Latvijas Republikas Valsts kontroles Valsts budžeta revīzijas departaments

Kolēģijas lēmums Nr.5.1-2-258/ 1996.g.

Rīgā 1997.gada 16.aprīlī

Par izglītībai paredzēto līdzekļu izlietojumu Zemkopības ministrijā

Latvijas Republikas Valsts kontroles Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģija: departamenta direktors K.Beljānis un kolēģijas locekļi B.Breidaks, M.Prāma un R.Zonenbergs, izskatot revīzijas materiālus par izglītībai paredzēto līdzekļu izlietojumu Zemkopības ministrijā 1995. un 1996.gadā,

konstatēja:

LR Zemkopības ministrija (ZM) darbojas, pamatojoties uz nolikumu, kas apstiprināts ar LR MK 1995.gada 31.janvāra noteikumiem Nr.28, kurā noteikts, ka lauksaimniecības izglītības jomā ministrija uzrauga un kontrolē lauksaimniecības mācību iestāžu darbu, kā arī organizē lauksaimniecības darbinieku profesionālās kvalifikācijas celšanu. Zemkopības ministrijas pārziņā atrodas 24 lauksaimniecības skolas, 15 lauksaimniecības tehnikumi, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Mācību metodiskais centrs, Kvalifikācijas celšanas institūts un Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centrs, kuri tiek finansēti no izglītības programmā paredzētajiem līdzekļiem.

Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 1995.gadam” Zemkopības ministrijai izglītības programmas īstenošanai 1995.gadā bija iedalīts Ls 10 728 272, asignējumi atvērti Ls 9 530 696 vai 88,9% apmērā. Atsevišķos izdevumu posteņos tika ieekonomēti līdzekļi, tai skaitā no stipendiju fonda Ls 32 437, no transporta izdevumu kompensācijas audzēkņiem Ls 67 141, kas izmantoti materiālu un energoresursu apmaksai. Kā savā paskaidrojumā pie mācību iestāžu 1995.gada grāmatvedības atskaišu kopsavilkuma norāda ZM Budžeta un finansu departamenta budžeta uzskaites un atskaites nodaļas vadītāja Ā.Prodniece, līdzekļu ekonomija abos minētajos posteņos Ls 99 578 radusies sakarā ar audzēkņu uzņemšanas plāna neizpildi. 1995.gadā ZM lauksaimniecības skolās un tehnikumos faktiski uzņemti 4303 audzēkņi vai par 1097 mazāk kā plānots, 1996.gadā plānoto 5345 audzēkņu vietā uzņemti 5079. 1996.gadā, salīdzinot ar 1995.gadu, par 85 audzēkņiem samazinājies audzēkņu gada vidējais skaits.

Pēc Zemkopības ministrijas izglītības iestāžu bilanču kopsavilkuma uz 1996.gada 1.janvāri redzams, ka 1995.gada laikā to ārvalstu valūtas konta atlikums palielinājies par Ls 35 912, pie tam ārvalstu valūtas apgrozījums nav uzrādīts nevienā no speciālā budžeta, dotāciju, dāvinājumu vai īpašiem mērķiem paredzēto līdzekļu pārskatu formām. Veicot revīziju LLU, 1995.gada pārskatos tika atklāti neuzrādīti valūtas ieņēmumi Ls 57 977 un izdevumi Ls 41 907. ZM mācību iestāžu 1995.gada bilances kopsavilkumā kļūdaini uzskaitīts materiālās stimulēšanas un iestādes attīstības fondā Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centram piešķirtais Eiropas Savienības finansējums par noslēgtajiem sadarbības projektiem, kas attiecināms uz norēķiniem no īpašiem mērķiem iezīmētiem līdzekļiem. ZM izglītības iestāžu bilancēs uzskaitīti iekonservēti nepabeigtās celtniecības objekti Ls 117 585 vērtībā. 1995.gadā atjaunoti budžeta izdevumi pakalpojumu izmaksām un komunālo izdevumu segšanai Ls 230 546, t.sk. arodskolās Ls 62 173, tehnikumos Ls 39 640, LLU Ls 128 733 apmērā.

Zemkopības ministrijas izglītības iestāžu bilances kopsavilkumu atlikumos par 1995. un 1996.gadu uzrādīts izglītības iestāžu saņemto aizdevumu no kredītiestādēm atlikums Ls 279 377. Tas izveidojies, Cēsu rajona padomei un Jāņmuižas lauksaimniecības skolai 1994.gada 1.augustā noslēdzot aizdevuma līgumu ar zviedru industriālās un tehniskās attīstības nacionālo departamentu par aizdevumu ilgtermiņa kredīta veidā 4 500 000 SEK apmērā katlu mājas rekonstrukcijai. Aizdevums atmaksājams 10 gadu laikā, sākot no otrā gada pēc līguma parakstīšanas. Aizdevuma galvojuma līgumā noteiktā ķīla aizdevuma atmaksai ir Jāņmuižas lauksaimniecības skolas aktīvi Ls 2 041 918, t.sk. pamatlīdzekļi Ls 1 618 249, mazvērtīgais inventārs Ls 32 539, nepabeigtā celtniecība Ls 2909, materiāli un lopi Ls 51 976. Iztrūkstošo atmaksas summu galvenieki apņemas kompensēt ar visu Cēsu rajona padomei un Jāņmuižas lauksaimniecības skolai piederošo īpašumu solidāri. Aizdevumu paredzēts atmaksāt no ieņēmumiem par komunālajiem pakalpojumiem, kā arī no Jāņmuižas lauksaimniecības skolas speciālā budžeta līdzekļiem.

