Latvija ceļā uz neatkarību. Tauta ceļā un tautas balsts

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents, — "Latvijas Vēstnesim"

Desmit gadi laika plūsmā nav nekāds lielais laika sprīdis, taču trešās atmodas gadi, kad visa latviešu tauta iestājās par savas valsts neatkarību, nu jau arī pieder vēsturei. Arī daudzas to neaizmirstamo dienu rakstītās liecības, kurās pausta prasība pēc Latvijas patiesās suverenitātes, savu mājvietu atradušas Latvijas Valsts arhīva dokumentu glabātavās.

Tā jau nav, ka aizvadītajos gados par patiesi vēsturisko neatkarības atjaunošanas laiku nekas nebūtu pateikts. Tieši otrādi: jau iznākušas vairākas vērtīgas grāmatas, kas vairāk vai mazāk pilnīgi parāda dažādu sabiedrisko organizāciju darbību, analizē un izvērtē tos vai citus tā laika būtiski svarīgos notikumus, kas pamazām, soli pa solim virzīja Latviju pretī pilnīgas suverenitātes atgūšanai. Arī dažs labs šo notikumu tiešais, aktīvais dalībnieks jau paguvis publicēt savas atmiņas. Nav šaubu, ka arī nākotnē grāmatu klāsts par šo latviešu tautai tik būtiski svarīgo vēstures posmu kļūs krietni vien plašāks, daudzpusīgāks un interesantāks.

Bet ieskats Latvijas Valsts arhīvā nonākušajos trešās atmodas dokumentos apliecina vēl kādu neapstrīdamu patiesību, proti, — Latvijas valstiskās neatkarības ideja ļoti ātri ieguva visas tautas atbalstu, tas savukārt ļāva tā laika Augstākās Padomes deputātiem pieņemt arvien noteiktākus, radikālākus un patriotiskākus lēmumus, tai skaitā arī deklarāciju par Latvijas neatkarību.

Te publicētie arhīva dokumenti tautas lomu Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanā apliecina skaidri un gaiši.

Latvijas Tautas frontes Neredzīgo biedrības Liepājas mācību un ražošanas uzņēmuma atbalsta grupas atbalsts demokratizācijas procesiem Latvijā

Latvijas Augstākās Padomes Prezidijam

Latvijas Tautas frontes Neredzīgo biedrības Liepājas mācību un ražošanas uzņēmuma atbalsta grupas atklātā vēstule

Atbalstām Latvijas Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētāja b.A.Gorbunova un Latvijas PSKP pirmā sekretāra b.J.Vagra vadības stilu, pūliņus visas Latvijas tautas labā, lai visa latviešu tauta kļūtu patstāvīga, neatkarīga, ekonomiski stipra bez vissavienības resoru diktāta, jo ikviens ir saimnieks savā dzimtajā zemē.

Nosodām Internacionālo fronti — tos elementus, kas bremzē demokratizāciju, pārkārtošanos, sēj naidu un šovinismu starp tautām, kas vēlētos būt kaklakungi visai latviešu tautai, kam ir svešas Latvijas tautas sāpes, kultūra, valoda.

Vēstule pieņemta LTF atbalsta grupas dibināšanas sapulcē 1988.gada 10.novembrī. 89 grupas dalībnieku vārdā LTF Liepājas grupas priekšsēdētāji:

J.Purviņš

B.Uļska

G.Venckus

LVA, 290.f., 8.apr., 135.l., 46.lp. Oriģināls.

 

 

Rīgas maršrutu taksometru šofera Jura Nutovca atbalsts Latvijas suverenitātei

Uz Maskavas sesiju — draudzīgās Latvijas sūtņus!

Vēlētāja norādījums

savam Latvijas PSR Augstākās Padomes deputātam

sakarā ar labojumu projektu PSRS Konstitūcijā

Rīgā 1988.gada 15.novembrī

Pašreiz tautas apspriešanai nodotais Konstitūcijas labojumu projekts, bez šaubām, tiks apstiprināts tuvākajā PSRS Augstākās Padomes sesijā š.g. 29.novembrī Maskavā, neraugoties ne uz kādiem savienoto republiku deputātu iebildumiem. Viņu balsīm tur nav praktiskas nozīmes.

Bet, tā kā šie labojumi paredz pašreiz formāli suverēnās savienotās republikas padarīt par patiesi beztiesīgām centrālās valdības pārvaldītām "guberņām", savam republikas Augstākās Padomes deputātam pieprasu:

nepieļaut attiecināt uz Latviju šo diskriminējošo Konstitūciju, bet izmantot vēl esošo, kaut arī formālo, tomēr vienīgo reālo iespēju aizsargāt savas republikas godu.

