Iesniegumi

Par grozījumiem likumā “Saeimas Kārtības rullis”

un par “Saeimas deputātu ētikas kodeksu”

(Saeimas dok.nr.2876)

Saeimas Prezidijam

Mandātu un iesniegumu komisija saskaņā ar Satversmes 65.pantu likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedz Saeimas izskatīšanai likumprojektu “Grozījumi likumā “Saeimas Kārtības rullis””.

Ar cieņu, —

1997.gada 17.jūnijā Mandātu un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs I.Bišers

Likumprojekts

Grozījumi likumā “Saeimas Kārtības rullis”

1. Papildināt likumu ar jaunu 14.1 pantu šādā redakcijā:

“14.1 Deputātam savā darbībā ir jāievēro Saeimas deputātu ētikas kodekss, kas pievienots šim likumam kā pielikums. Par šī pienākuma nepildīšanu deputātam var piemērot šādus sodus: piezīmi, atstādināšanu no vienas līdz sešām Saeimas sēdēm, naudas sodu.”

2. Papildināt likuma 15.pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Deputāta atstādināšana no plenārsēdes tiek pielīdzināta neattaisnotam kavējumam.”

3. Papildināt likuma 16.pantu ar jaunu pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(1) Deputātam sodus ir tiesīgi piemērot:

1) Saeima;

2) Saeimas Prezidijs;

3) Saeimas sēdes vadītājs;

4) Saeimas komisijas sēdes vadītājs;

5) Saeimas ētikas komisija.

(2) Saeimas sēdes vadītāja un komisijas sēdes vadītāja piemērotos sodus attiecīgais deputāts var pārsūdzēt Saeimas Prezidijam.

(3) Saeimas Prezidija un Ētikas komisijas uzliktos sodus var pārskatīt Saeima pēc desmit deputātu priekšlikuma.”

Līdzšinējais panta teksts uzskatāms par tā ceturto daļu.

4. Izteikt likuma 179.pantu šādā redakcijā:

“179.pants. (1)Mandātu un iesniegumu komisija:

1) sagatavo Saeimai priekšlikumus par deputātu pilnvaru apstiprināšanu un izbeigšanu;

2) sagatavo Saeimai priekšlikumus par Ģenerālprokuratūras iesniegumiem par kriminālvajāšanas ierosināšanu pret Saeimas locekli, viņa apcietināšanu, aizturēšanu, kratīšanas izdarīšanu vai citādu personas brīvības ierobežošanu, kā arī par iesniegumiem par administratīvā soda uzlikšanu Saeimas loceklim;

3) sagatavo reizi mēnesī pārskatus Saeimai par iesniegumiem, kas saņemti no iedzīvotājiem un par to izskatīšanu Saeimas frakcijās un komisijās.”

5. Papildināt likumu ar jaunu 179.1 pantu šādā redakcijā:

“179.1 Ētikas komisija izskata lietas par Saeimas deputātu ētikas kodeksa pārkāpumiem.”

Pielikums Saeimas Kārtības rullim

Saeimas deputātu ētikas kodekss

1. Šā kodeksa mērķis ir uzlabot Saeimas darbību, celt tās prestižu un vairot tautas uzticību tai kā neatkarīgas demokrātiskas valsts augstākajam orgānam.

2. Šā kodeksa noteikumi ir vienlīdz saistoši visiem Saeimas deputātiem neatkarīgi no citiem viņu amatiem.

3. Saeimas deputāta uzvedībai kā Saeimā, tā arī ārpus tās vienmēr jābūt tādai, lai darītu godu Saeimai un līdz ar to Latvijas valstij.

Uzticība visaugstākajiem ētikas principiem Latvijas valstij un tautai deputātam jāstāda pāri uzticībai valdībai un partijai.

4. Saeimas deputātam vienmēr stingri jāievēro Satversmes, Saeimas Kārtības ruļļa un citu likumu burts un gars. Viņam ir jārāda priekšzīme pārējiem Latvijas pilsoņiem stingrā likuma ievērošanā.

5. Deputātam ir jānes atbildība vēlētāju priekšā par visu savu darbību, tajā skaitā par savām runām un balsojumiem Saeimā. Viņš nedrīkst attaisnot novēršanos no Latvijas valsts un tautas interesēm ar valdības amatpersonu, savas partijas vai kādu citu personu vai grupu spiedienu.

6. Deputāta pienākums ir piedalīties Saeimas sēdēs un to Saeimas komisiju sēdēs, par kuru locekli viņš ir apstiprināts.

7. Deputātam Saeimas vai tās komisijas sēdes laikā ir jāievēro Saeimas Kārtības ruļļa noteikumi un sēdes vadītāja aizrādījumi, viņš nedrīkst traucēt sēdes normālu norisi.

8. Deputāts, uzstājoties Saeimā un citās publiskās vietās, nedrīkst aizskart otras personas godu un cieņu ar rupjībām un personiskiem aizvainojumiem. Apstrīdot citas personas viedokli, viņš nedrīkst par argumentu izlietot sava oponenta izcelsmi, tautību, rasi, dzimumu, sociālo stāvokli.

9. Deputāts nedrīkst pieļaut interešu konfliktu starp personiskajām un valsts interesēm, un viņam jāizvairās no situācijām, kad sabiedrībai varētu rasties pamats aizdomām par šāda interešu konflikta pastāvēšanu.

10. Deputāts nedrīkst iesaistīties Saeimas izmeklēšanas komisijās, kuru uzdevums ir veikt pārbaudes jomā, kurā pārbaudāmajā periodā ir darbojies attiecīgais deputāts.

11. Deputāts nedrīkst par savu politisko darbību, tajā skaitā par politiska rakstura runām un rakstiem, saņemt nekādu citu atlīdzību, izņemot to, ko viņš saņem saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli.

12. Deputāts nedrīkst izmantot savu ietekmi, lai kādu lietu valsts pārvaldes iestādēs vai tiesā izlemtu kādas privātas juridiskas vai fiziskas personas labā.

13. Nav atļauts izmantot kā līdzekli personīga labuma gūšanai konfidenciālu informāciju, kas saņemta, pildot darba pienākumus.

14. Deputāts nedrīkst parādīties Saeimā vai citās sabiedriskās vietās acīmredzamā alkohola vai narkotiskā reibumā vai nepiedienīgā tērpā.

15. Deputātam sabiedriskās vietās ir jāpakļaujas sabiedrisko kārtību uzturošo amatpersonu likumīgām prasībām.

16. Deputātam jābūt pieklājīgam, laipnam un korektam pret Saeimas, citu valsts iestāžu darbiniekiem, citu politisko partiju deputātiem un visiem sabiedrības locekļiem. Jārespektē valsts pārvaldes amatpersonas un nedrīkst traucēt viņus amata pienākumu veikšanā.

