valsts dokumenti

Saeima ir pieņēmusi

un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Ķemeru nacionālā parka likums

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) aizsargājamo ainavu zona — pārejas zona, kas atrodas starp stingra aizsardzības režīma zonu un teritoriju ar neierobežotu saimniecisko darbību ārpus nacionālā parka robežām;

2) neitrālā zona — zona, kurā ietvertas apdzīvotas vietas un lauksaimniecībā izmantojamas zemes.

2.pants. Ķemeru nacionālais parks ir valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija ar noteiktu platību. Ķemeru nacionālais parks ir valsts aizsardzībā, un tas izveidots, lai saglabātu šīs teritorijas dabas, kultūrvēsturiskās un kurortoloģiskās vērtības, lai aizsargātu minerālūdeņu un ārstniecisko dūņu veidošanās procesus, kā arī lai veicinātu nenoplicinošu saimniecisko darbību.

3.pants. Ķemeru nacionālā parka robežas noteiktas saskaņā ar šā likuma 1. un 2.pielikumu. Platība — 40 692 hektāri sauszemes un 2100 hektāri jūras akvatorijas — tiks precizēta pēc robežu iemērīšanas dabā.

4.pants. Ķemeru nacionālā parka funkcionālais zonējums noteikts saskaņā ar 1. un 2.pielikumu.

II nodaļa. Ķemeru nacionālā parka pārvalde

5.pants. Ķemeru nacionālā parka pārvaldi realizē Ķemeru nacionālā parka administrācija. Tā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pārraudzībā esoša valsts institūcija, kas darbojas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu.

6.pants. Ķemeru nacionālā parka administrāciju vada direktors, kuru pēc vides valsts ministra ieteikuma ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets.

7.pants. Lai veicinātu dabas aizsardzības un saimnieciskās darbības interešu saskaņošanu, tiek izveidota Ķemeru nacionālā parka konsultatīvā padome (turpmāk — Padome), kas darbojas saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātu nolikumu.

8.pants. Padomes sastāvā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts meža dienesta, Valsts medību saimniecības, Labklājības ministrijas, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, Latvijas dabas fonda, Jūrmalas pilsētas un to pagastu pašvaldību pilnvaroti pārstāvji, kuru teritorijā atrodas Ķemeru nacionālais parks. Padomi apstiprina Ministru kabinets.

9.pants. Ķemeru nacionālā parka administrācijas finansu līdzekļus veido:

1) valsts pamatbudžeta līdzekļi;

2) fizisko un juridisko personu ziedojumi;

3) pašvaldību piešķirtie līdzekļi;

4) līdzekļi par maksas pakalpojumiem.

III nodaļa. Funkcionālās zonas

10.pants. Lai dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas gaitā nodrošinātu dabas aizsardzību un vietējo pašvaldību attīstību, Ķemeru nacionālā parka teritorija ir iedalīta funkcionālajās zonās.

11.pants. Ķemeru nacionālajā parkā noteikta dabas rezervāta un dabas lieguma zona saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, kā arī aizsargājamo ainavu zona un neitrālā zona.

12.pants. Dabas rezervāta zona noteikta, lai saglabātu izcilus dabisko ekosistēmu paraugus un ļoti retu Eiropas savienības noteikto aizsargājamo putnu un Latvijas Sarkanās grāmatas 1.kategorijā iekļauto putnu (jūras ērgļa, klinšu ērgļa, ūpja) ligzdošanas rajonus, kā arī lai nodrošinātu netraucētas putnu koncentrēšanās vietas migrāciju laikā.

13.pants. Dabas rezervāta zonā atļauts veikt zinātniskās izpētes un ugunsdrošības pasākumus saskaņā ar dabas aizsardzības plānu.

14.pants. Dabas rezervāta zonā aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība, arī jebkura veida cirtes, medības un makšķerēšana.

15.pants. Uzturēšanās dabas rezervāta zonā zinātniskās izpētes vai citos nolūkos atļauta tikai ar Ķemeru nacionālā parka administrācijas atļauju. Valsts meža dienesta amatpersonām, kuru uzraudzības teritorija ietilpst dabas rezervāta zonā, šāda atļauja nav vajadzīga.

16.pants. Dabas lieguma zona noteikta, lai:

1) nodrošinātu starptautiskas nozīmes mitrāja “Kaņiera ezers” aizsardzību saskaņā ar likumu “Par 1971.gada 2.februāra Konvenciju par starptautiskas nozīmes mitrājiem, īpaši kā ūdensputnu dzīves vidi”;

2) saglabātu Eiropas savienības nozīmes dabiskās ekosistēmas un visus to komponentus;

3) aizsargātu minerālūdeņu veidošanās hidroķīmisko un hidrodinamisko procesu līdzsvaru.

17.pants. Dabas lieguma zonā saskaņā ar dabas aizsardzības plānu atļauta:

1) zinātniskā izpēte;

2) dabas izziņas taku ierīkošana;

3) ogošana un sēņošana (izņemot rūpnieciskām vajadzībām);

4) makšķerēšana;

5) ugunsdrošības pasākumi;

6) biotehniskie pasākumi;

7) ārstniecisko minerālūdeņu un dūņu ieguve.

18.pants. Dabas lieguma zonā aizliegta jebkāda saimnieciskā darbība, ja dabas aizsardzības plānā nav noteikts citādi.

19.pants. Kaņiera ezera apsaimniekošanas kārtību nosaka Ministru kabineta izdotie Ķemeru nacionālā parka aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

20.pants. Dabas lieguma zonas teritorijā zeme, kas līdz 1940.gada 21.jūlijam piederēja fiziskajām un juridiskajām personām, kuras nav pieprasījušas atjaunot īpašuma tiesības uz šo zemi vai pieprasījušas kompensāciju, kā arī zeme, uz kuru likumā nav paredzēta īpašuma tiesību atjaunošana, piekrīt valstij un tiek reģistrēta uz valsts vārda Valsts meža dienesta personā.

21.pants. Dabas lieguma, aizsargājamo ainavu un neitrālajā zonā dzīvnieku skaita regulēšana notiek Medību likumā, Ministru kabineta izdotajos Medību noteikumos un Ķemeru nacionālā parka aizsardzības un izmantošanas noteikumos, kā arī dabas aizsardzības plānā paredzētajā kārtībā.

22.pants. Aizsargājamo ainavu zona noteikta, lai aizsargātu tūrisma, atpūtas un izglītības resursus, raksturīgo ainavu un minerālūdeņu veidošanās hidroķīmisko un hidrodinamisko procesu līdzsvaru, kā arī lai samazinātu antropogēno ietekmi uz dabas lieguma zonu.

