Ziņu faili

l Saeimā pieņemti likumi, kas svarīgi Latvijas integrācijā Eiropas Savienībā (ES).

23.martā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Koncernu likumu , kura mērķis ir regulēt koncernu darbību valstī. Koncernu likums nodrošinās atkarīgo sabiedrību, to mazākumdalībnieku un kreditoru aizsardzību. Likuma uzdevums ir panākt lielāku ‘’caurspīdīgumu’’ uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību līdzdalības sistēmu darbībā. Likums veicinās eksporta attīstību uzņēmumu sadarbībā, kā arī nodrošinās koncernā strādājošo darba vietu saglabāšanu. Likums neprasa valsts budžetā neparedzētus izdevumus.

29.martā Saeimas Tautsaimniecības komisija izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus vairākos ar Koncernu likumu saistītos likumos: ‘’Par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību’’, ‘’Par paju sabiedrībām’’, "Par uzņēmējdarbību", "Par akciju sabiedrībām" un grozījumus Kooperatīvo sabiedrību likumā.

23.martā Saeima galīgajā lasījumā pieņēma arī Fizisko personu datu aizsardzības likumu , kura mērķis — aizsargāt fizisko personu pamattiesības un brīvības, īpaši privātās dzīves neaizskaramību attiecībā uz personas datu apstrādi. Likums paredz, ka jebkurai fiziskai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību. Likumā noteiktos gadījumos būs pieļaujama personas datu izpaušana valsts un pašvaldību institūciju amatpersonām, kā arī pieļaujama personas tiesību ierobežošana iegūt visu informāciju, kas par viņu savākta jebkurā personas datu apstrādes sistēmā.

16.martā Saeima pieņēma Sugu un biotopu aizsardzības likumu , kura mērķis ir nodrošināt bioloģisko daudzveidību, saglabājot Latvijai raksturīgo faunu, floru un biotopus, kā arī regulēt sugu un biotopu aizsardzību, apsaimniekošanu un uzraudzību. Likums paredz veicināt sugu populāciju un biotopu saglabāšanu atbilstoši ekonomiskajiem un sociālajiem priekšnoteikumiem, kā arī kultūrvēsturiskajām tradīcijām.

6.aprīlī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Lauku atbalsta dienesta likumu .

Likuma mērķis ir nodrošināt vienotu lauksaimniecības un lauku atbalsta politikas realizāciju, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalsta administrēšanas sistēmu. Likums nosaka, ka Lauku atbalsta dienests darbojas Zemkopības ministrijas pārraudzībā. Tā uzdevums — vienotas lauksaimniecības un lauku valsts atbalsta, kā arī Eiropas Savienības politikas ieviešana, normatīvo aktu ievērošanas uzraudzība. Dienests izveidots šā gada sākumā, un tas ir Eiropas Savienības pirmsstrukturālā fonda SAPARD programmas ieviešanas institūcija.

6.aprīlī Saeimā pieņemts arī Autortiesību likums . Tas atbilst Eiropas Savienības principiem un aizstās patlaban spēkā esošo likumu ‘’Par autortiesībām un blakustiesībām’’. Likums nosaka, ka autortiesību objekts ir literārie darbi, dramatiskie un muzikāli dramatiskie darbi, scenāriji, audiovizuālie darbi, audiovizuālo darbu literārie projekti, horeogrāfiskie darbi un pantomīmas, glezniecības, tēlniecības, grafikas, lietišķās mākslas darbi, dekorācijas, scenogrāfijas darbi, dizaina darbi, fotogrāfijas, celtņu, būvju, arhitektūras darbu skices un projekti, ģeogrāfijas un topogrāfijas darbi, kā arī datorprogrammas. Likums paredz autortiesību un blakustiesību īpašnieku tiesību aizsardzību un atbildību par tiesību pārkāpumiem.

l 28.martā Ārlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Latvijas sarunu delegācijas vadītājs Andris Ķesteris Briselē iesniedza pirmās deviņas uzņemšanas sarunu pozīcijas. Līdz ar to reāli sākušās Eiropas Savienības sarunas ar Latviju. Iesniegtās sarunu pozīcijas ir par mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta politiku, zinātni un pētniecību, izglītību un praksi, ārējām attiecībām, kopējo ārējo un drošības politiku, statistiku, kultūru un audiovizuālo politiku. Papildus iesniegtas pozīcijas par rūpniecības politiku, patērētāju un veselības aizsardzību. Drīzumā plānots iesniegt pozīciju sadaļā ‘’Konkurences politika’’. 4.aprīļa Ministru kabineta sēdē šī sadaļa tika apstiprināta. Patlaban sarunas ir atvērtas astoņās sadaļās: mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta politika, zinātne un pētniecība, izglītība un prakse, ārējās attiecības, kopējā ārējā un drošības politika, statistika, kultūra un audiovizuālā politika, konkurences politika.