17. Deputāts nedrīkst balsot Saeimā citu klātneesošu deputātu vietā, kaut arī pēc šo deputātu lūguma.

18. Attiecībā uz deputātu, kas ir pārkāpis šajā kodeksā noteiktās ētikas normas, var piemērot sodus, kas noteikti Saeimas Kārtības rullī.

Par Andreja Zinkova kandidatūru pilsonības piešķiršanai (Saeimas dok.nr.2787)

Nosūtām Jums š.g. 3.jūnija komisijas sēdes slēgtās daļas izrakstu no protokola nr.22, kurā tika izskatīts jautājums par piecu deputātu izvirzītā Andreja Zinkova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1997.gada 3.jūnijā priekšsēdētājs A.Požarnovs

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1997.gada 3.jūnija sēdes protokola nr.22

Piedalījās: A.Požarnovs, A.Prēdele, A.Pētersons, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, I.Kreituse, A.Golubovs, E.Bāns, V.Dozorcevs, J.Strods, J.Ādamsons, A.Seiksts

Izskatīja: Komisijas slēgtajā daļā — par Andreja Zinkova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Andreja Zinkova kandidatūru ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs A.Požarnovs

Pilsonības piešķiršanu atbalsta Saeimas deputāti: Dz.Ābiķis, P.Apinis, J.Ābele, A.Seiksts, I.Bērziņš

Ieteikums

Latvijas Hokeja federācija lūdz Jūs rast iespēju veicināt Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā Latvijas Nacionālās hokeja izlases komandas spēlētājiem, kuri izcīnīja tiesības Latvijas Republikai piedalīties 1997.gada pasaules čempionātā hokejā “A” grupā, kā arī piedalīties olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā par tiesībām spēlēt Nagano Ziemas olimpiskajās spēlēs 1998.gadā.

Olimpiskajās spēlēs un pasaules čempionātos savas valsts godu drīkst pārstāvēt tikai pilsoņi.

Ar lielāko cieņu, —

1996.gada 21.maijā Latvijas Hokeja federācijas prezidents Uģis Magonis

Autobiogrāfija

Es, Andrejs Valērija d. Zinkovs, esmu dzimis 1968.gada 4.janvārī Rīgā. Mana māte Ludmila Anvara m. Zinkova (Ishakova) dzimusi 1948.gada 9.janvārī Rīgā, tēvs — Valērijs Pētera d. Zinkovs, dzimis 1948.gada 14.aprīlī Kaļiņingradas apagabala Talpaku ciemā.

Esmu precējies. Mana sieva Gaļina Modesta m. Zinkova (Mihailova), dzimusi 1969.gada 6.augustā Siguldā. Mūsu ģimenē ir dēls — 1991.gada 23. aprīlī dzimušais Iļja Andreja d. Zinkovs.

1985.gadā pabeidzu Rīgas 55.vidusskolu. No 1986. līdz 1988.gadam dienēju armijas sporta komandā. 1975.gadā iestājos Rīgas “Dinamo” bērnu un jaunatnes sporta skolā un kopš tā laika piedalījos dažādos turnīros. 1986.gadā Latvijas izlases sastāvā piedalījos PSRS tautu spartakiādē. Tajā pašā gadā tiku uzaicināts uz RASMS meistaru komandu. 1992.gadā spēlēju RTU komandā un tiku atzīts par labāko Latvijas meistarsacīkšu vārtsargu.

Esmu Latvijas hokeja izlases dalībnieks. 1993.gadā kopā ar Latvijas valsts izlasi pasaules meistarsacīkstēs C grupā spēlēju pirmsolimpiskajā turnīrā Šefīldā. Šopavasar Latvijas izlases sastāvā kļuvu par pasaules meistarsacīkšu B grupas uzvarētāju, izcīnot Latvijai pirmo reizi kopš 1939.gada tiesības spēlēt pasaules meistarsacīkšu A grupā. Kā Latvijas valsts izlases spēlētājs apņemos arī turpmāk spēlēt izlases komandā un nest Latvijas vārdu pasaulē.

1996.gada 6.maijā A.Zinkovs

Par Aleksandra Semjonova kandidatūru

pilsonības piešķiršanai (Saeimas dok.nr.2788)

Nosūtām Jums š.g. 3.jūnija komisijas sēdes slēgtās daļas izrakstu no protokola nr.22, kurā tika izskatīts jautājums par piecu deputātu izvirzītā Aleksandra Semjonova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1997.gada 3.jūnijā priekšsēdētājs A.Požarnovs

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1997.gada 3.jūnija sēdes protokola nr.22

Piedalījās: A.Požarnovs, A.Prēdele, A.Pētersons, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, I.Kreituse, A.Golubovs, E.Bāns, V.Dozorcevs, J.Strods, J.Ādamsons, A.Seiksts.

Izskatīja: Komisijas slēgtajā daļā — par Aleksandra Semjonova uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Aleksandra Semjonova kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs A.Požarnovs

Pilsonības piešķiršanu atbalsta Saeimas deputāti: Dz. Ābiķis, P.Apinis, J.Ābele, A.Seiksts, I.Bērziņš

Ieteikums

Latvijas Hokeja federācija lūdz Jūs rast iespēju veicināt Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā Latvijas Nacionālās hokeja izlases komandas spēlētājiem, kuri izcīnīja tiesības Latvijas Republikai piedalīties 1997.gada pasaules čempionātā hokejā A grupā, kā arī piedalīties olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā par tiesībām spēlēt Nagano Ziemas olimpiskajās spēlēs 1998.gadā.

Olimpiskajās spēlēs un pasaules čempionātos savas valsts godu drīkst pārstāvēt tikai pilsoņi.

Ar lielāko cieņu, —

1996.gada 21.maijā Latvijas Hokeja federācijas prezidents Uģis Magonis

Autobiogrāfija

Es, Aleksandrs Semjonovs, esmu dzimis 1972.gada 8.jūnijā Rīgā. Pēc tautības — krievs.

Mans tēvs Vladimirs Semjonovs dzimis 1943.gada 30.maijā Arzamasas pilsētā Gorkijas apgabalā Krievijā, krievs. Māte Valērija Semjonova (Hludņeva) dzimusi 1946.gada 30.decembrī Panevežas pilsētā Lietuvā, krieviete. 1956.gadā vecāki pārcēlās uz dzīvi Latvijā. Māsa Irina Neznajeva (Semjonova) dzimusi 1967.gada 19.septembrī Rīgā.