Es Jūs uzaicinu panākt šī jautājuma iekļaušanu Latvijas PSR Augstākās Padomes sesijas, kas notiks Rīgā š.g.22.novembrī, dienas kārtībā un balsot par to, lai Latvijas PSR Augstākā Padome pasludinātu, ka:

"Latvijas Padomju Sociālistiskā Republika izstājas no PSRS!

Sastāvēt savienībā var, vienīgi pastāvot demokrātiskai Konstitūcijai, kas paredz savienoto republiku patiesu suverenitāti, ieskaitot:

— veto tiesības vissavienības likumu pieņemšanā;

— tiesības izstāties no šīs savienības (..).

Savu vēlētāja norādījumu nosūtu savam deputātam, kā arī masu informācijas līdzekļu redakcijām, jo atbalstu Latvijas Tautas frontes priekšsēdētāja ierosinājumu un aicinu visus Latvijas vēlētājus nekavējoties tikties ar saviem Augstākās Padomes deputātiem un sapulces rezolūcijas veidā saņemt no viņiem rakstiskas saistības izpildīt mūsu norādījumus.

Juris Nutovcs

Rīgas maršrutu taksometru šoferis,

41.g.vecs, Rīga–1, Tallinas 28–12

LVA, 290.f., 8.apr., 135.l., 70.lp. Oriģināls.

 

 

H.Lāča ģimenes prasība atjaunot Latvijas Republikas suverenitāti

LPSR Augstākajai Padomei

LTF Domei

laikraksta "Padomju Jaunatne" redakcijai 15.februārī 1989.g.

Prasām nekavējoties īstenot dzīvē Konstitūcijā deklarēto Latvijas Republikas suverenitāti!

Attiecības ar savienību — uz precīzi izstrādāta līguma pamata, ar veto tiesībām!

Republikai tiesības pašai lemt savas lietas! Pēc 1940.gada sekojošais koloniālās pakļautības periods novedis latviešu tautu uz iznīcības robežas.

Mūsu republikas vadītājiem patiesībā uzticētas tikai Maskavas varas rīkojumu izpildītāju un nodokļu ievācēju funkcijas.

Tauta atrodas pazemotā, cilvēka cieņau apkaunojošā, verdziskā atkarības stāvoklī.

Mūsdienās, 20.gs.beigās, demokrātijas triumfa laikā, kad visas aizrobežu koloniālās impērijas sabrukušas un pasaules tautas ieguvušas brīvību, šāds mūsu tautas stāvoklis uzskatāms par civilizētas sabiedrības anahronismu.

H.Lācis ar ģimeni

Rīgā, Rigondas gatvē 6–35

LVA, 290.f., 8.apr., 209.l., 15.lp. Oriģināls.

 

 

Sabiedrisko organizāciju aicinājums atjaunot Latvijas suverenitāti

LPSR Augstākās Padomes Prezidijam 1989.gada 25.aprīlī

Atklāts paziņojums

Pašreizējie ekoloģiskās krīzes apstākļi Latvijā visiem tās iedzīvotājiem draud ar katastrofu. Šāda ekoloģiskā situācija latviešu tautai kā etnosam neļauj pilnvērtīgi atražoties etnoģenētiskajā teritorijā un liek izmist. Demogrāfiskā situācija pasliktinās, vide daudzos republikas rajonos ir katastrofālā stāvoklī, turpinās ekonomikas destabilizācija, kas nelabvēlīgi ietekmē dzīves līmeni visiem republikas iedzīvotājiem.

Mēs redzam tikai vienu izeju no grūtā stāvokļa — tālākai Latvijas attīstībai jānotiek suverenitātes apstākļos.

Tikai suverēnā republikā tās iedzīvotāji spēs aizstāvēt savas patiesās intereses pret birokrātiskā centrālisma diktātu, spēs novērst ekoloģisko katastrofu un izdzīvot.

Līdz šim centieni ar likumu nodrošināt Latvijas PSR suverenitāti nav vainagojušies panākumiem.

Tā deputāts I.Ziedonis Latvijas PSR vienpadsmitā sasaukuma Augstākās padomes desmitajā sesijā ierosināja LPSR Konstitūcijas 71.panta maiņu šādā redakcijā: "PSRS likumu spēkā stāšanos Latvijas PSR teritorijā nosaka ar Latvijas PSR Augstākās Padomes lēmumu."

