MĒS VISI BALTIJĀ

Lietuvas Republikā

Par Valsts prezidenta amata kandidātiem

Centra savienība par savu kandidātu Lietuvas Valsts prezidenta vēlēšanām, kurām jānotiek gada nogalē, izvirzījusi Valdu Adamku. Seima priekšsēdētājs Vītauts Landsberģis, komentēdams šo lēmumu, izteicies, ka Amerikas Savienoto Valstu lietuvietim, populārajam dabas aizsardzības speciālistam Valdam Adamkum pirms tik svarīgas izšķiršanās vajadzētu padzīvot Lietuvā un ievērot tās Konstitūciju, nevis mesties duļķainos ūdeņos.

Konstitūcijā ir prasība, lai prezidenta amata kandidāts ne mazāk kā trīs pēdējos gadus būtu dzīvojis Lietuvā. Centristi šogad jau divas reizes mēģinājuši panākt grozījumus šajā Konstitūcijas prasībā, taču konservatori, kam Seimā ir vairākums, arvien ir noraidījuši mēģinājumus izdarīt grozījumu Konstitūcijā. Juristi un politiķi nav vienisprātis, vai šis ierobežojums traucē Valdam Adamkum kandidēt uz prezidenta posteni, jo viņš pie savas ģimenes Šauļos ir pierakstīts jau vairāk nekā trīs gadus, lai gan līdz šī gada maijam strādāja ASV.

Sabiedrības aptaujas liecina, ka V.Adamkus Lietuvas iedzīvotāju vidū ir daudz populārāks nekā V.Landsberģis.

Lietuvas Valsts prezidents Aļģirds Brazausks vēl nav darījis zināmu, vai mēģinās kļūt par prezidentu otro reizi, aizrādot, ka pēc likuma prezidenta vēlēšanu kampaņai jāsākas 80 dienu pirms balsošanas, bet Seims vēl nav noteicis vēlēšanu dienu.

Par svētku un piemiņas dienām

Seima kanclers Jurģis Razma ierosinājis samazināt svētku un piemiņas dienu skaitu, iesakot no svētku saraksta svītrot 1.maiju — Starptautisko darba dienu, bet no pieminamo dienu saraksta — 8.martu, Starptautisko sieviešu dienu.

Seima priekšsēdētāja pirmais vietnieks, Valsts svētku rīkošanas komisijas priekšsēdētājs Andrus Kubiļus uzskata, ka 1.maija svētkiem ir “padomju nokrāsa”, tālab tos nevajadzētu svinēt. Iespējams, ka valstīs, kur valda sociāldemokrātu tradīcijas, šiem svētkiem esot citāds raksturs, bet daudziem lietuviešiem šī diena esot bijusi jāsagaida gulagos un lēģēros. Toties par 8.martu Seima vicepriekšsēdētājs tikai nosmējies: “Sievietei jau katrai dienai jābūt svētkiem.”

Ierosinājuma autori domā, ka Lietuvā ir pārāk daudz brīvdienu, derētu samazināt arī Valsts svētku skaitu — tagad tiek svinēts gan 11.marts, gan 16.februāris, gan 6.jūlijs, bet varbūt pietiktu ar vienu svētku dienu.

Par sentēvu karalisti jaunākajā grāmatā

Marijas Gimbutienes vārds nav svešs arī Latvijā — Rīgā izdota ievērojamās arheoloģes un senatnes pētnieces grāmata “Balti”. Marija Gimbutiene (1921 – 1994) ir studējusi Kauņā, Viļņā un Tībingenē, vēlāk strādājusi zinātniskajā darbā ASV Hārvarda universitātē, bet no 1963. līdz 1989.gadam bijusi profesore Kalifornijas universitātē Losandželosā. Viņas populārāko darbu vidū vēl jāpiemin “Slāvi” un “Senās Eiropas dievi un dievības”. No 1981.gada M.Gimbutiene lasīja lekcijas arī Viļņas universitātē, 1993.gadā viņa kļuva par Vītauta Dižā universitātes goda doktori.

Ievērojamā zinātniece nav aizmirsta arī Amerikas Savienotajās Valstīs. Jūnija sākumā Vašingtonas Smitsona institūts rīkoja divu dienu semināru par profesores Marijas Gimbutienes zinātniskajiem pētījumiem un atziņām.

Savukārt nupat Lietuvas vēstniecībā Vašingtonā notika jaunas grāmatas raudzības — priekšā tika celts sējums “No sentēvu karalistes: antoloģija, godinot M.Gimbutieni”. Šajā izdevumā par zinātnieci raksta viņas bijušie darbabiedri, studenti, draugi, atceroties profesori, kuras interešu lokā bija ne tikai arheoloģija, bet arī valodniecība, antropoloģija, mitoloģija, citas kultūras pētniecības nozares. Sarīkojumā skanēja Marijas Gimbutienes iecienītie dzejoļi.