1992.gadā apprecējos ar Annu Semjonovu (Jofi), Latvijas pilsoni, dzimušu 1973.gada 20.augustā Maskavā. Viņa beigusi LVU Ekonomikas fakultāti 1995.gadā. Ģimenē aug dēls Romāns Semjonovs, dzimis 1994.gada 8.jūlijā Rīgā.

1979.gadā sāku mācīties Rīgas 52.vidusskolā, kur pabeidzu pirmās 4 klases. No 1983.gada mācījos Rīgas 18.vidusskolā hokeja klasē un šo skolu pabeidzu 1989.gadā. 1990.gadā tiku iesaukts aktīvajā karadienestā un dienēju Sanktpēterburgā, kur paralēli spēlēju ASK hokeja komandas sastāvā.

No 1982.gada nodarbojos ar hokeju “Dinamo” sporta skolā. Sportiskie rezultāti šajā laikā ir bijuši dažādi. Pati pirmā uzvara bija 1983.g. “Latvijas bērza”kausa izcīņa “Dinamo” bērnu komandas sastāvā.

Sekoja uzvara “Baltijas kausā” 1972.gadā dzimušajiem. 1986.gadā IV Tautu spartakiādē — otrā vieta “Dinamo” junioru sastāvā. No 1987. līdz 1989.gadam trīskārtējs Latvijas čempions junioru sastāvā. “Dinamo” sastāvā 1988.gadā izcīnīta ceturtā vieta PSRS junioru čempionātā. 1990./91.gada sezonu spēlēju Ļeņingradas ASK sastāvā. No 1991.gada rudens “Rīga–Stars” meistarkomandas spēlētājs. Sakarā ar komandas nosaukuma maiņu no 1992. līdz 1995.gadam spēlēju Rīgas “Pārdaugavas” sastāvā. No 1995.g. rudens līdz 1996.g. pavasarim spēlēju Somijas I līgas klubā “Hermes Kokkola” un ar šo klubu izcīnījām I līgas uzvarētāja nosaukumu.

No 1994.gada spēlēju Latvijas nacionālajā izlasē. 1994.g. Kopenhāgenā un 1995.g. Bratislavā tika izcīnītas otrās vietas pasaules čempionāta B grupā. 1996.g. Eindhovenā — uzvara B grupas turnīrā, zelta medaļas un pāreja uz pasaules čempionāta A grupu. Uzskatu par lielu godu spēlēt Latvijas izlasē un aizstāvēt valsts godu pasaulē.

1996.gada 6.maijā A.Semjonovs

Par Aleksandra Kerča kandidatūru pilsonības piešķiršanai (Saeimas dok.nr.2789)

Nosūtām Jums š.g. 3.jūnija komisijas sēdes slēgtās daļas izrakstu no protokola nr.22, kurā tika izskatīts jautājums par piecu deputātu izvirzītā Aleksandra Kerča uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1997.gada 3.jūnijā priekšsēdētājs A.Požarnovs

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1997.gada 3.jūnija sēdes protokola nr.22

Piedalījās: A.Požarnovs, A.Prēdele, A.Pēterons, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, I.Kreituse, A.Golubovs, E.Bāns, V.Dozorcevs, J.Strods, J.Ādamsons, A.Seiksts.

Izskatīja: Komisijas slēgtajā daļā — par Aleksandra Kerča uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopleniem Latvijas labā.

Nolēma: Aleksandra Kerča kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs A.Požarnovs

Pilsonības piešķiršanu atbalsta Saeimas deputāti: Dz.Ābiķis, P.Apinis, J.Ābele, A.Seiksts, I.Bērziņš.

Ieteikums

Latvijas Hokeja federācija lūdz Jūs rast iespēju veicināt Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā Latvijas Nacionālās hokeja izlases komandas spēlētājiem, kuri izcīnīja tiesības Latvijas Republikai piedalīties 1997.gada pasaules čempionātā hokejā “A” grupā, kā arī piedalīties olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā par tiesībām spēlēt Nagano Ziemas olimpiskajās spēlēs 1998.gadā.

Olimpiskajās spēlēs un pasaules čempionātos savas valsts godu drīkst pārstāvēt tikai pilsoņi.

Ar lielāko cieņu, —

1996.gada 21.maijā Latvijas Hokeja federācijas prezidents Uģis Magonis

Autobiogrāfija

Es, Aleksandrs Jaroslava d. Kerčs, pēc tautības ukrainis, esmu dzimis 1967.gada 16.martā Arhangeļskā. Mana māte Sofija Mihaila m. Kerča, meitas uzvārdā Ciuka, ukrainiete, dzimusi 1946.gada 6.aprīlī Ukrainas ciematā Meduha. Par tēvu man nekādu ziņu nav, jo māte no viņa šķīrās, kad man bija divi gadi. Zinu, ka pašreiz tēvs ar jaunu ģimeni dzīvo kaut kur Ukrainā. Mans patēvs Nikolajs Fjodora d. Smirnovs, krievs, dzimis 1936.gada 24.decembrī. Man ir māsa Jeļena Nikolaja m. Smirnova, krieviete, dzimusi 1973.gada 23.jūnijā, Arhangeļskā.

1982.gadā Arhangeļskā pabeidzu astoņgadīgo skolu un pēc hokeja komandas “Latvijas bērzs” ielūguma pārcēlos dzīvot, mācīties un spēlēt hokeju Rīgā. Pārceļoties uz dzīvi Rīgā, sāku mācīties Rīgas 13. profesionāli tehniskajā vidusskolā par elektrometinātāju santehniķi. Pēc trim gadiem mācības pabeidzu.

1989.gadā apprecējos ar 1961.gadā dzimušo Margaritu Georga m. Novikovu, krievieti, dzīv. Rīgā, un 1990.gadā mums piedzima dēls Aleksandrs Aleksandra d. Kerčs, krievs. Ar mums kopā dzīvo arī manas sievas dēls no pirmās laulības, 1980.gada 15.jūnijā dzim. Arnis Ulda d. Talešs, Latvijas pilsonis.

18 gadu vecumā tiku iesaukts dienestā robežapsardzē un spēlēju hokeju Rīgas “Dinamo” komandā. 1987.gadā PSRS junioru izlases sastāvā piedalījos pasaules junioru čempionātā Čehoslovākijā. 1988.gadā Rīgas “Dinamo” sastāvā kļuvu par PSRS vicečempionu hokejā. 1993.gadā parakstīju līgumu ar Nacionālās hokeja līgas klubu no Kanādas — “Edmontou Oilers” un līdz 1995.gada rudenim dzīvoju un spēlēju tur. Pēc pārbraukšanas no Kanādas spēlēju “Pārdaugavas” meistarkomandā, bet pēc tās izjukšanas — Latvijas Hokeja līgas klubā “Rīga Alianse”, kuras sastāvā šopavasar ieguvu Latvijas kausu.

