Sarunās —ES prezidentūra un asociēto valstu vadītāji

Piektdien, 27.jūnijā, Amsterdamā notika ES prezidentūras tikšanās ar asociēto valstu ministru prezidentiem un ārlietu ministriem. Tikšanās ievadā Nīderlandes Ministru prezidents Vims Koks iepazīstināja asociēto valstu pārstāvjus ar ES Amsterdamas galotņu tikšanās 16. — 17. jūnijā rezultātiem — par fundamentālo cilvēktiesību principa inkorporāciju jaunajā līgumā, tieslietu un iekšlietu sadarbības principa reorganizāciju, sociālo politiku, panāktajām izmaiņām kopējās ārējās un drošības politikas efektivitātes paaugstināšanai, institucionālajām reformām, kas ir priekšnoteikums ES paplašināšanās uzsākšanai.

ES Komisijas priekšsēdētājs Žaks Santērs informēja klātesošos par plānotajām aktivitātēm tālākajā ES paplašināšanās stratēģijas sagatavošanā.

Pamatojoties uz sniegto informāciju, asociēto valstu pārstāvji izteica savu viedokli par Amsterdamas galotņu tikšanās rezultātiem un to iespējamo ietekmi uz tālāko Eiropas integrāciju. Latvijas Republikas Ministru prezidents Andris Šķēle informēja sanāksmi par mūsu valsts makroekonomisko rādītāju pozitīvo attīstību, kā arī tuvāk pieskārās jautājumiem par tieslietu un iekšlietu sadarbības uzlabošanu, ES institucionālajām reformām un paplašināšanās procesa perspektīvām. Ministru prezidents atzina, ka Amsterdamā ir panāktas svarīgas vienošanās, bet tās nerada ideālu vidi paplašināšanās procesam. Vēl pirms ES komisijas individuālo ziņojumu publicēšanas un ES iekšējās diskusijas par jaunu valstu uzņemšanas kārtību. Šim procesam jaunajā ES līgumā jau ir uzlikti zināmi skaitliski ierobežojumi. Tādēļ tikai vienlaicīgs sarunu sākums, Latvijasprāt, var nodrošināt vienlīdzīgas iespējas visām asociētām valstīm un pašdiferenciācijas principa realizāciju sarunu gaitā.

Ministru prezidenta Sekretariāts

Ministru prezidents Andris Šķēle — Amsterdamā 1997.gada 27.jūnijā:

Prezidenta kungs!

Cienījamie kolēģi!

Man šodien ir liels prieks piedalīties sanāksmē Amsterdamā, pilsētā, kas dod iedvesmu. Prezidenta kungs, pateicos jums par uzaicinājumu uz šo sanāksmi, kas notiek tik nozīmīgā brīdī, kad tiek un tiks pieņemti svarīgi lēmumi. Es gribu uzsvērt, ka rezolūcijas par stabilitāti, izaugsmi un nodarbinātību skaidri iezīmē galvenos virzienus Eiropas Savienības attīstībā nākotnē.

Es gribētu nedaudz pieskarties problēmām, kas attiecas uz minētajām rezolūcijām. Pieņemtie dokumenti vēlreiz apliecina 15 valstu stingro apņemšanos pēc iespējas labāk sagatavoties vienotas valūtas ieviešanai un iekšējā tirgus patiešām efektīvai darbībai. Asociētajām valstīm ir izdevīgi, ka tām ir stiprs partneris. Dalībvalstu apņemšanās respektēt Stabilitātes un izaugsmes paktā izvirzītos mērķus ir labs piemērs un pamudinājums asociētajām valstīm, kā panākt vai saglabāt stingru budžeta disciplīnu.

Lai labāk izprastu, cik liela nozīme ir integrācijas procesa nepārtrauktībai, es gribētu īsumā raksturot savas valsts ekonomiskās attīstības tendences. Šodien Latvijā ir augsta makroekonomiskā stabilitāte, kas ir sasniegta, patiecoties stingrai monetārajai un finansu politikai. Mūsu nacionālā valūta ir viena no visstabilākajām salīdzinājumā ar citām valstīm, kur ir pārejas posma ekonomika. Cenas un ārējo tirdzniecību nosaka tirgus spēki. Ir strauji samazināta inflācija, un var sagaidīt, ka tā šogad sasniegs viencipara skaitli.

1997.gadā Latvijas prioritāte ir — turpināt finansu sistēmas stabilizēšanu. Šis mērķis tiks sasniegts, saglabājot bezdeficīta valsts budžetu.