• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par savas valsts dzīvi, politiku, tautsaimniecību. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 2.07.1997., Nr. 169 https://www.vestnesis.lv/ta/id/44165

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par savas valsts dzīvi, politiku, tautsaimniecību (turpinājums)

Vēl šajā numurā

02.07.1997., Nr. 169

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par savas valsts dzīvi, politiku, tautsaimniecību

Ministru prezidenta Andra Šķēles skatījumi

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

S. Benfelde: — Klāt ir pēcjāņu nedēļa, šī mēneša pēdējā piektdiena, un, kā parasti, šajā laikā studijā ir sapulcējušies žurnālisti kopā ar mūsu premjerministru Andri Šķēli, lai pārrunātu aizgājušā mēneša svarīgākos un būtiskākos notikumus politikā, saimniecībā un vispār valsts dzīvē.

Jautājums: — Tātad Jāņi ir garām. Klasiķus pārfrazējot, vecā Bebene krāsni ir uzspērusi gaisā, un nejauši visā šajā tracī ir cietis viens pats mazais Rūdis, bet Ābrams, neskatoties uz lielo blīkšķi, kā tup uz krāsns, tā tup. Vai vietējo intrigām nepiederošais Dūdars spēs sastrādāties ar šādu Silmaču saimi?

Andris Šķēle: — Es domāju, ka, atbildot bez pārfrazēšanas un nebalstoties uz literatūru, vēl nebūt šī korupcijas skandāla lieta valstī nav beigusies. Nupat uz galu nāk ministru lietu analīze prokuratūrā, un tad sāksies 48 Saeimas deputātu lietu izskatīšana, es domāju, prokuratūrai būs ilgi vēl ko darīt. Par sastrādāšanos runājot — kas attiecas uz mani un šī strīda vai šī konflikta, kas ir ap šo korupcijas likumu, risināšanu, es to risināšu pietiekami konsekventi, un nevienam nekādu iebildumu nevajadzētu būt.

Jautājums: — Jūs dikti kritizēja politiķi, es domāju, par jūsu runu, kurā jūs pateicāt, ka jūsu rīcība būs konsekventa un bez atlaidēm. Taču ir dzirdēta kritika no nepolitiķu puses, kuri būtu vēlējušies dzirdēt, kā izpaudīsies šī konsekventā rīcība vai rīcība bez atlaidēm, lai pārvarētu vai nepieļautu, kā jūs pats sakāt, valsts morālo bankrotu.

Andris Šķēle: — Es domāju, ka tas ir redzams pēc tiem ministriem, par kuriem ir Ģenerālprokuratūras pietiekami precīzs slēdziens. Tie vai nu paši, piemēram, kā Pīka kungs, kurš pats izvēlējās, ka viņam ir jādemisionē, vai arī es, kā līdz šim ir bijis, ministra Viņķeļa gadījumā, pieprasu šo demisiju. Un tāpat arī tālāk, iepazīstoties ar atnākušajām citu ministru lietām, es to taisos darīt.

Jautājums: — Ja drīkst papildjautājumu. Pagaidām jūsu konsekventā rīcība izpaudusies, pieprasot viena valsts ministra demisiju. Es gribētu pavaicāt par tiem kritērijiem, kas ir noteicošie, prasot vai neprasot kāda ministra demisiju. Celmiņa kungs pārkāpis korupcijas likumu vienu mēnesi un četras dienas, un jūs nepieprasāt viņa demisiju. Viņķeļa kungs joprojām pārkāpj šo likumu, un jūs pieprasījāt viņa demisiju. Kas ir vidū, kur ir tā robežšķirtne?