Esmu Latvijas hokeja izlases dalībnieks kopš tās izveidošanas 1992.gada rudenī. Latvijas izlases sastāvā esmu nospēlējis 35 spēles un guvis 28 vārtus. 1993.gadā kopā ar Latvijas izlasi uzvarēju pasaules meistarsacīkstēs C grupā un spēlēju olimpisko spēļu kvalifikācijas turnīrā Šefīldā (2.vieta). Manas hokejista karjeras lielākais panākums — uzvara pasaules B grupā Eindhoverā šopavasar. Līdz ar to Latvijas izlase ieguva tiesības 1997.gadā spēlēt pasaules meistarsacīkšu A grupā. Esmu Latvijas olimpiskās izlases dalībnieks. Apsolu hokeja laukumā Latvijas izlases sastāvā darīt visu no manis iespējamo, lai Latvijas vārds godam skanētu nākamajos pasaules čempionātos un olimpiskajās spēlēs.

1996.gada 6.maijā A.Kerčs

Par Aleksandra Macijevska kandidatūru

pilsonības piešķiršanai (Saeimas dok.nr.2831)

Nosūtām Jums š.g. 10.jūnija komisijas sēdes slēgtās daļas izrakstu no protokola nr.23, kurā tika izskatīts jautājums par piecu deputātu izvirzītā Aleksandra Macijevska uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1997.gada 10.jūnijā priekšsēdētājs A.Požarnovs

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1997.gada 10.jūnija sēdes protokola nr.23

Piedalījās: A.Požarnovs, A.Pētersons, O.Dunkers, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, L.Ozoliņš, I.Kreituse, A.Golubovs, E.Bāns, V.Dozorcevs, J.Strods, J.Ādamsons, J.Straume.

Izskatīja: Komisijas slēgtajā daļā — par Aleksandra Macijevska uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Aleksandra Macijevska kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs A.Požarnovs

Pilsonības piešķiršanu atbalsta Saeimas deputāti: Dz.Ābiķis, P.Apinis, J.Ābele, A.Seiksts, I.Bērziņš.

Ieteikums

Latvijas Hokeja federācija lūdz Jūs rast iespēju veicināt Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanu par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā Latvijas Nacionālās hokeja izlases komandas spēlētājiem, kuri izcīnīja tiesības Latvijas Republikai piedalīties 1997.g. pasaules čempionātā hokejā “A” grupā, kā arī piedalīties olimpiskajā kvalifikācijas turnīrā par tiesībām spēlēt Nagano Ziemas olimpiskajās spēlēs 1998.gadā.

Olimpiskajās spēlēs un pasaules čempionātos savas valsts godu drīkst pārstāvēt tikai pilsoņi.

Ar lielāko cieņu, —

Latvijas Hokeja federācijas prezidents Uģis Magonis

Autobiogrāfija

Es, Aleksandrs Borisa d. Macijevskis, esmu dzimis 1975.g. 26.jūnijā Rīgā. Krievs. Tēvs Boriss Leonīda d. Macijevskis dzimis 1951.g. 21.decembrī Rīgā. Krievs. Māte Natālija Vladimira m. Macijevska (Marheļuka) dzimusi 1956.g. 27.janvārī Čerņahovskā, Kaļiņingradas apgabalā. Krieviete. Vecāki apprecējās 1974.g. 15.jūnijā Čerņahovskā. Brālis Jevgeņijs Borisa d. Macijevskis dzimis 1981.g. 3.aprīlī Rīgā. Krievs. Sieva Olga Viktora m. Macijevska (Žiļcova) dzimusi 1975.g. 30.martā Rīgā. Krieviete. Ar sievu apprecējāmies 1996.g. 27.aprīlī Rīgā.

Mācīties sāku 1982.g. Rīgas 35.vidusskolā. No 1985.g. mācījos Rīgas 55. vidusskolā hokeja specklasē. Skolu pabeidzu 1992.g. ar vidējo izglītību. No 1992. līdz 1993.g. strādāju Helmuta Baldera hokeja skolā par sporta instruktoru. No 1993. līdz 1995.g. strādāju koncernā “Pārdaugava” par sporta instruktoru.

Hokejā sāku trenēties 1981.g. “Latvijas bērza” sporta skolā. No 1981. līdz 1990.g. spēlēju “Latvijas bērza” komandā. No 1990. līdz 1992.g. spēlēju “Dinamo” jauniešu komandā. No 1992. līdz 1993.g. spēlēju Helmuta Baldera hokeja skolas komandā. Šajā sezonā kļuvu par Latvijas čempionu. Spēlēju Latvijas jaunieši izlasē Eiropas čempionātā, kur ieņēmām 5.vietu. Junioru izlases sastāvā spēlēju kvalifikācijas turnīrā par iekļūšanu pasaules čempionāta “C” grupā, kur ieņēmām 2.vietu. 1993.—1994.g. sezonā spēlēju junioru komandā “Pārdaugava” un izcīnīju Latvijas čempiona titulu. Latvijas junioru izlases sastāvā uzvarēju kvalifikācijas turnīrā Slovākijā un iekļuvu pasaules čempionāta “C”grupā, kur ieņēmu 2.vietu. 1994.—1995.g. sezonā spēlēju “Pārdaugavas” meistarkomandā SHL čempionātā. Latvijas junioru izlases sastāvā kļuvu par pasaules čempionu C grupā un biju atzīts par čempionāta labāko uzbrucēju. 1995.—1996.g. sezonā spēlēju hokeja kluba “Juniors” sastāvā. Ar komandu izcīnīju 3.vietu Latvijas hokeja līgā un biju atzīts par labāko uzbrucēju visā līgā. Ieņēmām 2.vietu Austrumeiropas hokeja līgā, kur biju atzīts par līgas labāko uzbrucēju. 1996.g. aprīlī Latvijas izlases sastāvā izcīnīju 1.vietu pasaules čempionātā B grupā Eindhovenā.

1996.gada 6.maijā A.Macijevskis

Par Vjačeslava Teleša kandidatūru pilsonības piešķiršanai

(Saeimas dok.nr.2832)

Nosūtām Jums š.g. 10.jūnija komisijas sēdes slēgtās daļas izrakstu no protokola nr.23, kurā tika izskatīts jautājums par piecu deputātu izvirzītā Vjačeslava Teleša uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1997.gada 10.jūnijā priekšsēdētājs A.Požarnovs

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1997.gada 10.jūnija sēdes protokola nr.23

Piedalījās: A.Požarnovs, A.Pētersons, O.Dunkers, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, L.Ozoliņš, I.Kreituse, A.Golubovs, E.Bāns, V.Dozorcevs, J.Strods, J.Ādamsons, J.Straume.