Šis priekšlikums netika pat izskatīts. Tāpat 1988.gada 1.decembrī PSRS Augstākā Padome noraidīja attiecīgos Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija komisijas priekšlikumus.

Ņemot to vērā, pašreiz republika ir bez jebkāda suverenitātes garanta.

Tādēļ iestājamies par suverenitātes jautājuma iekļaušanu Latvijas PSR vienpadsmitā sasaukuma Augstākās Padomes vienpadsmitās sesijas darba gaitā, lai beidzot mūsu suverenitātes tiesības oficiāli atzītu un deklarētu. Līdz ar to ieteicam Latvijas PSR Augstākajai Padomei deklarēt, ka Latvijas PSR teritorijā būs spēkā tikai tie likumi, kurus būs akceptējusi Latvijas PSR Augstākā Padome.

Ieteiktā deklarācija it kā ir pretrunā ar PSRS Konstitūcijas 74.pantu, bet pretrunas ir arī pašā PSRS Konstitūcijā starp pantiem 76. (pirmā daļa) un 81., no vienas puses, kas nosaka un garantē savienoto republiku suverenitāti, un pantiem 73., 74. un 76. (otrā daļa), no otras puses, kuri faktiski anulē šo suverenitāti.

Pēc vispārēja atzinuma šī staļinisma un stagnācijas laika Konstitūcija vairs nesaskan ar pārbūves laikam atbilstošiem valsts tiesību principiem. Tomēr patlaban nav drošas pārliecības, ka PSRS Augstākā Padome praktiski spēs attiecīgas izmaiņas īstenot visā drīzumā.

Par zināmu precedentu mums var noderēt igauņu tautas pārstāvju 1988.gada 16.novembrī pieņemtā deklarācija.

Tā kā Latvijas Konstitūcijas izstrādāšanas komisijas sastāvs nekādi nerada ticību, ka tās darbība Konstitūcijā ietvers suverenitātes garantu, tad suverenitātes savlaicīga deklarēšana LPSR Augstākajā Padomē patlaban ir vienīgais ceļš, kas latviešu tautu ved ārā no iznīcības.

Bez Latvijas PSR likumu prioritātes Latvijas PSR teritorijā nav kardināli risināmas ekoloģiskās problēmas ne Ventspilī, ne Olainē, ne Slokā, ne arī citur republikā, bet gluži otrādi — rodas vienmēr jauni sastrēgumi.

Tikai saskaņā ar suverenitātes tiesībām savu īsto jēgu var iegūt arī likums par valsts valodu Latvijā un lēmums par migrāciju.

Tautas nākotne ir arī Jūsu rokās!

Lai runā jūsu sirdsapziņa.

LTF Radikālās apvienības rīcības komiteja

Ints Cālītis

Vides aizsardzības kluba valde

V.Dekovics

LVU Jaunatnes ekoloģiskā centra padome

A.Lapiņa

Latvijas Kultūras fonda Zaļā kluba valde

A.Radovičs

LDPAB Rīgas pilsētas padome priekšsēdētāja vietniece

D. Uļjanova

LVA, 290.f., 8.apr., 340.l., 2., 3.lp. Oriģināls.

 

 

Latvijas Valsts bibliotēkas Latvijas Tautas frontes grupas prasība pieņemt deklarāciju par Latvijas valstisko suverenitāti

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijam 05.06.89.

Lai nodrošinātu reālu Latvijas suverenitāti, prasām pieņemt Latvijas PSR 11. sasaukuma Augstākās Padomes 12.sesijā šī gada 16. jūnijā deklarāciju par Latvijas valstisko suverenināti, labojumus un papildinājumus republikas Konstitūcijās par Latvijas PSR īpašuma tiesībām un PSRS likumu ratifikāciju, kā arī aicinām nekavēties ar likuma par Latvijas ekonomisko patstāvību pieņemšanu. Tikai nelokāma un viennozīmīga deputātu iestāšanās par Latvijas neatkarību neļaus reakcijas spēkiem iedzīt ķīli Baltijas tautu vidū un saglabās cerību, ka nāciju pašnoteikšanās tiesības nodrošināmas parlamentārā ceļā.

Ar cieņu

Latvijas Valsts bibliotēkas Latvijas Tautas frontes grupas vārdā

V.Zanders

LVA, 290.f., 8.apr., 340.l., 53.lp. Oriģināls.