Andris Šķēle: — Jāsaka, ka šīs lietas, protams, ir grūtas. Bet, kas attiecas uz ministru Celmiņu, tad viņš šo mēnesi un četras dienas ir pārkāpis likumu, nebūdams ministrs, bet būdams deputāts. Es domāju, ka viņa lietu izskatīs viņa partija. Viņķeļa kungs pašā korupcijas likuma būtībā nav to pārkāpis, nav bijuši kādi saistīti darījumi. Bet viņam ir bijis precīzs Valsts ieņēmumu dienesta, kas ir atbildīgs par šī korupcijas likuma uzraudzīšanu, aizrādījums ar norādi, ka ir jāveic noteiktas darbības, un viņš diemžēl ir uzskatījis, ka tas ir ignorējams. Es uzskatu, ka tas bija pietiekami, tā ir ne tikai formālā pazīme, bet vēl klāt ir nākusi pazīme, ka ir bijuši aizrādījumi par to, ka ir jāizbeidz pretrunas korupcijas likuma attiecīgajos pantos.

Jautājums: — Bet vai jūs cerat, ka būs cilvēki, kas spējīgi uz cienījamu rīcību, kā jūs sakāt, tā kā Pīka kungs?

Andris Šķēle: —Ja prokuratūras atzinumi tādi būs, es domāju, ka tādi vēl būs ministri. Man, protams, labāk patiktu, ja būtu mazāk tādu prokuratūras atzinumu.

Jautājums: — Es gribēju Šķēles kungam vaicāt — kā jūs vērtējat Valsts prezidenta norobežošanos no jūsu paustās nostājas, ka atbildība par korupcijas skandāla izraisīšanu ir jāuzņemas partijām? Kā zināms, tādos būtiskos jautājumos jums nav bijušas pretrunas ar Valsts prezidentu, bet šobrīd attiecībā uz partiju lomu valstī parādījušās šīs pretrunas. Kāpēc tas tā ir noticis, un kādas varētu būt sekas?

Andris Šķēle: — Es nedomāju nekādā veidā, ka mums ar Valsts prezidentu atšķiras attieksme vai izpratne par partiju lomu valstī. Es domāju, ka tā mums vienlīdz sakrīt, un es to arī savā runā esmu teicis, ka mēs nevaram iet lētus ceļus un vienkāršākus ceļus, kā Saeimas atlaišana, kā daudzpartiju sistēmas likvidēšana vai kas tamlīdzīgs. Taisni otrādi — es esmu aicinājis un pietiekami paudis — un tie, kas ir gribējuši, tie ir sapratuši —, es esmu aicinājis partijas tikt galā pašām ar savām problēmām, demonstrēt savu jau partijisko briedumu, savu nopietno attieksmi pret tik svarīgu jautājumu kā valsts morāle, un esmu pārliecināts, ka partijas arī to ņems vērā. Un neko citu es šeit neredzu, par ko mums ar Valsts prezidentu būtu bijusi atšķirīga attieksme.

Jautājums: — Mēs esam pirmo reizi saskārušies ar korupcijas likuma pārkāpšanas problēmu, tā ir satraukusi ļoti daudzus. Tajā pašā laikā mēs zinām, ka ļoti daudzi uzņēmumi ir reģistrēti nevis Latvijā, bet gan ārzemēs, kurus pārbaudīt ir diezgan grūti, tāpat kā ārzemju bankas. Tajā pašā laikā varbūt politiķi ir iesaistīti šo uzņēmumu vadībā. Kā jūs domājat — vai pie tiem kaut kādā veidā nevarētu pieķerties vai pārbaudīt?

Andris Šķēle: — Es domāju, ka ar laiku, protams, šī likuma administrēšana valstī kļūs arvien labāka, būs iespējams daudz plašāk un daudz rūpīgāk pārbaudīt daudzas lietas. Es domāju, ka šobrīd ir jāpaļaujas uz to, ka mūsu politiķi, atbildīgas valsts amatpersonas sniedz pietiekami patiesas ziņas, un, ja mēs konstatējam, ka — ne, tad, protams, jābūt attiecīgai rīcībai.

Jautājums: — Pēc jūsu runas bija ļoti asa politiķu reakcija, viņi teica — mēs viņu iecēlām šajā amatā, bet viņš mūs atļaujas kritizēt, kā tā drīkst, viņam būtu jāklusē. Kā jūs reaģētu uz tādiem paziņojumiem, apgalvojumiem?

