Latvijas mūžībai — tīru vidi

Ministru prezidenta biedrs, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Anatolijs Gorbunovs ANO Ģenerālās Asamblejas 19.speciālajā sesijā:

Augsti godātais prezidenta kungs!

Ģenerālsekretāra kungs!

Ekselences!

Godātie delegāti!

ANO valstu galotņu konference Rio 1992.gadā bija viens no pirmajiem pasaules nozīmes notikumiem, kurā Latvija piedalījās pēc neatkarības atgūšanas. Man bija tas gods vadīt Latvijas delegāciju šajā konferencē. Tas bija laiks, kad Latvijā jau bija sākusies pāreja uz tirgus ekonomikas saimniekošanas principiem, un tas mums deva iespēju likt ilgtspējīgas attīstības ideju pašā valsts tautsaimniecības pārmaiņu pamatā.

Kopš Rio galotņu konferences Latvija ir veikusi nozīmīgus ieguldījumus vides stāvokļa uzlabošanā. Mēs zinām, ka pārejas perioda valstīm ierobežoto budžeta līdzekļu dēļ nav pietiekamas iespējas novirzīt ievērojamus līdzekļus tautsaimniecības attīstībai, tomēr esam noteikuši prioritātes. Latvijas prioritāte ir investīcijas, kas veicina infrastruktūras attīstību. Īpaša uzmanība mūsu valstī tiek pievērsta ceļu, ostu un enerģijas tehnoloģiju attīstībai. Tomēr mēs ar lepnumu varam teikt, ka 27% no kopējā investīciju apjoma Latvijā ir paredzēti vides uzlabošanai un jo īpaši ūdens saimniecībai un notekūdeņu attīrīšanai.

Tuvākais Latvijas uzdevums ir panākt tādu attīstību, kas būtu ilgtspējīga. Galvenokārt tā ir panākama, saskaņojot attīstību atsevišķās nozarēs, kā arī šīs attīstības vispārnacionālos un vietējos aspektus.

Latvijai nopietna un neatrisināta problēma ir militāro bāzu teritoriju attīrīšana. Šīs teritorijas pēc okupācijas karaspēka izvešanas netiek izmantotas, taču tās ir jāattīra, un šis uzdevums prasīs gan ievērojamu laiku, gan līdzekļus, gan arī šim nolūkam piemērotu tehnoloģiju.

Prezidenta kungs,

Latvija uzskata, gluži tāpat, kā tas tika atzīts arī Rio, ka līdzdalība reģionālajos procesos ir īpaši svarīga. Pašreiz Latvija piedalās vienā Paneiropas un divos Baltijas jūras reģiona procesos, kas attiecas uz ilgtspējīgu attīstību.

Kopš 1991.gada Latvija ir Paneiropas procesa “Vide Eiropai” aktīva dalībniece. Šo procesu atbalsta Apvienoto Nāciju Eiropas ekonomikas komisijas Vides politikas komiteja. Šīs līdzdalības svarīgs rezultāts bija tas, ka valdība 1995.gadā izstrādāja un apstiprināja “Latvijas nacionālo vides politikas plānu”. Tajā ir iekļauta ilgtermiņa vides aizsardzības stratēģija, kas ir priekšnoteikums tam, lai, attīstot visas nacionālās tautsaimniecības nozares, tiktu ņemta vērā vides faktoru novērtēšana.

Pirmais no diviem Baltijas jūras reģiona procesiem savu ierosmi guva 1990.gada septembrī, kad Baltijas jūras valstu ministru konferencē tika pieņemta “Baltijas jūras valstu deklarācija”. Deklarācija aicināja radīt ilgtermiņa rīcības plānu Baltijas jūras atveseļošanai un saglabāšanai. Kopīgas rīcības rezultātā šajā plānā ir fiksēts vairāk nekā simt īpaša piesārņojuma vietu un zonu Baltijas jūras reģionā. Latvijā tādas ir desmit. Pašreiz Latvija veic attīrīšanas pasākumus piecās no šīm piesārņojuma vietām. Šeit man jāizsaka liela atzinība Ziemeļvalstīm, kā arī starptautiskajām finansu institūcijām, kas ir palīdzējušas ne vien finansēt attīrīšanas darbus, bet arī izveidot attiecīgus finansēšanas mehānismus.

Šī veiksmīgā sadarbība tika paplašināta 1996.gadā, kad vienpadsmit Baltijas Jūras valstu padomes dalībvalstu valdību vadītāji, kā arī Eiropas Komisijas prezidents vienojās izstrādāt reģionālo plānu “AGENDA XXI”, kas tiek dēvēts par “Baltic XXI”. Šobrīd Latvija ir Baltijas Jūras valstu padomes prezidējošā valsts. Stratēģiskajā plānā “Baltic XXI” ir uzsvērta reģionālās sadarbības loma vides problēmu risināšanā un virzībā uz ilgtspējīgu attīstību. Turklāt “Baltic XXI” struktūra tiks veidota atbilstoši Baltijas jūras reģiona ekonomikas sektoriem. Katru šādu sektoru ir noteikušas pašas dalībvalstis vai citas plānošanā iesaistītās puses.

Runa 26.jūnijā Ņujorkā, ANO Ģenerālās Asamblejas 19.speciālajā sesijā par pasaules ilgtspējīgas attīstības stratēģijas “AGENDA XXI” īstenošanu