Par subsīdijām zemniekiem

Zemkopības ministrijas pirmsjāņu preses konferencē, 19.jūnijā, Lauksaimniecības stratēģijas un kooperācijas departamenta Stratēģijas un kopsavilkuma nodaļas vadītājs Mārtiņš Roze informēja, ka šobrīd subsīdiju programmas izstrādā ne tikai vienam gadam, bet gan ilgākam laika posmam. Tās tika izskatītas šā gada Ministru kabineta 13. maija sēdē, bet 18. jūnijā ZM iesniedza detalizētus un precizētus subsīdiju kritērijus.

Specifiskie nosacījumi subsīdiju saņemšanai ir mainījušies. No 1999. gada subsīdijas saņems tikai tie saimnieki, kuriem būs lauksaimnieciskā izglītība. Par tās apliecinātāju varēs būt atbilstošs diploms, apliecība vai sertifikāts par lauksaimnieciskā pamatzināšanu kursa apjoma apgūšanu. Sertifikāta izsniedzējs vēl nav īsti noskaidrots, tuvākajā laikā šis jautājums tikšot atrisināts, un domājams, ka sertifikātu izsniegt būs tiesīgs gan Lauksaimniecības departaments, gan Konsultāciju un izglītības atbalsta centrs, gan arī lauksaimniecības speciālistu biedrības, piemēram, Agronomu biedrība u.c.

Sākot ar 1998. gadu, subsīdiju saņēmējam būs jāveic saimniecības vai uzņēmuma grāmatvedības uzskaite.

Prasība būs arī nokārtoti nodokļu maksājumi — tas ir taisnīgi pret tiem zemniekiem un uzņēmumiem, kuri maksā nodokļus un ar saviem maksājumiem veido subsīdijām atvēlētos līdzekļus.

No 2002.gada subsīdiju saņēmējam būs nepieciešams arī lauku organizācijas projekts jeb racionāls saimniekošanas sistēmas plāns, kas pierādīs uzņēmuma rentabilitāti. Palīdzību lauku organizācijas projekta izgatavošanā, tāpat kā līdz šim, var meklēt konsultāciju dienestā.

Gadījumā, ja netiks pildīti subsidēšanas noteikumi, tuvāko piecu gadu laikā šim uzņēmumam vai saimniecībai tiks liegta iespēja saņemt valsts subsīdijas.

Īpaša pretimnākšana un atbalsts paredzēts jaunajiem zemniekiem, kuru vecums nepārsniedz 30 gadus. Taču nosacījums ir — šiem zemniekiem jādzīvo un jāstrādā saimniecībā. Pārējie subsīdiju saņemšanas kritēriji uz jaunajiem zemniekiem attiecas tieši tāpat kā uz citiem saimniekotājiem. Atbalsts jaunajiem zemniekiem paredzēts tādēļ, lai veicinātu jaunatnes palikšanu laukos.

No iepriekšējā subsīdiju saņemšanas nolikuma ir saglabājušies nosacījumi: subsīdiju saņēmēja lietošanā vai īpašumā esošās zemes, melioratīvo sistēmu un augšņu laba kultūrtehniskā stāvokļa saglabāšana un arī nepieciešamās informācijas sniegšana Valsts statistikas komitejai vai Zemkopības ministrijai.

Pavisam subsidētas septiņas programmas:

augšņu kultūrtehniskā un agrotehnoloģiskā ielabošana;

lauksaimnieciskās ražošanas un pārstrādes attīstība un tehniskā modernizācija;

ciltsdarbs un sēklkopība;

augstas kvalitātes augkopības produkcijas ražošana pārstrādei;

netradicionālo nozaru un lauku vides atbalsts;

kredītu garantiju fonds;

kvalitātes apliecinājuma un izcelsmes zīmes piešķiršana.

Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Jānis Lapše vēl nevarēja nosaukt summu, kāda no valsts budžeta tiks piešķirta subsīdijām lauksaimniekiem. Precīzi to uzzināt varēs pēc Saeimas apstiprinājuma, domājams, septembrī. Pēc lauksaimniecības likuma — 3 procenti valsts budžeta ir 16,8 miljoni latu.

Jānis Lapše vēl piebilda, ka ar nākamā gada 1. janvāri stājas spēkā likums “Par nekustamā īpašuma nodokli”. Tajā teikts, ka 10 — 15 procenti no visiem zemes nodokļiem pagastā jāuzkrāj meliorācijas fondā, lai uzturētu kārtībā meliorācijas sistēmas un nepieļautu meliorācijas rezultātā radušās zemes kadastrālās vērtības samazināšanos.

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības nozares redaktore