RUNAS. REFERĀTI

Sarunās —ES prezidentūra un asociēto valstu vadītāji

Ministru prezidents Andris Šķēle — Amsterdamā 1997.gada 27.jūnijā:

Turpinājums no 1.lpp.

Latvija jau tagad ir izpildījusi visus Māstrihtas līgumā noteiktos kritērijus, kas attiecas uz ārējo parādu un budžeta deficītu.

Aģentūra “Standart & Poor's” ir devusi novērtējumu vispārējam reformu procesam un piešķīrusi Latvijai BBB reitingu ieguldījumiem ārvalstu valūtās un A reitingu — nacionālajā valūtā. Pēc paziņojuma par kredītreitinga piešķiršanu sāka straujāk ieplūst ārzemju investīcijas Latvijas vērtspapīru tirgū.

Pateicoties makroekonomiskajai stabilitātei un stingrajai finansu politikai, valsts parādzīmju diskonta likmes ir samazinājušās no 34 procentiem 1995.gadā līdz 3,4 procentiem šajā mēnesī, kas ir ievērojams sasniegums.

1996.gadā tika daudz paveikts valsts īpašuma privatizācijā, kas vēl turpinās. Ir pieņemta likumdošana, kas nosaka, ka privatizācijas process jāpabeidz līdz 1998.gada vidum. Pašreiz ir privatizēti deviņdesmit trīs procenti valsts uzņēmumu. Privatizācijas aģentūras galvenais mērķis 1997.gadam ir atrast stratēģiskus investorus Latvijas lielākajiem valsts uzņēmumiem “Ventspils nafta”, “Latvenergo”, “Latvijas Krājbanka” un “Latvijas kuģniecība”.

Pateicoties ļoti sekmīgajam privatizācijas procesam, privātais sektors, kas tagad ir dominējošais tautsaimniecībā, 1996.gadā sastādīja 65 procentus no valsts kopprodukta, un ir aprēķināts, ka 1997.gadā tas dos 75 procentus no valsts kopprodukta.

Latvijas stratēģiski izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis, jo tā atrodas starp Austrumiem un Rietumiem, lielā mērā ietekmē tās tirdzniecību. To uzskatāmi parāda kopējā eksporta palielināšanās šī gada pirmajos četros mēnešos, sasniedzot 293,9 miljonu latu vērtību, kas ir par 23,6 procentiem vairāk nekā šajā pašā laika periodā pagājušajā gadā. Importa pieaugums bija nedaudz mazāk izteikts — 17,9 procenti ar kopējo vērtību 457,8 miljoni latu.

Latvijas lielākā tirdzniecības partnere ir Eiropas Savienība. Eksports uz ES valstīm sastāda 51,1 procentu no Latvijas tirdzniecības kopējā apjoma (pagājušajā gadā tas bija 47,6 procenti). ES valstu vidū Latvijas nozīmīgākie tirdzniecības partneri ir Apvienotā Karaliste — 16,4 procenti, Vācija — 13,6 procenti, kā arī Zviedrija — 6,6 procenti. Joprojām paplašinās tirdzniecība ar tādām valstīm kā Austrija un Īrija.

Lai turpinātos straujā ekonomiskā attīstība, Latvijai ir nepieciešamas turpmākas ārvalstu investīcijas. Pagājušais gads ārvalstu investīciju ziņā bija sekmīgs, to kopējais apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās par 30—40 procentiem. Saskaņā ar pētījumiem, ko 1996.gadā veica Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Latvija ierindojas ceturtajā vietā Viduseiropā un Austrumeiropā pēc tiešajiem ārvalstu ieguldījumiem, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, atstājot aiz sevis Ungāriju, Čehiju un Slovēniju.

Prezidenta kungs!

Es esmu pārliecināts, ka laiks dos pareizu un objektīvu novērtējumu Starpvaldību konferencē sasniegtajiem rezultātiem un Amsterdamas līgumam.

