Nākamā latviešu ārstu tikšanās — 2001.gadā

Noslēdzies III Pasaules latviešu ārstu kongress. Aizvadītas četras bagāti piesātinātas dienas, kurās vairāk nekā 3000 ārstu guva daudz jaunu ierosmju turpmākajam darbam.

Ģimenes ārsti varēja gūt vērtīgas domas Psihoterapijas sekcijas sēdē, jo savā pieredzē un pārdomās dalījās visnotaļ cienījamie profesori Kaspars Tūters un Voldemārs Gulēns (abi no Kanādas). Bet pēdējā plenārsēdē spožu un, kā uzskata speciālisti, pat savā ziņā revolucionāru referātu par asinsvadu ķirurģijas problēmām nolasīja profesors Kristaps Zariņš (ASV). Par psihiatrijas tēlu sabiedrības apziņā runāja Oskars Velmers. Savukārt profesora Rafaila Rozentāla referāts bija veltīts orgānu un audu transplanācijas ētiskajiem, likumdošanas un komercializācijas aspektiem Latvijā. Ar aplausiem kongresa dalībnieki sagaidīja savu kolēģi, pašlaik Latvijas vēstnieku Kanādā, profesoru Georgu Andrejevu. Pēc viņa referāta “Vai medicīniskā izglītība var noderēt diplomātijā?” sēdes vadītājs, šķiet, izteica daudzu klātesošo domas, ka ārsti priecāsies, ja Georgs Andrejevs kādreiz atgriezīsies Latvijas medicīnā — daļēji vai pat uz pilnu slodzi.

Kongresa dienās Rīgas pilsētas klīniskās ātrās medicīniskās palīdzības slimnīcā tika atklātas piemiņas plāksnes profesoriem Ernestam Putniņam un Jānim Miķelsonam. Kongresa delegāti un viesi apmeklēja izstādes, Latvijas Nacionālās operas izrādi, koncertu un piedalījās dažādās sporta sacensībās. Starp citu, mediķu velobrauciena “Kegi—97” balvas izcīņas vecākajam dalībniekam bija 79 gadi.

Kā aizvadīto kongresu vērtē psihoterapeits profesors Kaspars Tūters?

— Latvijas ārstu zinātniskais līmenis ir kļuvis manāmi augstāks. Esmu psihoterapeits, un tādēļ galvenokārt varu vērtēt mūsu specialitātes asociācijas darbu. Gan es, gan kolēģis Gulēns bijām patiesi iepriecināti, cik daudz Latvijas psihoterapeiti astoņos gados ir sasnieguši. Atbraucot uz Latviju, diemžēl nācās konstatēt, ka notiek plēšanās un šķelšanās, un šī iemesla dēļ sākuši pat iznākt divi ārstu žurnāli. Cerams, ka konflikti izlīdzināsies.

Uz jautājumu, kādi, viņaprāt, ir mūsu valsts medicīnas galvenie plusi un mīnusi, profesors atbildēja:

— Noklausoties kongresā dzirdētos referātus un apskatot ārstniecības iestādes, jākonstatē, ka Latvijas ārsti ļoti īsā laikā sasnieguši pasaules līmeni, lai gan, protams, priekšā vēl ir liels ceļš.

Par mīnusiem... Runājot kā psihoterapeits, teikšu, ka bijušajā Padomju Savienībā medicīnai bija tik bioloģiska ievirze, ka cilvēku kā būtni ar savām jūtām, šaubām un cerībām ignorēja. Pēdējos gados daudz kas ir mainījies. Man bija ļoti liels gandarījums, ka kongresa pēdējā plenārsēdē divi referāti bija ar skatu uz psiholoģisko daļu medicīnā — ētiku, godprātību.

Pirms 50 gadiem trimdas latviešu mediķu dibinātā Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA) savu pusgadsimta jubileju nupat atzīmēja Rīgā. Tās pārstāvis Jānis Dimants (ASV), kura specialitāte ir dzemdniecība un ģinekoloģija, sacīja:

— Pēdējos gados demogrāfiskie rādītāji Latvijā ir satriecoši kritiski, un tiem būtu jāpievērš īpaša uzmanība. Bez dzīva un vesela latvieša nebūs Latvijas. Tādēļ nākamajos četros gados LĀZA savu darbu veltīs šo problēmu risināšanai. Manuprāt, vispirms Latvijā vajadzēja savest kārtībā Dzemdību namu, Bērnu slimnīcu, tāpat citas slimnīcas, un tikai pēc tam sākt domāt par kultūras pieminekļu atjaunošanu. Diemžēl ir noticis otrādi... LĀZA sēdeklis atrodas Bostonā (ASV), bet Rīgā darbu sācis LĀZA informācijas birojs. Tas atrodas Kaļķu ielā 4, dz.10.

Nākamais Pasaules latviešu ārstu kongress notiks 2001.gadā.

Armīda Priedīte