23.pants. Aizsargājamo ainavu zonā aizliegta:

1) derīgo izrakteņu ieguve, izņemot ārstniecisko minerālūdeņu un dūņu ieguvi atbilstoši kūrortu saimniecības attīstības plānam;

2) projektēšana un būvniecība, kas nav saskaņota ar likumā noteiktajā kārtībā apstiprinātu teritoriālplānojumu;

3) gaisa, augsnes, virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu piesārņošana;

4) atkritumu izgāšana, izņemot izgāšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā saskaņotās atkritumu deponēšanas vietās;

5) hidromeliorācija un citas mitruma režīmu ietekmējošas darbības (arī upju un ezeru līmeņa maiņa), izņemot darbus, kas veicami, lai uzturētu esošo hidromeliorācijas tīklu un būves;

6) reto biotopu, kā arī ekoloģiski un estētiski nozīmīgu ainavas elementu bojāšana vai iznīcināšana.

24.pants. Neitrālajā zonā ir ietvertas apdzīvotas vietas un lauksaimniecībā izmantojamas zemes, lai veicinātu kūrortu saimniecības attīstību, saglabātu novadam raksturīgo, tradicionālo arhitektūru un ainavu, kā arī lai veicinātu šo teritoriju attīstību, ilgtspējīgi izmantojot dabas resursus.

25.pants. Neitrālās zonas izmantošanu reglamentē vietējo pašvaldību ģenerālplāni un Jūrmalas pilsētas attīstības plāns, kā arī attiecīgo teritoriju apbūves noteikumi.

Ķemeru nacionālā parka aizsargājamo ainavu un neitrālās zonas savstarpējās robežas tiek precizētas dabas aizsardzības plānā saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” un teritoriālplānojumā.

26.pants. Ķemeru nacionālā parka teritorijā jūras aizsargjosla, kas noteikta saskaņā ar Aizsargjoslu likumu, tiek paplašināta līdz 10 metru izobatai.

27.pants. Ķemeru nacionālā parka dabas aizsardzības plāna, aizsardzības un izmantošanas noteikumu un zonējuma noteiktie ierobežojumi ir saistoši pašvaldību teritoriālplānojumam un jāievēro visām fiziskajām un juridiskajām personām, kas atrodas nacionālā parka teritorijā.

28.pants . Ķemeru nacionālā parka meži ieskaitāmi aizsargājamo mežu kategorijā. Meži apsaimniekojami saskaņā ar dabas aizsardzības plānu un aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.

29.pants. Valsts meža dienesta funkciju veikšanu (meža apsardzība, meža aizsardzība, ugunsdrošība) platībās, kurās saskaņā ar šo likumu tiek aizliegta saimnieciskā darbība, finansē no valsts pamatbudžeta.

30.pants. Gadījumos, kad ir apdraudētas dabiskās ekosistēmas un hidroloģiskais režīms, Ķemeru nacionālā parka administrācija ir tiesīga ieteikt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reģionālajām vides institūcijām izvirzīt stingrākas prasības ūdeņu lietošanas atļauju izsniegšanai un atļauju pagarināšanai neitrālajā zonā.

31.pants. Ķemeru nacionālajā parkā ir aizliegta citzemju (introducēto) augu sugu stādīšana dabiskajos biotopos un ievestu dzīvnieku sugu izlaišana dabā.

32.pants. Ķemeru nacionālajā parkā saglabājas zemes reformas gaitā iegūtās zemes lietošanas un īpašuma tiesības, kā arī īpašuma tiesību aprobežojumi. Papildus nosakāmie zemes īpašuma tiesību aprobežojumi noformējami likumā noteiktajā kārtībā.

33.pants. Zemes īpašniekiem un lietotājiem ir tiesības uz likumā paredzētajiem nodokļu atvieglojumiem vai likumā noteikto zaudējumu atlīdzību, ja aizsargājamās teritorijas aizsardzības un izmantošanas noteikumu ievērošana viņiem rada zaudējumus.

34.pants. Ministru kabinets pēc pozitīva ekoloģiskās ekspertīzes atzinuma apstiprina valsts nozīmes projektus, kuri būtiski ietekmē Ķemeru nacionālā parka ekosistēmas.

Pārejas noteikumi

1. Ķemeru nacionālā parka teritorijā līdz jaunu līgumu noslēgšanai ir spēkā līgumi “Par īpaši aizsargājamā dabas objekta vai tā daļas režīma nodrošināšanu”.

2. Ministru kabinets līdz 1998.gada 1.janvārim apstiprina Ķemeru nacionālā parka aizsardzības un izmantošanas noteikumus, Ķemeru nacionālā parka administrācijas nolikumu, Ķemeru nacionālā parka padomes nolikumu un Ķemeru nacionālā parka padomi.

3. Ministru kabinets viena gada laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā nodrošina:

1) mežu ierīcības plāna precizēšanu;

2) Ķemeru nacionālā parka robežu precizēšanu un to iezīmēšanu valsts pamatkartē, attiecīgo pagastu un Jūrmalas pilsētas plānā;

3) kūrortu saimniecības attīstības plāna izstrādāšanu;

4) Ķemeru nacionālā parka dabas aizsardzības plāna, aizsardzības un izmantošanas noteikumu izstrādāšanu;

5) Ķemeru nacionālā parka teritoriālplānojuma izstrādāšanu.

4. Iepriekš noslēgtie ilgtermiņa mežizstrādes līgumi ir spēkā, ja tie nav pretrunā ar šo likumu.

5. Līdz mežu ierīcības plāna apstiprināšanai Ķemeru nacionālā parka mežu apsaimniekošanas kārtību pēc saskaņošanas ar Valsts meža dienestu nosaka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra apstiprināti Ķemeru nacionālā parka mežu apsaimniekošanas noteikumi.

6. Līdz attiecīgo pašvaldību un Ķemeru nacionālā parka teritoriālplānojuma apstiprināšanai jaunu objektu būvniecību nacionālā parka teritorijā šīs pašvaldības saskaņo ar Ķemeru nacionālā parka padomi.

7. Līdz attiecīgo pašvaldību un Ķemeru nacionālā parka teritoriālplānojuma apstiprināšanai zemju transformāciju nacionālā parka teritorijā šīs pašvaldības saskaņo ar Ķemeru nacionālā parka padomi.

Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 12.jūnijā.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1997.gada 2.jūlijā

Ķemeru nacionālā parka likuma

1.pielikums

Ķemeru nacionālā parka robežu apraksts

Ķemeru nacionālajam parkam ir šādas robežas:

1. No 1 līdz 2 — pa Kāpu mežniecības 23., 27., 32. un 34.kvartāla austrumu stigu līdz Slocenes upei.

2. No 2 līdz 3 — pa Slocenes upes kreiso krastu līdz Rīgas — Ventspils dzelzceļa tiltam.

3. No 3 līdz 4 — pa Rīgas — Ventspils dzelzceļa ziemeļu malu līdz Kāpu mežniecības 21.kvartālam.

4. No 4 līdz 5 — pa 21.mežu kvartāla austrumu stigas turpinājumu, šķērsojot dzelzceļu, līdz Rīgas — Ventspils šosejai.

5. No 5 līdz 6 — pa Rīgas — Ventspils šoseju līdz ceļam uz Jūrmalas pilsētas atkritumu izgāztuvi.

6. No 6 līdz 7 — pa ceļu uz Jūrmalas pilsētas atkritumu izgāztuvi līdz Jūrmalas pilsētas robežai.

7. No 7 līdz 8 — pa Jūrmalas pilsētas robežu līdz Lielupei.

8. No 8 līdz 9 — pa Lielupes vidu līdz Rīgas — Liepājas šosejas tiltam (Kalnciema tiltam).

9. No 9 līdz 10 — pa Rīgas — Liepājas šosejas ziemeļu malu līdz Ķemeru mežniecības 243.kvartāla dienvidu malai.

10. No 10 līdz 11 — pa Ķemeru mežniecības 243., 242., 241., 240., 239., 238., 237. un 236.kvartāla dienvidu malu līdz valsts meža robežai.

11. No 11 līdz 12 — pa Ķemeru mežniecības 245., 236., 224., 208., 200., 198., 195. un 192.kvartālu (izņemot 1., 2. un 3.nogabalu) līdz 189.kvartāla 1.nogabala ziemeļrietumu stūrim.

12. No 12 līdz 13 — uz ziemeļiem pa ceļu līdz Slampes — Smārdes ceļam.

13. No 13 līdz 14 — pa Slampes — Smārdes ceļu līdz krustojumam ar Rīgas — Ventspils šoseju.

14. No 14 līdz 15 — pa Rīgas — Ventspils šoseju uz austrumiem līdz Valguma mežniecības 216.kvartāla rietumu malai.

15. No 15 līdz 16 — pa Valguma mežniecības 216., 208., 200., 193., 185., 178., 170., 161., 162., 135. un 134.kvartāla 17.nogabala rietumu malu līdz Jāņukroga — Antiņciema ceļam.

16. No 16 līdz 17 — pa Jāņukroga — Antiņciema ceļu līdz Smārdes — Tukuma ceļam.

17. No 17 līdz 18 — pa Smārdes — Tukuma ceļu līdz Skujupītei.

18. No 18 līdz 19 — pa Skujupīti līdz Rīgas — Ventspils dzelzceļam.

19. No 19 līdz 20 — pa Rīgas — Ventspils dzelzceļa ziemeļu malu uz rietumiem līdz Valguma mežniecības 148.kvartāla stigas rietumu malai.

20. No 20 līdz 21 — pa 148.kvartāla rietumu, 149.ziemeļu, 132., 111., 92. un 69.kvartāla rietumu malu līdz ceļam uz Jaunslaviešu mājām.

21. No 21 līdz 22 — pa Jaunslaviešu māju ceļu līdz krustojumam ar Slaviešu — Ezermalu ceļu.

22. No 22 līdz 23 — pa Slaviešu — Ezermalu ceļu uz austrumiem līdz valsts meža robežai.

23. No 23 līdz 24 — pa valsts meža robežu līdz ceļam Rotkaļi — šoseja Milzkalne — Apšuciems.

24. No 24 līdz 25 — pa ceļu Rotkaļi — šoseja Milzkalne — Apšuciems līdz 32.kvartāla ziemeļu stigai.

25. No 25 līdz 26 — pa 32., 33., 34. un 35.kvartāla ziemeļu malu līdz 35. un 26.kvartāla robežstigai.

26. No 26 līdz 27 — pa 26. un 36.kvartāla robežstigu ar 35.kvartālu uz austrumiem līdz valsts meža robežai.

27. No 27 līdz 28 — pa valsts meža robežu līdz 223. un 55.kvartāla robežai.

28. No 28 līdz 29 — pa 223. un 55.kvartāla robežu līdz jūrai.

29. No 29 līdz 30 — no 223.kvartāla stigas gala uz ziemeļiem līdz 10 m izobatai.

30. No 30 līdz 31 — pa 10 m izobatu.

31. No 31 līdz 1 — pa iedomātu līniju uz dienvidiem līdz Kāpu mežniecības 23. un 24.kvartāla stigas galam.

Ķemeru nacionālā parka dabas rezervāta zonai ir šādas robežas:

I. Krievu sala

1. No 1 līdz 2 — pa Valguma mežniecības 256., 254. un 252.kvartāla austrumu malu līdz Slocenes upei.

2. No 2 līdz 3 — pa Slocenes upi līdz 242.kvartāla dienvidaustrumu stūrim.

3. No 3 līdz 1 — pa Krievu salas dienvidaustrumu krastu līdz 256.kvartāla austrumu stigas galam.

II. Lielais Ķemeru tīrelis

1. No 1 līdz 2 — pa Ķemeru mežniecības 171., 152., 123. un 95.kvartāla austrumu malu.

2. No 2 līdz 3 — pa 96. un 97.kvartāla ziemeļu malu.

3. No 3 līdz 4 — pa 98., 129., 141. un 160.kvartāla rietumu malu.

4. No 4 līdz 5 — pa 159., 158., 157., 156. un 155.kvartāla dienvidu malu.

5. No 5 līdz 6 — pa 174.kvartāla rietumu malu.

6. No 6 līdz 1 — pa 173. un 172.kvartāla dienvidu malu.

Ķemeru nacionālā parka dabas lieguma zonai ir šādas robežas:

I. Lielais Ķemeru tīrelis

1. No 1 līdz 2 — pa Ķemeru mežniecības 167., 148., 120., 118., 92. un 90.kvartāla rietumu robežu, pa 89.kvartāla dienvidu robežu, pa 89., 67., 63., 44. un 22.kvartāla rietumu malu.

2. No 2 līdz 3 — pa 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 30., 31. un 32.kvartāla ziemeļu malu, pa 32.kvartāla austrumu malu, pa 49., 50., 51. un 52.kvartāla ziemeļu malu, pa 37.kvartāla rietumu malu, pa 37., 38. un 39.kvartāla ziemeļu malu.