 

 

Izvilkums no Rīgas ražošanas apvienības VEF 04 ražotnes LTF grupas prasības pieņemt deklarāciju par Latvijas valstisko suverenitāti

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājam

b. Anatolijam Gorbunovam Rīgā 1989.g. 15.jūnijā

1. Ievērojot pašreizējo politisko, ekonomisko, ekoloģisko un demogrāfisko situāciju republikā, mēs, Rīgas ražošanas apvienības VEF 04 ražotnes LTF grupa (grupas pilnsapulcē piedalījās 120 biedri), ar vienbalsīgu sapulces lēmumu visu Latvijas tautu interesēs prasām Latvijas PSR Augstākās Padomes sesijā 1989.gada jūlijā pieņemt deklarāciju par Latvijas valstiskās suverenitātes atjaunošanu (..).

Mēs esam pārliecināti, ka tikai pilnīgi suverēnā, demokrātiskā un dziļi humānā valstī (republikā) Latvijas tautas spēs nodrošināt labklājību, saimniecisko un garīgo augšupeju savā zemē un dos vislielāko ieguldījumu starptautiskā saimnieciskā un politiskā sadarbībā.(..)

Rīgas r/a VEF 04 ražotnes LTF grupas sapulces vārdā un uzdevumā:

Pilnvarotie:

Jānis Vītoliņš, Inese Sproģe, Jānis Makars,

Edīte Lauka, Jānis Mengelsons, Valentīna Engere, Jānis Jēkabsons

LVA, 290.f., 8.apr., 342.l., 47.lp. Oriģināls.

 

 

Jāzepa Lukjaņina prasība pieņemt deklarāciju par Latvijas valstisko suverenitāti

LPSR Augstākajai Padomei 1989.gada 8.jūnijā

Es, Jāzeps Lukjaņins, iestājos par Latvijas politisko un ekonomisko neatkarību. Tāpēc vēršos pie LPSR Augstākās Padomes ar prasību pieņemt 16.jūnija AP sesijā deklarāciju par Latvijas valstisko suverenitāti, pieņemt likumu par Latvijas ekonomisko patstāvību, pieņemt labojumus LPSR Konstitūcijā par Latvijas PSR īpašuma tiesībām un PSRS likumu ratifikāciju.

J.Lukjaņins

Jelgavā, Satiksmes ielā 8

LVA, 290.f., 8.apr., 341.l., 3.lp. Oriģināls.

 

 

Latvijas Mākslinieku savienības valdes atbalsts Latvijas neatkarībai

LPSR Augstākās Padomes Prezidijam Nr.677/1—01b

LKP Centrālajai komitejai Latvijas PSR Mākslinieku savienība

1989.gada 20.jūnijā

Pieņemts LMS valdes sēdē 1989.g. 6.jūnijā

un LMS LTF nodaļas sapulcē 1989.g. 19.jūnijā

Latvijas Mākslinieku savienības valdes priekšsēdētāja Dž.Skulme

Latvijas Mākslinieku savienības valde uzskata, ka LNNK ārkārtējā kongresa gaita un rezolūcijas devušas lielu ieguldījumu Latvijas demokratizācijas procesā un neatkarības idejas attīstības ceļā uz Latvijas suverēnā valstiskuma atgūšanu.

Vienlaikus atbalstām LTF Domes aicinājumu Latvijas tautai un esam par Latvijas pilnīgu politisko un ekonomisko neatkarību.

Latvijas Mākslinieku savienības valde

Latvijas Mākslinieku savienības LTF nodaļa

LVA, 290.f., 8.apr., 341.l., 78.lp. Oriģināls.

 

 

Latvijas Kultūras fonda Zaļā kluba atbalsts Latvijas suverenitātei

Latvijas PSR Augstākajai Padomei Latvijas Kultūras fonda Zaļais klubs

Rezolūcija

Mēs, Zaļā kluba biedri, atbalstām Latvijas Tautas frontes deklarāciju par Latvijas PSR suverenitāti.

Pēc 700 gadu verdzības un 20 brīvības gadiem, ar 1940.gada Staļina realizēto Latvijas varmācīgu iekļaušanu PSRS sastāvā mums sākās verdzības 8.gadsimts, kurš ir novedis pie tā, ka latviešu kā nācijas eksistence ir apdraudēta.