Izskatīja: Komisijas slēgtajā daļā — par Vjačeslava Teleša uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Vjačeslava Teleša kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs A.Požarnovs

Ieteikumi

Mēs, zemāk parakstījušies 6.Saeimas deputāti, rekomendējam Vjačeslavu Telešu pilsonības piešķiršanai par šādiem īpašiem nopelniem Latvijas labā: Vjačeslavs Telešs ir viens no aktīvākajiem Latvijas Baltkrievu kultūras biedrības un LNKBA padomes darbiniekiem. “Svitanak” pastāvīgi atbalstīja Latvijas Tautas fronti cīņā pret totalitāro režīmu. 1991.gada janvāra notikumu laikā V.Telešs uzstājās Latvijas radio ar aicinājumu kareivjiem nepiedalīties vardarbībā pret latviešu tautu. Kā mākslinieks un publicists V.Telešs velta savu daiļradi baltkrievu un latviešu kultūras sakariem. V.Telešs — Tautību konsultatīvās padomes pie Latvijas Valsts prezidenta loceklis.

Saeimas deputāti: V.Dozorcevs, J.Urbanovičs, Dz.Ābiķis,

1997.gada 4.maijā I.Bērziņš, A.Seiksts

Vjačeslavs Telešs jau ilgus gadus ir viens no aktīvākajiem baltkrievu kultūras darbiniekiem Latvijā, Latvijas Baltkrievu kultūras biedrības “Svitanak” iniciators un viens no dibinātājiem. Sākot ar 1988.gada decembri, kad tika nodibināta I.Kozakevičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija, un līdz šim laikam viņš pastāvīgi tiek ievēlēts LNKBA padomē un aktīvi piedalās visā asociācijas darbībā. Latvijas Atmodas laikā, pateicoties viņa demokrātiskajai pozīcijai, baltkrievu biedrība “Svitanak” pastāvīgi atbalstīja Latvijas Tautas fronti cīņā pret totalitāro režīmu par Latvijas neatkarību, par latviešu valodas atzīšanu par vienīgo valsts valodu Latvijā. Piedaloties Latvijas kultūras forumā, Baltijas Nacionālo kultūras biedrību asamblejā, Latvijas Nacionālo kultūras biedrību festivālā, dažādās konferencēs par nacionālajiem jautājumiem, tikšanās ar Latvijas Valsts prezidentu un Eiropas Padomes pārstāvjiem un citos pasākumos, ko organizēja Latvijas valdība un asociācija, Vjačeslavs Telešs parādīja sevi kā uzticamu Latvijas patriotu, aizstāvēja šīs valsts neatkarību un demokrātiju. Viņš vienmēr ir uzstājies un uzstājas par starpnacionālo attiecību harmonizāciju, par mieru, toleranci un savstarpēju saprašanos visu Latvijā dzīvojošo tautību starpā. 1991.g. janvāra notikumu laikā Vjačeslavs Telešs atbalstīja barikāžu dalībniekus, uzstājoties Latvijas radio ar aicinājumu saviem tautiešiem – kareivjiem neizmantot ieročus un nepiedalīties vardarbībā pret latviešu tautu.

Kā mākslinieks Vjačeslavs Telešs, pazīstamu Latvijas Mākslas akadēmijas profesoru Konrāda Ubāna un Eduarda Kalniņa skolnieks, velta savu jaunradi Latvijas zemei, latviešu un baltkrievu tautām un pārstāv Latvijas mākslu starptautiskajās izstādēs Kanādā, Zviedrijā, Dānijā, Vācijā, Somijā, Čehijā un citās valstīs. Kā publicists Vjačeslavs Telešs velta savas publikācijas Rīgas vēsturei un baltkrievu un latviešu kultūras sakariem. Būdams asociācijas kultūras padomes loceklis, viņš daudz dara mākslas izstāžu organizēšanai kā LNKBA, tā arī ārpus tās. Viņš ir festivāla “Latvijas vainags” konsultatīvais padomes loceklis, kā arī Tautību konsultatīvās padomes pie Latvijas Valsts prezidenta loceklis.

Vjačeslavs Telešs pārvalda latviešu valodu, ir audzināts latviešu kultūras garā, viņš ir pilnībā integrējies Latvijas vidē, Latvijas sabiedrībā un ar savu darbību ir nopelnījis pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem.

I.Kozakevičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija lūdz Latvijas Republikas Saeimas Pilsonības likuma izpildes komisiju piešķirt māksliniekam Vjačeslavam Telešam pilsonību par īpašiem nopelniem.

I.Kozakevičas Latvijas Nacionālo kultūras

biedrību asociācijas priekšsēdētājs R.Haradžanjans

Autobiogrāfija

Es, Vjačeslavs Telešs Mihaila dēls, esmu dzimis 1938.g. 25.septembrī Krasnoseļskas ciematā Baltkrievijā. Mans tēvs Mihails Telešs Antona dēls, dzimis 1897.g., baltkrievs, miris 1989.g. Baltkrievijā. Mana māte Anastasija Teleša (Sazona) Ivana meita, dzimusi 1906.g., baltkrieviete, mirusi 1993.g. Baltkrievijā. Es esmu precējies. Mana sieva Valentīna Teleša dzimusi 1948.g. Mans dēls Oļegs Telešs dzimis 1968.g., mana meita Alla Aulciema (Teleša) dzimusi 1968.g. Maniem bērniem ir Latvijas pilsonība. Savā ģimenē esmu audzinājis bērnus Latvijas patriotisma garā.

Pēc kara pie mums Rietumbaltkrievijā atsūtīja no Padomju Savienības strādāt ļoti daudzus cilvēkus, arī mana ciemata cementa fabrikā. Tāpēc man nebija iespējas atrast darbu dzimtajā pusē un es aizbraucu uz Latviju. Saldus rajona Brocēnos kļuvu par uzņēmuma “Rižcemremont” atslēdznieku. 1961.g. mani iesauca armijā. 1964.g. atgriezos no armijas Latvijā. Strādāju uzņēmumā “Promstrojremont” par metālgriezēju. 1970.g. iestājos Mākslas akadēmijā. 1975.g. beidzu tās pedagoģisko nodaļu. Mācības notika tikai latviešu valodā. Tā es iemācījos latviešu valodu un to labi pārvaldu. Mākslas akadēmiju beidzu ar dzelzceļniekiem veltītu diplomu — gleznu “Pretimbraucošais vilciens”. Aizstāvēju arī teorētisku diplomu “Ekskursija pa Rīgu” (metodiski norādījumi vispārizglītojošo skolu audzēkņiem par vecās Rīgas arhitektūras vēsturi).