3. No 3 līdz 4 — pa 39., 55., 74., 78., 100., 103. un 111.kvartāla austrumu malu, pa meža ceļu.

4. No 4 līdz 1 — pa 162.kvartāla dienvidu malu, pa 180.kvartāla austrumu malu, pa 180., 179. 178., 177., 176., 175., 174., 173., 172., 171., 170., 169., 168. un 167.kvartāla dienvidu malu.

II. Kalnciema dumbrājs

1. No 1 līdz 2 — pa Kalnciema — Jaunodiņu ceļu.

2. No 2 līdz 3 — pa Ķemeru mežniecības 116.kvartāla ziemeļu malu, pa 110.kvartāla rietumu malu, pa 83.kvartāla dienvidu un rietumu malu.

3. No 3 līdz 4 — pa 83. un 86.kvartāla ziemeļu malu.

4. No 4 līdz 1 — pa 86., 87., 110., 117., 135., 147. un 166.kvartāla austrumu malu.

III. Ķemeru liegums

1. No 1 līdz 2 — pa Valguma mežniecības 197., 190., 182., 175. un 167.kvartāla rietumu malu, pa 140.kvartāla dienvidu malu, pa 140.kvartāla rietumu malu, pa 123.kvartāla dienvidu malu, pa 123.kvartāla rietumu malu.

2. No 2 līdz 3 — pa 122.kvartāla ziemeļu un rietumu malu, pa meža ceļu, pa 121. un 102.kvartāla rietumu malu.

3. No 3 līdz 4 — pa 102. un 103.kvartāla ziemeļu malu, pa 87.kvartāla rietumu un ziemeļu malu, pa 80.kvartāla rietumu malu.

4. No 4 līdz 5 — pa 80., 81., 63., 235., 236., 237., 238., 239., 240., 241. un 242.kvartāla ziemeļu malu, pa 242.kvartāla austrumu malu, pa Slocenes upi, pa Kaņiera ezera krastu, pa Lapmežciema — Antiņciema ceļu, pa Siliņupi, pa 280.kvartāla austrumu malu, pa 290.kvartāla ziemeļu un austrumu malu, pa Slocenes upi līdz Ķemeru — Jaunķemeru ceļam.

5. No 5 līdz 6 — pa Jūrmalas pilsētas mežniecības 29.kvartāla dienvidu malu, pa 30. un 34.kvartāla ziemeļu malu, pa Slocenes upi un 35.kvartāla dienvidu malu.

6. No 6 līdz 7 — pa meža ceļu uz rietumiem līdz Slokas ezera krastam, pa Slokas ezera krastu uz ziemeļrietumiem līdz 16.kvartāla dienvidaustrumu stūrim.

7. No 7 līdz 8 — pa 16. un 19.kvartāla dienvidaustrumu malu, pa 19. un 14.kvartāla dienvidrietumu malu, pa 14., 15., 10., 5., 2. un 1.kvartāla dienvidu malu.

8. No 8 līdz 1 — pa Valguma mežniecības 293., 194., 198. un 197.kvartāla dienvidu malu, pa 300. un 308.kvartāla austrumu malu, pa 308. un 304.kvartāla dienvidu malu, pa 304.kvartāla rietumu malu, pa 207. un 206.kvartāla dienvidu malu, pa 206.kvartāla rietumu malu, pa 198. un 197.kvartāla dienvidu malu.

IV. Gausā jūdze

1. No 1 līdz 2 — pa jūras krastu.

2. No 2 līdz 3 — pa valsts meža robežu.

3. No 3 līdz 4 — pa Rīgas—Kolkas ceļa labo pusi un valsts meža robežu.

4. No 4 līdz 1 — pa Valguma virsmežniecības 223.kvartāla robežu līdz jūras krastam.

---

Saeima ir pieņēmusi

un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām

1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir noteikt sociālā dzīvokļa un sociālās dzīvojamās mājas tiesisko statusu, to veidošanas un finansēšanas principus, to personu loku, kuras ir tiesīgas īrēt sociālos dzīvokļus, kā arī kārtību, kādā pašvaldības sniedz sociālo palīdzību, izīrējot sociālos dzīvokļus.

2.pants. Sociālā dzīvokļa un sociālās dzīvojamās mājas jēdziens

(1) Sociālais dzīvoklis ir pašvaldības īpašumā esošs dzīvoklis, kuru izīrē personai (ģimenei), kas, ievērojot šā likuma nosacījumus, atzīta par tiesīgu īrēt šādu dzīvokli.

(2) Sociālā dzīvojamā māja ir pašvaldības īpašumā esoša dzīvojamā māja, kurā visus dzīvokļus izīrē personām (ģimenēm), kas, ievērojot šā likuma nosacījumus, atzītas par tiesīgām īrēt sociālo dzīvokli.

3.pants. Sociālo dzīvokļu un sociālo dzīvojamo māju uzturēšana un finansēšana

(1) Sociālo dzīvokļu un sociālo dzīvojamo māju uzturēšanu un apsaimniekošanu finansē no:

1) šim nolūkam paredzētiem pašvaldības budžeta līdzekļiem;

2) šim nolūkam paredzētiem valsts budžeta līdzekļiem;

3) sociālo dzīvokļu īrnieku īres maksām;

4) citiem līdzekļiem.

(2) Sociālo dzīvokļu un sociālo dzīvojamo māju uzturēšanas, apsaimniekošanas, pārvaldīšanas un uzskaites kārtību nosaka pašvaldība.

4.pants. Sociālā dzīvokļa un sociālās dzīvojamās mājas statusa noteikšana

(1) Jautājumu par sociālo dzīvokļu un sociālo dzīvojamo māju veidošanu izlemj pašvaldība, ņemot vērā tās administratīvajā teritorijā dzīvojošo sociāli maznodrošināto (trūcīgo) un sociāli mazaizsargāto personu (ģimeņu) pieprasījumu, kā arī pašvaldības iespējas. Sociālā dzīvokļa un sociālās dzīvojamās mājas statusu nosaka vai atceļ attiecīgās pašvaldības dome (padome), pieņemot par to lēmumu.

(2) Sociālās dzīvojamās mājas statusu var noteikt šim nolūkam celtām vai pārveidotām neizīrētām pašvaldības īpašumā esošām dzīvojamām mājām.