Šis laiks mūsu tautai ir nesis tikai arvien lielākas ekonomiskās, ekoloģiskās, demogrāfiskās un kultūras problēmas. No attīstītas Rietumeiropas valsts mēs tagad ar tukšiem vēderiem, slimību izmocīti, stāvam pie tikpat tukšiem pārtikas veikaliem. Mums apgalvo, ka, neesot PSRS sastāvā, mums nebūs izejvielu. Bet kāds mums labums no šiem kara rūpniecības gigantiem? No kurienes nāk izejvielas, kur aiziet produkcija. Jeb — vēl ļaunāk — par izejvielām mums jānorēķinās ar pārtiku. Bet ko mums devusi iekļaušana PSRS? Tas ir debilo bērnu namu tīks Latvijā. Tie ir nedzīvi dzimušie bērni Olainē un Ventspilī. Tās ir pamestās lauku skolas, graujot grandiozo neatkarības laika izglītības programmu. Tā ir padomju vidējā izglītība, kas neiemāca ne dzimtenes vēsturi, ne kultūru, pat nekādu svešvalodu. Tās ir slimnieku gultas pārpildīto slimnīcu koridoros. Tie ir gadiem ilgi solījumi par strādnieku paradīzi zemes virsū. Tas ir dzīvokļu trūkums pašiem savā zemē. Tā ir iestāžu vadītāju un ierēdņu nesodīta patvaļa. Tā ir slepeno dienestu savas valsts pilsoņu izsekošana, telefona sarunu noklausīšanās. Tā ir apzināta, gadiem ilgi piekopta genocīda politika pret pamatnāciju — latviešiem. Tas ir iznīcināts Staburags un Pērse, Uzvaras un Brīvības cīņās kritušo pieminekļi. Tās ir pamestas mazās hidroelektrostacijas, tūkstošiem pamestas viensētas, pamestas baznīcas, tas ir sagrauts Latvijas dzelzceļš, Latvijas jūrniecība, Latvijas armija, Latvijas Olimpiskā komiteja. Tā ir piegānīta jūra, upes, zeme. Tie ir krūmājiem aizaugušie, pēc agrāreformas iekoptie Latvijas lauki. Tie ir nevainīgu Latvijas pavalstnieku masu kapi Ādažos, Babītē, Litenē. Tie ir tūkstoši nevainīgi izsūtīto.

Mēs vairs nevēlamies vērot bezgalīgos saldētājvagonu ešelonus uz austrumiem! Nevēlamies dzert pienu ar veļas pulvera konservantu! Nevēlamies diendienā pavadīt laiku meklējumos un nebeidzamajās rindās pēc visikdienišķākajiem sīkumiem!

Bet — mēs vēlamies, lai paši varētu veidot savas valsts iekšpolitiku un ārpolitiku. Vēlamies būt pilntiesīgi Latvijas pilsoņi. Vēlamies savu pirktspējīgu valūtu. Vēlamies tādas pilsoņu tiesības, kādas garantē Vispārējā cilvēktiesību deklarācija. Vēlamies brīvi ceļot pa pasauli un brīvi atgriezties dzimtenē.

Domājam, ka Latvijas PSR Augstākajai Padomei ir jāpasludina Latvijas PSR ekonomiskā un politiskā suverenitāte.

LVA, 290.f., 8.apr., 136. l., 130., 131.lp. Oriģināls.

 

 

Latvijas Kinematogrāfistu savienības atbalsts Latvijas valstiskai suverenitātei

Nr.266

Latvijas PSR Augstākās Padomes Latvijas Kinematogrāfistu savienība

priekšsēdētājam A.Gorbunovam 1989.gada 21.jūnijā

Latvijas Kinematogrāfistu savienības pilnsapulce pieņēma rezolūciju, kurā pilnīgi atbalsta Latvijas Juristu biedrības iesniegto likuma projektu Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijam par grozījumiem Latvijas PSR Konstitūcijā un Deklarācijas projektu par Latvijas valstisko suverenitāti.

Latvijas Kinematogrāfistu savienības

valdes pirmais sekretārs I.Seleckis

LVA, 290.f., 8.apr., 341.l., 80.lp. Oriģināls.

 

 

Latvijas Zinātnieku savienības padomes paziņojums par atbalstu Latvijas neatkarības idejai

LPSR Augstākās Padomes Prezidijam Latvijas Zinātnieku savienība

15.06.89.

Latvijas Zinātnieku savienības padomes paziņojums

1. LZS Padome, sekojot LTF domes valdes šī gada 31.maija aicinājumam, atbalsta Latvijas valstiskās neatkarības ideju, kas paredz pilnīgu politisko, tiesisko un ekonomisko patstāvību Latvijas valsts ietvaros.

