Baltijas jūras valstu ārlietu ministri — šodien Rīgā

Šodien, 2.jūlijā, Rīgā darbu sāk Baltijas jūras valstu padomes ārlietu ministru sestā sesija.

Baltijas jūras valstu padome (BJVP) darbojas jau piecus gadus. Lēmumu par tās izveidošanu 1992. gada 5. un 6. martā Kopenhāgenā pieņēma Dānijas, Igaunijas, Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Polijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas ārlietu ministri, kā arī pārstāvji no Eiropas Komisijas. Padomi izveidoja kā savstarpēju padomdevēju un forumu, kurā tiktu saskaņotas dalībvalstu intereses. BJVP iesaistījās visas jau minētās valstis, Eiropas Komisija un vēlāk arī Islande. Katru dalībvalsti padomē pārstāv tās ārlietu ministrs, bet Eiropas Komisiju šajā organizācijā reprezentē EK pārstāvis. Baltijas jūras valstu padome sanāk reizi gadā vienā no dalībvalstīm — pēc rotācijas principa.

Visnotaļ aktīvs BJVP darbībā bija jau pagājušais, 1996., gads, kad Visbijā (Zviedrijā) notika BJVP valstu valdību vadītāju sanāksme. Otrs ļoti nozīmīgs notikums bija Eiropas Komisijas Baltijas jūras reģiona iniciatīvas pieņemšana Eiropas Padomes sanāksmē Florencē. Nozīmīga bija arī organizacijas ārlietu ministru piektā sesija pirms gada Kalmārā (Zviedrijā), kur dalībvalstis pieņēma programmu tālākajai sadarbībai padomē. Īpaši svarīga šī sesija bija mūsu valstij, jo Latvija tajā kļuva par BJVP prezidējošo valsti. Pērnā gada sesijā BJVP dalībvalstis arī vienojās koncentrēt reģionālo sadarbību trīs pamatvirzienos: demokrātijas nostiprināšana, reģiona ekonomiskās sadarbības veicināšana un vides aizsardzība.

Baltijas jūras valstu padomes ārlietu ministru sestajā sesijā, kas sākas šodien Rīgā, paredzēts aplūkot organizācijas trīs darbības programmas ( Action Programmes for the Baltic Sea States Co–Operation) , kā arī Eiropas Komisijas Baltijas jūras reģiona iniciatīvas ( Baltic Sea Region Initiatives ) ieviešanu un īstenošanu dzīvē. Par darbības programmu svarīgākajiem aspektiem tiek uzskatīta cilvēku tiešo kontaktu ( people–to–people ) attīstība, ietverot tajos pilsonisko drošību, cīņu pret organizēto noziedzību, sadarbību kultūras un izglītības jomā; ekonomiskās sadarbības sekmēšanu (īpaši privātās uzņēmējdarbības veicināšanu, programmu investīciju piesaistīšanai reģionā un reģiona infrastruktūras attīstību), kā arī apkārtējās vides aizsardzību.

Paredzēts, ka Baltijas jūras valstu padomes sestajā ārlietu ministru sesijā piedalīsies Dānijas ārlietu ministrs Nilss Helvegs Petersens, Igaunijas ārlietu ministrs Tomass Heldriks Ilvess, Lietuvas ārlietu ministrs Aļģirds Saudargs, Polijas ārlietu ministrs Darjušs Rosati, Vācijas ārlietu ministrs Klauss Kinkels, Zviedrijas ārlietu ministre Lēna Hjelma Vallena, kā arī citi augsti viesi.

Īsi pirms sesijas sākuma viesnīcā “SAS Radisson” notiks zīmīga ceremonija — Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs un Norvēģijas ārlietu ministrs Bjorns Tore Godāls parakstīs abu valstu līgumu par bezvīzu režīmu starp Latviju un Norvēģiju.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors