Pēc 13 mēnēšiem Zemkopības ministrijas vadībā

Ministrs Roberts Dilba

sarunā ar žurnālistiem vakar, 3.jūlijā

Vakar, 3. jūlijā, Zemkopības ministrijā notika preses konference, kurā zemkopības ministrs Roberts Dilba vērtēja pēdējā gada laikā paveikto. Roberts Dilba zemkopības ministra amatā ir 13 mēnešus, un šajā laikā ministrijā izveidojusies labvēlīga darba atmosfēra. Paveikto Roberts Dilba vērtēja šādi:

— Ir padarīts daudz. Protams, tas nav tikai Zemkopības ministrijas, bet gan visu ministriju un Ministru kabineta kopīgs darbs. Radikālās pārmaiņas valstī prasījušas saliedētu sadarbību. Taču, runājot tieši par Zemkopības ministriju, apmēram pusgads pagāja, lai risinātu iepriekšējo gadu kļūdas, reformu radītās problēmas, un visi sarežģījumi arī šodien nav atrisināti. Puse no 1995. gada subsīdijām reāli vēl pagājušajā gadā nebija izmaksātas. Līdz pagājušā gada beigām sarežģījumi daudzu pārstrādes uzņēmumu darbībā tika noregulēti, bet diemžēl šis jautājums vēl ir atklāts. Politisko sistēmu maiņa, naudas reforma, tirdzniecības attiecību pārveidošanās traucēja uzņēmumiem strādāt, bet tieši ekonomisko pārveidojumu sekas smagi gūlās uz mūsu zemniekiem. Un šīs problēmas nav atrisināmas ar ministra parakstu uz attiecīgiem lēmumiem. Visas izmaiņas ir jāapspriež valdībā, jāapstiprina Saeimā, un vēl ir risināma vesela virkne jautājumu, kas lēni un apdomīgi jāvirza pa savu ceļu.

Pagājušajā gadā tika pieņemts Lauksaimniecības likums, pie kura bija sarežģīts darbs, lai aplēstu visas iespējamās likuma darbības puses. Tas ir cieši saistīts ar finansējumu, kam vajadzīgi pamatoti pierādījumi, lai atrastu budžetā nepieciešamos līdzekļus lauksaimniecības ekonomiskajam atbalstam. Gribu pateikt paldies ministrijas speciālistiem par milzīgo atdevi, ar kādu programmas tika aizstāvētas. Bija grūti pierādīt, ka tieši šobrīd —— šodien, rīt — lauksaimniecībai kā ražojošajai nozarei nepieciešams būtisks atbalsts. Pēc pieciem, desmit gadiem šis atbalsts būs nepieciešams nesalīdzināmi mazāk un daudziem zemniekiem vispār nevajadzēs ekonomisko palīdzību no valsts. Taču šodien, subsidējot lauksaimniecību, mēs subsidējam visu mūsu sabiedrību, jo mēs visi ēdam to pārtiku, ko ražo mūsu zemnieki. Lauksaimniecības subsidēšana ir visas sabiedrības subsidēšana.

Laukos ļoti svarīgas ir kreditēšanas iespējas. Arī šajā ziņā sāk veidoties sistēma — banka, kas var un arī kreditēs lauksaimniekus, un arī izveidotais kredītgarantiju fonds, kas paredz pakāpenisku kredītprocentu dzēšanu. Līdz ar to zemniekiem būs iespējas saņemt lielāku kredītmasu, lai paplašinātu ražošanu un sagatavotos konkurencei, kura mūs gaida. Un tās nav priekšrocības, bet gan apstākļi, lai lauku uzņēmēji normāli attīstītos.

Zemkopības ministrijas darbā daudzas sfēras saistītas ar Eiropas integrācijas jautājumiem: iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā, zinātnes integrācijas jautājumi utt., kas liek sakārtot sistēmu perspektīvai Latvijas attīstībai. Attiecībās ar ES ir izveidojies labvēlīgs pagrieziens. Pagājušajā gadā jau vienu brīdi draudēja aprauties PHARE programmu finansējums. Kritiskā stāvoklī bija Pasaules bankas kredītlīniju jautājumi. Taču šobrīd attiecības ir noregulējušās un ne tikai turpinās iesāktie projekti, bet arī tiek sagatavoti jauni. Laba sadarbība izveidojusies ar Ziemeļvalstīm “3+3 programmas” ietvaros un arī individuāli valstij ar valsti. Ciešākas kļuvušas saites ar Vāciju, daudzsološi turpinās iesāktie projekti ar Franciju.

Šajā laikā ir sagatavoti un pieņemti 83 normatīvie akti, un vēl pie daudziem darbs turpinās.

Runājot par Baltijas tirgus jautājumiem, bija liela polemika: atvērt savu tirgu kaimiņu precēm vai ne. Tas bija vētrains laiks, kad visu trīs Baltijas valstu lauksaimniecības ministrijas pieņēma lēmumu izveidot vienotu ekonomisko zonu. Kaut arī šis lēmums pieņemts sen, joprojām turpinās intensīvs darbs pie lauksaimniecības politikas izlīdzināšanas visās valstīs. Taču jau pašlaik kopīgais tirgus parāda, ka būtiskas kļūdas nebija pieļautas.

Bez lieka skaļuma tika izveidota sanitārā robežinspekcija — šī būtiskā svira Zemkopības ministrijā, lai veidotu sakārtotību lauksaimniecības produktu kustībā pāri robežai. Pats svarīgākais — lai tiktu vesti tikai kvalitatīvi produkti, un kvalitatīvas preces visur ir dārgas. Ar lēto un slikto preču ieplūšanu valstī zaudē ne tikai mūsu ražotāji, bet arī visa sabiedrība, lietojot sliktas kvalitātes pārtiku. Taču tas, ka izdzīvošanas nolūkā cilvēki lieto sliktu uzturu, nav pieļaujams no veselības viedokļa, un robežinspekcijai ir jāseko pārtikas apritei.

Zemkopības ministrijas pārvaldes struktūras reorganizācija jau ir nesusi savus augļus. Tā ir sakārtota atbilstoši reālās situācijas prasībām un spējīga strādāt pie programmam, kas nākotnē nesīs labus rezultātus.

Labs veidojums ir nozaru konsultatīvās padomes — jau pilnībā izveidotas 13, un vēl ļoti vajadzētu izveidot jauno zemnieku konsultatīvo padomi, lai viņi paši varētu izteikt priekšlikumus ministrijas speciālistiem, kā veicināt jaunatnes iesaistīšanos lauku izņēmējdarbībā.

Lai kādi būtu pārmetumi par mežsaimniecību, par zivsaimniecības pārvaldi, tomēr tās veidojas par darbotiesspējīgām struktūrām un to darbību labvēlīgi ietekmē jaunu speciālistu iesaistīšana.

Kopumā darbs turpinās, jo procesi valstī nestāv uz vietas un lauksaimniecības virzības tendences, kaut arī to slikti ietekmē politiskās svārstības, ir iezīmējušās.

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības nozares redaktore