Līgums noslēgts, pārkāpjot 1993.gada 12.maijā ar LR Lauksaimniecības ministrijas pavēli Nr.258 apstiprinātā Jāņmuižas lauksaimniecības skolas nolikuma 4.nodaļā noteiktās direktora pilnvaras un tā 10.2.punktā paredzēto aizliegumu izmantot skolas ēkas un mācību saimniecību zemi nolikumā neparedzētiem mērķiem, kā arī nodot to citām juridiskām vai fiziskām personām. Līdz ar to direktors O.Ābolkalns bez Zemkopības ministrijas rakstiska akcepta patvarīgi uzņēmies saistības, ieķīlājot valsts mantu.

1996.gadā Zemkopības ministrijai izglītības iestāžu finansēšanai un izglītības programmas izpildei bija atvērti asignējumi Ls 10 922 429, kuri pilnībā apgūti.

Audzēkņu uzņemšanas plānu 1995. un 1996.gadā nav izpildījuši Bebrenes lauksaimniecības tehnikums (LT), Kazdangas LT, Mālpils LT, Višķu LT, Apes lauksaimniecības skola (LS), Barkavas LS, Ērgļu LS, Mežotnes LS, Rankas LS, Saukas LS, Zaļenieku LS, Zilupes LS un Zūru LS. Jāatzīmē, ka šajās skolās ir salīdzinoši zems gada vidējais audzēkņu skaits.

No pievienotās tabulas redzams, kā audzēkņu skaita samazinājums ietekmē pedagogu noslogotību un izmaksas uz vienu audzēkni:

Rādītāji Tehnikumi . Lauksaimn. skolas .

1995. 1996. + – 1995. 1996. + –

1. Gada vid. audzēkņu skaits 292,4 293,8 +0,6 234,54 2,31 –3,54

2. Mēnešu vid. izmaksas 1 audz./Ls 57,72 67,19 +9,47 53,63 67,21 +13,58

3. Gada vid. izmaksas 1 audz./Ls 693 806 +113 644 807 +163

4. Mācību personāla noslogotība 6,94 7,84 +0,9 6,15 4,91 –1,24

Izglītības iestādēs ar audzēkņu skaitu zem 200 (Bebrenes LT, Kazdangas LT, Apes, Barkavas, Cīravas, Ērgļu, Mežotnes, Rankas, Saukas, Virķēnu, Zaļenieku, Zūru LS) izmaksas uz vienu audzēkni ir lielākas nekā vidēji skolās, bet pedagogu noslogotība zemāka.

Zemkopības ministrijas izglītības iestādēs 1995./96. mācību gadā sākti sagatavot lauksaimniecības nozarei neraksturīgi speciālisti: jaunākie policijas kārtībnieki, zemessardzes darbinieki, ceļu policisti.

Pēc ZM Izglītības un zinātnes departamenta mācību iestāžu nodaļas vadītāja S.Vīganta informācijas par 1994./1995.gada absolventu nodarbinātību pēc mācību iestādes beigšanas redzams, ka 52,3% absolventu uzsākuši darbu, 23% turpina mācības, 8,5% iesaukti valsts dienestā, 5% ir bezdarbnieki.

Lauksaimniecības skolas audzēknim 1995.gadā plānota stipendija Ls 8,82 mēnesī, izmaksāts vidēji Ls 8,74, tehnikuma audzēknim plānota stipendija Ls 8,93, izmaksāts vidēji Ls 8,97 mēnesī. Transporta izdevumu kompensācijas lauksaimniecības skolās 1995.gadā paredzētas vienam audzēknim vidēji Ls 4,35, izmaksāts Ls 2,63 mēnesī. Tehnikuma audzēknim transporta izdevumu kompensācija mēnesī paredzēta Ls 3,78, izmaksāta Ls 3,02. Jāatzīmē, ka, plānojot finansējumu stipendiju izmaksām, mācību iestādēm netiek piemērots vienots normatīvs. Augstskolas studentam mēnesī plānota stipendija Ls 9,63, transporta izdevumu kompensācijas Ls 4,86, bet faktiski izmaksātas stipendijas Ls 9,40 un transporta kompensācijas Ls 4,87.

Mācību iestādes ar Zemkopības ministrijas atļauju audzēkņu dotēšanai paredzētos līdzekļus izmanto komunālo izdevumu segšanai . Neskatoties uz audzēkņu uzņemšanas plāna izpildi, 1996.gada decembrī Kandavas tehnikumā finansējums stipendiju izmaksām samazināts par Ls 8 928, novirzot šos līdzekļus komunālo izdevumu apmaksai. Valsts kontroles 1996.gada 12.novembra LLU revīzijas aktā konstatēts pārkāpums — 1995.gadā transporta izdevumu kompensācijām paredzētie Ls 32 200 nepamatoti izlietoti dienesta viesnīcas komunālo pakalpojumu segšanai. Šie gadījumi vērtējami kā nopietni finansu disciplīnas pārkāpumi.

