valdībā

Pēc Ministru kabineta25.jūnija sēdes

Tieslietu ministra Dzintara Rasnača, valsts ieņēmumu valsts ministres Aijas Počas atbildes, skaidrojumi, komentāri

Preses konferences sākumā valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča komentēja Ministru kabineta pieņemtos noteikumus “Kārtība, kādā ienākums no kokmateriāliem un augoša meža pārdošanas apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli”:

— Problēmas faktiski sākās jau pagājušajā gadā — Valsts ieņēmumu dienests un Valsts kontrole secināja, ka valsts budžetā netiek iekasēta liela daļa iedzīvotāju ienākuma nodokļa no augoša meža un kokmateriālu pārdošanas. Līdz ar to pagājušajā gadā zaudējumi budžetā tiek lēsti 2 miljonu latu vērtībā. Tādēļ, izdarot grozījumus likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, tika paredzēts ieturēt iedzīvotāju ienākuma nodokli par pārdotajiem kokmateriāliem jau kokmateriālu tirdzniecības vietās. Ministru kabinetam bija jāizstrādā kārtība, kā šo normu piemērot. Darbs pie Ministru kabineta noteikumu sagatavošanas bija ilgs, jo bija jāatrisina divas problēmas. Bija jāņem vērā tas, ka cilvēkiem, kuri paši izstrādā mežu un pārdod, šā darba veikšana prasa izdevumus. Tātad nevar automātiski ieturēt 25 procentus lielu ienākuma nodokli, bet šiem mežizstrādātājiem ir tiesības atskaitīt izdevumus, ko prasījusi meža izstrāde. Tiesa, viņi to varēs darīt, iesniedzot gada deklarāciju, taču tā ir zināma veida valsts avansēšana. Mēs strādājām kopā ar Valsts meža dienestu, jo šis dienests gribēja nodrošināt meža atjaunošanu. Sasaistot kopā šīs divas problēmas — nodokļa ieturēšanu un meža atjaunošanu, nolēma neaplikt ar ienākuma nodokli izmaksas, kas saistītas ar meža atjaunošanu. Kontrole pār to veicama Valsts meža dienestam.

Ministru kabineta noteikumos ir divas daļas. Viena: augoša meža pārdošanas ienākumu aplikšana ar ienākuma nodokli, proti, ja juridiska persona iegādājas no fiziskas personas tās lietošanā piešķirta meža ciršanas tiesības, tad tiek ieturēts ienākuma nodoklis, atskaitot 25 procentus izdevumu, ja mežs atjaunots mākslīgi, vai 5 procentus, ja notiek meža dabiskā atjaunošana. Ja fiziskā persona trīs gadu laikā pēc cirsmas izstrādes neveic meža atjaunošanu, tad šie atskaitījumi tiek piedzīti. Otra daļa: kokmateriālu pārdošanas ienākumu aplikšana ar nodokli. Tādā gadījumā, ja fiziskā persona pati izstrādā mežu, kas prasa lielākus izdevumus, šai fiziskai personai ir tiesības atskaitīt 70 procentus no izdevumiem, uzrādot attaisnojošus dokumentus. Ja gadījumā persona nevar šādus dokumentus uzrādīt, tad ir tiesības atskaitīt tikai 25 procentus no ienākumiem.

Sagatavojot šos noteikumus, mēģinājām atrisināt vēl vienu problēmu. Mežizstrādē ir ļoti daudz tā saukto “portfeļfirmu”, kas par skaidru naudu uzpērk mežu no iedzīvotājiem, nemaksājot nekādus nodokļus. Tādēļ, ja fiziskai personai būs iespējams, neuzrādot dokumentus, par šiem 25 procentiem ienākuma nodokli nemaksāt, tad nebūs vairs izdevīgi pārdot kokmateriālus “portfeļfirmām”.

Vēl mēs mēģinājām ar šo noteikumu palīdzību izskaust iespēju saņemt nepamatotu pievienotās vērtības nodokļa priekšnodokli no budžeta, kas lielum lielās summās tiek izmaksātas šīm “portfeļfirmām”, kuras uzrāda it kā apliecinošus dokumentus, taču faktiski nav veikušas nekādus darbus mežā.

Jautājums: — Ministru kabinetā šodien tika pieņemts lēmums par Valsts meža dienesta reorganizāciju. Kādas izmaiņas tiks veiktas?

Aija Poča: — Meža pārvaldes centrālais aparāts praktiski tiek nodalīts no meža apsaimniekošanas daļas.

Pēc tam runāja Dzintars Rasnačs:

— Šodien tika pieņemti trīs dokumenti — Valsts noslēpuma aizsardzības noteikumi, Valsts noslēpumu objektu saraksts, kā arī grozījumu projekts likumā “Par valsts noslēpumu”. Šis grozījumu projekts bija jāpieņem, jo likumā “Par valsts noslēpumu” bija norma, kas paredzēja, ka amatu sarakstu apstiprina Ministru kabinets. Tādā gadījumā Ministru kabinetā lēmumi par šī saraksta papildināšanu būtu jāpieņem katru nedēļu. Tagad grozījumu projekts paredz, ka sarakstu apstiprinās katras iestādes vadītājs, saskaņojot ar attiecīgo drošības struktūru.

Par noteikumiem. Kā jūs atceraties, likumu “Par valsts noslēpumu” virzīja Aizsardzības ministrija. Tāda ir arī pasaules prakse, ka šo jautājumu reglamentācija likumdošanā ir drošības un aizsardzības institūciju prasība.