Andris Šķēle: — Es domāju, ka tā var runāt ļoti nenopietns politiķis, jo amats — Ministru prezidents — nav nekāda dāvana, un nevienam šeit nav jāatstrādā kaut kāda politiķa paustais atbalsts! Es domāju, ka tas liecina par šī politiķa zemo morāli.

Jautājums: — Pēdējā Saeimas plenārsēdē bija diezgan negaidīti budžeta grozījumi. Vai tas arī neattiecas uz reakciju pret jūsu runu? Kā jūs vērtējat šos grozījumus, un vai būs reāli pildīt šādu budžeta likumu?

Andris Šķēle: — Nekļūdīgi, ka budžeta likums no valdības puses būs izpildīts, par to es nešaubos. Es domāju, ka tas ir labi, no vienas puses, ka pietiekami laicīgi, jūnijā, Saeima ir paudusi savu viedokli, ir nospraudusi dažas prioritātes, uz kurām balstoties ir jāizstrādā 1998./99. gada budžets. No šī viedokļa nekas nebūtu iebilstams. Kas attiecas uz to, ka zināmi ministriju darbības plāni var tikt koriģēti, tā ir taisnība. Arī šodien valdības sēdē mēs ļoti ilgi diskutējām par to, kādā veidā iziet no strupceļa, kas ir saistīts ar Ārlietu ministrijas budžetēšanu. Jo mums bija paredzēts iegādāties Francijā vēstniecības ēku, tā kā Saeima nav pilnā apmērā saglabājusi šo finansējumu, tad būs jādomā, ko darīt. Acīmredzot viena otra problēma, kuru valdība uzskatīja par svarīgu, būs jāliek pie malas un jāņem vērā tās prioritātes, kuras ir spraudusi Saeima.

Jautājums: — Es tā sapratu, ka iepriekšējais jautājums bija par to, vai jūs neuzskatāt grozījumus budžetā par Saeimā pārstāvēto partiju atriebību par šo runu, un vai šie grozījumi neizjauc valdību veidojošo partiju vienošanos par budžetu, un vai tas nevar izraisīt budžeta deficītu, un ko jūs tādā gadījumā darīsiet?

Andris Šķēle: — Jā, protams, tajā daļā, ka pozīcijas deputāti ir atkāpušies no valdības viedokļa, ir, protams, rupjš vienošanās pārkāpums, tās vienošanās, kas ir slēgta starp valdību veidojošajām partijām, piedaloties man kā Ministru prezidentam. Bet es tiešām nevērtēju tik zemu mūsu politiķus, ka nepatikas pēc pret kādu manas runas frāzi viņi varētu spēlēties ar valsts naudas lietām. Es tiešām tos tik zemu nevērtēju. Kas attiecas uz budžeta izpildi, es vēlreiz saku, ka valdība strādā pietiekami apņēmīgi, un es esmu pārliecināts, ka mēs esam spējīgi izpildīt budžetu.

Jautājums: — Saeima savu sezonu ir slēgusi, un deputāti dodas atpūtā, bet jau tagad sākušas skanēt runas, ka valdībai tikai to vien vajagot, sākšoties īstas “likumdošanas orģijas” 81. panta kārtībā. Kad rudenī Saeima sāks apstiprināt vai noraidīt Ministru kabinetā pieņemtos noteikumus, jūs un gan arī mēs varam iedomāties, kādus pārmetumus par neievērotām prioritātēm likumdošanā būs jādzird valdībai. Ko nozīmētu atteikšanās no 81. panta, kā tad tiktu ietekmēts valdības darbs?

Andris Šķēle: — Te varbūt jāsniedz nedaudz sīkāks paskaidrojums. Valdība bez pilnīga konsensa, tātad bez pilnīgas piekrišanas, no visām valdību veidojošām frakcijām nav pieņēmusi nevienu 81. panta kārtībā izdotu Ministru kabineta noteikumu. Un tas nav iespējams. Tā ka šeit es lūgtu partijas atkal nelietot dubultmorāli. Jebkuri 81. panta kārtībā pieņemtie Ministru kabineta noteikumi ir saņēmuši Sadarbības padomē — un bieži vien atkārtoti — pilnīgu atbalstu, tā ka teikt, ka, aizejot Saeimai brīvdienās, Šķēle varbūt atkal kaut ko taisās ieskrieties, — tā ir atkal kārtējā dubultmorāle. Viss tiek rūpīgi saskaņots ar pozīcijas partijām, un tām galu galā pieder šīs veto tiesības.