Konstatēti gadījumi, ka pie pamatbudžeta asignējumu pieprasīšanas un plānošanas par bāzi tam netiek ņemti iepriekšējās saimnieciski finansiālās darbības rezultāti. 1995.gadā Apguldes lauksaimniecības skolai transporta izdevumu kompensāciju izmaksām bija paredzēti Ls 20 815, izmaksāti Ls 8266, 1996.gadā plānots finansējums Ls 20 500, bet decembrī, precizējot izdevumu tāmi, tas samazināts par Ls 11 000.

Līdzīgas Zemkopības ministrijas finansējuma izmaiņas izdarītas arī 1996.gada pamatbudžeta izdevumu tāmēs Priekuļu lauksaimniecības tehnikumam (LT), Ogres lauksaimniecības skolai (LS), Zūru LS, Rīgas 2.pārtikas rūpniecības skolai (PRS), Rīgas 1.PRS un Latvijas Lauksaimniecības universitātei.

Zemkopības ministrijas lauksaimniecības skolām piederošajās dienesta viesnīcās (kopmītnēs) 1995.gadā 8125 gultasvietas izmantoja 5629 audzēkņi, tehnikumu kopmītnēs 8141 gultasvietu izmantoja 4386 audzēkņi. Daudzu mācību iestāžu pārskata formā Nr.3—2 netiek uzrādīts kopmītnēs faktiski dzīvojošo audzēkņu skaits. Vērtējot pēc uzrādīto gultasvietu skaita, plānotiem un faktiskiem ieņēmumiem par kopmītnēm, jāsecina, ka mācību iestāžu kopmītņu vidējā noslogotība sasniedz tikai 50% no iespējamās.

Zemkopības ministrijas izglītības iestādēs nav vienotas kārtības dienesta viesnīcas maksājumu apmēru noteikšanai. Vienam audzēknim maksa svārstās no Ls 0,75 (Kandavas LT, Mežotnes LS, Jāņmuižas LS) līdz Ls 2,55 (Ogres LS) mēnesī. Pēc Zemkopības ministrijas pārskatiem nav iespējams konstatēt patieso stāvokli par viesnīcu maksājumu iekasēšanu. FM Valsts kases departamenta sastādītajās 1996. un 1997.gada grāmatvedības pārskata formās nav paredzēts uzrādīt atgūtos līdzekļus no maksas par dienesta viesnīcas izmantošanu, līdz ar ko nav nodrošināta kontrole pār saņemtajiem līdzekļiem.

Izglītības un zinātnes ministrijā izteikts viedoklis, ka visām profesionālās izglītības skolām, tai skaitā arī lauku profesijas mācošajām, vajadzētu būt pakļautām vienai — Izglītības un zinātnes ministrijai. Norādīts, ka lauksaimniecības mācību iestādēs izdevumi uz vienu audzēkni ir lielāki nekā cita profila arodskolās. Lai noskaidrotu, kā strādā ZM pakļautībā esošās lauksaimniecības skolas un tehnikumi, kāda ir skolu materiāli tehniskā bāze, mācību programmas, kādas ir izmaksas un kā ar speciālistiem tiek nodrošināts darba tirgus u.tml., ar zemkopības ministra 1996.gada 12.augusta rīkojumu Nr.118 izveidota darba grupa minēto skolu darba izvērtēšanai un lauksaimniecības izglītības reformas koncepcijas izstrādei.

Izglītības reformas darba grupas sastāvā bija ZM Izglītības un zinātnes departamenta, Finansu ministrijas Budžeta departamenta, Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās izglītības departamenta, Budžeta un investīciju plānošanas departamenta, Profesionālās izglītības centra vadītāji, kā arī ZM triju lauksaimniecības skolu un Smiltenes lauksaimniecības tehnikuma direktori. Izveidotā darba grupa iesniedza Zemkopības ministrijai izskatīšanai lauksaimniecības izglītības reformas koncepciju, kura 1996.gada 8.novembrī iesniegta arī LR Ministru prezidentam A.Šķēlem. Sagatavojot savu lēmumu, darba grupa apsekoja 35 skolas. Šī apsekojuma rezultātus var vērtēt kā nopietnu iestrādi skolu reformas koncepcijas sagatavošanai, bet ne par gatavu koncepciju. Apsekojums apstiprināja, ka daudzas lauksaimniecības mācību iestādes atrodas kultūrvēsturiskās celtnēs un arhitektūras pieminekļos, nodrošinot to saglabāšanu, un tām ir pietiekama mācību bāze arī zemnieku apmācībai. Liela nozīme ir tam, ka daudzās no skolām var iegūt vidējo izglītību. Lielie izdevumi lauksaimniecības mācību iestādēs ir saistīti arī ar skolu specializāciju, augstām praktiskās apmācības izmaksām zemkopībā, internāta režīmā strādājošo kopmītņu uzturēšanu un daudziem citiem specifiskiem faktoriem.