Pēc Mākslas akadēmijas beigšanas sākās mana radošā dzīve. No 1976.g. līdz šodienai piedalos izstādēs gan Latvijā, gan ārzemēs. Kopš tā laika esmu piedalījies 68 gleznu un grafiku izstādēs. Bez Latvijas mani darbi bija eksponēti arī Lietuvā, Igaunijā, Baltkrievijā, Krievijā, Dānijā, Šveicē, Norvēģijā, Kanādā, ASV un Japānā. Ar saviem darbiem esmu devis noteiktu ieskatu latviešu tautas kultūrā. Manās dabas gleznās visvairāk dominē ar Annas Brigaderes dzīvi un literāro darbību saistītā Tērvete. Kad 1981.g. atzīmēja Annas Brigaderes 120. dzimšanas dienu, Dobelē eksponēja manu viņas jubilejai veltīto izstādi “Tērvetes iespaidi”. Daudzos manos darbos ir parādīti dažādu profesiju latvieši — dzejnieks Rainis, latviešu teātra pamatlicējs Ādolfs Alunāns, tēlnieks Teodors Zaļkalns, grafiķis Pēteris Upītis, mākslas zinātnieks Mārcis Brancis, pianists Ģirts Birītis, ārste Ingrīda Čeme, poligrāfists A.Dzenītis, žurnāliste Aija Štose u.c.

Aizrāvies ar vēsturi, es savācu bagātu kolekciju, kurā ir senas 19.gs. beigās un 20.gs. sākumā izdotas atklātnes. Tajās redzama Rīga un tās ievērojami kultūras darbinieki. Šī kolekcija palīdz latviešu tautai labāk iepazīt un popularizēt Latvijas vēsturisko pagātni. Manu seno atklātņu kolekciju savos darbos izmantojuši vairāki latviešu mākslinieki, rakstnieki, zinātnieki. Andreja Upīša muzejs, piemēram, izmantoja šīs atklātnes programmā “Andreja Upīša Rīga”, bet Rīgas kinostudija, lai parādītu pirmskara Rīgas laikmetu, izmantoja manu kolekciju filmā “Gaidiet Džonu Graftonu”. 1979.g. es noorganizēju filokartistu klubu. Ilgi biju tā priekšsēdētājs. Tagad esmu tā goda biedrs. Šis klubs, ikgadus rīkojot izstādes, kurās bija arī manas atklātnes, popularizēja Rīgas un Latvijas vēsturi. Esmu uzrakstījis daudzus rakstus par Rīgas atklātņu vēsturi (publicēti laikrakstos “Sovetskaja Moloģož”, “Rīgas Balss”, “Literatūra un Māksla”, žurnālos “Daugava”, “Zvaigzne”, “Zinātne un Tehnika”). 1987.g. kopā ar pazīstamo fotomākslinieku Gunāru Janaiti un arhitektūras vēsturnieku Pēteri Blūmu izdots manas kolekcijas atklātņu komplekts “Rīga senās atklātnēs”. 1991.g. izdevniecība “Avots” izdeva manu grāmatu “Rīga senajās atklātnēs”, kurā arī iespiestas manas kolekcijas atklātnes.

Nacionālās atmodas laikā, kad kultūras druvā apvienojās visi demokrātiskie spēki, es nestāvēju notikumu malā. 1986.g. Latvijas Tautas frontes atbalstīts, kopā ar saviem domubiedriem noorganizēju Baltkrievu kultūras biedrību “Svitanak”, kas kopš pirmajām darbības dienām ir demokrātiskās pozīcijās. Kopā ar mūsu biedrību es atbalstīju valsts valodas statusa piešķiršanu tikai latviešu valodai. 1988.g. Latvijas tautu forumā runāju mūsu biedrībā “Svitanak” apvienoto Latvijas baltkrievu demokrātu vārdā. Runāju par visu demokrātiski noskaņoto cilvēku apvienošanos, lai ātrāk sagrautu totalitāro komunistisko sistēmu un visu Latvijas tautu attiecībās būtu harmoniska saskaņotība. Tādu padomu es izteicu savā runā 1989.g. Baltijas nacionālo kultūras biedrību asamblejā. Par Latvijas nacionālo kultūru attīstību un integrāciju es uzstājos Latvijas kultūras forumā. 1991.g., kad Rīgā risinājās janvāra notikumi un bija barikādes, kad boļševistiskais režīms un okupācijas armija draudēja apspiest latviešu tautas pretošanos, tiekšanos pēc neatkarības un brīvības, es runāju Latvijas radio tiešajā ēterā, vērsos pie baltkrievu karavīriem, teicu, lai tie nepaceļ ieročus un nešauj uz latviešu tautu, uz barikāžu aizstāvjiem.

Es piedalījos Itas Kozakevičas vārdā nosauktajā demokrātiskās Nacionālo kultūras biedrību asociācijas radīšanā. Ar savu demokrātismu tā visu laiku nesusi līdzsvaru un mieru Latvijas tautu attiecībās. Mūsu biedrība “Svitanak” kopš pirmajām asociācijas pastāvēšanas dienām ir aktīvs tās loceklis. Daudz spēka un enerģijas atdodu Latvijas baltkrievu kultūras izglītības darbam. 1989.g. es noorganizēju baltkrievu bērnu mākslas studiju “Vjasjolka”, kuru vadu, bet 1992.g. baltkrievu bērnu svētdienas skolu. Esmu tās vadītājs un pedagogs. 1994.g. tieši ar manām pūlēm tika radīta un atklāta Rīgas baltkrievu skola. Esmu šīs skolas vadītājs. Tā kā esmu profesionāls mākslinieks, 1991.g. Rīgā noorganizēju Baltijas baltkrievu mākslinieku apvienību “Maju Gonar”, kurā ir profesionāli Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Sanktpēterburgas un Zviedrijas mākslinieki. Mans darbs Latvijas kultūras un izglītības druvā virzīts ne tikai uz atdzimšanu, bet arī uz ātrāku baltkrievu demokratizāciju un integrāciju Latvijas valstī. Latvijas baltkrievu skola palīdzēs tiem apgūt savu nacionālo kultūru un valodu, apgūt latviešu tautas kultūru un valodu. Pilsonība dotu man Latvijas valsts atbalstu manā darbībā par labu demokrātisko spēku panākumiem Baltkrievijā.

Es esmu Tautību konsultatīvās padomes loceklis pie Latvijas Valsts prezidenta.