l Paredzēts atjaunot Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas Juridiskās apakškomisijas darbību, kuras mērķis - panākt vienotu latviešu valodas juridiskās terminoloģijas sistēmu. Viens no komisijas galvenajiem uzdevumiem būtu novērtēt un apstiprināt juridisko terminoloģiju, ko iesniegušas ministrijas un citas valsts iestādes. Turklāt tai būtu jārisina jautājums par plašai sabiedrībai pieejamas juridiskās terminoloģijas datu bāzes attīstību. Paredzēts, ka komisijā darbosies pārstāvji no Eiropas Integrācijas biroja, Tulkošanas un terminoloģijas centra, Saeimas Juridiskā biroja, Tieslietu ministrijas, Valsts kancelejas un Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas.

l No 5.līdz 7.aprīlim Stambulā notikušajā Eiropas pašvaldību lietu ministru konferencē, kurā Latviju pārstāvēja īpašu uzdevumu ministrs valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās Jānis Bunkšs, tika pieņemta rezolūcija "Vietējo un reģionālo varas orgānu loma vietējo sociālo pakalpojumu nodrošināšanā" un rezolūcija "Vietējā demokrātija, pārrobežu sadarbība un stabilitāte Dienvidaustrumu Eiropā".

Konferences rezolūcijā "Vietējo un reģionālo varas orgānu loma vietējo sociālo pakalpojumu nodrošināšanā" uzsvērta vietējo un reģionālo varas institūciju loma sociālo pakalpojumu nodrošināšanā, kas nozīmē, ka ir vajadzīga augsta līmeņa decentralizācija, vietējo un reģionālo varas institūciju aktīva iesaistīšana sociālo pakalpojumu nodrošināšanā. Rezolūcijā uzsvērta nepieciešamība uzlabot vietējo sociālo pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti un atbilstoša mehānisma koordinācijai un kooperācijai izveidošana, partnerības stiprināšana starp publisko pārvaldi, privāto un brīvprātīgo sektoru. Konferences dalībnieki aicina Eiropas Padomes Ministru komiteju pievērst šai rezolūcijai dalībvalstu valdību uzmanību, lai tās palīdzētu uzlabot sociālo pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem.

Rezolūcija "Vietējā demokrātija, pārrobežu sadarbība un stabilitāte Dienvidaustrumu Eiropā" atbalsta demokrātisku stabilitāti Dienvidaustrumu Eiropā un uzsver vietējās un reģionālās demokrātijas un pārrobežu sadarbības īpašo lomu šādas stabilitātes nodrošināšanā. Rezolūcija apsveic faktu, ka reģionālo fondu konferencē Briselē šā gada 29.un 30.martā vairāk nekā 2,4 miljardi eiro tika apsolīti šim mērķim.

Īpašu uzdevumu ministrs valsts pārvaldes un pašvaldību reformu lietās Jānis Bunkšs, piedaloties Eiropas pašvaldību ministru 12.konferencē Stambulā, no saviem kolēģiem ir guvis vērtīgu informāciju par reģionālās reformas norisi citās valstīs. Tiekoties ar Čehijas kolēģi, viņš uzzinājis, ka Čehijai tomēr nav izdevies mainīt konstitucionālo likumu, kurā paredzēts veidot 14 reģionus, uz lielāku — astoņu reģionu — projektu, kas labāk atbilstu Eiropas Savienības priekšstatam par reģioniem. Tādējādi Čehija turpina veidot 14 reģionus un cer šogad parlamentā pabeigt izskatīt nepieciešamos likumu grozījumus. Igaunijas kolēģi informējuši ministru Jāni Bunkšu, ka Igaunijā paredzēts veidot 5 administratīvos reģionus un 3 reģionālās attīstības aģentūras pašreizējo 15 reģionu vietā.

"LV" tieslietu virsredaktore DINA GAILĪTE,  nozaru redaktori — ARTIS NĪGALS, LIENA PILSĒTNIECE