Latvija atzinīgi vērtē jaunos līguma noteikumus, kas ietver pamattiesības un diskriminācijas novēršanu. Fakts, ka līguma F punktā ir ietverts pirmais kritērijs uzņemšanai ES, ko kādreiz noteica Eiropas Padome Kopenhāgenā, ir īpaši nozīmīgs Latvijai kā valstij, kas pēdējos piecos gados ar ievērojamiem panākumiem paveikusi vairāk nekā daudzas citas valstis pamattiesību un brīvību nodrošināšanā. Mūsu sasniegumus šajā jomā ir atzinušas ANO un citas starptautiskās organizācijas.

No Latvijas redzespunkta pašreiz ir grūti spriest, cik lielus panākumus dos 3.pīlāra jautājumu nodošana Eiropas Kopienas kompetencē. Tomēr Latvija uzskata, ka ar Šengenas vienošanās iekļaušanu līgumā ir sperts nozīmīgs solis uz priekšu, lai nodrošinātu personu brīvu pārvietošanos Eiropas Savienībā. Latvija cer, ka šie noteikumi nākotnē veicinās arvien brīvāku personu pārvietošanos starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un asociētajām valstīm. Mēs uzskatām, ka tam ir būtiska nozīme savstarpējās integrācijas procesā.

Kas attiecas uz 3.pīlāra jautājumiem, es gribētu pievērst uzmanību pašiem jaunākajiem notikumiem Latvijā. Jāatzīmē, ka Latvijā ir izstrādāts ziņojums par stāvokli un stratēģiju attiecībā uz 3.pīlāru. Ir pieņemts likums par patvēruma meklētājiem un ratificēta 1951.gada Ženēvas Konvencija par bēgļiem. Iekšlietu ministrija ir sagatavojusi un sāks īstenot šādus projektus: vienota sakaru un informācijas sistēma, Latvijas austrumu robežas nostiprināšana, bēgļu centra izveidošana un valsts likumdošanas par bēgļiem izstrādāšana.

Prezidenta kungs!

Novērtējot rezultātus, kas sasniegti Starpvaldību konferencē, jāatzīmē, ka tie ir pietiekami labi, lai sāktu Eiropas Savienības paplašināšanu. Tomēr es gribētu atzīmēt, ka līguma noteikumi nerada ideālu struktūru šī procesa īstenošanai.

Daži līguma jaunie noteikumi liek mums domāt, ka nākamā Eiropas Savienības paplašināšana nebūs atkarīga no katras kadidātvalsts gatavības tikt uzņemtai tajā, bet gan no vienkāršas matemātikas. Ar to es domāju, pirmkārt, ierobežoto vietu skaitu Eiropas Parlamentā un, otrkārt, lēmumu, kas nosaka, ka Eiropas Komisijā nevar būt vairāk kā 20 komisāru.

Šie noteikumi rada pārliecību, ka ierobežojumi jau ir noteikti, pat pirms ir publicēti Eiropas Komisijas locekļu viedokļi un sākušās ES iekšējās sarunas par to, kā organizēt tālāku paplašināšanu.

Pēc trim nedēļām, kad būs publicēta Eiropas Komisijas dokumentu pakete “Eiropa 2000” un atsevišķi viedokļi par kandidātvalstīm, nekavējoties sāksies “sacensības”, kas turpināsies vismaz līdz decembra vidum. Daudzas valstis gribētu ieņemt 5 brīvās vietas Eiropas Komisijā, un šāda veida sacensības, neapšaubāmi, atvieglos mums sagatavošanos uzņemšanai ES. Tomēr es neesmu pilnībā pārliecināts par to, vai tas ir visefektīvākais veids, kā sekmēt tālāku attiecību attīstību starp ES dalībvalstīm un tās Austrumu partneriem.

Vienlaicīga sarunu uzsākšana par uzņemšanu ES ar visām asociētajām valstīm ļautu efektīvāk izmantot savas izvēles principu šī procesa laikā, un no tā iegūtu visi eiropieši. Ir ļoti svarīgi, lai tiktu saglabāts paplašināšanas grafiks, ko noteica Eiropas Padome Madridē.

Rezumējot atļaujiet man vēlreiz uzsvērt Latvijas gatavību turpināt reformu procesu, lai varētu sākt sarunas par uzņemšanu ES.

Paldies par uzmanību!

“Latvijas Vēstneša”

(Gunta Štrauhmane) tulkojums

no angļu valodas