2. Lai izvērtētu Latvijas valsts neatkarības tiesiskos un ekonomiskos aspektus, kā arī iespējamos ceļus tās sasniegšanai, LZS padome nolemj nodibināt komisiju, kuras darba rezultātus publicēs līdz šī gada 20.septembrim.

3. Komisijai jāizvērtē arī ierosinājums Latvijas PSR Augstākajai Padomei noslēgt Savienības līgumu vai citas tiesisko attiecību formas ar PSRS, jāizanalizē to juridiskais pamats un starptautiskā likumība, ņemot vērā, ka Latvijas PSR ir anektēta teritorija un nav starptautiski atzīta par suverēnu valsti.

4. LZS padome aicina Latvijas PSR Augstāko Padomi šī gada 27.—29.jūlija sesijā pieņemt Latvijas suverenitātes deklarāciju, izdarot attiecīgās izmaiņas republikas Konstitūcijā, likumu par Latvijas saimniecisko patstāvību un pasludināt Molotova–Ribentropa paktu ar tā slepenajiem protokoliem par nelikumīgu un spēkā neesošu kopš parakstīšanas brīža attiecībā uz Latviju.

LZS padome

LZS padomes uzdevumā

valdes loceklis profesors

A.Grundulis

LVA, 290.f., 8.apr., 380.l., 116.lp. Oriģināls.

 

 

Engures ciema iedzīvotāju prasība izveidot delegāciju sarunām ar PSRS valdību par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu

Latvijas PSR Augstākajai Padomei

Mēs, Engures ciema iedzīvotāji, nosūtām 422 savus parakstus, ar kuriem apliecinām savu prasību nekavējoties izveidot delegāciju sarunām ar PSRS valdību par Latvijas valstiskā statusa noteikšanu un valstiskās neatkarības atjaunošanu.

LVA, 290.f., 8.apr., 382.l., 1.lp. Oriģināls.

 

 

Restaurācijas institūta darbinieku priekšlikumi Latvijas neatkarības atjaunošanas jautājumā

LPSR AP Prezidija komisijai

Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanas jautājumā

1990.gada 15.februārī LPSR Augstākā Padome pieņēma deklarāciju jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību, kurā tā nosoda 1940.gada 21.jūlijā Latvijas Saeimas pieņemto "Deklarāciju par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienības sastāvā".

Lai loģiski turpinātu Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas procesu, nākošajā Augstākās Padomes sesijā

1) jāpieņem LPSR AP lēmums, kas atzīst un pasludina

— "Deklarāciju par Latvijas iestāšanos PSRS sastāvā" par nelikumīgu kopš tās pieņemšanas Saeimā 1940.gada 21.jūlijā,

— par spēkā esošu miera līgumu, kuru 1920.gada 11.augustā Latvijas Republika noslēdza ar Padomju Krieviju un kuru 1928.gadā PSRS valdība atzina par saistošu arī uz PSRS kopumā,

— PSRS Bruņoto spēku atrašanos Latvijas teritorijā par nelikumīgu;

2) pilnvaro sevišķu delegāciju sarunām ar visām pusēm, no kurām atkarīga Latvijas Republikas atjaunošana

de facto . Delegācijas sastāvā jāiekļauj personas, kas nodrošina Latvijas Republikas pilsoņu un to pēcnācēju tiesisko pārstāvību;

3) jāizstrādā un jāapstiprina neatkarīgas Latvijas Republikas atjaunošanas jurisdikcija.

LPSR AP Prezidija komisijai, kas izveidota Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai, jāņem vērā, ka LPSR AP nav tiesiska:

1) iesaistīt Latviju jebkurā valstu savienībā;

2) slēgt līgumus, kas skar Latvijas suverenitāti (ar PSRS bruņotajiem spēkiem utt.).

Šādi jautājumi, kā to jau pierādījusi vēsture, var būt tikai Latvijas tautas referenduma kompetencē.

Vairāk nekā 200 Restaurācijas institūta darbinieku vārdā

darba kolektīva priekšsēdētājs

A.Upītis

Pieņemts Restaurācijas institūtā 1990.gada 26.februārī

LVA, 290.f., 8.apr., 383.l., 28., 29.lp. Oriģināls.