Jautājums: — Kādus lēmumus vai likumus paredzēts pieņemt 81. panta kārtībā?

Andris Šķēle: — Šobrīd ir tikai tāds pirmais uzmetums, un mēs spriežam tikai par noteikumiem, kuriem varētu būt neatliekams raksturs, faktiski tas, kas arī ir paredzēts Satversmē, runājot par šo 81. pantu. Ļoti daudz noteikumu projektu, to skaits aptuveni varētu būt ap 30. Droši vien no tiem atbalstīti tiks kādi 20, no tiem 20 kādi pieci seši — ceturtā daļa — varētu būt Zemkopības ministrijas jautājumi, kas skar dažādus likumus, kas saistīti gan ar produktu aprites, veselības lietām, tāpat ir Ekonomikas ministrijas vairāki jautājumi, ieskaitot noteikumu projektu par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidū. Mums ir jākāpina temps, cilvēkiem ir apnikušas šīs reformas, kas mūžīgi velkas, kaut kas uzlabojas, mainās. Mums maksimāli ātri jāsakārto jautājumi valstī tā, lai kaut kas būtu pabeigts, nevis mūžīgi, mūžīgi reformēts. Ir arī Finansu ministrijas likumprojekts par valsts atbalsta politiku, kādā veidā valsts realizē atbalstu uzņēmējsabiedrībām, tas nozīmē, ka mums būtu divi likumprojekti, kas veidotu pilnu paketi. Viens ir konkurences veicināšanas likums, ko Saeima ir atbalstījusi un pieņēmusi, aizejot brīvdienās, un otrs būtu par valsts atbalsta politiku, kādā veidā valsts var kādai uzņēmējsabiedrībai radīt kādu noteiktu atbalstu, pēc kādiem noteikumiem var pieļaut kādu priekšrocību. Tā būtu tāda pilna likumu pakete, kas mums būtu Latvijā. Tie būtu galvenākie.

Jautājums: — Un kuriem būs vislielākā pretdarbība Saeimā, jūsuprāt?

Andris Šķēle: — Es nedomāju, ka būs kāda pretdarbība Saeimā, jo tiešām es vēlreiz saku — tas tiek pieņemts pēc vienprātības principa, es domāju, būs ļoti daudz diskusiju, ja tiks atbalstīts Sadarbības padomē likumprojekts par šo valsts atbalsta politiku, jo tas ir pilnīgi jauns, līdz šim Latvijā nekad nav bijis piemērots, nav skatīts. Tas varētu vienkārši izraisīt lielas diskusijas, jo mūsu izpratne par šīm lietām ir no valsts regulēšanas laikiem, kad valdība regulēja visu tirgu. Šeit ir pavisam cita, konceptuāla pieeja.

Jautājums: — Jūs minējāt zemes reformu, bet varbūt varētu konkretizēt — kādām svirām paredzēts šo reformu paātrināt?

Andris Šķēle: — Nav runa tik daudz par to, kā paātrināt, bet katrā gadījumā definēt noteikumus, lai tajā brīdī, kad attiecīgā pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu par zemes reformas pabeigšanu, būtu skaidrs, kas notiek tālāk, kādā veidā notiek darījumi ar zemi, jo, ja ir neskaidrība, kas notiks pēc tam, tad, protams, nav stimula šos jautājumus vienreiz pabeigt. Un tādēļ tur tiek nosaukti subjekti, kuri var zemi realizēt, kādā veidā tas notiek, kāda ir procedūra. Tas ievieš skaidrību, un pašvaldības būs vairāk motivētas piestrādāt, lai šo jautājumu, šo mūžīgo zemes reformu pabeigtu.

Pēc Latvijas Valsts televīzijas diskusijas 27.jūnijā “Kopā ar Andri Šķēli”

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!