Lauksaimniecības izglītības reformas koncepcijā uzsvars likts uz mazo lauksaimniecības skolu efektivitātes izvērtējumu, par noteicošo ņemot finansēšanas kritērijus un lauksaimniecības skolu privatizāciju, mazāku vērību veltot citiem nosacījumiem — profesionālās apmācības tīkla izvietojumam rajonā un reģionā, sabiedriskā transporta tīkla intensitātei rajonā, skolu mācību bāzē ieguldītajiem līdzekļiem, to izmantošanas perspektīvām. Izstrādātajai izglītības reorganizācijas koncepcijai tāpēc ir nepieciešams detalizēts ekonomiskais pamatojums, ņemot vērā visu daudzveidīgo faktoru kopumu. Nododot skolas pašvaldību pārziņā bez šāda pamatojuma, tās pārsvarā gadījumu var tikt zaudētas ne tikai lauksaimnieciskajai, bet izglītībai vispār. Tam apliecinājums ir Zūru lauksaimniecības skolas slēgšana. Vārves pagasta padomei, kura šo īpašumu pārņem, nav reālu risinājumu un iespēju ne skolas uzturēšanai, ne pārprofilēšanai, ne citādai izmantošanai, un praktiski no izmantošanas viedokļa šis objekts tiek zaudēts vispār.

Zemkopības ministra, augstākās izglītības un zinātnes valsts ministra un Izglītības finansēšanas reformas darba grupas vadītāja parakstītajā koncepcijā (1.5.punkts) paredzēts uzdot Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 1996.gada 31.decembrim sagatavot nepieciešamo dokumentu paketi mācību iestāžu privatizācijai. Ekonomikas zinātņu doktora D.Ābeles izstrādātajā “Īpašuma konversijas koncepcijā lauksaimniecības izglītības reformas nodrošināšanai Latvijā” ieteikta un uzsvērta valsts mācību iestāžu privatizācija un reorganizēšana par bezpeļņas uzņēmējsabiedrībām ar valsts vai jauktu kapitālu, kurām jānodrošina mācību procesa norise atbilstoši līgumiem, kas noslēgti ar Zemkopības ministriju. Darba grupas koncepcijas 1.6.punktā noteikts, ka līdz 1996.gada 31.decembrim Zemkopības ministrijai jāizstrādā priekšlikumi pārejai uz lauksaimniecības izglītības programmu normatīvo finansējumu, bet paredzētajā termiņā darbs nav pabeigts. Nav izpildīts arī koncepcijas 1.3.punkts par pārtikas rūpniecības skolu nodošanu Izglītības un zinātnes ministrijai, jo ZM atzinusi šo skolu atbilstību lauksaimniecības specializācijai.

Koncepcijas 1.7.punktā paredzēts līdz 1997.gada 1.maijam izstrādāt normatīvos dokumentus mācību, ražošanas un uzņēmējdarbības regulēšanai (bezpeļņas organizāciju statusa piešķiršanai ražotnēm), lai radītu iespēju mācību iestādēm pašu nopelnītos līdzekļus ieguldīt šo iestāžu attīstībā un darba stimulēšanā. LR likumdošana neliedz budžeta iestādēm pašu nopelnītos līdzekļus vai sadarbības rezultātā iegūtos finansējumus izlietot iepriekšminēto mērķu īstenošanai, ja vien tas tiek paredzēts iestāžu tāmēs un sadarbības līgumos.

ZM izglītības nodaļas vadītājs S.Vīgants sniedza informāciju, ka Zemkopības ministrija piedalās Eiropas Savienības palīdzības programmas PHARE finansētās profesionālās izglītības reformas ietvaros realizētajos projektos un VFR valdības TRANSFORM programmas projektā. Bez tam vairākas ZM mācību iestādes patstāvīgi noslēgušas sadarbības līgumus ar Vācijas, Dānijas un Zviedrijas partneriem. Sadarbības ietvaros notiek jaunu mācību programmu izstrāde, audzēkņu stažēšanās ārzemēs, lietotas tehnikas pārņemšana (LLU revīzijā konstatēts, ka ne vienmēr saņemtie dāvinājumi ņemti uzskaitē).

Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centrs tiek finansēts no izglītībai paredzētajiem līdzekļiem, attiecinot tā darbību uz valdības funkciju klasifikācijas kodu 04.630 — metodiskais darbs un pārējie izglītības pasākumi. Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centrs (LLKC) Zemkopības (Lauksaimniecības) ministrijas pārziņā ir kopš 1991.gada. 1995.gada 1.martā ar Zemkopības ministrijas pavēli Nr.58 apstiprināts LLKC nolikums, kurā norādīts, ka LLKC ietilpst lauksaimniecības konsultāciju biroji rajonos (LKB), konsultatīvā un apmācību daļa, kā arī Kvalifikācijas celšanas institūts un “Agroinformācija”. LLKC nolikums ir nepilnīgs attiecībā uz centra finansēšanas avotiem, organizatorisko struktūru un uzskaites un kontroles sistēmu. Kvalifikācijas celšanas institūts un “Agroinformācija” faktiski ir juridiskas personas, kas Zemkopības ministrijai patstāvīgi iesniedz grāmatvedības pārskatus un bilances, neatbilstoši LLKC nolikumam.

Ar Zemkopības ministrijas 1994.gada 22.februāra pavēli Nr.66 tika mainīta Latvijas Lauksaimniecības universitātes Kvalifikācijas celšanas institūta pakļautība, iekļaujot to LLKC struktūrā kā patstāvīgu struktūrvienību ar savu zīmogu un norēķinu kontu. Tā nolikumu 1995.gada 13.aprīlī ar pavēli Nr.41-k apstiprinājis LLKC direktors V.Blūms.

