Roku rokā kopdarbā ap Baltijas jūru

Divas dienas, 2. un 3.jūlijā, Rīgā notika

Baltijas jūras valstu padomes 6. ārlietu ministru sesija

Divu dienu sesijas darbā paveikto rezumējot. Zviedrijas ārlietu ministre Lēne Hjelma Vallena, Polijas ārlietu ministrs Darjušs Rosati, Lietuvas ārlietu ministrs Aļģirds Saudargs; Somijas vides aizsardzības un attīstības sadarbības ministrs Peka Havisto, Dānijas ārlietu ministrs Nils Helvegs Petersens, Latvijas ārlietu ministrs Valdis BirkavsÉ

É Igaunijas ārlietu ministrs Tomass Hendriks Ilvess, Islandes ārlietu ministrs Haldors Asgrimsons, Norvēģijas ārlietu ministrs Bjerns Tore Godāls; Krievijas ārlietu ministra vietnieks Aleksandrs Avdejevs, Eiropas Komisijas pārstāvis Vasko Ramoss Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Šī sesija ir notikums ar stratēģisku nozīmi Baltijas jūras reģiona attīstībā, kā arī visas Eiropas starptautiskajā politikā. Vienpadsmit valstu ārlietu ministri un augsta līmeņa amatpersonas, kā arī Eiropas Komisijas pārstāvis šajā sesijā apsprieda Baltijas jūras reģionam un starptautiskajām attiecībām kopumā aktuālus jautājumus: Eiropas Komisijas Baltijas jūras valstu reģiona iniciatīvas realizēšanas gaitu un darbības programmas Baltijas jūras valstu sadarbībai. Ministri arī pieņēma konkrētus lēmumus par dalībvalstu turpmākajiem kontaktiem BJVP ietvaros, kā arī Baltijas jūras valstu padomes lomu Eiropas kontekstā.

Sesija rezumēja BJVP darbību aizvadītajā gadā, kad šīs organizācijas prezidentūra — rotācijas kārtībā — bija uzticēta Latvijai. Līdz ar to Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs bija šīs sesijas priekšsēdētājs. Sesijā bez BJVP ministriem piedalījās arī ES Komisijas pārstāvis un Eiropas Savienības prezidējošās valsts Luksemburgas vides ministrs Džons Lahūrs.

Saskaņā ar BJVP darbības programmām šīs organizācijas darbs bija koncentrēts trīs galvenajās jomās: cilvēku savstarpējie kontakti, ekonomiskā sadarbība un vides aizsardzība.

Sesijā tika uzsvērta ilgstošās sadarbības nozīme civilās drošības jomā un cīņā pret organizēto noziedzību, īpaši aktīvā darbība, ko izvērsusi BJVP darba grupa cīņai pret organizēto noziedzību Baltijas jūras reģionā (šo darba grupu izveidoja BJVP dalībvalstu valdību vadītāji savā pērnā gada Visbijas sanāksmē).

Sesijas dalībnieki vienojās, ka BJVP turpinās pētījumu par civilo drošību. Tika pārskatīts un atjaunots Demokrātisko institūciju un cilvēktiesību komisāra Nacionālo minoritāšu jautājumos mandāts. Šajā amatā atkārtoti ievēlēts profesors Ole Espersens.

Sesijā atzīmēta arī izglītības apmaiņas nozīme, izmantojot dažādas stipendiju sistēmas, kā arī nozīmīgais atbalsts Eirofakultātes projektam.

Pozitīvu novērtējumu Rīgas sesijā guva ciešā sadarbība starp BJVP un citām organizācijām, kuras darbojas reģionā — Baltijas jūras valstu sub–reģionālās konferences, Baltijas galvaspilsētu apvienība, “Ars Baltica” un Baltijas tūrisma sadarbība.

BJVP ārlietu ministru sesijas dalībnieki atzinīgi novērtēja ekonomiskās integrācijas attīstības procesu,— arī vislielākās labvēlības režīma — kā maksimuma standarta — piešķiršanu reģionam, likumdošanas infrastruktūras un finansu sektora izveidošana, kas varētu novest pie uzlabota investīciju klimata reģionā, atbalstot mazos un vidējos uzņēmumus. Īpaši uzsvērta Baltijas biznesa konsultatīvās padomes izveidošanas nozīme.