Par Eiropas labākā basketbolista nākotni

Divdemsit sešus gadus vecais un 204 cm slaidais lietuviešu basketbolists Artūrs Karnišovs, kas pērn tika atzīts par labāko spēlētāju Eiropā, kontinenta čempionāta priekšvakarā parakstījis līgumu ar grieķu klubu “Olympiakos”. Līdz šim Artūrs Karnišovs spēlēja Spānijā kluba “Barcelona” komandā un divreiz kļuva par Spānijas čempionu.

Līgumu ar Pirejas “Olympiakos” lietuviešu basketbolists noslēdzis uz gadu. Turpmāk šajā komandā Artūrs Karnišovs spēlēs ar 14. numuru — esot gribējis 12., bet tas jau bijis aizņemts. Pirejas komanda šogad uzvarēja Eiropas līgā un arī valsts čempionātā.

Igaunijas Republikā

Par līkloču ceļu uz Eiropas Savienību

Pēc Eiroparlamenta iepriekšējiem dokumentiem var secināt, ka ekonomisko rādītāju ziņā pirmās kandidātes uz ES ir Slovēnija, Čehija un Ungārija.

Laikraksts “Äripäev” jautā parlamenta spīkera vietniekam Tunnem Kelamam , kas nesen atgriezies no Eiroparlamenta.

— Vai tieši šīs valsts iestāsies ES?

T.K. — To neviens precīzi nevar pateikt. Tur katru stundu kaut kas mainās. Mūsu intereses ir tādas, ka mēs objektīvi esam gatavi iestāties, tomēr ne jau mums lemt par to, ko galu galā nospriedīs 15 valstu vadītāji.

— Vai ir pamats domāt, ka neoficiāli jau kaut kas ir izlemts?

T.K. — Ir ļoti interesanti vērot, ka ES augstas amatpersonas ir apjukušas un cenšas no katras neērtas situācijas izkļūt. Varianti ir tādi: vai nu uzsākt pārrunas ar visām 10 kandidējošām valstīm no Austrumeiropas, Centrāleiropas un Dienvideiropas uzreiz, vai arī sadalīt šīs valsts pēc grupām un pārrunas uzsākt, piemēram, ar pusi vai ar trim līdz piecām valstīm. Izskatās, ka pēdējam variantam ir pārsvars, bet atkal jāpiebilst, ka vēl nekas nav galīgi izlemts.

Labākās prognozes ir tādas, ka pirmās kandidātvalstis varētu tikt uzņemtas ES pēc trim vai četriem gadiem. Nekas dramatisks nenotiks pēc tam, kad būs izdarīta izvēle par ES iekļūšanas iespējamākajām kandidātvalstīm. Pašlaik ir izkristalizējusies atziņa, ka trīs kandidātvalstis varētu būt Polija, Čehija un Ungārija, kur dominējošais ir ģeopolitiskais arguments: tās ir Vācijai vistuvākās kaimiņzemes.

Atklāts vēl ir jautājums, vai uzņemt arī Slovēniju no Dienvideiropas un arī vienu Baltijas valsti, iespējams Igauniju, vai arī uzņemt Slovākiju.

— Kā izskatās Igaunija starp citām valstīm?

T.K. — Ja raugāmies objektīvi, tad nevienai valstij nav pārsvara. Prāvākām valstīm arī problēmas ir lielākas, piemēram, Polijai un Čehijai, kas līdz šim bija modeļvalstis. Pašlaik Čehijai ir negaidītas ekonomiskas grūtības, budžets nav līdzsvarots, tās privatizācijas politika balstījās uz pavirša modeļa, un tagad izpaužas rezultāti. Slovēnijas parlaments vēl nav ratificējis asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību, bet Slovākijā ir liela iekšējā pretestība. No tā izriet, ka pēc dažām analīzēm Igaunija objektīvo rādītāju ziņā ietilptu pirmo valstu grupā.

— Vai ir spēki, kas nevēlas Igaunijas iekļūšanu?

T.K. — Man negribētos argumentēt aizsargmuitas ieviešanu, bet valsts stila izmaiņa pēdējā finiša taisnē Igaunijai nenāktu par labu.

Briselē augstu tika novērtēta mūsu delegācijas politiskā vienprātība.

Tas tur nav ierasts un ir vēl viens pozitīvs arguments Igaunijas labā. Tika slavēta arī Igaunijas spēja iekļauties ES palīdzības programmās un atzīmēts, ka Igaunijas ārpolitikā ir notikušas ļoti pozitīvas pārmaiņas.

Par jaunās pensiju sistēmas balstiem

Valdība pieņēmusi jaunā pensiju likuma koncepciju. Tai ir trīs pamati: pirmais — valsts pensijas, kuru ienākumu avots ir sociālie maksājumi. Valsts pensiju likums pārdala ienākumus starp paaudzēm un pašā paaudzē. Valsts pensijas sadalās vecuma pensijās, darba nespējas pensijās un apgādnieka zaudēšanas gadījuma pensijā, kā arī tautas pensijā. Vecuma pensijas kritērijs ir 15 gadu darba stāžs.