Atbilstoši Dr.ekon. D.Ābeles koncepcijai Zemkopības ministrija 1996.gada 19.decembrī ar vēstuli Nr.6-2221 iesniegusi MK rīkojuma projektu “Par bezpeļņas organizāciju — sabiedrību ar ierobežotu atbildību — Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs” izskatīšanu Tieslietu, Finansu, Ekonomikas, Kultūras, Izglītības un zinātnes, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijām. Rīkojuma projektā paredzēts ar 1997.gada 1.martu likvidēt LLKC, tā struktūrvienības un Mācību metodisko centru, uz to bāzes izveidojot iepriekšminēto bezpeļņas organizāciju — SIA, par valsts kapitāla daļas turētāju nosakot Zemkopības ministriju. Pavadvēstulē un rīkojuma projektā nav konkrēti paredzēta jaunizveidotās sabiedrības finansēšanas kārtība. Ministriju atsauksmēs izteikti aizrādījumi arī par citām nepilnībām rīkojuma projektā.

Zemkopības ministrijai iedalīti valsts pamatbudžeta līdzekļi mācību literatūras izdošanai 1995.gadā Ls 20 400 un 1996.gadā Ls 20 000 apmērā. Atvērtie asignējumi 1995.gadā Ls 13 900 un 1996.gadā Ls 20 000 pārskatos uzrādīti kā pilnībā izlietoti. Ministrijā mācību literatūras izdošanu veic Mācību metodiskais centrs (MMC), pamatojoties uz ZM Izglītības un zinātnes departamenta apstiprinātu sarakstu–kalkulāciju. No minētā mērķfinansējuma Zemkopības ministrija 1995.gadā Ls 11 472,63, bet 1996.gadā Ls 20 245,02 pārskaitījusi ZM Mācību metodiskā centra speciālā budžeta līdzekļu kontā.

1995.gadā Zemkopības ministrija par atlikušo summu Ls 2427,63, kas paredzēta mācību literatūras izdošanai, iegādājusies mācību u.c. literatūru, kas bez maksas izdalīta ZM izglītības iestādēm ar Mācību metodiskā centra starpniecību. 1996.gadā Zemkopības ministrija iegādājusies literatūru no minētajiem līdzekļiem Ls 2566,37 vērtībā.

Kolēģija atzīst, ka šie darījumi 1995.gadā par Ls 2427,63 un 1996.gadā par Ls 2566,37 no likuma viedokļa nav pietiekami attaisnoti, bet pēc būtības ir attaisnojami.

Mācību metodiskajā centrā no mācību literatūras izdošanai saņemtajiem līdzekļiem nepareizi izlietoti Ls 329,30 grāmatvedības instrukciju un pārskatu veidlapu pavairošanai. Pārkāpjot 1995.gada 12.aprīļa likumu “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību”, MMC nelikumīgi ieskaitījusi savā speciālajā budžetā un izlietojusi Ls 178 par 1996.gada 16.martā bez izsoles pārdoto rotoprintu “Adast Romayor – 313”. Mācību metodiskajam centram vai tā tiesību un pienākumu pārņēmējam par iepriekšminētiem nepareizi un nelikumīgi izlietotiem līdzekļiem kopējā summā par Ls 507,30 nosakāms uzrēķins .

Bez tam konstatēts, ka Mācību metodiskajā centrā (MMC) izdotā un no Zemkopības ministrijas saņemtā iepirktā mācību u.c. literatūra tiek izsniegta ZM izglītības iestādēm bez maksas . 1995. un 1996.gadā MMC ir saņēmis literatūru Ls 882,80 vērtībā, grāmatvedībā nav to uzskaitījis.

Pārkāpjot “Instrukciju par grāmatvedību valsts budžeta iestādēm”, izlietojusi saimnieciskām vajadzībām iekasēto nomas maksu, neiemaksājot to savā norēķinu kontā. Bez tam datoru programma Ls 249 vērtībā nepamatoti iekļauta datora vērtībā un bez nodošanas no bilances uz bilanci veikta automašīnu maiņa.

1995.gadam valsts budžeta investīcijas bija pieprasījušas 17 mācību iestādes, kurām valsts budžetā bija noteikts finansējums Ls 750 000, tomēr ar budžeta grozījumiem, kas pieņemti 1995.gada 11.novembrī, kopējās investīcijas samazinātas par Ls 537 471, atstājot Ls 212 471, kas arī faktiski izlietoti.

Ministrija 14.02.95. izdeva pavēli Nr.45 “Par valsts investīcijām būvniecībā 1995.gadā”, norādot, ka jāslēdz līgumi ar būvuzņēmējiem tikai atvērtā finansējuma apjomā, bet izpildīto darbu apmaksa veicama uz darbu pieņemšanas aktu pamata.

Svarīgākās investīcijas izglītības iestādēs 1995.gadā bija paredzētas ēku rekonstrukcijai, ūdenstorņu un siltumtrašu kapitālās celtniecības darbiem, kā arī dzīvojamo ēku celtniecības pabeigšanai un atsevišķu mācību klašu izveidošanai.