Sesijā vairākkārt akcentēja nepieciešamību veltīt pastiprinātu uzmanību pieaugošajai Austrumu–Rietumu–Austrumu satiksmei reģionā. Tika atzīmēts, ka joprojām risināma robežu šķērsošanas problēma. Attiecīgajām institūcijām uzdots kontrolēt situāciju.

Sesijā uzsvēra nepieciešamību attīstīt pastāvīgu un saskaņotu ekonomisko sadarbību, kā arī novērst būtiskās atšķirības Baltijas jūras austrumu un rietumu krasta valstu ekonomikā. Šo nepieciešamību atzīmēja arī sesijas priekšsēdētājs, Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs, uzsverot, ka ķēdes stiprumu nosaka pēc tās vājākā posma. Sesijas dalībnieki vienojās, ka ir būtiski sagatavot Baltijas jūras reģiona palīdzības struktūru, nosakot prioritātes, sektorus, projektus, sub–reģionus un finansu līdzekļus dalībvalstīm, kas nepieciešami, lai panāktu lielāku saskaņotību sniegtajā palīdzībā, kā piedāvāts Eiropas Komisijas Baltijas jūras reģiona iniciatīvā. Svarīgs projekts ir arī reģiona makroekonomiskās identitātes noteikšana. Sesijas dalībnieki bija vienisprātis, ka jāturpina makroekonomiskās identitātes izveidošana.

BJVP ārlietu ministru sesijas dalībnieki īpaši atzinīgi novērtēja intensīvo Helsinku komisijas darbu vides aizsardzības jomā, īpaši saistībā ar Kopīgo visaptverošo programmu un Vecāko amatpersonu grupas izveidošanu. Ministri arī uzsvēra kodoldrošības jomā sasniegto progresu. Rīgas sesijā apsprieda nepieciešamību uzlabot BJVP darba struktūras, lai šī starptautiskā organizācija varētu adekvāti veikt tai uzticētos uzdevumus. Sesijā vēl netika izveidots BJVP sekretariāts. Vecāko amatpersonu komitejai dots rīkojums sagatavot un izskatīt galīgo priekšlikumu par šāda patstāvīga BJVP sekretariāta izveidošanu.

Padome pateicās Latvijai par tās prezidentūru 1996./1997. gadā un sestās ministru sesijas sarīkošanu Rīgā. Organizācijas prezidentūru 1997./1998. gadā padome uzticēja Dānijai. Vadošo trijnieku Baltijas jūras valstu padomē šajā laikā veidos Dānija , Latvija un Lietuva.

— Latvijas prezidentūra Baltijas jūras valstu padomē ir bijis lielākais notikums mūsu valstij kopš neatkarības atjaunošanas,— teica Latvijas Republikas ārlietu ministrs Valdis Birkavs vakar, 3. jūlijā, BJVP ārlietu ministru sesijas preses konferencē, atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu. — Mēs šajā laikā esam ieguvuši ļoti daudz. Tas bija ne vien labs treniņš un pieredzes skola. Šis laiks deva reālu labumu arī Latvijas starptautiskajām pozīcijām. Tagad mums ir daudz vairāk pieredzes starptautiskajā politikā. Mēs tagad esam labi eksperti Baltijas jūras reģiona politikā un būsim aktīvi arī Dānijas prezidentūras laikā.

Dānijas Karalistes ārlietu ministrs Nilss Helvegs Petersens, Baltijas jūras valstu padomes jaunais priekšsēdētājs, preses konferencē teica: — Atļaujiet man savā un arī savu kolēģu vārdā izteikt īpašu pateicību par Latvijas prezidentūru Latvijai un personīgi Valdim Birkavam. Latvijas prezidentūra Baltijas jūras valstu padomē šajā gadā bija enerģiska, konstruktīva un ļāva BJVP dalībvalstu sadarbībā šajā gadā spert platu soli uz priekšu. Paldies Latvijai par to!

Atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu, kas bijis pats lielākais Baltijas jūras valstu padomes sasniegums Latvijas prezidentūras laikā, Dānijas ārlietu ministrs un jaunais BJVP priekšsēdētājs Nilss Helvegs Petersens teica: — Es gribētu teikt, ka BJVP šajā laikā kļuvusi par organizāciju, kas sekmē reģiona valstu sadarbību plašā diapazonā. Mēs darbojamies izglītības un vides aizsardzības jomā. Mēs esam kļuvuši aktīvi arī citās jomās. Baltijas jūras valstu padome ir kļuvusi par vienu no aktīvākajām starptautiskajām organizācijām.

Jānis Ūdris,

“LV” ārpolitikas redaktors