Noteikts arī pensijas vecums sievietēm un vīriešiem 2016.gadā: tie būs 63 gadi. Paredzēts arī pirmspensijas vecuma sasniegšanas, t.s. pensijas gaidīšanas laiks — trīs gadi.

Tiek ieviesta saistība ar personu iemaksāto sociālo nodokli un aprēķināto pensiju, turklāt ņemot vērā tikai personāli reģistrētās sociālo maksājumu (nodokļu) summas. Personas pensijas tiesības nosaka pēc personālā koeficienta, bet, nosakot koeficientu, tiek ņemti vērā par personu nomaksātie sociālie nodokļi visā karjeras laikā. Pensijas stāžā tiek ieskaitīts arī maza bērna kopšanas laiks, dienesta laiks armijā un bezdarba laiks.

No 2020.gada, t.i., 1957.gadā un vēlāk dzimušām personām, tiks ieviesta vecuma pensija atkarībā no bērnu skaita.

Strādājošiem pensionāriem tiek maksāta pilna pensija. Tautas pensija ir garantija tiem, kam nav atbilstoša pensijas stāža. Tādā gadījumā to aprēķina, sākot no pieciem Igaunijā nodzīvotiem gadiem.

Otrs pensiju balsts ir obligātā uzkrājuma pensija, kuras lielumu nosaka iepriekšējās iemaksas. To ienākuma avots ir strādājošo izdarītās obligātās iemaksas individuālos kontos. Galvenais uzdevums — radīt papildu līdzekļus. Tas attiecas uz visiem pirmās kārtas darba ņēmējiem (pensionāriem) un fiziskām personām — uzņēmējiem. No algas vai ieņēmumiem tiek atskaitīti noteikti procenti un iemaksāti personas izvēlētajā pensiju fondā. Pēc premjera padomnieka Ardo Hansona domām, iemaksām vajadzētu būt vismaz 4 procentiem no mēneša algas.

Iemaksas un pensiju fonda iemaksas ir atbrīvotas no nodokļiem. Uzkrāto naudu nevar izņemt, pirms nav sasniegts pensijas vecums.

Trešais pensiju balsts — brīvprātīgā uzkrājuma pensija, kuras avots ir labprātīgās iemaksas. Šo sistēmu ir paredzēts ieviest 1998.gadā. Naudu izmaksā pēc pensijas vecuma sasniegšanas, nāves vai invaliditātes gadījumā.

Valdības uzdevums ir noteikt “spēles noteikumus” — iemiesot pirmo balstu, radīt spēcīgu uzraudzības un regulēšanas sistēmu pār otro un trešo balstu: darba devēji iemaksā valsts sociālo nodokli pirmajā balstā. Darba ņēmēji maksā obligāto maksājumu otrajā balstā un labprātīgi var piedalīties trešajā balstā.

Pensiju reformas pirmo posmu paredzēts uzsākt 1998.gada 1.janvārī, kad tiks ieviesta labprātīga papildu pensijas sistēma — trešais balsts. Tajā pašā laikā uzsāks arī valsts pensiju sistēmas reformu. Sociālo lietu ministre Tīju Aru cer, ka parlaments atzīs par labu pensiju likuma labojumus un nākamgad varēs sākt pāreju uz jauno pensiju sistēmu.

Par premjera līdzšinējo parādu — miljonu kronu

Pēc iesniegtajām ienākumu deklarācijām vislielākais aizņēmums — 1,002 miljoni kronu — ir premjeram Martam Sīmanam. Parādnieki ir arī Igaunijas Bankas prezidents Vahurs Krafts (191 483 kronas) un Valsts tiesas priekšsēdis Raits Maruste (260 000 kronu). Prezidentam Lennartam Meri, valsts kontrolierim Hindrekam Meri un parlamenta priekšsēdim Tomasam Savi parādu nav.

Ekspremjera Tīta Vehi parāds gada laikā ir pieaudzis no 750 000 uz 950 000 kronu. No sešam augstākām amatpersonām Lennartam Meri ir visvairāk akciju un vērtspapīru. Vienīgi Igaunijas Bankas prezidentam Vahuram Kraftam nav ne nekustamā īpašuma, ne sava auto. Personīgā auto nav arī Lennartam Meri un Martam Sīmanam.

No parlamenta locekļu ienākumu deklarācijām var spriest, ka vislielākais aizņēmums ir jāmaksā bijušajam lauksaimniecības ministram Ilmāram Mendmetsam — 1,545 miljoni kronu Zemes bankai; Igoram Grjazinam — 1,117 miljoni kronu ASV hipotēkaizņēmumam. Vairāk nekā 100 000 kronu parāds vēl ir aptuveni 20 parlamenta deputātiem.

Liels parāds ir aizsardzības ministram Andrusam Ēvelam — 600 000 kronu (Krājbankai) un ekonomikas ministram Jākam Leimanam — 500 000 kronu (Tallinas bankai).

Materiāli “Latvijas Vēstnesim”:

par Lietuvu — Andris Sproģis,

par Igauniju — Katrīna Ducmane