Ministrijas pakļautības mācību iestādēs pabeigto investīciju projektu apjoms pēc kopsavilkuma 1995.—1996.g. bija Ls 411 298. 1996.gadā no valsts budžeta tika finansēti mācību iestāžu 21 investīciju projekts par Ls 550 220. Mācību iestādēm investīciju izlietošanai būvniecībā un citiem valsts pasūtījumiem jāorganizē izsoles un konkursi. Kontrole pār to, kā arī pār to, vai tiek ievēroti visi normatīvie akti būvdarbu veikšanā un pareizā investīciju izlietošanā, jārealizē arī ministrijas revīzijas daļai, tomēr ministrija to nav veikusi.

Zemkopības ministrijas pakļautībā esošās mācību iestādēs pamatlīdzekļu kopējā vērtība bija šāda:

uz 1995.gada 1.janvāri Ls 27 192 380,

uz 1996.gada 1.janvāri Ls 27 397 646,

uz 1997.gada 1.janvāri Ls 26 618 898.

1995.gadā norakstīti pamatlīdzekļi par Ls 933 796, tai skaitā nolietošanās dēļ, un realizēti nevajadzīgie pamatlīdzekļi par Ls 632 809. 1996.gadā norakstīti pamatlīdzekļi par Ls 1 934 205, tai skaitā norakstīts nolietošanās dēļ, un realizēti liekie pamatlīdzekļi par Ls 570 129. Pamatojoties uz LR Ministru kabineta 04.12.1996. rīkojumu Nr.495 “Par Zūru lauksaimniecības skolas likvidāciju”, Zemkopības ministrija 05.12.96. izdeva rīkojumu Nr.191, ar kuru Zūru lauksaimniecības skola tiek likvidēta ar 1997.gada 2.janvāri, tās kustamo un nekustamo mantu bez atlīdzības nododot Ventspils rajona Vārves pagasta pašvaldībai. MK rīkojumam Nr.495 pievienots pašvaldībai nododamo valsts nekustamā īpašuma objektu saraksts ar bilances kopvērtību Ls 201 847. Skolas pārņemšana pagastā nav pabeigta.

Pēc Zemkopības ministrijas 1996.gada 25.jūnija pavēles Nr.70 veikta Rīgas 2.pārtikas rūpniecības skolas reorganizācija, audzēkņus pārceļot uz Rīgas 1.pārtikas skolu. Skolas ēka nodota tās īpašniekam, bet inventārs un citi pamatlīdzekļi atbilstoši reorganizācijas komisijas lēmumam jānodod citām Zemkopības ministrijas izglītības un kultūras iestādēm.

Ar Zemkopības ministrijas 30.04.96. rīkojumu Nr.61 “Par Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centra nodaļas “Agroinformācija” kustamās mantas pārdošanu” pārdoti rotaprints, kopējamā un papīra griežamā mašīna kopsummā par Ls 464,11. Ieņemtā nauda ar maksāšanas uzdevumu Nr.267 pārskaitīta Valsts ieņēmumu dienesta valsts budžeta kontā Nr.90000015081.

Citos gadījumos no pamatlīdzekļu pārdošanas saņemtie naudas līdzekļi nav ieskaitīti valsts budžetā, kā to prasa 12.04.95. likuma “Par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību” 37.pants un pirms tam spēkā esošie MK noteikumi Nr.133 “Par valsts mantas atsavināšanas kārtību”. Tie izlietoti citu pamatlīdzekļu iegādēm vai mācību iestāžu uzturēšanas izdevumu apmaksai.

Izskatot ZM Likumības departamenta Saimnieciskās darbības novērtēšanas un revīzijas nodaļas pārbaudes materiālus mācību iestādēs, konstatēts, ka 1995.—1996.g. tika pārdoti pamatlīdzekļi par Ls 6468,12 šādās mācību iestādēs:

1) Ērgļu lauksaimniecības skolā 30.01.95. pārdota J.Krieviņam automašīna KAMAZ (1989.g.izl.) par Ls 2399,40, puspiekabe par Ls 875, tents par Ls 425, traktors T-150 K par Ls 309,72 un citai personai traktors T-150 K par Ls 424. Kopā, bez PVN, saņemts Ls 4433,12. Par saņemto naudu nopirkta automašīna “Škoda Felicia LX” par Ls 4060 un ķimikāliju smidzinātājs par Ls 1600;

2) Mežotnes lauksaimniecības skolā 1995.g. pārdotas automašīnas ZIL-133, VAZ-2105, traktors T-150 K un piekabe MMZ-771. Kopā saņemts Ls 1400. No šīs naudas nopirkta automašīna “Opel Rekord” par Ls 1300;

3) Smiltenes lauksaimniecības tehnikumā 1995.gada 30.augustā pārdota automašīna GAZ-52-04 par Ls 200. Saņemtie līdzekļi izlietoti automašīnas piekabes un mikroautobusa “Latvija” iegādei;

4) Laidzes lauksaimniecības tehnikumā 04.03.94. pārdota pils. Gobam virpa par Ls 435. Nauda ieskaitīta mācību iestādes budžeta kontā un izlietota tās vajadzībām.

Valsts Kandavas lauksaimniecības tehnikuma vadība 1995.—1996.g. ir organizējusi piecas pamatlīdzekļu pārdošanas izsoles kustamai mantai, saņemot no tās pārdošanas Ls 19 473,30. Saņemtie naudas līdzekļi izlietoti kreditoru parādu dzēšanai.