Pēc likuma pieņemšanas noteikumu projektu bija izstrādājusi Nacionālā drošības padome — Valsts prezidentam pakļauta struktūra. Piebildīšu vēl, ka deputāti jau divas reizes bija uzdevuši valdībai jautājumu, kāpēc vēl nav pieņemti šie noteikumi. Un es varu informēt, kāpēc šī dokumenta pieņemšana bija tik ļoti ieilgusi. Tāpēc, ka Nacionālās drošības padomes sagatavotais projekts bija ļoti paviršs un daudzviet arī juridiski neprecīzs. Rezultātā valdība mainīja projekta virzītāju un izvēlējās Tieslietu ministriju. Mums bija jāuzņemas šīs redakcijas saskaņošana. Noteikumu projekta otrais parakstītājs ir Ministru prezidenta biedrs Juris Kaksītis, jo mēs valdībā ar aizsardzības ministru nevarējām vienoties, kuram šis projekts nebūtu jāparaksta. Dokumenta skaidrošanas tiesības saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem ir otrajam parakstītājam.

Gan valsts noslēpuma aizsardzības noteikumi, gan Valsts noslēpumu objektu saraksts tiks publicēts laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, tur ar tiem varēs iepazīties. Nekļūdīšos, ja teikšu, ka valdības un komitejas sēdēs kopā par šo objektu sarakstu tika spriests vairāk nekā desmit reizes un sadarbības grupā — vēl piecpadsmit. Strīdi ir bijuši nepārtraukti, sākot no konceptuāliem jautājumiem un beidzot ar atsevišķiem terminiem. Pēdējais, kas tika izņemts no anketām, ir obligātais reliģiskās piederības definējums, jo nedrīkst pret cilvēka gribu izpaust viņa reliģisko pārliecību. Tāpat no amatpersonu anketām tika svītrots arī politiskās piederības jautājums. Anketās bija arī ļoti personiski jautājumi, teiksim, par hroniskajām slimībām. Arī šeit tika mainīts formulējums, ņemot vērā to, ka saduras divi dažādi viedokļi — no vienas puses, valsts drošības interesēs ir nepieciešams zināt pilnīgi visu, bet, no otras puses, pastāv cilvēka personiskās dzīves neaizskaramība.

Darba grupu vadīja valsts sekretāra vietniece likumdošanas jautājumos Veronika Krūmiņa, un tā ļoti sekmīgi tika galā ar projektu izstrādi.

Šī likuma un noteikumu piemērošanas praksē noteikti atklāsies arī neskaidri jautājumi un problēmas, jo tās mums visiem būs jaunas normas. Tomēr jāpiebilst arī, ka gan Aizsardzības, gan Iekšlietu ministrijā informācijas sadalīšana slepenajā un konfidenciālajā jau ir bijusi — uz tradīciju balstīta. Arī vairākos likumos informācijas pieejamības un nepieejamības jautājums jau ir bijis reglamentēts atsevišķi.

Noteikumos tika iestrādātas arī normas, kas ir zināma pretimnākšana žurnālistiem, — par to, ka amatpersonas var pieņemt lēmumu par informācijas konfidencialitātes vai slepenības pakāpi, bet tikai gadījumā, ja to atļauj likums vai cits normatīvais akts.

Jautājums: — Vai Latvijas Republikas pilsoņiem, kuriem ir arī otra pilsonība, būs kādi ierobežojumi darbā ar slepeniem dokumentiem?

Dzintars Rasnačs: — Šo jautājumu regulē likums “Par valsts noslēpumu” — ierobežojumi ir tikai nepilsoņiem.

Rūta Bierande,

Dina Gailīte,

“LV” nozaru redaktores

Pēc ieraksta “LV” diktofonā

Ministru kabineta Komitejas 25.jūnija sēdē

Akceptēts noteikumu projekts “Eiropas Savienības izglītības programmu Latvijas Koordinācijas padomes nolikums”. Padome uzraudzīs un koordinēs programmu “Socrates”, “Leonardo” un “Youth for Europe” darbību Latvijā.

Akceptēts rīkojuma projekts “Par nekustamā īpašuma masveida kadastrālās vērtēšanas darbu finansēšanas kārtību”. Rīkojums noteiks kārtību, kādā tiks veikti maksājumi par zemes īpašumu un lietojuma masveida kadastrālo novērtēšanu un nodokļu maksātāju saraksta sagatavošanu nodošanai pašvaldībām un Finansu ministrijai.

Akceptēts noteikumu projekts “Par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību”.

Komiteja akceptēja grozījumu projektu Civilprocesa likuma 4.daļā — “Šķīrējtiesa”. Šķīrējtiesas likums regulēs tiesiskās attiecības, kas rodas, pusēm vienojoties par strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā Latvijas teritorijā. Ir noteikta kārtība procesa organizācijai, strīda izšķiršanai un nolēmuma pieņemšanai, tiks reglamentēta šķīrējtiesas nolēmumu izpildes kārtība u.c.

Akceptēts noteikumu projekts “Par sabiedriskajām organizācijām, reliģiskajām organizācijām, fondiem, biedrībām un citām institūcijām, kas var būt humānās palīdzības kravu saņēmēji”. Noteikumu projektā uzskaitītas organizācijas, kurām ir tiesības saņemt humānās palīdzības kravas.

Komiteja akceptēja noteikumu projektu “Par kārtību, kādā īrnieks norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem”.

Akceptēts ieteikumu projekts “Par apkures un ūdensapgādes sākotnējiem aprēķiniem, īrniekiem norēķinoties par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem”. Ieteikumu projektā dotas divas aprēķinu formas — ziemas un vasaras periodam.

Komiteja akceptēja rīkojuma projektu “Par Robežsardzes profesionalizāciju”. Paredzams, ka Robežsardzes profesionalizācijas beigu termiņš būs 1998. gada 1.janvāris. Pēc šī termiņa personālsastāva komplektēšana notiks bez obligātā aktīvā dienesta karavīriem.

Valdības preses departaments