 

 

1990.gada 21.aprīļa Vislatvijas tautas deputātu kopējās sapulces atbalsts Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanai

Latvijas PSR Augstākajai Padomei un Latvijas tautai "Daugavas" stadions

Aicinājums

Mēs, Latvijas PSR likumīgi ievēlētie deputāti no visiem pagastiem, pilsētām un rajoniem, kopskaitā 8086 cilvēki, esam sanākuši Vislatvijas tautas deputātu kopējā sapulcē, lai jaunievēlētajai republikas Augstākajai Padomei paustu savu un savu vēlētāju nelokāmo gribu ar demokrātiskām, nevardarbīgām metodēm darīt visu, lai atgūtu Latvijas valstisko neatkarību.

Latvijas Republika kā patstāvīga, brīva un neatkarīga demokrātiska valsts tika proklamēta 1918.gada 18.novembrī. 1920.gadā to atzina Padomju Krievija, noslēdzot ar Latviju miera līgumu, kurā oficiāli tika deklarēts, ka tā uz mūžīgiem laikiem atsakās no pretenzijām pret Latviju un tās teritoriju. 1921.gadā Latviju atzina vairums pasaules valstu, un tā kļuva par pilntiesīgu Tautu Savienības locekli.

1940.gadā Padomju Savienība, rupji pārkāpjot starptautisko tiesību normas un abu valstu līgumsaistības, panāca Latvijas valdības atkāpšanos, okupēja Latvijas teritoriju un izveidoja sev paklausīgu valsts varas un pārvaldes aparātu, kuru izmantoja kā instrumentu Latvijas iekļaušanai PSRS sastāvā. Tās valstiskā patstāvība tika varmācīgi atņemta. Sākās masveida terors un atklāts genocīds pret Latvijas tautu. Piecdesmit apspiestības gados tā cieta milzīgus zaudējumus arī ekonomikas, ekoloģijas un kultūras jomā. Latviešu tautas turpmākajai pastāvēšanai radās nopietnas briesmas.

Taču apspiestība nespēja izdzēst no Latvijas tautas alkas pēc brīvības un neatkarības. Pēdējā pusgadsimta vēsturiskā pieredze mūs pārliecina, ka tikai brīva un neatkarīga valsts var garantēt latviešu tautas pastāvēšanu un attīstību, visu Latvijas iedzīvotāju drošību un labklājību.

Tāpēc Vislatvijas tautas deputātu kopējā sapulce griežas pie jaunievēlētās Augstākās Padomes, lai tā jau pirmajā sesijā neatliekami izskatītu un izlemtu jautājumu par Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu.

Mēs, Vislatvijas tautas deputātu sapulces dalībnieki, griežamies arī pie jums, Latvijas iedzīvotāji! Aicinām jūs neatkarīgi no jūsu sociālās, nacionālās un reliģiskās piederības, no dzimuma, vecuma vai nodarbošanās, aktīvi iesaistīties Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošanas darbā. Brīvās Latvijas ietvaros visi kopīgi uz demokrātiskiem, līdztiesīgiem pamatiem veidosim sev, saviem bērniem un mazbērniem sociāli taisnīgu sabiedrību, cilvēka cienīgu dzīvi!

LVA, 290.f., 8.apr., 387.l., 9.lp. Oriģināls.

 

 

Līvānu pilsētas deputātu padomes deputātes Amandas Kristovskas atbalsts Latvijas neatkarībai

Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidijam Līvānu pilsētas deputātu padomes

deputātes Kristovskas Amandas

iesniegums

Sakarā ar to, ka nevarēju ierasties visas Latvijas deputātu sapulcē, izsaku rakstiski savu atbalstu Lietuvas un Igaunijas tautām. Atbalstu Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu.

1990.g.25.04. Kristovska

LVA, 290.f., 8.apr., 386.l., 25.lp. Oriģināls.

 

 

Latvijas PSR Veselības aizsardzības ministrijas atbalsts Vislatvijas deputātu 1990.gada 21.aprīļa sapulces aicinājumam

Nr.189/01–2

Latvijas PSR Latvijas PSR

Augstākās Padomes Prezidijam Veselības aizsardzības ministrija

1990.gada 27.aprīlī

Latvijas PSR Veselības aizsardzības ministrijas darbinieki nosūta jums savus parakstus par atbalstu Latvijas visu līmeņu deputātu padomju sapulcē š.g. 21.aprīļa pieņemto aicinājumu jaunajai republikas Augstākajai Padomei

Pielikumā: saraksts uz 1.lpp.

Ministra vietnieks

V.Nagobads

LVA, 290.f., 8.apr., 386.l., 84.lp. Oriģināls.