1997.gada 5.februārī V.Telešs

Par Georgija Krutoja kandidatūru pilsonības piešķiršanai (Saeimas dok.nr.2833)

Nosūtām Jums š.g. 10.jūnija komisijas sēdes slēgtās daļas izrakstu no protokola nr.23, kurā tika izskatīts jautājums par piecu deputātu izvirzītā Georgija Krutoja uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Pilsonības likuma izpildes komisijas

1997.gada 10.jūnijā priekšsēdētājs A.Požarnovs

Izraksts no Pilsonības likuma izpildes komisijas 1997.gada 10.jūnija sēdes protokola nr.23

Piedalījās: A.Požarnovs, A.Pētersons, O.Dunkers, A.Seile, J.Lagzdiņš, Dz.Ābiķis, L.Ozoliņš, I.Kreituse, A.Golubovs, E.Bāns, V.Dozorcevs, J.Strods, J.Ādamsons, J.Straume.

Izskatīja: Komisijas slēgtajā daļā — par Georgija Krutoja uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā.

Nolēma: Georgija Krutoja kandidatūra ar komisijas pozitīvu lēmumu tiek izvirzīta izskatīšanai Saeimas sēdē.

Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētājs A.Požarnovs

Pilsonības piešķiršanu atbalsta Saeimas deputāti: V.Dozorcevs, J.Jurkāns, J.Urbanovičs, L.Stašs, V.Kalnbērzs.

Ieteikumi

I.Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācija valdes sēdē vienbalsīgi ieteikusi Ukraiņu kultūrizglītības biedrības “Dņipro” priekšsēdētāja Georgija Krutoja kandidatūru Latvijas Republikas pilsonības piešķiršanai par īpašiem nopelniem.

Pazīstam G.Krutoju ilgus gadus kā biedrības “Dņipro” vadītāju un Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas priekšsēdētāja vietnieku. Biedrība “Dņipro” veic lielu kultūrizglītojošu darbu: rīkojusi ievērojamu kultūras darbinieku — dzejnieku, rakstnieku — jubilejām veltītus sarīkojumus, valsts neatkarības svētkiem veltītus vakarus u. c. pasākumus, vairākus gadus biedrības aprūpē tiek sagatavoti radioraidījumi “Dņepras viļņos”.

Biedrības paspārnē un gādībā daudzus gadus darbojas folkloras ansamblis, kas aktīvi koncertē republikā un aiz tās robežām.

Dzīvodams Latvijā, G.Krutojs labi iepazinis Latvijas kultūru un tradīcijas un, vadīdams ukraiņu biedrības darbu, savas zināšanas veiksmīgi savieno ar ukraiņu tautas diasporas kultūras izkopšanu.

G.Krutojs bauda savu kolēģu cieņu kultūras biedrību asociācijā.

I.Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras

biedrību asociācijas priekšsēdētājs R.Haradžanjans

Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas Nacionālo lietu nodaļa atbalsta I.Kozakēvičas Latvijas Nacionālo kultūras biedrību asociācijas lēmumu par kandidātu izvirzīšanu Latvijas pilsonības saņemšanai par izciliem nopelniem. LNKBA izvirza šādus aktīvistus.

1. LNKBA priekšsēdētāju — Rafi Haradžanjanu (dzim. 1944.). R.Haradžanjans ir mākslas doktors, Latvijas Komponistu savienības biedrs, no 1990.g. ir LNKBA priekšsēdētājs un veic lielu darbu tautu saskaņas veicināšanā. R.Haradžanjans ir arī UNESCO nacionālās komisijas loceklis. Viņam ir lieli nopelni mūzikas jomā, viņš ir daudzu grāmatu, rakstu, nošu izdevumu autors.

2. Latvijas Krievu kultūras biedrības priekšsēdētāju — Juriju Abizovu (dzim. 1921.g.). J.Abizovs ir ievērojams krievu literāts, kurš savus darbus ir veltījis latviešu un krievu kultūras saikņu izpētei, tulkojis latviešu literatūras klasiķu darbus. Atmodas laikā, būdams LKKB priekšsēdētājs, kopā ar latviešu radošo inteliģenci cīnījās par latvijas neatkarību.

3. Latvijas Baltkrievu kultūras biedrības “Svitanak” valdes prezidija vietnieku — Vjačeslavu Telešu (dzim. 1938.g.). V.Telešs ir mākslinieks, kurš savos darbos atainojis Latvijas vēsturisko pagātni, kā arī ievērojamus latviešu kultūras darbiniekus. Viņa darbi tika izmantoti muzejos, izstādēs un filmās. Atmodas periodā V.Telešs nodibināja baltkrievu kultūras biedrību “Svitanak”, kura aktīvi iestājās par demokrātisku Latvijas Republiku. Pašreiz šī biedrība aktīvi cīnās par baltkrievu integrāciju Latvijā, saglabājot savu etnisko identitāti.

4. Ukrainas kultūrizglītības biedrības Latvijā “Dņipro” priekšsēdētāju — Georgiju Krutoju (dzim. 1938.g.). G.Krutojs ir mākslinieks, kurš strādāja par māksliniecisko redaktoru izdevniecībā “Zinātne” un sniedza lielu ieguldījumu Latvijas zinātnes sasniegumu popularizēšanā. Ir apbalvots ar Zinātņu akadēmijas goda rakstiem. Kopš 1991.g. viņš ir Ukraiņu kultūrizglītības biedrības Latvijā “Dņipro” priekšsēdētājs un aktīvi strādā ukraiņu un latviešu kultūras sakaru veicināšanā.

Uzskatām, ka šie cilvēki veic ievērojamu darbu tautu saskaņas stiprināšanā Latvijā un ar savu personību suģestējošo spēku saliedē dažādu tautību pārstāvjus, kā arī veic viņu vidū kultūrizglītojošo darbu.

Ar cieņu,

Tieslietu ministrijas Nacionālo lietu nodaļas vadītājs I.Geige

1995.gada 22.maijā

Autobiogrāfija

Es, Georgijs Krutojs, esmu dzimis 1938.gada 14.jūlijā Ukrainā, Zaporožjes pilsētā, kalpotāja ģimenē.

Sākoties Otrajam pasaules karam, tēvu iesauca armijā, un ģimene pārcēlās uz Novodaņilovkas sādžu Zaporožjes apgabala Orehovas rajonā. Kad tēvs demobilizējās, ģimene pārbrauca uz dzīvi Zaporožjē.

1956.gadā pabeidzu vidusskolu. Neilgu laiku strādāju par frēzētāju. No 1957.gada oktobra līdz 1960.gada jūlijam biju iesaukts karadienestā. No 1960. gada augusta līdz 1961.gada augustam strādāju par frēzētāju un līdzdarbojos apgabala avīzēs.