ZM lauksaimniecības skolu un tehnikumu veiktie darījumi ar pamatlīdzekļu pārdošanā iegūto līdzekļu izlietošanu pamatlīdzekļu iegādei un kreditoru parādu apmaksai Ls 25 763,42 apmērā novērtējami kā norēķini, kas pēc likuma viedokļa nav pietiekami attaisnoti, bet pēc būtības ir attaisnojami.

Nopietni trūkumi konstatēti Valsts Kandavas lauksaimniecības tehnikuma darbībā. Tehnikums izveidots 1993.gadā, reorganizējot Kandavas sovhoztehnikumu. Jaunizveidotajam lauksaimniecības tehnikumam ar aktu nodoti pamatlīdzekļi, pamatganāmpulka lopi, apgrozāmie līdzekļi kopā par LVR 15 003 000 (Ls 75 015). Kreditoru parādi bija tikai par neizmaksātām stipendijām LVR 20 370,50 (Ls 101,85). Tehnikumam piešķirti 455 ha bijušās Kandavas sovhoztehnikuma zemes.

1994.gada 3.jūnijā Kandavas lauksaimniecības tehnikums bez jebkāda pamatojuma pēc pārmantojuma līguma ir pārņēmis no SIA “Lāčplēsis” kreditoru parādus Ls 68 365,75 apmērā, apņemoties tos nomaksāt līdz 1996.g. 31.decembrim.

Pieņemot parādus un realizējot nerentablu saimniecisko darbību, Valsts Kandavas lauksaimniecības tehnikumam uz 1996.gada 1.jūliju bija uzkrājušies kreditoru parādi Ls 209 682,85, bet uz 1997.gada 1.janvāri to summa bija Ls 153 161. Parādu summa samazinājās sakarā ar to, ka Zemkopības ministrija nomaksāja “Latvenergo” parādus par elektroenerģiju.

1995.gada 16.augustā Ministru kabinets izdeva rīkojumu Nr.64 “Par Valsts Kandavas lauksaimniecības tehnikuma valsts mantas atsavināšanu”. Ar šo rīkojumu Kandavas lauksaimniecības tehnikumam tika atļauts pārdot izsolē nekustamo mantu par latiem un pēc iegūto līdzekļu ieskaitīšanas Zemkopības ministrijas speciālajā budžetā izlietot tos tehnikuma parādu nomaksāšanai. Uz šāda Ministru kabineta rīkojuma pamata 1995.gada 9.oktobrī Zemkopības ministrija izdeva pavēli Nr.241 par Valsts Kandavas lauksaimniecības tehnikuma valsts kustamā īpašuma atsavināšanu. Pavēlei pievienots atsavināmās kustamās mantas saraksts. 1995.gada 3.oktobrī mantas novērtēšanas komisija 148 pamatlīdzekļus, kuru sākotnējā bilances vērtība bija Ls 41 990, pārcenoja līdz pastāvošai tirgus vērtībai Ls 24 016. Pamatlīdzekļi tika pārdoti par Ls 19 473,32, un nauda nelikumīgi ieskaitīta nodokļu un citu maksājumu parādu segšanai. Likums par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanu, kas pieņemts 1995.gada 12.aprīlī, neparedz mantas izpārdošanu valsts budžeta iestādēs parādu dzēšanai, tāpēc minētais Ministru kabineta rīkojums un Zemkopības ministrijas pavēle no likuma viedokļa nav pareizi. Tā kā summa pārsniedz Ls 3000, jautājums par norēķinu attaisnošanu sakarā ar šādu darījumu, kas no likuma viedokļa nav pietiekami attaisnots, nododams izskatīšanai Valsts kontroles padomei.

Iekšējās revīzijas un pārbaudes Zemkopības ministrijas pakļautībā esošajās iestādēs un uzņēmumos veica Likumības departamenta sastāvā izveidotā Saimnieciskās darbības novērtēšanas un revīzijas nodaļa 8 cilvēku sastāvā.

1995.gadā Zemkopības ministrijas pakļautībā bija 347 iestādes un uzņēmumi. Veikta 181 pārbaude, t.sk. 65 budžeta iestādēs, no tām 14 mācību iestādēs.

1996.gadā krasi samazinājies ministrijas pakļautībā esošo valsts budžeta iestāžu un uzņēmumu skaits, t.sk. par 58 budžeta iestādēm un 75 valsts uzņēmumiem, kā arī 5 uzņēmējsabiedrībām. Tas saistīts ar straujo privatizāciju un dažādu valsts budžeta institūciju reorganizāciju, arī likvidējot vai apvienojot 5 mācību iestādes. 1996.gadā pārbaudes veiktas 139 iestādēs, t.sk. 104 budžeta iestādēs un 21 mācību iestādē.