 

 

Tambergu ģimenes atbalsts Vislatvijas deputātu aicinājumam

1990.g.24.04.

Prezidija locekļi!

Atbalstām 21.aprīlī "Daugavas" stadionā Vislatvijas deputātu sanāksmē pieņemtos lēmumus un ļoti ceram, ka 3.maijā deputāti to visu atbalstīs.

Izsakām atbalstu b.b. A.Gorbunovam, V.Bresim, I.Daudišam, I.Godmanim, J.Peteram, I.Bišeram un vēlamies viņus redzēt AP vadības un valdības sastāvā.

Ar vislabākiem novēlējumiem jūsu atbildīgajā darbā

Tambergu ģimene

LVA, 290.f., 8.apr., 387.l., 28.lp. Oriģināls.

 

 

Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta darbinieku atbalsts aicinājumam pasludināt Latvijas neatkarību

Latvijas PSR Augstākās Padomes

1990.gada 3.maija sesijai

Vēsture ir daudzkārt pierādījusi, ka iekarojumu rezultātā izveidotās impērijas agrāk vai vēlāk nenovēršami iet bojā, bet mazas tautas savā tēvu zemē īsā laikā spēj paveikt brīnumus. To lieliski apliecināja Latvija starp diviem pasaules kariem, divdesmit gadu laikā atjaunojot līdz pamatiem sagrauto ekonomiku un ierindojoties Eiropas attīstītāko valstu vidū. Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta darbinieki atbalsta Vislatvijas deputātu 21.aprīļa sanāksmē pieņemto Aicinājumu Latvijas PSR Augstākās Padomes 1990.gada 3.maija sesijai pasludināt Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu.

(seko 61 paraksts — J.R.)

LVA, 290.f., 8.apr., 387.l., 76.lp., Oriģināls.

 

 

Pensionāru Zandbergu atbalsts Latvijas neatkarības atjaunošanai

1990.gada 23.aprīlī

P ilnīgi pievienojamies š.g. 21.aprīlī Vislatvijas tautas deputātu sanāksmē pieņemtajai rezolūcijai par nepieciešamību jaunās Augstākās Padomes pirmajā sesijā pasludināt neatkarīgas Latvijas Republikas atjaunošanu.

R.Zandberga

A.Zandberga

Rīgā, Berģu ielā 117–1

LVA, 290.f., 8.apr., 386.l., 3.lp. Oriģināls.

 

 

Rūjienas pilsētas deputātu un viņu ģimeņu locekļu atbalsts Latvijas neatkarībai

Mēs, Rūjienas pilsētas deputāti Jānis Paeglis un Alvis Lazdiņš un ģimenes locekļi, pievienojamies Vislatvijas tautas deputātu kopējā sapulcē pieņemtajos dokumentos izteiktajai domai par Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanu nevardarbīgām metodēm un šo jautājumu neatliekami izskatīt un izlemt jaunajā AP pirmajā sesijā.

Tāpat pievienojamies Lietuvas un Igaunijas atbalsta rezolūcijās izteiktajai domai.

Par mūsu un jūsu brīvību!

Rūjienas pilsētas deputāts

Jānis Paeglis

ģimenes locekļi:

Maija Paegle, Ina Paegle

Rūjienas pilsētas deputāts

Alvis Lazdiņš

ģimenes locekļi:

Mirdza Lazdiņa, Valdemārs Lazdiņš

LVA, 290.f. 8.apr., 386.l., 92.lp. Oriģināls.

 

 

Daugavpils rajona Bebrenes pagasta darba un kara veterānu padomes atbalsts Latvijas valstiskajai suverenitātei

Bebrenē 1990.g. 25.aprīlī

Latvijas PSR Augstākajai Padomei Daugavpils rajona Bebrenes pagasta kara un darba veterānu padome uzskata par savu pienākumu darīt zināmu Latvijas parlamentam, ka ar prieku atbalsta 1990.gada 21.aprīlī Rīgā "Daugavas" stadionā sanākušās Latvijas visu līmeņu padomju deputātu sapulces aicinājumu "Latvijas PSR Augstākajai Padomei un Latvijas tautai" un rezolūciju "Par atbalstu Lietuvai un Igaunijai".

Padome novēl sekmes pirmajā Latvijas parlamenta sesijā, atrisinot jautājumu par Latvijas Republikas valstiskuma atjaunošanu.

Veterānu padomes priekšsēdētājs

V.Puida

Sekretārs

L.Dunde

LVA, 290.f. 8.apr., 386.l., 94.lp. Oriģināls.