Saeima ir pieņēmusi
un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām

1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir noteikt sociālā dzīvokļa un sociālās dzīvojamās mājas tiesisko statusu, to veidošanas un finansēšanas principus, to personu loku, kuras ir tiesīgas īrēt sociālos dzīvokļus, kā arī kārtību, kādā pašvaldības sniedz sociālo palīdzību, izīrējot sociālos dzīvokļus.

2.pants. Sociālā dzīvokļa un sociālās dzīvojamās mājas jēdziens

(1) Sociālais dzīvoklis ir pašvaldības īpašumā esošs dzīvoklis, kuru izīrē personai (ģimenei), kas, ievērojot šā likuma nosacījumus, atzīta par tiesīgu īrēt šādu dzīvokli.

(2) Sociālā dzīvojamā māja ir pašvaldības īpašumā esoša dzīvojamā māja, kurā visus dzīvokļus izīrē personām (ģimenēm), kas, ievērojot šā likuma nosacījumus, atzītas par tiesīgām īrēt sociālo dzīvokli.

3.pants. Sociālo dzīvokļu un sociālo dzīvojamo māju uzturēšana un finansēšana

(1) Sociālo dzīvokļu un sociālo dzīvojamo māju uzturēšanu un apsaimniekošanu finansē no:

1) šim nolūkam paredzētiem pašvaldības budžeta līdzekļiem;

2) šim nolūkam paredzētiem valsts budžeta līdzekļiem;

3) sociālo dzīvokļu īrnieku īres maksām;

4) citiem līdzekļiem.

(2) Sociālo dzīvokļu un sociālo dzīvojamo māju uzturēšanas, apsaimniekošanas, pārvaldīšanas un uzskaites kārtību nosaka pašvaldība.

4.pants. Sociālā dzīvokļa un sociālās dzīvojamās mājas statusa noteikšana

(1) Jautājumu par sociālo dzīvokļu un sociālo dzīvojamo māju veidošanu izlemj pašvaldība, ņemot vērā tās administratīvajā teritorijā dzīvojošo sociāli maznodrošināto (trūcīgo) un sociāli mazaizsargāto personu (ģimeņu) pieprasījumu, kā arī pašvaldības iespējas. Sociālā dzīvokļa un sociālās dzīvojamās mājas statusu nosaka vai atceļ attiecīgās pašvaldības dome (padome), pieņemot par to lēmumu.

(2) Sociālās dzīvojamās mājas statusu var noteikt šim nolūkam celtām vai pārveidotām neizīrētām pašvaldības īpašumā esošām dzīvojamām mājām.

(3) Sociālā dzīvokļa statusu var noteikt:

1) neizīrētiem pašvaldības īpašumā esošiem dzīvokļiem;

2) pašvaldības īpašumā esošiem dzīvokļiem, kurus īrē sociāli maznodrošinātas personas (ģimenes), ja tās ir rakstveidā izteikušas vēlēšanos īrēt sociālo dzīvokli un to rīcībā esošā dzīvokļa platība nepārsniedz Ministru kabineta noteikumos paredzēto normu.

(4) Šā panta trešās daļas 2.punktā minētajā gadījumā pašvaldības dome (padome) personas īrētajam dzīvoklim var noteikt sociālā dzīvokļa statusu, ja dzīvokļa īrnieks rakstveidā izteicis vēlēšanos izbeigt līdzšinējo dzīvojamās telpas īres līgumu un noslēgt jaunu — sociālā dzīvokļa īres līgumu.

(5) Dzīvokļi un dzīvojamās mājas, kuriem pašvaldība noteikusi sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās mājas statusu, netiek nodoti privatizācijai un tos nevar iegūt īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.

5.pants. Personas (ģimenes), kurām ir tiesības īrēt sociālos dzīvokļus

(1) Sociālo dzīvokli ir tiesības īrēt personai (ģimenei), kura ir sociāli maznodrošināta (trūcīga) vai sociāli mazaizsargāta un uz kuru ir attiecināms viens no šādiem nosacījumiem:

1) attiecībā uz to ir stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums par izlikšanu no dzīvojamās telpas saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 29.panta pirmās daļas 2.punktu;

2) tā īrē pašvaldības īpašumā esošu dzīvokli un ir izteikusi vēlēšanos īrēt sociālo dzīvokli;

3) persona ir bārenis un nav nodrošināta ar dzīvojamo telpu.

(2) Persona (ģimene) ir sociāli maznodrošināta (trūcīga), ja tā atzīta par tādu saskaņā ar likumu “Par sociālo palīdzību”.

(3) Persona (ģimene) ir sociāli mazaizsargāta, ja tā atbilst vienam no likuma “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 9.panta otrās daļas nosacījumiem.

(4) Pašvaldība var noteikt atvieglotus nosacījumus personas (ģimenes) atzīšanai par tiesīgu īrēt sociālo dzīvokli.