(3) Sociālā dzīvokļa statusu var noteikt:

1) neizīrētiem pašvaldības īpašumā esošiem dzīvokļiem;

2) pašvaldības īpašumā esošiem dzīvokļiem, kurus īrē sociāli maznodrošinātas personas (ģimenes), ja tās ir rakstveidā izteikušas vēlēšanos īrēt sociālo dzīvokli un to rīcībā esošā dzīvokļa platība nepārsniedz Ministru kabineta noteikumos paredzēto normu.

(4) Šā panta trešās daļas 2.punktā minētajā gadījumā pašvaldības dome (padome) personas īrētajam dzīvoklim var noteikt sociālā dzīvokļa statusu, ja dzīvokļa īrnieks rakstveidā izteicis vēlēšanos izbeigt līdzšinējo dzīvojamās telpas īres līgumu un noslēgt jaunu — sociālā dzīvokļa īres līgumu.

(5) Dzīvokļi un dzīvojamās mājas, kuriem pašvaldība noteikusi sociālā dzīvokļa vai sociālās dzīvojamās mājas statusu, netiek nodoti privatizācijai un tos nevar iegūt īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.

5.pants. Personas (ģimenes), kurām ir tiesības īrēt sociālos dzīvokļus

(1) Sociālo dzīvokli ir tiesības īrēt personai (ģimenei), kura ir sociāli maznodrošināta (trūcīga) vai sociāli mazaizsargāta un uz kuru ir attiecināms viens no šādiem nosacījumiem:

1) attiecībā uz to ir stājies likumīgā spēkā tiesas spriedums par izlikšanu no dzīvojamās telpas saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 29.panta pirmās daļas 2.punktu;

2) tā īrē pašvaldības īpašumā esošu dzīvokli un ir izteikusi vēlēšanos īrēt sociālo dzīvokli;

3) persona ir bārenis un nav nodrošināta ar dzīvojamo telpu.

(2) Persona (ģimene) ir sociāli maznodrošināta (trūcīga), ja tā atzīta par tādu saskaņā ar likumu “Par sociālo palīdzību”.

(3) Persona (ģimene) ir sociāli mazaizsargāta, ja tā atbilst vienam no likuma “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 9.panta otrās daļas nosacījumiem.

(4) Pašvaldība var noteikt atvieglotus nosacījumus personas (ģimenes) atzīšanai par tiesīgu īrēt sociālo dzīvokli.

(5) Persona (ģimene) zaudē tiesības īrēt sociālo dzīvokli, ja tā vairs neatbilst šā panta nosacījumiem.

6.pants. Kārtība, kādā personu (ģimeni) atzīst par tiesīgu īrēt sociālo dzīvokli

Kārtību, kādā personu (ģimeni) atzīst par tiesīgu īrēt sociālo dzīvokli, nosaka attiecīgās pašvaldības dome (padome).

7.pants. Pašvaldības institūciju kompetence

(1) Šajā likumā reglamentēto pašvaldības kompetencē esošo jautājumu risināšanai pašvaldības dome (padome) var izveidot īpašu pašvaldības institūciju un apstiprināt tās nolikumu.

(2) Pašvaldības domes (padomes) pieņemtie noteikumi, kas reglamentē šajā likumā noteiktos pašvaldības kompetencē esošos jautājumus, ir publiski, tas ir, tie izliekami redzamā vietā pie pašvaldības domes (padomes) ēkas vai publicējami.

8.pants. Pieteikuma un citu dokumentu iesniegšanas kārtība

Persona (ģimene), kura vēlas īrēt sociālo dzīvokli, iesniedz rakstveida pieteikumu un Ministru kabineta noteikumos minētos dokumentus, kas apliecina, ka tā ir tiesīga īrēt sociālo dzīvokli. Dokumentus iesniedz tai pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā ir šīs personas (ģimenes) dzīvesvieta. Dokumentu iesniegšanas kārtību nosaka pašvaldības dome (padome).

9.pants. Kārtība, kādā reģistrējamas personas (ģimenes), kuras ir tiesīgas īrēt sociālo dzīvokli

(1) Persona (ģimene), kura iesniegusi visus šā likuma 8.pantā minētos dokumentus un atzīta par tiesīgu īrēt sociālo dzīvokli, tiek reģistrēta kā pretendente uz sociālā dzīvokļa īri pieteikumu iesniegšanas secībā.

(2) Personas (ģimenes) pienākums ir informēt pašvaldību par materiālo un sociālo apstākļu izmaiņām, kuru dēļ šī persona (ģimene) vairs neatbilst šā likuma 5.panta nosacījumiem.

(3) Persona (ģimene), kura ir zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli, tiek izslēgta no pašvaldības reģistra.

(4) Kārtību, kādā personas (ģimenes) tiek reģistrētas kā pretendentes uz sociālā dzīvokļa īri un izslēgtas no reģistra, nosaka pašvaldības dome (padome).

10.pants. Sociālā dzīvokļa izīrēšanas kārtība

(1) Sociālo dzīvokli izīrē uz pašvaldības institūcijas lēmuma pamata personai (ģimenei), kura atzīta par tiesīgu īrēt sociālo dzīvokli.

(2) Kārtību un secību, kādā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā tiek izīrēti sociālie dzīvokļi, nosaka pašvaldības dome (padome).

(3) Nosakot sociālo dzīvokļu izīrēšanas secību, jāņem vērā pieteikuma iesniegšanas laiks, kā arī personas (ģimenes) nodrošinātība ar dzīvokli un citi apstākļi.

(4) Šā likuma 5.panta pirmās daļas 2.punktā minētajā gadījumā sociālā dzīvokļa īres līgums tiek noslēgts, ja ievēroti šādi nosacījumi:

1) pašvaldības dome (padome), ievērojot šā likuma 4.panta ceturtajā daļā noteikto, ir pieņēmusi lēmumu par sociālā dzīvokļa statusa noteikšanu minētajam dzīvoklim;

2) pašvaldības institūcija, ievērojot šajā likumā noteikto, ir pieņēmusi lēmumu par šā sociālā dzīvokļa izīrēšanu minētajai personai (ģimenei);

3) līdzšinējais dzīvojamās telpas īres līgums ar īrnieku tiek izbeigts.

(5) Pašvaldības institūcijas pieņemto lēmumu par sociālā dzīvokļa izīrēšanu var pārsūdzēt tiesā.

11.pants. Sociālā dzīvokļa īres līgums

(1) Sociālo dzīvokli nodod lietošanā uz sociālā dzīvokļa īres līguma pamata. Sociālā dzīvokļa īres līgumu noslēdz ne vēlāk kā mēneša laikā pēc tam, kad pieņemts pašvaldības institūcijas lēmums par sociālā dzīvokļa izīrēšanu.