1961.gadā iestājos Ivana Fjodorova Ukrainas Poligrāfijas institūtā, kuru beidzu 1966.gadā, iegūdams mākslinieka grafiķa, iespiedprodukcijas noformētāja specialitāti. 1966.gadā no maija līdz augustam biju pirmsdiploma praksē Rīgā, izdevniecībā “Liesma”. Šajā laikā mani uzaicināja strādāt Latvijas Zinātņu akadēmijas izdevniecībā “Zinātne” par māksliniecisko redaktoru, uzaicinājumu parakstīja akadēmiķis P.Valeskalns.

1967.gadā sākās mans darbs izdevniecībā “Zinātne”. No 1968.gada līdz 1992.gadam vadīju mākslinieciskās noformēšanas redakciju, tagad (pēc izdevniecības struktūras maiņas) esmu vecākais mākslinieciskais redaktors. Strādādams par redakcijas vadītāju un labi pārzinādams Latvijas tipogrāfijas iespējas, dalījos ar kolēģiem pieredzē specifiskajā darbā ar zinātnisko grāmatu, arī pats daudz strādāju kā mākslinieks, veidojot grāmatu ietērpu un iekārtojumu. Noformēti vairāki simti grāmatu. Daudzas no tām izpelnījušās atzinību dažādos konkursos, saņemti diplomi un veicināšanas raksti. Vienmēr esmu vēlējies, lai manis noformētie izdevumi būtu augstā mākslinieciskā līmenī, lai tiktu radīts vienots, harmonisks ansamblis — teksts, makets, ilustrācijas, vāks u. c. grāmatas elementi. Savā darbā esmu centies turēt godā latviešu grāmatniecības bagātās tradīcijas un pilnveidot tās, tāpēc izjutu patiesu prieku tad, kad tas bija izdevies. Gribētos cerēt, ka tie simti grāmatu, pie kurām šajos 28 gados esmu strādājis un kuras ir tapušas ar manu līdzdalību, ir ieguldījums gan grāmatu mākslas attīstībā, gan Latvijas kultūrā.

Uzturēju ciešus kontaktus ar Latvijas zinātniekiem un biju gandarīts, ka viņi varēja parādīt saviem ārzemju kolēģiem mūsu apgādā izdotās grāmatas, kas godam izturēja ārzemju izdevumu vidū konkurenci gan pēc satura, gan pēc ārējā izskata. Priecājos kopā ar autoriem, kad viņu zinātniskos pētījumus tulkoja ārzemēs. Uzskatīju to par mūsu kopējo veiksmi, jo grāmatu veidojām ciešā sadarbībā. Konsultēju zinātniekus jau pašā grāmatas tapšanas procesā — gan par ilustratīvā materiāla sagatavošanu, gan par citiem mākslinieciskā noformējuma jautājumiem. Piedalījos arī ārzemju izdevumu sagatavošanā.

Šajos gados esmu noformējis, piemēram, tādus apgāda “Zinātne” izdevumus kā “Feodālā Rīga”, “Baltijas tautu apģērbu atlants” (krievu val.), grāmatu sēriju “Latvijas arhitektūras un mākslas pieminekļi” (17 grāmatas), sērijas “Daba un mēs” un “Apvārsnis”, daudz grāmatu par mākslu, vēsturi, eksaktajām zinātnēm.

Liels darbs paveikts K.Barona, H.Visendorfa “Latvju dainu” faksimilizdevuma sagatavošanā un iespiešanā (6 sēj., 8 grām.), kas iznāca, sagaidot Latvju dainu pirmizdevuma iznākšanas 100.gadadienu. Lielu prieku un gandarījumu sagādā darbs pie ievērojamā novadpētnieka J.K.Broces (1742–1823) fundamentālā izdevuma “Zīmējumi un apraksti” par Latvijas zemi, pilsētām, iedzīvotājiem. Pirmais sējums, bagātīgi ilustrēts, iznācis 1993.gadā, otrais nāks klajā šomēnes. Ar šo izdevumu lepojas visa Latvijas kultūra, it īpaši mēs, kas atdod šim unikālajam darbam viņa otro mūžu.

Kā mākslinieks esmu noformējis arī citu izdevniecību — “Liesmas”, “Avota”, “Zvaigznes” — grāmatas. Esmu strādājis apsveikumu kartīšu jomā — tās tika izdotas Rīgā, Maskavā, Kijevā, Minskā, Kišiņevā. Esmu izstādījis savus darbus piecās personālizstādēs, no tām viena — grāmatu grafikas izstāde.

Par labu darbu Latvijas grāmatniecībā esmu vairākkārt apbalvots ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda rakstiem, 1981.gadā — ar Latvijas Augstākās padomes Goda rakstu.

Vislabākie radošie kontakti man vienmēr ir bijuši ar Latvijas māksliniekiem, kas arī strādājuši grāmatu mākslā, — Gunāru Krolli, Induli Zvagūzi, Gunāru Cilīti, Daini Rožkalnu, Aleksandru Stankēviču, Jāni Reinbergu, Gunvaldi Eleru un daudziem citiem.

Līdz Komunistiskās partijas sabrukšanai biju tās biedrs.

Tūlīt pēc iestāšanās darbā sāku mācīties latviešu valodu un sarunu valodas līmenī drīz vien grūtību nebija. Varēju sazināties latviešu valodā ar kolēģiem, izdevniecības autoriem un ārštata māksliniekiem. Tāpēc viens no pirmajiem pievienojos prasībai pasludināt latviešu valodu par valsts valodu.

Kopš 1991.gada esmu Ukraiņu kultūrizglītības biedrības Latvijā “Dņipro” valdes priekšsēdētājs. Biedrība apvieno Latvijā dzīvojošos ukraiņus, bez viņiem tajā ir arī latvieši, ebreji. Mūs visus vieno mīlestība pret ukraiņu valodu, dziesmu, kultūru. Mūsu tautām ir daudz kopēja — gan vēsturē, gan kultūrā, mūsu tautām vienmēr ir bijušas savstarpējas draudzības jūtas. Daudzi no mums uzskata Latviju par savu otro dzimteni, vēlas vairot tās bagātību un labklājību, savstarpējo saskaņu un mieru. Vēlamies savas zināšanas un draba prasmi ieguldīt Latvijas valsts attīstībā un progresā.

Ļoti ceru, ka Latvijas pilsonības piešķiršana ukraiņu tautas pārstāvim varētu vēl vairāk stiprināt latviešu un ukraiņu tautu draudzību. Augstu turēšu Latvijas pilsoņa godu — to garantē mana lojalitāte pret Latvijas valsti, cieņa pret tās vēsturi un kultūru.

1997.g. 14.februārī G.Krutojs