(5) Persona (ģimene) zaudē tiesības īrēt sociālo dzīvokli, ja tā vairs neatbilst šā panta nosacījumiem.

6.pants. Kārtība, kādā personu (ģimeni) atzīst par tiesīgu īrēt sociālo dzīvokli

Kārtību, kādā personu (ģimeni) atzīst par tiesīgu īrēt sociālo dzīvokli, nosaka attiecīgās pašvaldības dome (padome).

7.pants. Pašvaldības institūciju kompetence

(1) Šajā likumā reglamentēto pašvaldības kompetencē esošo jautājumu risināšanai pašvaldības dome (padome) var izveidot īpašu pašvaldības institūciju un apstiprināt tās nolikumu.

(2) Pašvaldības domes (padomes) pieņemtie noteikumi, kas reglamentē šajā likumā noteiktos pašvaldības kompetencē esošos jautājumus, ir publiski, tas ir, tie izliekami redzamā vietā pie pašvaldības domes (padomes) ēkas vai publicējami.

8.pants. Pieteikuma un citu dokumentu iesniegšanas kārtība

Persona (ģimene), kura vēlas īrēt sociālo dzīvokli, iesniedz rakstveida pieteikumu un Ministru kabineta noteikumos minētos dokumentus, kas apliecina, ka tā ir tiesīga īrēt sociālo dzīvokli. Dokumentus iesniedz tai pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā ir šīs personas (ģimenes) dzīvesvieta. Dokumentu iesniegšanas kārtību nosaka pašvaldības dome (padome).

9.pants. Kārtība, kādā reģistrējamas personas (ģimenes), kuras ir tiesīgas īrēt sociālo dzīvokli

(1) Persona (ģimene), kura iesniegusi visus šā likuma 8.pantā minētos dokumentus un atzīta par tiesīgu īrēt sociālo dzīvokli, tiek reģistrēta kā pretendente uz sociālā dzīvokļa īri pieteikumu iesniegšanas secībā.

(2) Personas (ģimenes) pienākums ir informēt pašvaldību par materiālo un sociālo apstākļu izmaiņām, kuru dēļ šī persona (ģimene) vairs neatbilst šā likuma 5.panta nosacījumiem.

(3) Persona (ģimene), kura ir zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli, tiek izslēgta no pašvaldības reģistra.

(4) Kārtību, kādā personas (ģimenes) tiek reģistrētas kā pretendentes uz sociālā dzīvokļa īri un izslēgtas no reģistra, nosaka pašvaldības dome (padome).

10.pants. Sociālā dzīvokļa izīrēšanas kārtība

(1) Sociālo dzīvokli izīrē uz pašvaldības institūcijas lēmuma pamata personai (ģimenei), kura atzīta par tiesīgu īrēt sociālo dzīvokli.

(2) Kārtību un secību, kādā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā tiek izīrēti sociālie dzīvokļi, nosaka pašvaldības dome (padome).

(3) Nosakot sociālo dzīvokļu izīrēšanas secību, jāņem vērā pieteikuma iesniegšanas laiks, kā arī personas (ģimenes) nodrošinātība ar dzīvokli un citi apstākļi.

(4) Šā likuma 5.panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā sociālā dzīvokļa īres līgums tiek noslēgts, ja ievēroti šādi nosacījumi:

1) pašvaldības dome (padome), ievērojot šā likuma 4.panta ceturtajā daļā noteikto, ir pieņēmusi lēmumu par sociālā dzīvokļa statusa noteikšanu minētajam dzīvoklim;

2) pašvaldības institūcija, ievērojot šajā likumā noteikto, ir pieņēmusi lēmumu par šā sociālā dzīvokļa izīrēšanu minētajai personai (ģimenei);

3) līdzšinējais dzīvojamās telpas īres līgums ar īrnieku tiek izbeigts.

(5) Pašvaldības institūcijas pieņemto lēmumu par sociālā dzīvokļa izīrēšanu var pārsūdzēt tiesā.

11.pants. Sociālā dzīvokļa īres līgums

(1) Sociālo dzīvokli nodod lietošanā uz sociālā dzīvokļa īres līguma pamata. Sociālā dzīvokļa īres līgumu noslēdz ne vēlāk kā mēneša laikā pēc tam, kad pieņemts pašvaldības institūcijas lēmums par sociālā dzīvokļa izīrēšanu.

(2) Sociālā dzīvokļa īres līgumu noslēdz uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem, un to atjauno, ja pēc līguma termiņa izbeigšanās īrnieks un viņa ģimenes locekļi nav zaudējuši tiesības īrēt sociālo dzīvokli.

(3) Pašvaldības institūcijai ir tiesības atteikt sociālā dzīvokļa īres līguma atjaunošanu, ja persona (ģimene) zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli. Pašvaldības atteikumu atjaunot sociālā dzīvokļa īres līgumu persona var pārsūdzēt tiesā.