(2) Sociālā dzīvokļa īres līgumu noslēdz uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem, un to atjauno, ja pēc līguma termiņa izbeigšanās īrnieks un viņa ģimenes locekļi nav zaudējuši tiesības īrēt sociālo dzīvokli.

(3) Pašvaldības institūcijai ir tiesības atteikt sociālā dzīvokļa īres līguma atjaunošanu, ja persona (ģimene) zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli. Pašvaldības atteikumu atjaunot sociālā dzīvokļa īres līgumu persona var pārsūdzēt tiesā.

(4) Sociālā dzīvokļa īres līgumu slēdz rakstveidā. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izstrādā sociālā dzīvokļa īres parauglīgumu.

(5) Sociālā dzīvokļa īres līguma noteikumus var grozīt, līgumslēdzējām pusēm par to vienojoties.

12.pants. Sociālā dzīvokļa īres maksa un maksa par komunālajiem pakalpojumiem

Sociālā dzīvokļa īres maksu nosaka attiecīgā pašvaldība. Tai jābūt vismaz trīs reizes zemākai par īres maksu, kas noteikta attiecīgās kategorijas pašvaldības dzīvokļiem. Pašvaldība var arī segt daļu no maksas par komunālajiem pakalpojumiem.

13.pants. Sociālā dzīvokļa īrnieka tiesības un pienākumi

(1) Sociālā dzīvokļa īrnieka un viņa ģimenes locekļu pienākums ir:

1) sociālā dzīvokļa īres līgumā noteiktajos termiņos maksāt īres maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem, kā arī ievērot citus sociālā dzīvokļa īres līguma noteikumus;

2) atbrīvot sociālo dzīvokli gadījumā, ja persona (ģimene) zaudējusi tiesības īrēt sociālo dzīvokli un pašvaldības dome (padome) pieņēmusi lēmumu par dzīvokļa atbrīvošanu.

(2) Sociālā dzīvokļa īrniekam nav tiesību īrēto dzīvokli privatizēt, iegūt īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai, mainīt, nodot apakšīrē citai personai, iemitināt tajā citas personas, izņemot savu laulāto, kā arī savus un laulātā nepilngadīgos bērnus.

14.pants. Sociālā dzīvokļa īres līguma izbeigšana

(1) Pašvaldība var izbeigt sociālā dzīvokļa īres līgumu, izliekot īrnieku un viņa ģimenes locekļus, šādos gadījumos:

1) ja īrnieks un viņa ģimenes locekļi zaudējuši tiesības īrēt sociālo dzīvokli, jo neatbilst šā likuma 5.panta nosacījumiem;

2) ja īrnieks vai viņa ģimenes locekļi, kuri dzīvo kopā ar viņu, bojā vai posta dzīvokli vai dzīvojamo māju vai izmanto to mērķiem, kādiem tas nav paredzēts, vai arī pārkāpj dzīvokļa lietošanas noteikumus, padarot pārējiem dzīvošanu vienā dzīvoklī vai dzīvojamā mājā ar viņiem neiespējamu. Šādā gadījumā prasību tiesā par sociālā dzīvokļa īres līguma izbeigšanu var celt arī citas tajā pašā dzīvoklī vai dzīvojamā mājā dzīvojošās personas;

3) ja īrnieks vairāk nekā trīs mēnešus nemaksā sociālā dzīvokļa īres maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem. Šādā gadījumā pašvaldība minētajai personai nodod lietošanā citu — mazāk labiekārtotu sociālo dzīvokli, noslēdzot jaunu sociālā dzīvokļa īres līgumu;

4) ja māju, kurā atrodas dzīvoklis, paredzēts nojaukt, pārbūvēt, kapitāli remontēt vai ir draudi, ka tā varētu sagrūt, un pašvaldība pieņēmusi lēmumu par tās atbrīvošanu. Šādā gadījumā pašvaldība minētajai personai nodod lietošanā citu sociālo dzīvokli, noslēdzot jaunu sociālā dzīvokļa īres līgumu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētajos gadījumos pašvaldības institūcija pieņem lēmumu par sociālā dzīvokļa atbrīvošanu un brīdina par to īrnieku.

(3) Triju mēnešu laikā pēc pašvaldības brīdinājuma saņemšanas īrniekam un viņa ģimenes locekļiem dzīvoklis jāatbrīvo. Ja minētajā termiņā īrnieks un viņa ģimenes locekļi dzīvokli neatbrīvo, viņus var izlikt tiesas ceļā.

(4) Ja šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajā gadījumā īrnieks izteicis vēlēšanos arī turpmāk īrēt līdz šim īrēto dzīvokli, noslēdzot jaunu dzīvojamās telpas īres līgumu likumā “Par dzīvojamo telpu īri” noteiktajā kārtībā, pašvaldības dome (padome) var atcelt dzīvoklim sociālā dzīvokļa statusu. Šādā gadījumā līdzšinējais sociālā dzīvokļa īres līgums tiek izbeigts un likumā “Par dzīvojamo telpu īri” noteiktajā kārtībā tiek noslēgts jauns dzīvojamās telpas īres līgums.

(5) Pašvaldības pieņemto lēmumu par sociālā dzīvokļa atbrīvošanu īrnieks var pārsūdzēt tiesā.

15. pants. Likuma “Par dzīvojamo telpu īri” piemērošana

Sociālo dzīvokļu īres jautājumos, kurus neregulē šis likums, piemērojams likums “Par dzīvojamo telpu īri”.

Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 12.jūnijā.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1997.gada 2.jūlijā

---

Saeima ir pieņēmusi

un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību”

Izdarīt likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 6./7.nr.; 1993, 20./21.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 3., 8., 22.nr.; 1997, 3.nr.) šādus grozījumus:

1. Nodaļā “Likumā lietotie termini” termina “Normatīvu pārkāpums” skaidrojumā:

izslēgt vārdus “Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumos” un vārdus “un Latvijas Republikas Vides aizsardzības komitejas”;

aizstāt vārdus “Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumos” ar vārdiem “Ministru kabineta noteikumos” un vārdus “Latvijas Republikas Ministru Padomes institūciju” — ar vārdiem “valsts pārvaldes institūciju”;

papildināt termina skaidrojumu pēc vārdiem “zivsaimniecības normatīvu” ar vārdiem “medicīnisko aprūpi reglamentējošo normatīvo aktu”.