1996.gada 10.decembrī Zemkopības ministrijā izdots rīkojums Nr.196 “Par izmaiņām ministrijas iekšējā struktūrā”, ar kuru Likumības departamenta vietā izveidots Valsts īpašuma uzskaites un saglabāšanas departaments , kura sastāvā izveidota revīzijas nodaļa. Ar ministrijas rīkojumu Nr.21 1997.gada 27.janvārī apstiprināts nodaļas nolikums, paredzot štatos bez nodaļas vadītāja ne mazāk kā divus vecākos referentus, kuriem atbilstoši nolikuma 9.punktam vismaz reizi divos gados jāveic pilna dokumentārā revīzija ministrijas pakļautībā esošajos valsts uzņēmumos. Ministrijas pakļautībā un pārraudzībā esošajās valsts iestādēs revīzijas par valsts budžeta izlietojumu paredzēts veikt pēc ministrijas vadības norādījumiem un iespēju robežās. Tas nenodrošina pietiekamu kontroli pār valsts budžeta iestādēm, tai skaitā mācību iestādēm.

Izskatot 1995.—1996.g. ministrijas revīzijas daļas revīziju un pārbaužu materiālus par mācību iestādēm, konstatēts, ka tajās atklāta virkne nopietnu pārkāpumu, tomēr gadījumos, kad konstatēta pamatlīdzekļu atsavināšana, tos pārdodot, nav doti norādījumi izpildīt likuma par valsts un pašvaldības mantas atsavināšanas kārtību prasības pārskaitīt valsts budžetā no realizācijas iegūtos līdzekļus.

1995.gada pārbaudēs ZM revīzijas daļas darbinieki konstatējuši, ka Mālpils lauksaimniecības tehnikumā audzēkņiem piešķirtās prēmijas bieži izlietotas sabiedrisko pasākumu finansēšanai, ir praktizēta stipendiju neizmaksāšana par dažādiem pārkāpumiem, to neparedzot tehnikuma nolikumā. Nav ņemta nomas maksa no privatizējamā uzņēmuma.

Valsts Saldus lauksaimniecības tehnikumā iepirktā degviela nav ņemta uzskaitē noliktavā, bet tieši norakstīta ražošanas vajadzībām; netiek uzskaitīta produkcijas pašizmaksas kalkulācija, kas liedz noteikt rentabilitāti.

Valsts Zilupes lauksaimniecības skolā no 42 ha iesēto rudzu ievākta ļoti zema graudu raža — 2,8 cnt no hektāra.

1996.gadā pārbaudē konstatēts, ka Kazdangas lauksaimniecības tehnikumā 1994.gada 12.jūlijā notikusi valsts līdzekļu piesavināšanās par Ls 6120. Līdz šim tiesas ceļā līdzekļi vēl nav piedzīti.

Valsts Lūznavas lauksaimniecības tehnikumā konstatētas zādzības no kases: 1994.gadā Ls 1110,96, 1995.gadā Ls 2242. Vainīgie nav atrasti, zaudējumu summa nav atgūta.

Kolēģijas sēdē piedalījās un savus paskaidrojumus sniedza Zemkopības ministrijas Pētījumu un izglītības departamenta direktors P.Lībietis, Budžeta un finansēšanas departamenta kopsavilkuma nodaļas vadītāja B.Bāne un uzskaites nodaļas vadītāja Ā.Prodniece.

Pamatojoties uz likuma “Par Valsts kontroli” 33.pantu, Valsts kontroles Valsts budžeta revīzijas departamenta kolēģija

n o l ē m a:

1. Par revīzijas rezultātiem paziņot Latvijas Republikas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai.

2. Noteikt uzrēķinu Ls 507,30 Zemkopības ministrijas Mācību metodiskajam centram (pēc reorganizācijas — tiesību un pienākumu pārņēmējam), ieskaitot uzrēķinu summu valsts budžetā.

3. Apstiprināt norēķinus par Ls 1400 Mežotnes lauksaimniecības skolā, Ls 435 Laidzes lauksaimniecības tehnikumā un Ls 200 Smiltenes lauksaimniecības tehnikumā par pamatlīdzekļu realizācijā iegūto līdzekļu izlietošanu, kā arī norēķinus Zemkopības ministrijas Centrālajā aparātā par mācību literatūras izdošanā 1995.gadā izlietotajiem Ls 2427,63 un 1996.gadā izlietotajiem Ls 2567,37, kas no likuma viedokļa nav pietiekami attaisnoti, bet pēc būtības ir attaisnojami.

4. Iesniegt Valsts kontroles padomē apstiprināšanai norēķinus par Ls 19 473,30 Valsts Kandavas lauksaimniecības tehnikumā un Ls 4433,12 Ērgļu lauksaimniecības skolā par pamatlīdzekļu realizācijā iegūto līdzekļu izlietošanu, kas no likuma viedokļa nav pietiekami attaisnoti, bet pēc būtības var tikt attaisnoti.

5. Slēgt revīziju par izglītībai paredzēto valsts pamatbudžeta līdzekļu izlietojumu Zemkopības ministrijā 1995. un 1996.gadā, pieprasot Zemkopības ministrijai veikt nepieciešamos pasākumus revīzijā konstatēto trūkumu novēršanā un par veiktajiem pasākumiem paziņot Valsts kontrolei līdz 1997.gada 15.jūnijam.

Lēmumu var pārsūdzēt Valsts kontroles padomei mēneša laikā no lēmuma paziņošanas dienas, iesniedzot sūdzību Valsts budžeta revīzijas departamentā.

Kolēģijas priekšsēdētājs, departamenta direktors K.Beljānis

Kolēģijas locekļi: B.Breidaks, M.Prāma, R.Zonenbergs