(4) Sociālā dzīvokļa īres līgumu slēdz rakstveidā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādā sociālā dzīvokļa īres parauglīgumu.

(5) Sociālā dzīvokļa īres līguma noteikumus var grozīt, līgumslēdzējām pusēm par to vienojoties.

12.pants. Sociālā dzīvokļa īres maksa un maksa par komunālajiem pakalpojumiem

Sociālā dzīvokļa īres maksu nosaka attiecīgā pašvaldība. Tai jābūt vismaz trīs reizes zemākai par īres maksu, kas noteikta attiecīgās kategorijas pašvaldības dzīvokļiem. Pašvaldība var arī segt daļu no maksas par komunālajiem pakalpojumiem.

13.pants. Sociālā dzīvokļa īrnieka tiesības un pienākumi

(1) Sociālā dzīvokļa īrnieka un viņa ģimenes locekļu pienākums ir:

1) sociālā dzīvokļa īres līgumā noteiktajos termiņos maksāt īres maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem, kā arī ievērot citus sociālā dzīvokļa īres līguma noteikumus;

2) atbrīvot sociālo dzīvokli gadījumā, ja persona (ģimene) zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli un pašvaldības dome (padome) pieņēmusi lēmumu par dzīvokļa atbrīvošanu.

(2) Sociālā dzīvokļa īrniekam nav tiesību īrēto dzīvokli privatizēt, iegūt īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, mainīt, nodot apakšīrē citai personai, iemitināt tajā citas personas, izņemot savu laulāto, kā arī savus un laulātā nepilngadīgos bērnus.

14.pants. Sociālā dzīvokļa īres līguma izbeigšana

(1) Pašvaldība var izbeigt sociālā dzīvokļa īres līgumu, izliekot īrnieku un viņa ģimenes locekļus, šādos gadījumos:

1) ja īrnieks un viņa ģimenes locekļi zaudējuši tiesības īrēt sociālo dzīvokli, jo neatbilst šā likuma 5.panta nosacījumiem;

2) ja īrnieks vai viņa ģimenes locekļi, kuri dzīvo kopā ar viņu, bojā vai posta dzīvokli vai dzīvojamo māju vai izmanto to mērķiem, kādiem tas nav paredzēts, vai arī pārkāpj dzīvokļa lietošanas noteikumus, padarot pārējiem dzīvošanu vienā dzīvoklī vai dzīvojamā mājā ar viņiem neiespējamu. Šādā gadījumā prasību tiesā par sociālā dzīvokļa īres līguma izbeigšanu var celt arī citas tajā pašā dzīvoklī vai dzīvojamā mājā dzīvojošās personas;

3) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā sociālā dzīvokļa īres maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem. Šādā gadījumā pašvaldība minētajai personai nodod lietošanā citu — mazāk labiekārtotu sociālo dzīvokli, noslēdzot jaunu sociālā dzīvokļa īres līgumu;

4) ja māju, kurā atrodas dzīvoklis, paredzēts nojaukt, pārbūvēt, kapitāli remontēt vai ir draudi, ka tā varētu sagrūt, un pašvaldība pieņēmusi lēmumu par tās atbrīvošanu. Šādā gadījumā pašvaldība minētajai personai nodod lietošanā citu sociālo dzīvokli, noslēdzot jaunu sociālā dzīvokļa īres līgumu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos pašvaldības institūcija pieņem lēmumu par sociālā dzīvokļa atbrīvošanu un brīdina par to īrnieku.

(3) Triju mēnešu laikā pēc pašvaldības brīdinājuma saņemšanas īrniekam un viņa ģimenes locekļiem dzīvoklis jāatbrīvo. Ja minētajā termiņā īrnieks un viņa ģimenes locekļi dzīvokli neatbrīvo, viņus var izlikt tiesas ceļā.

(4) Ja šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā īrnieks izteicis vēlēšanos arī turpmāk īrēt līdz šim īrēto dzīvokli, noslēdzot jaunu dzīvojamās telpas īres līgumu likumā “Par dzīvojamo telpu īri” noteiktajā kārtībā, pašvaldības dome (padome) var atcelt dzīvoklim sociālā dzīvokļa statusu. Šādā gadījumā līdzšinējais sociālā dzīvokļa īres līgums tiek izbeigts un likumā “Par dzīvojamo telpu īri” noteiktajā kārtībā tiek noslēgts jauns dzīvojamās telpas īres līgums.

(5) Pašvaldības pieņemto lēmumu par sociālā dzīvokļa atbrīvošanu īrnieks var pārsūdzēt tiesā.

15. pants. Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” piemērošana

Sociālo dzīvokļu īres jautājumos, kurus neregulē šis likums, piemērojams likums “Par dzīvojamo telpu īri”.

Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 12.jūnijā.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1997.gada 2.jūlijā