2. 1.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

“— ja pārkāpti vides aizsardzības vai dabas resursu lietošanas normatīvi — Vides valsts inspekcijas priekšnieks un viņa vietnieki, reģionālo vides institūciju direktori;”;

izslēgt 2. un 4.punktu;

aizstāt 5.punktā vārdus “galvenais valsts sanitārais ārsts” ar vārdiem “galvenais valsts sanitārais inspektors” un vārdus “rajonu, pilsētu un transporta valsts sanitārie ārsti” — ar vārdiem “Valsts sanitārās inspekcijas vietējo struktūrvienību valsts sanitārie inspektori — šo struktūrvienību vadītāji”;

papildināt pantu ar 15.punktu šādā redakcijā:

“— ja pārkāpti medicīnas aprūpi reglamentējošie normatīvie akti —Medicīnas aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas vadītājs — galvenais eksperts vai viņa vietnieki.”

3. Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

“2.pants. Lēmumu par uzņēmuma darbības apturēšanu pieņem pašvaldības dome (padome), ja pārkāpti pašvaldības domes (padomes) izdotie noteikumi par pilsētas (pagasta) inženierkomunikāciju aizsardzību, par namu un to teritoriju un būvju uzturēšanu, par tirdzniecību sabiedriskās (publiskās) vietās.”

4. Aizstāt 3.panta otrajā daļā vārdus “Latvijas Republikas Ministru Padomei” ar vārdiem “Ministru kabinetam”.

5. 8.pantā:

izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“— sanitāro vai veterinārmedicīnas normatīvu pārkāpuma dēļ produkcijā vai vidē var nonākt bīstamas vielas vai slimību izraisītāji, rodas draudi cilvēku dzīvībai un veselībai;”;

papildināt pirmo daļu ar 9. un 10.punktu šādā redakcijā:

“ — nav nodrošināta ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu pareiza un pilnīga uzskaite Ministru kabineta noteikumos paredzētajos gadījumos;

— medicīnisko aprūpi reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumu rezultātā rodas draudi cilvēku dzīvībai un veselībai.”

6. 10.pantā:

izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

“— vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs vai viņa pilnvarotas amatpersonas;”;

izslēgt 2. un 4.punktu;

aizstāt 5.punktā vārdus “galvenais valsts sanitārais ārsts” ar vārdiem “galvenais valsts sanitārais inspektors”;

izteikt 10.punktu šādā redakcijā:

“— pašvaldības dome (padome);”;

papildināt pantu ar 15.punktu šādā redakcijā:

“— Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas vadītājs — galvenais eksperts vai viņa vietnieki.”

7. Izteikt 11.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Apturēt šā likuma 10.pantā minēto amatpersonu dotu rīkojumu (pieņemtu lēmumu) vai brīdinājumu par uzņēmuma darbības apturēšanu, kā arī pagarināt brīdinājumā noteikto termiņu var Ministru kabinets, bet atcelt rīkojumu (lēmumu) vai brīdinājumu var tiesa.”

8. Izslēgt 12.pantu.

9. Izteikt 13. panta pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Ja uzņēmuma darbība tiek turpināta pēc tam, kad dots rīkojums (pieņemts lēmums) par uzņēmuma darbības apturēšanu, uzņēmuma vadītājs atbild normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”

Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 12.jūnijā.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1997.gada 2.jūlijā

---

Latvijas Republikas Ministru kabinets

1997.gada 25.jūnijā Noteikumi nr. 229

Rīgā (prot. nr.36 13.¤)

Kārtība, kādā ienākums no kokmateriālu un augoša meža pārdošanas apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli

Izdoti saskaņā ar likuma

“Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

11.panta trešās daļas 14.punktu

un 11.panta septīto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā fiziskās personas ienākums no kokmateriālu un augoša meža pārdošanas apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, paredzot meža atjaunošanas izmaksas ietvert ar minēto saimnieciskās darbības veidu saistītajos attaisnotajos izdevumos.

II. Augoša meža pārdošanas ienākuma aplikšana ar nodokli

2. Fiziskās personas ienākums, kas gūts, pārdodot tās īpašumā esoša vai lietošanā piešķirta meža ciršanas tiesības (augošu mežu), ir likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.pantā noteiktajā kārtībā aprēķinātā ieņēmumu un izdevumu starpība.

3. Juridiskā persona, kura iegādājas no fiziskās personas tās īpašumā esoša vai lietošanā piešķirta meža ciršanas tiesības, ienākuma izmaksas vietā no fiziskajai personai izmaksājamās summas ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17.panta desmitās daļas 6.punktu.

4. Saskaņā ar šo noteikumu 3. un 10.punktu ieturētās iedzīvotāju ienākuma nodokļa summas juridiskā persona līdz nākamā mēneša piektajam datumam ieskaita Valsts kases norādītajā iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu sadales kontā, izņemot Rīgas un Ventspils pašvaldības teritorijā reģistrētās juridiskās personas, kuras minētās summas ieskaita attiecīgās pašvaldības budžeta kontā.

5. Juridiskā persona, kura iegādājas no fiziskās personas tās īpašumā esoša vai lietošanā piešķirta meža ciršanas tiesības kailcirtei vai joslu izlases cirtei, aprēķinot fiziskajai personai izmaksājamā ienākuma ar nodokli apliekamo daļu, no kopējās summas atskaita meža atjaunošanas izmaksas, piemērojot šādu normatīvu:

5.1. 25% apmērā, ja paredzēta meža mākslīgā atjaunošana;

5.2. 5% apmērā, ja paredzēta meža dabiskā atjaunošana.

6. Fiziskā persona, rezumējošā kārtībā aprēķinot taksācijas gada apliekamo ienākumu, ar augoša meža pārdošanu saistītās saimnieciskās darbības attaisnotajos izdevumos ietver meža atjaunošanas izmaksas šo noteikumu 5.punktā noteiktajā apmērā.

7. Ja fiziskā persona triju gadu laikā pēc cirsmas izstrādes nav veikusi meža apsaimniekošanas projektā paredzētos meža atjaunošanas darbus, šo noteikumu 5.punktā noteiktā meža atjaunošanas izmaksu summa ietverama attiecīgā taksācijas gada ieņēmumos, pamatojoties uz Meža atjaunošanas noteikumos noteiktajā kārtībā sastādītu Valsts meža dienesta meža atjaunošanas darbu pieņemšanas aktu, kura viens eksemplārs tiek izsniegts fiziskajai personai, otrs eksemplārs tiek nosūtīts Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei pēc virsmežniecības atrašanās vietas, bet trešais eksemplārs paliek virsmežniecībā.

8. Šo noteikumu 7.punktā minētajā gadījumā, aprēķinot attiecīgā taksācijas gada iedzīvotāju ienākuma nodokli no summas, kas nav izlietota meža atjaunošanai, nodokli palielina atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 31.panta otrās un trešās daļas prasībām.

