bet kopš šī brīža tā kļūst arvien ciešāka un ieguvēji ir visi. M.Brānčs vairākkārt uzsvēra, ka galvenais sadarbības iemesls, arī mērķis, ir personiskais ieguvums un personiskā ieinteresētība. Lielbritānijai ir ļoti svarīgi iegūt iespējami vairāk informācijas par Latviju, jo īpaši tāpēc, ka Latvija gatavojas pievienoties ES. Tā kļūs par vienlīdzīgu partneri, bet partneriem ir svarīgi zināt pēc iespējas vairāk. Nav pareiza situācija, ka latvieši interesējas par Lielbritāniju un ir patiešām labi informēti par šo zemi un tās kultūru, bet briti par Latviju nezina gandrīz neko. Tādēļ britiem ir svarīgi izzināt Latviju. Arī Lielbritānijas Padomes direktora vietniece Ketrīna Stīda norādīja, ka, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, latviešu valoda kļūs par oficiālo šīs organizācijas valodu, tādēļ arvien straujāk pieaug Rietumeiropas valstu interese par latviešu valodu.

Kā norādīja M.Brānčs, gandrīz katrs latvietis mūsdienās prot angļu valodu un var informēt britus par savu zemi, bet nav pareizi, ka briti par Latviju uzzina tikai no latviešu stāstītā. Tādēļ ļoti svarīgi ir apgūt latviešu valodu, lai šo zemi varētu izpētīt patstāvīgi. Nenoliedzami, no šādas sadarbības ieguvēja ir arī Latvija — jo cilvēki Eiropas Savienībā vairāk zinās par Latviju, jo Latvijas pozīcijas būs spēcīgākas.

Runājot par iepriekšējo gadu pieredzi Latvijā, K.Stīda informēja, ka no Latvijas ik gadu uz šo programmu piesakās aptuveni 20 pretendenti, no tiem uz pēdējo konkursa kārtu tiek izraudzīti pieci, ar kuriem notiek vairākas intervijas un pārrunas. Kā viens no galvenajiem kritērijiem stipendiāta izvēlē ir konkrētās personas zinātniski pētnieciskā darba programma un šī darba saistība ar Lielbritāniju. Profesors Brānčs norādīja, ka stipendiju konkursā var piedalīties ikviens Latvijas iedzīvotājs, bet šķērslis šajā gadījumā ir latviešu valoda, jo programma tiek vērsta uz latviešu valodas apmācību.

Ketrīna Stīda pastāstīja, ka Lielbritānijas Padome ar līdzīgām programmām darbojas arī Igaunijā un Lietuvā un visās trijās Baltijas valstīs norisinās stipendiju konkursi par mācību gadu Lielbritānijā, kā arī tiek organizētas tā sauktās vasaras skolas, kurās piedalās cilvēki no Lielbritānijas. Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve M.Katvare uzsvēra, ka līdz ar vasaras skolu organizēšanu, kuras šogad notiks jau otro gadu, un Lielbritānijas studentu piesaistīšanu Latvija ir kļuvusi par nopietnu un līdzvērtīgu sadarbības partneri. "No vienkāršiem ņēmējiem esam kļuvuši par partneriem." Šī sadarbība ar Lielbritāniju Latvijai nenoliedzami ir ļoti nozīmīga, bet, kā norādīja M.Katvare, Latvijai kopumā ir vairāk par trīsdesmit starpvalstu, starpvaldību un nozares ministriju līgumiem sadarbībai izglītības jomā.

Aprunājoties ar iepriekšējo gadu stipendiātiem, ikviens Lielbritānijā pavadīto laiku novērtēja kā lielisku ieguldījumu savā zinātniskajā darbā un iespēju izzināt Lielbritāniju un papildināt savas zināšanas par šo zemi. Atsaucība apgūt latviešu valodu visos gados bijusi samērā vāja (aptuveni divi pastāvīgi studenti ik gadu). Viens no bijušajiem stipendiātiem — Aldis Pūtelis no Literatūras, kultūras un mākslas institūta — Londonā apmeties nevis universitātes kopmītnēs, bet gan Daugavas Vanagu namā latviešu ciematā Londonā un tur mācījis latviešu valodu latviešu svētdienas skolā, kur atsaucība bijusi visai liela. Savukārt profesors M.Brānčs norādīja: tas ir dabiski, ka interese par Latviju un latviešu valodu Anglijā ir samērā maza, daudz mazāka nekā, piemēram, par krievu valodu, bet līdz ar Latvijas tuvināšanos ES šai interesei ir tendence pieaugt.

"LV" informācija

Nodomu protokolu paraksta IZM Starptautisko sakaru nodaļas vadītāja Māra Katvare, Lielbritānijas vēstnieks Stīvens Nešs un Londonas universitātes profesors Maikls Brānčs	"Latvija kļūst par pilnvērtīgu partneri," apliecina S.Nešs un M.Brānčs
Pārrunājot turpmākās sadarbības iespējas — LZA prezidents Jānis Stradiņš un M.Katvare	Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš un S.Nešs

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"