III. Kokmateriālu pārdošanas ienākuma aplikšana ar nodokli

9. Fiziskā persona, veicot mežizstrādi (sagatavojot kokmateriālus), ar to saistītos izdevumus uzskaita atbilstoši likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.panta prasībām.

10. Juridiskā persona, kura iegādājas no fiziskās personas kokmateriālus, ienākuma izmaksas vietā no fiziskajai personai izmaksājamās summas ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 17.panta desmitās daļas 6.punktu.

11. Juridiskā persona, aprēķinot fiziskajai personai izmaksājamā ienākuma ar nodokli apliekamo daļu, no kopējās summas atskaita ar kokmateriālu sagatavošanu, piegādi un pārdošanu saistītos izdevumus šo noteikumu 13.punktā noteiktajā apmērā, ja fiziskā persona uzrāda uz tās vārda izsniegtu ciršanas apliecinājumu vai koku ciršanas biļeti (vai pilnvaru, kas fiziskajai personai dod tiesības rīkoties tās personas vārdā, uz kuras vārda izsniegts ciršanas apliecinājums vai koku ciršanas biļete).

12. Juridiskā persona, nosakot summu, no kuras ienākuma izmaksas vietā ieturams iedzīvotāju ienākuma nodoklis, piemēro šo noteikumu 13.punktā minēto izmaksu normatīvu, nepieprasot attaisnojuma dokumentus, kas apliecina fiziskās personas izdevumus.

13. Izmaksas, kas saistītas ar meža atjaunošanu, kokmateriālu sagatavošanu, piegādi un pārdošanu un kas ietver koku izsniegšanas cenu, tiek atskaitītas no apliekamā ienākuma, piemērojot izmaksu vidējo normatīvu 70% apmērā no izmaksājamās summas.

14. Ienākuma izmaksas vietā ieturētais iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir šī nodokļa avansa maksājums, par kuru tiek samazināta kopējā iedzīvotāju ienākuma nodokļa summa, kas maksājama par taksācijas gadā gūto ienākumu.

15. Fiziskā persona, kura sagatavojusi, piegādājusi un pārdevusi kokmateriālus, likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktajā termiņā iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē pēc savas dzīvesvietas taksācijas gada ienākumu deklarāciju, kurā rezumējošā kārtībā aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodoklis no taksācijas gada laikā gūtā kokmateriālu sagatavošanas, piegādes un pārdošanas ienākuma, kā arī pievieno vai uzrāda izdevumus apliecinošus dokumentus.

16. Fiziskā persona, kurai mežs ir īpašumā vai lietošanā un kura ir sagatavojusi kokmateriālus kailcirtē vai joslu izlases cirtē, ar kokmateriālu sagatavošanu, piegādi un pārdošanu saistītajos izdevumos ietver meža atjaunošanas izmaksas atbilstoši šo noteikumu 5. – 8.punktam.

17. Fiziskā persona, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, uzrāda kokmateriālu pārdošanas līgumu, kurā ir norādīti pircēja identifikācijas dati (juridiskajai personai — nosaukums, reģistrācijas numurs Tieslietu ministrijas reģistrācijas iestādēs, ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas reģistrācijas numurs, adrese; fiziskajai personai — vārds, uzvārds, personas kods, adrese).

18. Ja fiziskā persona attiecīgajā taksācijas gadā nav nocirtusi visu ciršanas apliecinājumā vai koku ciršanas biļetē noteikto kokmateriālu daudzumu vai arī ir nocirtusi tādu kokmateriālu daudzumu, par kuru ir saņēmusi ciršanas termiņa pagarinājumu, fiziskā persona kopā ar gada ienākumu deklarāciju Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē pēc savas dzīvesvietas iesniedz pārskatu, kurā norādīts taksācijas gada laikā izcirsto un neizcirsto kokmateriālu daudzums.

19. Fiziskā persona, nosakot taksācijas gada apliekamo ienākumu, ar kokmateriālu sagatavošanu, piegādi un pārdošanu saistītajos izdevumos ietver tikai tos izdevumus, kas attiecināmi uz taksācijas gada laikā pārdotajiem kokmateriāliem, kuri sagatavoti taksācijas gadā vai pirmstaksācijas gados, proporcionāli taksācijas gadā izcirsto kokmateriālu daudzumam vai pirmstaksācijas gados izcirsto kokmateriālu daudzumam.

20. Fiziskā persona, kura ir pārdevusi kokmateriālus, darījumu apliecinošus attaisnojuma dokumentus uzglabā likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteikto laiku.

21. Ja fiziskā persona, iesniedzot taksācijas gada ienākumu deklarāciju, nevar uzrādīt attaisnojuma dokumentus par izdevumiem, kas saistīti ar kokmateriālu sagatavošanu, piegādi un pārdošanu, taksācijas gada apliekamā ienākuma aprēķināšanā uz izdevumiem drīkst attiecināt summu 25% apmērā no ieņēmumiem.

Ministru prezidenta vietā —

Ministru prezidenta biedrs J.Kaksītis

Finansu ministrs R.Zīle

---

Latvijas Republikas Ministru kabinets

1997.gada 29.jūnijā Rīkojums nr.324

Rīgā (prot. nr.37 1.¤)

Par Valdības komisiju palīdzības sniegšanas koordinācijai 1997.gada 28.jūnijā Talsos notikušajā traģēdijā bojā gājušo un cietušo ģimenēm

1. Lai koordinētu nepieciešamo palīdzību 1997.gada 28.jūnijā Talsos notikušajā traģēdijā bojā gājušo un cietušo ģimenēm, kā arī lai izvērtētu notikušo traģēdiju, izveidot Valdības komisiju šādā sastāvā:

Komisijas priekšsēdētājs

J.Kaksītis — Ministru prezidenta biedrs

Komisijas locekļi:

V.Andrējeva — Finansu ministrijas valsts sekretāre

G.Bierands — Talsu rajona padomes priekšsēdētājs

V.Makarovs — labklājības ministrs

V.Radelis — Talsu pilsētas domes priekšsēdētājs

D.Turlais — iekšlietu ministrs

Ē.Zunda — pašvaldību lietu valsts ministrs

2. Komisijai nākamajās Ministru kabineta sēdēs informēt valdību par veiktajiem pasākumiem un, ja nepieciešams, iesniegt Ministru kabinetā izskatīšanai attiecīgus priekšlikumus.

Ministru prezidenta vietā —

vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs,

Ministru prezidenta biedrs A.Gorbunovs

Ministru prezidenta biedrs J.Kaksītis